Arterritory fotostāsti par māksliniekiem. Diāna Tamane
07/12/2016
Foto: Evita Goze
Ar četrām izstādēm 8. decembrī tiks atklāts kim? Laikmetīgās mākslas centra jaunais izstāžu cikls, tostarp arī Beļģijā dzīvojošās latviešu fotogrāfes Diānas Tamanes izstāde “Ziņojums: 147 no 494”, kas būs versija par mūsdienu pēcpadomju sabiedrības portretu. To veidos instalācija, balstīta personīgos mākslinieces ģimenes stāstos.
Diāna Tamane šogad absolvē HISK institūtu, tāpēc devāmies pie viņas Ģenti, lai ielūkotos mākslinieces darbnīcā un uzdotu Dienas duča jautājumus.
Labākais dienas brīdis?
Kafijas pauze zem saules ar labu draugu.
Kāpēc nodarbojies ar mākslu?
Brīvības dēļ.
Filma, koncerts, izstāde vai grāmata, kas atstājusi neizdzēšamu iespaidu?
Šantalas Akermanes (Chantal Akerman) filmas un Klarisas Lispektores (Clarise Lispector) grāmatas. Šajā gadā man svarīgs notikums bija ķīniešu mākslinieka Song Donga (Song Dong) izstāde Diseldorfā.
Kur darbiem šobrīd rodi idejas?
No ikdienas notikumiem, no ģimenes albuma, no garām pastaigām, no sajūtām, kas pārpilda, no neveiklām situācijām.
Kurus mākslas darbus tu vēlētos savā īpašumā?
Savu draugu mākslinieku darbus.
Ko dari, kad nenodarbojies ar mākslu?
Ar mākslu nodarbojos visu laiku. Kad ne, tad eju gulēt.
Tu daudz guli?
Ja guļu, tad daudz, vēlams 9 stundas.
Vai kaut ko kolekcionē?
Mēģinu no lietām izvairīties, bet dažreiz nenoturos un nopērku kādu grāmatu.
Viena no svarīgākajām lietām tavā darbnīcā?
Klusums un gaisma.
Kas tev garšo, kas negaršo?
Man garšo ūdens, rupjmaize, griķi, vinegrets, lēcas, avokado, cepti sīpoli, ķiploki, ķirbju zupa, melnā šokolāde, svaigi spiestās sulas. No 4 gadu vecuma neēdu gaļu un zivis.
Kas gribēji būt bērnībā?
Īsti neatceros, bet teicu vecākiem (varbūt, lai viņus nomierinātu), ka vēlos kļūt par bruņurupuci nindzju no multfilmas, jo viņi visu laiku ēda picas.
Trīs radoši cilvēki, ar kuriem kopā vakars noteikti izdotos.
Ar tiem pašiem draugiem māksliniekiem, ar kuriem tas labākais dienas brīdis un kuru darbus vēlētos savā īpašumā.
