Fotoreportāža: Studentu darbu skates Latvijas Mākslas akadēmijā
08/12/2016
Foto: Kristīne Madjare
Šonedēļ Latvijas Mākslas akadēmijā notiek rudens semestra darbu skates. Kā ik pusgadu akadēmijas gaiteņi, mācību telpas un šogad arī abas zāles līdzinās vietai, kur noticis mākslas sprādziens – pie sienām, uz podestiem un reizēm uz grīdas vērtējumam izlikts studentu padarītais pēdējā mācību semestra laikā.
Arterritory likās interesanti paraudzīties, kādi uzdevumi tika risināti šajā rudens semestrī un kādi ir rezultāti, tāpēc nedēļas sākumā devāmies uz Mākslas akadēmiju. Visām nodaļām un kursiem skates nenotiek vienlaicīgi, tāpēc, kad ieradāmies, vietām ekspozīcija vēl tikai tapa, vietām, tā jau bija noņemta, lai atbrīvotu vietu nākamajiem darbiem, citur – notika darbu aizstāvēšana. Varēja sastapt gan studentus, kuri atnākuši apskatīties kolēģu darbus, gan tos, kuri gaida savu aizstāvēšanās kārtu, gan pasniedzējus, kuri staigā ar atzīmju lapiņām rokās.
Piedāvājam nelielu ieskatu Mākslas akadēmijas šīs nedēļas norisēs. Mums izdevās pieredzēt vien daļu no visa, bet skates turpinās arī šodien un piektdien, kad būs skatāmi vairāku nodaļu bakalaura programmas 4. kursa un maģistra programmas studentu – gleznotāju, scenogrāfu, dizaineru u.c. – darbi.
Reportāžu sākam ar Funkcionālā dizaina apakšnozares 1. kursa studentu darbiem.
Dizaina nodaļas Formas darbnīcas vadītājs, asociētais profesors Kirils Panteļejevs pastāstīja, ka pirmajā kursā tiek risinātas vienkāršas, konstruktīvas lietas – piemēram, saistītas ar mēbelēm – izstrādāt krēsla konstrukciju, galda projektu, no gofrētā kartona uzkonstruēt beņķi, kas iztur 80 kilogramus u.c. „Studenti pēta materiālu, tā izturību, apgūst konstruēšanas pamatus. Ir arī tektonikas uzdevumi, kuros risina sprieguma jautājumus, rada struktūras utt. Protams, 1. kursa darbos jūtama vēl taustīšanās, tāpēc ir vērts paskatīties attīstību vecākajos kursus.“
Tēlniecības nodaļas 3. kursa darbi. Uzdevums – no modeļa veidots cilnis.
Redzējām arī vairāku apakšnozaru – stikla mākslas, keramikas, tēlniecības, vides mākslas, modes dizaina, metāla dizaina, vizuālās komunikācijas, „Kustība. Attēls. Skaņa“ („KAS“) – 1.–3. kursa studentu darbus gleznošanas priekšmetā.
Uz jautājumu – ko no visa gribētos izcelt? – Glezniecības katedras asistents Raimonds Kalējs atklāja: „Restauratorus – viņi ir sākuši gleznot! Puse no darbiem bija glezniecība ar individuālu rokrakstu, kas varbūt neatbilst Restaurācijas nodaļas kategorijām, bet no otras puses – ir labi, ka nav jūtamas tikai amata prasmes, bet parādās individualitāte.“ Viņš uzsvēra, ka, runājot par glezniecības darbiem, arī citu nodaļu studenti – ne-gleznotāji – ir atvērušies tieši glezniecības virzienā, pieminot gan Tekstila, gan Vizuālās komunikācijas, gan Tēlniecības apakšnozarēs studējošos.
No kreisās: Ivars Heinrihsons, Raimonds Kalējs
Pats „svaigākais“ skates darbs
Savukārt profesors Ivars Heinrihsons atzīmēja, ka populārā atzīme šajā semestrī bija 8 (ļoti labi), piebilstot, ka acīmredzot darbu vērtēšana ir bijusi kritiskāka kā citas reizes.
Uz jautājumu, kādi ir kritēriji, vērtējot topošo mākslinieku darbus, Raimonds Kalējs atbild: „Viss dzimst diskusijā, izvērtējot gan formālo, gan saturisko, un arī to, cik daudz students ir ieguldījis darbu. Tiek ņemts vērā arī apmeklējums, vai students ir piedalījies starpskatēs.“ Bet profesors Heinrihsons piebilst: „Dažreiz es ar pirkstu pārbaudu, vai nav pēdējā brīža darbs. Vērtējam arī viengabalainību – viss gaišs vai trausls utt., bet svarīgi, ka jūt arī materialitāti un apjomu. Tomēr tas nav pretrunā ar to, ka atzinīgi novērtējam labu darba koncepciju, to, vai var just autora personību, virzību.“
Tālāk sekoja Grafikas apakšnozares 3. kursa studentu darbi.
Ielūkojāmies arī gleznotāju darbnīcā, kur vēl tikai notika gatavošanās skatēm.
Mākslas akadēmijas 2. korpusā, kur atrodas Audio-vizuālās mediju mākslas nodaļa, notika vizuālās komunikācijas un „KAS“ 2. un 3. kursa studentu darbu aizstāvēšana.
Audio-vizuālās mediju mākslas nodaļas „KAS“ apakšnozares vadītājs, profesors Ojārs Pētersons
„KAS“ pasniedzēja Maija Kurševa pastāstīja, ka rudens semestrī 2. kursa studentiem bija iespēja strādāt ar risogrāfu, kas savā ziņā bijis izaicinājums, jo tirāža ir salīdzinoši liela – 50 eksemplāri – rokas trīc, lai nospiestu pogu. Uz tā drukāja zīnus, jo semestra lielais uzdevums bija izveidot tādu zīnu, kuru šķirstot skatītājs varētu aktīvi līdzdarboties.
Mācību programmas ietvaros „KAS“ studenti šogad esot piedalījušies arī divos konkursos – kuš? komiksu konkursā, kura tēma bija „Absurdais humors“, un Antverpenes festivālā Grafixx, kurā bija jāpiedāvā ideja par to, kas varētu notikt ar lielāko pasaulē atrasto dimantu. Konkursam iesūtītie darbi bija redzami arī skatē. Bet ne tikai. Trīs no studentiem – Miķelis Mūrnieks, Liāna Mihailova un Ilze Ance Kazaka – novembra beigās varēja parādīt savus darbus arī festivāla izstādē, izturot konkursu, kuram tika iesūtīti pāri par 1000 darbiem.
3. kursa lielais semestra uzdevums bija ilustrēt Tristana Carā dadaisma manifestu.
Sietspiedes tēmas – „Utopija“, „Svaigs“, „Evolūcija“
Uzdevums – radīt ilustrāciju, izmantojot tikai melnu kvadrātu.
Scenogrāfijas nodaļas studenti gatavojas skatēm
