Foto: Elmgrīna & Dragseta “Biogrāfija” Astrupa Fērnleja muzejā
13/05/2014
Foto: Anders Sune Berg, Astrupa Fērnleja muzejs
Elmgrīns & Dragsets “Biogrāfija”
Astrupa Fērnleja privātmuzejs, Oslo
Līdz 28. augustam, 2014
Kaut paši to noliedz, Mihails Elmgrīns (Michael Elmgreen, 1961) un Ingars Dragsets (Ingar Dragset, 1969) ir eleganti palaidņi. Piemēram, 2005. gadā viņi radīja vides objektu Prada Marfa, kas atrodas Teksasā, klajumā, un izskatās kā Prada veikaliņš, tikai durvis nevar atvērt. Dažas dienas pēc atklāšanas, vides instalācija tika izdemolēta, izsitot logus un nozogot sešas eksponētās rokassomiņas un 14 kurpes, kaut tās visas bija tikai labajai kājai. Ironiskā kārtā pēdējos gados Prada Marfa kļuvusi par regulāru upuri citiem huligāniskiem palaidņiem.
Mihaels Elmgrīns ir dzimis dzimis Kopenhāgenā, bet dzīvo Londonā, sākotnēji aizrāvās ar dzeju. Ingars Dragsets ir dzimis Trondheimā, Norvēģijā, dzīvo Berlīnē un ir studējis teātra mākslu. Ja neatrodas līdzās, abi sazvanās vairākas reizes dienā. Kopā viņi strādā jau kopš 1995. gada, kad reiz satikās kādā Dānijas geju bārā. Kā pāris viņi nodzīvoja desmit gadus, bet joprojām turpina būt nešķirami mākslā, īstenojot sev raksturīgo rokrakstu –instalācijas, kas vizuāli ir kā precīza realitātes kopija, kaut stāsts ir fiktīvs. Skatītājs jūtas gluži kā sastingušā kino. Bet darbu vēstījums vienmēr ir kā “kulaks uz acs” sabiedrībai, kas iedzīvojusies pseidoproblēmās aiz pārāk labas dzīves.
53. Venēcijas biennālē 2009. gadā viņiem bija uzticēts gan Dānijas, gan Ziemeļvalstu paviljons, kas atrodas viens otram kaimiņos. Elmgrīns un Dragsets iejutās kuratoru lomā, uzaicinot Maurīciju Katelānu, Volfgangu Tilmanu un vēl 21 mākslinieku un dizaineru, un radīja izstādi The Collectors. Gida lomā iejutās kāds nekustamo īpašumu aģents, kas piedāvāja iegādāties Dānijas paviljonu (spoku apsēstu savrupmāju). Tikmēr garš baseins aizveda uz Ziemeļvalstu paviljonu, kas pārtapis noslēpumainā un bagātā vecpuiša Mistera B privātīpašumā, kas vai lūza no mākslas darbu un dizaina mēbeļu kolekcijas un kur ar vodku laiski niekojās bariņš jaunu žigolo, kamēr zilajā baseinā peldēja noslīcis vīrietis. Elmgrīnam un Dragsetam tika piešķirta biennāles īpašā atzinība.
Savukārt 2012. gadā abi autori no Dānijas karalienes saņēma Ekersbergas medaļu, kas ir prestižākais vizuālās mākslas pagodinājums Dānijā. Kādā intervijā viņi jokoja, ka grasās to pārkausēt, lai izmantotu šogad gaidāmajā un abu 20 gadu daiļradei veltītajā izstādē Dānijas Nacionālajā galerijā (SMK, no 19. septembra līdz 2015. gada 4. janvārim).
Gada sākumā izskanēja abu mākslinieku personālizstāde “Rītdiena” (Tomorrow), kas bija skatāma Viktorijas un Alberta muzejā Londonā. Izstāde bija par kādu arhitektu, un ekspozīcija tika veidota kā viņa mājoklis, iekļaujot vairāk nekā simt priekšmetus, mēbeles un mākslu no V&A muzeja kolekcijas.
“Mūsu ideja bija uztaisīt kaut ko par šodienas laiku, kas ir visai sarežģīts un grūts, vismaz Eiropā. Mūsu priekšā ir jauna pasaule, jauns dzīvesveids, kas gūst arvien lielāku pārsvaru. Kaut kādā ziņā mums galīgi negribas pazaudēt vecās vērtības. Bet tajā pat laikā ir skaidrs, ka, pārāk cieši pie tām turoties, izkritīsim no jebkādas aprites. Sāpīgais jautājums par paaudžu maiņu. Un mums likās, ka pavecāks arhitekts varētu labi iemiesot cilvēku, kas ar to saskaras,” intervijā vēl pirms izstādes stāstīja Indreks Dragsets. Izstādē skatītājs varēja lietot autoru sarakstītu scenāriju, lai uzzinātu vairāk, kas te ir noticis. “Radīt pašiem savu stāstu mums sagādā lielu jautrību. Tāpat Venēcijā gan mēs, gan virkne apmeklētāju sacerēja un stāstīja dažādus sižetus par to, kas varētu būt noticis ar fiktīvajiem varoņiem, ar mirušo vīrieti baseinā, kādas bija attiecības starp abām kaimiņmājām. Tā nonācām pie domas, ka jaunajā izstādē jāuzraksta sava versija,” tā Dragsets.
Lielo izstāžu sērija turpinās. Pēc Londonas abi puiši ieradušies Oslo, kur Astrupa Fērnleja privātmuzejā līdz 28. augustam iekārtota un apskatāma viņu personālizstāde “Biogrāfija”. Nosaukums, šķiet, runā pats par sevi, kaut izstādes aprakstā figurē salīdzinājums ar ceļojumu īpatnējā pasakā, kuras sižets mainās no telpas uz telpu... Foto ieskats izstādē!
