Esther II: Mākslas mese Ņujorkā ar alternatīvu garu
Atskats
Ņujorkas pavasara mākslas nedēļa šogad bija pārpildīta ne vien ar ierastajiem un ietekmīgajiem mākslas tirgus notikumiem kā Frieze, NADA un TEFAF, ko papildināja galeriju atklāšanas un īpaši pasākumi lielajos muzejos, bet tās dzīvīgumu apliecināja arī nelielākas un alternatīvākas iniciatīvas. Viena no spilgtākajām – Esther II – mākslas mese, kas jau otro gadu norisinājās Ņujorkas Igauņu namā (Estonian House), piedāvājot svaigu skatījumu uz to, kā var izskatīties mākslas gadatirgus. Laikā no 6. līdz 10. maijam tā pulcēja 25 galerijas no visdažādākajām pasaules pilsētām, tostarp, no Hočiminas, Ņujorkas, Rīgas, Tallinas, Tartu, Tokijas, Varšavas, Vīnes un citām.
Ņujorkas Igauņu nams
“Šī nav vienkārši vēl viena mese, tas ir mēģinājums radīt telpu kopienai,” stāsta viena no meses organizatorēm galeriste Mārgota Seimela (Margot Samel). “Idejas iniciatore bija Olga Temnikova [Temnikova & Kasela galerijas līdzīpašniece, Tallina], kura vēlējās radīt tādu meses formātu, kur ne tikai pārdot, bet arī runāt – par mākslu, procesiem, idejām. Būtiska atšķirība no citām mesēm – Esther nav stendu, mākslas darbi ir izvietoti pa visu ēku, tādā veidā nojaucot robežas starp galerijām un tuvinoties kuratora veidotas izstādes formātam.”
Margot Samel
No Rīgas uz Rīgu caur Ņujorku
Latviju Esther mesē jau otro gadu pārstāvēja Kim? Laikmetīgās mākslas centrs. Tā izpilddirektore Evita Goze atklāj: “Mēs piedalāmies šajā mesē, jo viena no rīkotājām ir Olga Temnikova – būtiska figūra Baltijas mākslas ainā. Šāda veida sadarbības stiprina reģionālo tīklu un ļauj mums ar darbiem no Rīgas būt redzamiem Ņujorkas kontekstā.”
Indriķis Ģelzis (kim? Laikmetīgās mākslas centrs, Riga)
Kim? ekspozīcija piedāvāja uzmanībai latviešu mākslinieka Indriķa Ģelža jaunākos darbus – materiālā balstītu mezglojumu meditāciju par nenoteiktību un nenovadītu spriedzi, un Viktora Timofejeva gleznas, kurās arhitektūra kļūst par skatuvi atmiņai un iztēlotai piederībai.
Viktors Timofejevs (kim? Laikmetīgās mākslas centrs, Riga)
“Abi mākslinieki jau strādājuši ar Ņujorkas galerijām,” skaidro Goze, “un tas mums bija būtiski – izvēlēties autorus, kuriem šī pilsēta profesionālā ziņā nav sveša. Mēs redzam dalību Esther kā iespēju palīdzēt viņiem nostiprināt pozīcijas šeit vēl vairāk.”
Atvērtība un eksperimentālais gars
Ņujorkas galeriste Lorela Gitlena (Laurel Gitlen) savu dalību mesē vērtē lakoniski, bet precīzi: “Man patīk, ka te viss ir neformālāk. Šeit ir sajūta, ka mese ir mazliet eksperimentālāka – draudzīgāka, pat atbalstošāka no citu kolēģu puses. Un arī cenas dalībai nav neprātīgas, kas ir būtiski mazākām galerijām.”
Uz jautājumu, vai cerības ir tikai uz pārdošanu, viņa atbild: “Nē, galīgi nē. Ir svarīgi satikt jaunus kolekcionārus, citas galerijas. Šobrīd mainās galerijas atrašanās vieta, tāpēc šāda redzamība mums ir īpaši nozīmīga.”
Līna Rausa (Liina Raus) pie Eikes Eplikas darbiem (Kogo galerija, Tartu)
Skats no Igaunijas
Kogo Gallery no Tartu mesē piedalījās jau otro gadu. Tās vadītāja Līna Rausa (Liina Raus) uzsver: “Šī nav tipiska mese, kur jāizceļas ar pārdomātu stendu dizainu. Tā vairāk līdzinās kūrētai grupas izstādei. Pērn mums izveidojās ļoti vērtīgi kontakti – sarunas kopīgās vakariņās, neformālā gaisotnē tos ļoti veicināja – tāpēc šeit atgriezāmies arī šogad.”
Līga Spunde (Kogo Gallery, Tartu)
Kogo šogad piedāvā Eikes Eplikas (Eike Eplik) un Latvijas mākslinieces Līgas Spundes darbus. Eplika savos darbos no māla un metāla veido fantastisku radību apdzīvotas mikro-pasaules, kuriem iedvesma nāk no bioloģiskās daudzveidības un attiecībām starp cilvēku un dabu. Savukārt Spunde reflektē par digitālās vides fenomenu, popkultūru un mūsdienu sabiedrības absurdajām situācijām, radot darbus, kuros saplūst virtuālā estētika, fikcija un tehnoloģiju kļūdas.
Edith Karlson (Temnikova &Kasela, Tallinn)
Zody Burke (Temnikova &Kasela, Tallinn)
Savukārt galerijas Temnikova & Kasela ekspozīcija mesē šogad iekļāva igauņu mākslinieces Edītes Kārlsones (Edith Karlson) un amerikāņu mākslinieces Zodijas Bērkas (Zody Burke) darbus. Kārlsones skulptūras tapušas kā daļa no viņas solo izstādes Hora Lupi Igaunijas paviljonā 60. Venēcijas biennālē, savukārt Bērka, kura šobrīd dzīvo Tallinā, strādā ar tēlniecību, skaņu un citiem medijiem, pētot identitātes un mitoloģiju tēmas mūsdienu Amerikā.
Evelyn Plaschg performance
Jauni dalībnieki un sarunas
Viena no galerijām, kas šogad mesē piedalījās pirmo reizi, bija Tara Downs. “Es Mārgotu [Seimelu] pazīstu jau sen,” stāsta galerijas īpašniece. “Man šķiet, ka viņa ir ienesusi īstu kopienas garu šajā mesē. Šāda veida iniciatīvas ļauj runāt ne tikai par to, kas tiek rādīts, bet arī kāpēc tas tiek radīts. Ir vairāk vietas sarunām, ne tikai darījumiem.”
Viņa uzsver arī personiskās saiknes nozīmi: “Šeit jūtams cilvēcīgums. Var mierīgi aprunāties ar māksliniekiem, uzzināt par viņu domāšanas veidu, ne tikai skatīt rezultātu.”
Šīs personiskās attiecības un kopienas izjūta atklāj arī pašas meses būtību. Esther II parāda, ka mākslas tirgus pasaule var būt ne tikai ambicioza, bet arī iejūtīga un cilvēciska. Tā nav vien alternatīva Frieze un citām mesēm – tā ir vieta, kur veidojas dzīvas mākslas sarunas starp dažādām kultūrtelpām, savienojot vienā ritmā Rīgu, Tartu, Vīni, Ņujorku…
Leroy Johnson (Margot Samel, NY) un John Mc Allister (James Fuentes, NY/LA) darbi
Mariann Metsis (Margot Samel, NY)
Rachen Youn (Sargent’s Daughters, NY)
Kim Farkas (Tara Downs, NY)
Gideon Horváth (Longtermhandstand, Budapest)
Leena Similu (ILY2, Portland)
Rose Nestler (Mrs., NY)
Magaret Lee (Misako & Rosen, Tokyo)
Miho Dohi (Hagiwara Projects, Tokyo)
Jisoo You (SARA’S, NY)
Sinikka Kurkinen (Ivan, Bucharest)
Francesco de Bernardi (Triangolo, Cremona)
Laivi Suurväli & SORCERER (Tallinn)
Jeremy Deprez (Post Times, NY)
Titulbilde: Laivi Suurväli pēc pasūtījuma darināts T-krekls mākslas mesei Esther II
