Performanču mākslas festivāls MAZIRBE 2025
Foto un video atskats
No 20. jūnija līdz 21. jūnija saullēktam norisinājās performanču festivāls MAZIRBE-2025.
“Mazirbe ir īpaša vieta. Tā reizē ir nekuriene un reizē – centrs. Lībiešu vēstures un mūsdienu industriālas vides satikšanās pie jūras – Slīteres mežā. Mūsu komanda aizsāka šo brīnišķīgo projektu, lai citām acīm paraudzītos uz vēl nesabojāto Mazirbes vienkāršību un patiesumu. Ar laikmetīgu skatījumu, kas sniegtu iespēju gan vietējiem, gan atbraucējiem iespēju iepazīt šo vietu citādāk kā ierasts. Iepazīt caur Butō un laikmetīgās dejas, vides objektu un elektroniskās mūzikas performanču caurstrāvotu notikumu,” stāsta festivāla dibinātājs un autors Dāvis Stalts.
Festivāls piepildīja Mazirbes jūras piekrasti un ciema ainavu ar dzīvo mākslu – individuālām kustību intervencēm, klusām performancēm, vides objektiem, dzīvās mūzikas skaņām un kopīgu saulgriežu rituālu pie jūras. Akcentējot ideju – klātbūtne kā līdzdalība un aicinot apmeklētājus piedalīties ne tikai kā vērotājiem, bet arī kā šī unikālā notikuma līdzradītājiem.
Citādi saulgrieži. Dzīvā māksla, kas atdzīvina vietu
MAZIRBE-2025 ietvaros māksla tika radīta sadarbībā ar šo vietu, ar cilvēkiem, kopā ar saulgriežu gaismu un tumsu. Mazirbe kļuva par dzīvu skatuvi, kur jūra un mežs, senais un jaunais, ķermenis un gars – sastapās vienā naktī.
DIVAS SAULES
Festivāla centrālais vides objekts DIVAS SAULES tapa māksliniekam Ivaram Drullem sadarbojoties ar kolektīvu “Siļķes” (Patrīcija Amoliņa, Luīze Kalniņa, Katrīna Kovaļuka, Emīlija Graustiņa) – jūras krasta novietototā laikmetīgā saules tēla interpretācija bija kā vizuāls svētbrīdis, kur klātesoša gan radošā brīvība, gan simbolisks piesātinājumu.
Plūsti līdz
Savukārt “Plūsti līdz” (lībiski: Jūokš īņõ) ir laikmetīgās dejas izrāde, kuras horeogrāfe ir Elīza Rudzīte un kas pirmizrādi piedzīvoja tieši festivāla “Mazirbe 2025” ietvaros. Izrādē dejo Annija Bērta, Linda Millere, Samanta Eglīte un pati Elīza Rudzīte. Darbs pēta plūdumu starp tradīcijām un mūsdienām, identitāti un kustību, vientulību un kopību. Gan Elīza, gan Linda ir augušas lībiešu bērnu nometnēs Mazirbē, kur veidojusies viņu ciešā saikne ar lībiešu kultūru. Tagad šī saikne turpina dzīvot caur viņu māksliniecisko izpausmi – izmantojot laikmetīgo deju kā veidu, kā godināt un jaunos vārdos tulkot savu kultūras mantojumu. Izrāde dzimusi no kopīgas piederības izjūtas – atmiņas, valodas un vietas apziņas. Caur šo darbu dejotājas aicina skatītājus ienākt telpā, kur kustība kļūst gan par personisku, gan kopīgu rituālu – muzikālu un spēcīgu turpinājumu senajam, kas plūst uz priekšu tagadnē.
Road To Saturn
Festivāla programmā bija iekļauta arī skaņas performance Road To Saturn – sadarbības projekts starp eksperimentālās vokālās mākslas pārstāvi Eleonoru Kampi un ģitāristu Ričardu Tompsonu, kuru plates izdevušas tādās ierakstu kompānijās kā Dub Cthonic, Cruel Nature, Human Geography u.c..
Eleonora Kampe ir dziedātāja un avangarda vokāliste, kura dzīvo un strādā Baltijā. Viņa attīsta savu māksliniecisko valodu kopš 2010. gada, piedalījusies dažādos sadarbības projektos un izdevusi vairākus albumus. 2023. gada oktobrī Cruel Nature Records izdeva viņas pirmo solo albumu tuuljamuud.
Ričards Tompsons ir pazīstams ar savu līdzdalību kultūras iniciatīvā Culture As A Dare, kā arī kā dalībnieks eksperimentālās folkmūzikas apvienībā Lost Harbours un postpanka grupā Abuses.
BUTŌ Lab
Līvu kultūrā gadsimtiem senas un mītiem apvītas ir šamaņu, reģu, dziednieku tradīcijas. Teju katrai dzimtai vēsturiski piederējusi sava “melnā grāmata” (tā to saukuši kristietības ietekmē), kur apkopotas zināšanas par dziedināšanu. Cilvēku saikne ar dabas un dzīvnieku stihijām bijusi tik spēcīga, ka pat čūskas uzvedušās kā pieradinātas. Tomēr, lai tradīcija varētu turpināties arī gadsimtos, kad tā tika noliegta, ir bijis jāatrod savs izdzīvošanas un aizsardzības kods. Festivāla Butō dejas rituāls savienoja visu norisi kā kopīgu notikumu un performanču ķēdi, kas simboliski un saturiski caurvija saulgriežu un konkrētās vides stāstus, spēlējās ar arhetipu pasauli.
BUTŌ Lab ir mākslinieku grupa, kuras profesionālā darbība apvieno dažādas mākslu jomas: vizuālā māksla, fotogrāfija, video, glezniecība, skulptūra, deja, dzeja, balss māksla. Māksliniekus apvieno darbība performanču, buto, kā arī vizuālās un skatuves mākslu jomās. Grupa rada kopīgus projektus, piedaloties un radot multimediālas izrādes un performances, sadarbojoties ar mākslas muzejiem un galerijām, piedaloties starptautiskos projektos un festivālos. Grupu dibināja māksliniece Simona Orinska, kopā ar domubiedriem.
EJU EJU
EJU EJU ir eksperimentāls mūzikas projekts, kuru radījuši Dāvis Stalts un Monta Bernšteine Kvjatkovska, sintezējot latviešu folkloru ar elektroniskās mūzikas elementiem. EJU EJU raksturo nebeidzama virzība uz priekšu, atklājot neapgūtus mūzikas apvāršņus, vienlaikus saglabājot dziļu saikni ar tautasdziesmām. Mijiedarbojoties inovatīviem etno un elektroniskās mūzikas elementiem, EJU EJU radītā mūzika sniedz klausītājiem jaunu pieredzi, kas apvieno folkloru ar laikmetīgas skaņas meklējumiem. Kopā ar grupu EjuEju šoreiz improvizētā rituālkoncerta daļā uzstājās arī Kolkas koklētājas Dzintras Tauniņas vadībā. Četras koncertkokles daļēji improvizēti iekļāvās saulgriežu tematikā, kas bija arī unikāla un pirmreizēja abu grupu sadarbības pieredze.
Foto: Kaspars Adjans
Ziedojums jūras mātei
Saulgriežu performance ar simbolisku nozīm, ar visdziļāko cieņu attiecoties pret vietējo tradīciju un Jūras māti kā tradīcijas galveno elementu.
Foto: Kaspars Adjans
Nakts, kad māksla neguļ
Nakts aizritēja elektroniskās mūzikas sesijās, kur uzstājās mākslinieki Henri Laķis, Oskars Upenieks un Arvis Pogo, piedāvājot apmeklētājiem rituālās dejas, audiovizuālus piedzīvojumus un saullēkta sagaidīšanu jūras krastā.
Festivāla noslēgums. Saullēkta performance “Divas saules”
Agrā rītā Mazirbes piekrastē festivāla apmeklētāji pulcējās vides mākslas objekta “Divas saules” tuvumā, lai piedzīvotu īpašu brīdi. Objekta autors – mākslinieks Ivars Drulle kopā ar savu komandu bija radījis vizuāli iespaidīgu formu ainavā, kas saullēktā ieguva jaunu dimensiju caur mākslinieka Arvja Pogo performanci.
Izpaliekot vārdiem un skatuves robežām, performance nemanāmi saplūda ar vidi un rīta gaismu. Arvis Pogo ar klātbūtnes kustību un kluso dramaturģiju piešķīra objektam “otra saullēkta” noskaņu – kā papildinājumu dabas procesam. Skatītāji bija ne tikai vērotāji, bet klusi līdzdalībnieki.
Šis brīdis kļuva par vienu no emocionāli nozīmīgākajiem festivāla pieredzes punktiem – kā vieta, kur vizuālā māksla, performance un daba saplūda vienotā notikumā.
Festivālu organizēja Fonds Īe sadarbībā ar Komūna Production. Partneri: Mitago Creative Residency, BUTŌ Lab, Age5, Biedrība “Randalist”, Līvu savienība, Viesu nams “Strautmaļi”, Zaļais Namiņš un Patnis, informatīvais partneris – www.artteritory.com
Finansiālais atbalsts saņemts Kurzemes plānošanas reģiona īstenotās “Kurzemes kultūras programmas 2025” ietvaros VKKF mērķprogrammā “Latviešu vēsturisko zemju attīstības programma”.
