Ieskats ArtVilnius’21
Foto: Agnese Čivle
Viļņas mākslas mese ArtVilnius / 15. - 17. oktobris
Šogad Viļņas mākslas mese ArtVilnius piedzīvoja jau 12. izlaidumu. Ar 56 galeriju dalību no 12 valstīm (Lietuva, Latvija, Igaunija, Baltkrievija, Ukraina, Krievija, Rumānija, Albānija, Dānija, Francijas, Vācija, Itālija) mese turpina sevi pierādīt kā vērā ņemamu Austrumeiropas mākslas ainas dalībnieci. Turklāt absolūtais Lietuvas galeriju pārsvars nevienam vien ārvalstu viesim liek palauzīt galvu – kā iespējams tik liels galeriju skaits tik salīdzinoši nelielā valstī? Lietuvā ir mākslas galeriju un centru tīkls, kurā ietilpst valsts, pašvaldību, sabiedrisko organizāciju un augstāko izglītības iestāžu izveidotas galerijas, kā arī privātās galerijas. Kopumā šobrīd valstī darbojas vairāk nekā 50 galerijas. 1996. gadā tika nodibināta Lietuvas Mākslas galeristu asociācija, kuras paspārnē tad arī no 2009. gada tiek organizēta ArtVilnius mese.
Jurgis Tarabilda galerijas Meno niša (LT) stendā
Pandēmijas spiedīgo apstākļu kontekstā ArtVilnius mākslinieciskā direktore Sonata Baļuckaite (Sonata Baliuckaitė) neslēpj pateicību Lietuvas Kultūras padomei (LTKT) par vērā ņemamo atbalstu mākslas sektoram. (Ar LKTK īstenoto individuālo dotāciju programmu iespējams iepazīties: www.ltkt.lt/en/grants-for-the-arts). Tāpat jāpiemin, ka valstī uzteicams ir arī privātais atbalsts mākslas sektoram. Piemēram, līdz ar pandēmijas ierobežojumiem Viļņas centrs tika pārvērsts ne tikai milzīgā brīvdabas kafejnīcā, bet arī plašā mākslas galerijā – ar nosaukumu Art Needs No Roof jeb “Mākslai jumts nav vajadzīgs”. Ar pašvaldības un vides reklāmas kompānijas JCDecaux Lithuania atbalstu reklāmplakāti visā pilsētā tika aizstāti ar 100 mākslinieku darbiem.
Pārsteidza šogad arī meses apmeklējums un mākslas baudītāju pacietība izstāvēt garās rindas pie ArtVilnius biļešu kasēm (pie ieejas rūpīgi tika pārbaudīta apmeklētāju vakcinācijas/testu dokumentācija). Turklāt jau otro gadu pandēmijas situācijas kontekstā organizatori paralēli klātbūtnes iespējai īstenoja arī 3D tūri tiem, kam klātienes apmeklējums nav iespējams. Kopumā mesi apmeklēja vairāk nekā 15 000 interesentu. Ņemot vērā pandēmijas apstākļu diktātu un to, ka šogad ierasto četru dienu vietā tā notika tikai trīs dienas, šis rādītājs ir labs (2019. gadā meses apmeklētāju skaits sasniedza 23 000).
DK Gallery (BY) stends
Ja Viļņas mākslas gadatirgu varbūt nevar ierindot Eiropas dinamisko megapārdošanas mešu vidū, tad noteikti starp tām, kurās darbus iegādājas ikdienas mākslas mīļotājs. Kā atklāj Baļuckaite: “Pārdošanas rezultāti šogad bija labi, tika pārdoti daudzi mākslas darbi. Varbūt ne paši dārgākie un to pircēji nebūtu saucami par kolekcionāriem, taču varam lepoties ar plašu mākslas mīļotāju un pircēju loku. Šogad arī organizējām īpašu stendu jaunajiem kolekcionāriem, kur mākslas darbu cena nepārsniedza 500 eiro, tāpat mesē tik plaši pārstāvēti darbi uz papīra – zīmējumi, kolāžas, grafikas utt.”
Lietuviešu mākslinieku dueta SetP Stanikas instalācija Priez pour nous, pauvres pécheurs - ArtVilnius Projektu zonā. Foto: ArtVilnius
Iespējams, tieši neatslābstošā meses rīkotāju aktivitāte un pasākuma norises konsekvence veicinājusi to, ka sabiedrības kalendārajā apziņā ArtVilnius jau kļuvusi par nemainīgu komponenti. Kā viens no pīlāriem, kas stiprina Lietuvas laikmetīgās mākslas procesu, mese viennozīmīgi dod savu enerģijas lādiņu kā māksliniekiem un galerijām, tā sabiedrības interesei un līdzdalībai. Uzsverot meses māksliniecisko kvalitāti, Sonata Baļuckaite arī piebilst: “Tāpat ArtVilnius bija iespēja iegādāties mākslas darbus, kuriem būtu jānonāk muzeju kolekcijās, piemēram, dueta SetP Stanikas instalācija Priez pour nous, pauvres pécheurs (Lūdzies par mums, nabaga grēciniekiem) vai Jurģa Paškeviča instalācija, ko pārstāvēja CAC. Mēs daudz ieguldām, lai veicinātu izglītošanas procesu –runājam par mākslas kolekcionēšanu, laikmetīgās mākslas tradīciju pasaulē un jaunākajām tendencēm, piemēram, ar šī gada Lewben Art Fondation NFT kolekcijas How Soon is Tomorrow prezentāciju.”.
Anna Mari Liivrand EKA Gallery (EE) stendā
Sophie Durand EKA Gallery (EE) stendā
Jolanta Rudokienė un Vilija Balčiūnienė Galerija XX(LT) stendā
Viļņas Šv. Jono gatvės galerijas (LT) stends
Gerard Stricher galerijas Menų tiltas (LT) stendā
Vilmantas Marcinkevicius Galleri NB (DK) stendā
Estētikas eklektika
Galeriju ekspozīcijas šī gada meses izlaidumā izcēlās ar izteiktiem estētikas pretstatiem – no eleganti un pieklusināti veidoties stendiem, kādi, piemēram, bija Igaunijas Mākslas akadēmijas EKA galerijai ar Sofijas Dirānas un Annas Mari Līvrandas darbiem un Paņevežas Galerija XX ar Jolantas Rudokienes grafikas darbiem un Vilijas Balčūnienes keramiku, līdz kliedzošiem un krāsainiem – Viļņas Šv. Jono gatvės galerija ar Mīkoles Ganusauskaites ainavu gleznojumiem, Menų tiltas ar franču abstraktā ekspresionisma mākslinieka Žerāra Strihēra darbiem vai Dānijas Galleri NB, kas pārstāvēja lietuvieti Vilmantu Marcinkeviču, kurš reflektē par pandēmijas laiku un smadzeņu pielāgošanos jaunajam dzīvesveidam un jaunām radošām domām.
Agijas Sūnas mākslas galerijas (LV) stends
Agijas Sūnas mākslas galerijas (LV) stends
Galerija Bastejs (LV) stends
Latviju pārstāvēja divas galerijas: Agijas Sūnas mākslas galerija ar Irēnas Lūses, Signes Vanadziņas un Ditas Lūses glezniecību un galerija “Bastejs” ar Henrija Preisa ģeometriski precīzajiem darbiem, Rituma Ivanova portretiem svītrojuma triepienu tehnikā, kā arī Kristiana Brektes foto/tušas un jauktās tehnikas darbiem.
Sarunas Kristinas Norvilaites galerijas stendā. Foto: ArtVilnius
Trīs dienas pēc meses noslēguma Arterritory.com sazinājās ar tās organizatoriem, lai noskaidrotu pārdošanas rezultātus. ArtVilnius komunikāciju vadītāja Rasa Barčaite darīja zināmu, ka kopumā ar rezultātiem organizatori ir vairāk kā apmierināti, tomēr precīzus rezultātus izziņot vēl nevar – daudzi darījumi vēl aizvien ir procesā. Tāpat ArtVilnius ir gandarīti par jaundibinātiem starptautiskiem kontaktiem – jaunām iespējām sadarbībai ar Eiropas mākslas institūcijām un kuratoriem.
Alexej Tchernyi mākslinieku kolektīva Aambulanz Kollektiv (GE) stendā
Gustas Jagminas galerijas Meno niša (LT) stendā
Ievgen Petrov galerijas Tsekh (UA/LT) stendā
Mykola Bilous galerijas Tsekh (UA/LT) stendā
Egmontas Bžeskas galerijas Kauno langas (LT) stendā
Aistė Ramūnaitė galerijas Kauno langas (LT) stendā
Gintarė Stašaitytė Galerija Arka (LT) stendā
Galerija Kristina Norvilaite (LT) stends
Karavan gallery (FR) stends
Ramūnas Danisevičius galerijas Morka (LT) stendā
Nana Rosenørn Holland Bastrup Galleri NB (DK) stendā
Vytautas Tomaševičius galerijas Trivium (LT) stendā
IAGA Contemporary Art (RO) stends
Tomas Daukša instalācija / The Rooster Gallery (LT)
Liutauras Griežė Antakalnio galerijas (LT) stendā
Alexej Tchernyi mākslinieku kolektīva Aambulanz Kollektiv (GE) stendā
Vytenis Lingys galerijas Menų tiltas (LT) stendā
Meses līdzsvaram un dinamikai – programma Takas
Ar 22 mākslinieku dalību ArtVilnius arī šogad turpina pirms 12 gadiem aizsākto skulptūru, instalāciju un performanču programmu Takas. Par tās kuratoru šogad tika izraudzīts mākslinieks, Nacionālās mākslas galerijas Izstāžu un izglītības kurators, Viļņas Mākslas akadēmijas Tēlniecības nodaļas lektors Vītenis Buroks.
Dalia Truskaitė (LT). Nepasakyti, 2017 (ArtVilnius žūrijas balva - Labākā instalācija)
Matas Janušonis (LT). Iškabos, 2020
Šogad Takas programmai izvēlētie darbi īpaši izcēlās ar mākslinieku centieniem izaicināt materialitāti. Piemēram, Dalias Truskaites instalācija Nepasakyti (2017) no pirmā acu uzmetiena neliek domāt ne par ko citu kā vien vienkāršu balta papīra lapu klājienu, ja vien šīs smalkās loksnes neizrādītos no trausla stikla. Arī Mata Janušoņa site-specific darbs Iškabos, kurā no konteksta izņemtas veikalu izkārtnes liek skatītājam rūpīgāk pievērsties to materialitātei un formai kā tādai.
Kęstutis Svirnelis (LT/GE). Balance
Domas Ignatavičius (LT). Siurbiantys, 2021
Vytautas Viržbickas (LT). Goodhearter Wisher, 2021 (ArtVilnius žūrijas balva - Labākais tēlniecības darbs). Foto: ArtVilnius
Savukārt Vītauts Viržbickis pierāda, ka antīkās arhitektūras kolonnu majestātiskumu var panākt arī no tik ikdienišķa materiāla kā autoriepu gumijas driskas, reizē piešķirot tām asociāciju ar dabas formām. Darbs izstāžu centra ārtelpā kļūst par centrālo notikumu, ar pieticīgā materiāla izvēli savā ziņā izbalansējot mākslas gadatirgus monetāro raksturu.
Domas Mykolas Malinauskas (LT), Preserved in time, 2021
Tikmēr tēlnieks Doms Mīkols Maļinausks ar saviem fosilijās pārvērstajiem populārās kultūras kulta objektiem (spēļu vadības pults, Coca-Cola bundžas, Pokémon bumba u.c.) aicina domāt par to, kas no mūsu ikdienas materialitātes paliks pāri pēc vairākiem simtiem gadu, kad lāpstu zemē durs arheologi.
Tauras Kensminas (LT). Vilniaus baziliskas, 2021
Andrius Erminas (LT). Įvykio vieta, 2021
Mykolas Sauka (LT). Galvos, 2020-2021
Pērn Takas izstādes dalībnieka, mākslinieka Rafala Piesliaka instalāciju Garden iegādājās Irmants Norkus, advokātu biroja Cobalt vadošais partneris, ilggadējs meses mecenāts, kurš darbu uzdāvināja Viļņas pilsētai. Tādēļ Vītenim Burokam vaicājām par tēlniecības un instalāciju vietu kopējā mākslas kolekcionēšanas tradīcijā, kā arī Lietuvas publiskajā telpā. “Tas vienmēr ir saistīts ar stiprām, apņēmīgām individuālajām iniciatīvām. Piemēram, kad tika pabeigta Lībeskinda projektētā MO muzeja ēka, tika uzsākts darbs pie publiskās ārtelpas, kurā tika izvietota virkne skulptūru. Kaut arī muzejs ir privāts, skulptūras ir pieejamas visiem pilsētas viesiem un iedzīvotājiem. Lietuvā ir dažas kolekcijas, kurās ir laikmetīgā tēlniecība, objekti, instalācija, taču, protams, šie mediji nevar sacensties, piemēram, ar laikmetīgo glezniecību. No Takas sadaļas darbi tiek iegādāti. Tomēr šādus dāvinājumus pilsētai nav nemaz tik vienkārši realizēt. Ir ietilpīga saskaņošanas procedūra, līdz darbu reāli var izvietot pilsētvidē. Darbiem jābūt ar pievienotu kulturālo un māksliniecisko vērtību, lai tie būtu nozīmīgi arī nākamajām paaudzēm, nevis tikai uzstādīti kā tāds ķirsītis uz tortes.”
Edvinas Mikulskis (LT) piedāvā performanci Persona 2 (2021), kas lauž dzimumu stereotipus. Foto: ArtVilnius
Monikas Dirsites (LT) izturības un gribasspēka izaicinājums. Foto: ArtVilnius
Zināmu dinamiku kopējai meses atmosfērai piešķir arī performances mākslas sadaļa, kurā līdzās lietuviešu māksliniekiem Nansijai Naivei, Gabrielai Vetkinaitei un Edvīnam Mikulskim publika atkal aizturētu elpu gaidīja Monikas Dirsītes uznācienu. Kas šoreiz? Šoreiz autore auksta ūdens baseinā astoņas stundas no vietas trīs meses norises dienu garumā pārbaudīja savas fiziskās izturības robežas, ūdenī balansējot uz neliela porolona matrača. Jāpiebilst, ka pamatīga mākslinieces ķermeņa trīcēšana aukstuma dēļ bija novērojama jau pēc 20. minūtes.
Galerie Nivet-Carzon (FR). Performance "Mmmmh" galerijas stendā tika izpildīta visas meses norises dienas
Tāpat ar savu performances programmu mesi papildināja četras galerijas – Lietuvas Nivet Carzon, Okapi, Viļņas Mākslas akadēmijas galerija Malūnų 5, kas to norisi īstenoja stendā, bet Albānijas GOM/TAC – pilsētvidē. Turklāt meses mākslinieciskā direktore dalījās ar jaunumiem, ka 2023. gada vasarā galerija Meno niša organizēs starptautisku performances mākslas biennāli. Vaicāts par to, cik atvērta un gatava performances mākslai ir Lietuvas auditorija, Buroks atbild: “Kā jau visās pēcpadomju valstīs, ir ļoti specifiska izpratne par to, kas ir māksla kopumā. Ir skaidrs – tā ir skulptūra, tā ir glezna, un, šķiet, šī izpratne kaut kur ir aizķērusies. Nereti no vecākās paaudzes var dzirdēt it kā nievājoši sakām, ka “tā jau ir kārtējā performance”, redzot jebko, kas neiekļaujas šajos skaidrajos rāmjos. Un tad kontrastam – Booom! Lietuva saņem Zelta lauvu Venēcijas mākslas biennālē – tieši par performances mākslas sniegumu (Rugile Barzdžukaite, Vaiva Grainīte un Līna Lapelīte par operu/performanci Sun&Sea 2019. gadā). Oho, izrādās mūsu mākslinieki rada ko tādu, kas tiek atzīts arī starptautiskajā telpā! Un darbs bija tik labs, ka to atzinīgi pieņēma arī sabiedrība kopumā.
Monikas Dirsītes (LT) performance. Foto: ArtVilnius
Tāpat Monika Dirsīte ar katru savu dalību Viļņas mesē izpelnās nedalītu uzmanību. Turklāt viņa ar savu darbu ceļo pa visu valsti un tiek labi uzņemta arī ārpus galvaspilsētas. Redziet, var jau izveikt izglītojošo procesu, tomēr performances māksla ir kas tāds, kas pievelk ar savu arhetipiski psiholoģisko aspektu jebkuru, kuram piemīt empātija.”
Meses izcilākie
Kā ik gadu, arī šogad neatkarīgās kuratores, mākslinieces un Viļņas Mākslas akadēmijas pasniedzējas Laima Kreivītes vadībā žūrija līdzās labākajam māksliniekam un jaunajam māksliniekam, tēlniecības/instalācijas autoram izraudzīja arī septiņas labākās galerijas. Tāpat publiskajā balsošanā tika noteikta apmeklētāju mīlētākā galerija. Ņemot vērā ievērojamo apmeklētāju daudzumu un interesi par šī gada meses izlaidumu, tieši publiskā balsojuma rezultāts ir zīmīgs.
Latvijas Mākslas akadēmijas eksperimentālās mākslas telpas PILOT komanda pēc balvas pasniegšanas. Foto: ArtVilnius
Auditorijas simpātiju ieguva Latvijas Mākslas akadēmijas eksperimentālā mākslas telpa PILOT, kas dibināta ar mērķi veidot vienotu Eiropas augstākās mākslas izglītības platformu. Meses ekspozīcijai izvēlēto autoru vidū –studentu un absolventu darbi (Amanda Krūmiņa, Ieva Dzelde Mierkalne, Miķelis Mūrnieks, Rūdolfs Štamers), savukārt pasniedzēju frontē – glezniecības katedras vadītājs Kristians Brekte, kurš, starp citu, Lietuvā ir pamanīts un atzīts Latvijas mākslinieks. Atlase veidota ar domu parādīt spilgtus darbus, “patrakot” un tādējādi reprezentēt akadēmijā notiekošo, atzīst PILOT telpas vadītāja un ekspozīcijas kuratore Sabīne Vernere. Viņa arī norāda, ka ir liela publiska interese tieši par darbu tehniskajiem risinājumiem, jo ekspozīcija izceļas ar izmantotajām autortehnikām. LMA Viļņas mesē piedalās jau no 2013. gada, un katru reizi ar labiem rezultātiem.
Artifex. VAA textile gallery (LT). Severija Inčirauskaitė-Kriaunevičienė un Rūta Šipalytė.
Septiņu labāko žūrijas izvēlēto galeriju vidū šoreiz ierindojās Viļņas Mākslas akadēmijas tekstila galerija Artifex ar Severijas Inčirauskaites-Kriaunevičienes un Rūtas Šipalītes pārsteidzošo materiālu izmantojumu; Parīzes Nivet-Carzon galerija ar iesaistošo performanci Mmmmh mākslinieču Morīnas Begjēnas un Morganas Ledozes izpildījumā; meses jaunpienācēji GOM/TAC no Albānijas, kas galerijas stendu bija izpletuši visas pilsētas robežās, zaļam taksometram traucoties pa pilsētu un atskaņojot skaņu celiņus, ko radījuši 22 mākslinieki; tāpat atzinību saņēma Lietuvas galerijas Meno Parkas, Molėtai, Titanikas, kā arī Viļņas Fotogrāfijas mākslas centrs 7:14 ar Doviles Daģienes-DoDAs un Emīlijas Petrauskienes sniegumu.
Lewben Mākslas fonda NFT mākslas kolekcijas prezentācija (piedaloties Tommy Cash, Robertas Narkus, Katja Novitskova, Damien Hirst u.c.) - ArtVilnius Projektu zonā. Foto: ArtVilnius
PILOT telpas vadītāja un meses ekspozīcijas kuratore Sabīne Vernere, mākslinieks Kristians Brekte, mākslas un kultūras žurnāliste Agnese Čivle
Agnese Čivle pie mākslinieka Vītauta Viržbicka instalācijas Litexpo izstāžu centra ārtelpā
