Reportāža: Kino pilsētā “Cinevilla” atklāta JRRMV studentu izstāde
03/07/2014
Foto: Kristīne Madjare
Ap kino pilsētu Cinevilla šobrīd zied lūpu sarkani magoņu lauki, kas īsteni rudenīgajā 1. jūlija pēcpusdienā izskatās kā negaidīta parādība no cita gadalaika. No realitātes atrauta vienmēr šķitusi arī kino pilsētiņa, kas atrodas stundas brauciena attālumā no Rīgas, Tukuma novadā. Jo īpaši, ja tajā sanāk iegriezties dienas vidū, kad starp Pirmā un Otrā pasaules kara laika dekorācijām tekalē vien vējš un daži darbinieki.
Kino pilsēta Cinevilla ir vienīgais brīvdabas filmēšanas laukums Baltijā un lielākais Ziemeļeiropā. Tās teritorija ir 15 hektārus plaša, un pilsētiņa lepojas pat ar savu tramvaja līniju. Te ir dzelzceļš ar tvaika lokomotīvi, Daugavas replika un trīs vēsturiski Rīgas tilti.
Kopš otrdienas un visas vasaras garumā te apskatāma Jaņa Rozentāļa Rīgas mākslas vidusskolas 3. kursa studentu izstāde “Ar acīm rakt nav grēks”, kas tapusi trīs pasniedzēju – Ievas Tarandas, Ineses Siliņas un Baibas Vegeres vadībā. Šis ir jau otrais gads, kad skola sadarbojas ar Cinevilla un kad līdzās tradicionālajai vasaras praksei jeb plenēra gleznojumiem tapusi arī laikmetīga izstāde uzdotās tēmas rāmjos. Studentu uzdevums bija ar mākslas izteiksmes līdzekļiem interpretēt latviešu sakāmvārdus.
Jābilst, ka šogad tēma ir konkrētāka, bet atvēziena iespējas plašākas nekā pērn, kad izstādē “Alķīmijas darbnīca” katram studentam bija dotas divas 2,5 x 1,5 metru lielas virsmas, kuras apgleznot. Rezultātā šogad liela daļa darbu var tikt dēvējami par autortehnikā darinātām instalācijām.
Izstāde “Ar acīm rakt nav grēks” iekārtota angārā tieši pie Cinevilla autostāvvietas, un darbi izlikti butaforiska zvanu torņa pakājē. Gar sienām izkārtoti arī pagājušā gada “Alķīmijas darbnīcas” gleznojumi.
Gan Cinevilla pasākumu producents Andrejs Ēķis, gan viena no izstādes rīkotājām – pasniedzēja Ieva Taranda uzsver, ka laikmetīgās instalācijas Rozentāļa skolas studentiem ir savveida kultūršoks, ņemot vērā akadēmiskas ievirzes izglītību, kā rezultātā ar brīvu vaļu eksperimentiem jaunieši visintensīvāk saskaras, vien iestājoties Latvijas Mākslas akadēmijā. Turklāt īsais laiks – piecas dienas, kurās darbi bija jāizdomā un jāīsteno, piešķīris papildus spriedzi. Tomēr uzdevums studentiem sagādājis īstenu prieku.
Optimisms gan izpaliek pašas izstādes atmosfērā, kur dominē rotaļāšanās ar nāvi un vietējo problēmu celšana gaismā, piemēram, sagumzītais Maxima celofāna maisiņš (“Nepērc kaķi maisā”, Ingūna Ziemele) vai pašsacerēts sakāmvārds “Latviešiem vajag naudu” (Stella Kaprāne). Kuratore un mākslas zinātniece Inga Šteimane, kura bija uzaicināta atklāšanas vakarā studentiem un pasniedzējiem vadīt diskusiju, Arterritory.com pauž, ka šī jaunā paaudze ir mūsu laikmeta spogulis, mediators, kas uzsūc un atstaro visu, kas viņus ieskauj. “Postmodernisms darbībā,” saka Šteimane.
Savukārt pasniedzēja Ieva Taranda uzskata, ka interneta laikmetā jauniešu pasaules redzējums ir kļuvis fragmentārs, mirklīgs un uz tagadni ļoti koncentrēts. Tomēr viņa piebilst, ka katram kursam piemīt sava identitāte, jo, piemēram, pavisam jaunajiem studentiem, kas nupat beiguši 1. kursu, interešu lokā dominējot Imanta Kalniņa un The Beatles mūzika – Taranda to raksturo kā laikmetīgo puķu bērnu paaudzi. Atliek ar interesi gaidīt, kāda noskaņas un ideju kvintesence būs vērojam pēc diviem gadiem, kad šie jaunie Rozentāļa skolas studenti būs beiguši 3. kursu un dosies Cinevilla vasaras praksē.
Izstādē piedalās: Aleksandrs Ludvigs Breže, Jekaterina Česnokova, Armands Teodors Freibergs, Kristaps Freimanis, Dārta Laila Galvāne, Agnese Grundmane, Brendalinda Jansone, Linda Justa, Katrīna Kalniņa, Stella Kaprāne, Lāsma Kasatkina, Maija Kikuste, Alise Klimkāne, Valta Klints, Monta Kurzemniece, Agate Lielpētere, Rebeka Lukošus, Gļebs Maiboroda, Miķelis Mūrnieks, Rasa Pavilona, Nika Popkova, Linda Puriņa, Luīze Rukšāne, Laura Skulme, Paula Stutiņa, Jānis Šneiders, Lāsma Zeimule un Ingūna Ziemele.
