Fotogrāfijas nozare gatava pārmaiņām
Ekspresintervija ar 5. Latvijas fotogrāfu foruma organizatoru Arno Marnicu
Rita Kaže-Zumberga
23/01/2015
„Situācija nozarē ir nobriedusi tiktāl, ka fotogrāfi ir gatavi kopīgi organizēties un veidot savienību, lai veicinātu noteiktu kultūrpolitikas jautājumu risināšanu dialogā ar Kultūras un Izglītības ministrijām, tostarp apskatīt kultūrizglītības piedāvājumu attiecībā uz fotogrāfijas nozari,” atklātu viedokli pauž 5. Latvijas fotogrāfu foruma organizators Arno Marnics un sola pārmaiņas tuvināt ar 24. janvārī LKA Latvijas Kultūras koledžas telpās paredzēto pasākumu, kura ietvaros cilās ne tikai aktuālas un sasāpējušas tēmas, bet raudzīs arī dibināt Latvijas fotogrāfu savienību.
Forums apzināti veidots saturīgs un blīvs, pārklājot dažādas sfēras – interesentus iepriecinās nozīmīgāko notikumu aprises gada griezumā, kā, piemēram, ar Rīgas Fotomēnesi 2016 iepazīstinās Arnis Balčus, bet Vitauts Mihalovskis izklāstīs nodomus semināram „Egona Spura ceļš”. Fotogrāfijas pētnieks Vilnis Auziņš uzstāsies ar referātu „Vizuālā valoda – dizaina instruments”, tāpat izskanēs Ērika Bitera piedāvājumi saistībā ar amatierkustības koordinēšanu valsts mērogā, un fotogrāfijas izglītības problēmas cels gaismā Arno Marnics, kurš ikdienā arī LKA LKK pasniedzējs un radošās fotogrāfijas specializācijas vadītājs.
Īstās kaislības gan paredzētas noslēgumā – organizatori cer, ka labākās idejas, vērtējumi un ieteikumi dzims paneļdiskusijā pie brīvā mikrofona, kur ikviens domubiedrs – paralēli ekspertu sarunām – aicināts izteikties par iepriekšminētajām tēmām.
Arterritorry.com sagatavošanas darbu vidū uzrunāja Arno Marnicu, lai mazā ekspresintervijā atspoguļotu gaidāmā notikuma iespējamos ieguvumus un rūpestus, ko visi kopīgi cer atrisināt.
Gluži nemanot klāt jau 5. Latvijas fotogrāfu forums. Vai jūtama intereses pastiprināšanās un piektais notikums kļuvis par kaut ko nozīmīgu vietējo fotogrāfu vidē?
Jāatzīst, sākotnējie forumi bija kuplāk apmeklēti, taču tad kādā brīdī interese mazinājās un pagājušogad pasākumu vispār neorganizējām. Bet šogad uzstādītie jautājumi, kurus esam ieplānojuši atklāti cilāt, radījuši pietiekami lielu interesi un, spriežot pēc pieteikumiem, kas šobrīd ienākuši, šis pasākums būs labi apmeklēts.
Kas tās par pārmaiņām, ko šīgada forumā solāt uzsākt pēdējo gadu vienveidīgajā nozares dzīvē?
Pirmkārt, esam nolēmuši pasākuma ietvaros regulāri sniegt informāciju par būtiskiem nozares notikumiem. Tas darīts ar nolūku, lai sabiedrība ne tikai varētu plānot un sekot līdzi iecerēm, ko veido iesaistīto projektu autori, bet arī lai mēs saņemtu atgriezenisko saiti – viedokli un vērtējumu par šīm norisēm, tādējādi rodot idejas veiksmīgākai komunikācijai un projektu realizācijai, kuru vidū ir tik nozīmīgi notikumi kā Rīgas Fotomēnesis 2016, „Egona Spura ceļš” Ogrē utt.
Otrkārt, situācija fotogrāfijas nozarē ir nobriedusi tiktāl, ka fotogrāfi ir gatavi savā darbā kopīgi organizēties un veidot savienību, lai veicinātu noteiktu kultūrpolitikas jautājumu risināšanu dialogā ar Kultūras un Izglītības ministrijām, tostarp apskatīt kultūrizglītības piedāvājumu attiecībā uz fotogrāfijas nozari, jo pašlaik ir daudz neskaidrību, ko veicina atrašanās dažādu ministriju pakļautībā. Tāpat šī tēma saistīta ar profesionālo standartu jautājumu – tie nav pietiekami labi izstrādāti un nepārklāj visas nozares vajadzības.
Turpinot par fotogrāfijas izglītības problēmām Latvijā, šajā forumā esat nolēmis arī pats uzstāties un tās izklāstīt. Vai norādīsiet, kādas iezīmes ir saskatāmas pašreizējā situācijā?
Jā, tēma ir ļoti plaša – daudzviet Latvijas fotogrāfijas izglītības saturs ir vienmēr orientējies uz komercfotogrāfiju un amatniecības līmeni. Taču jāuzsver – fotogrāfijas nozare kā tāda ļoti intensīvi transformējas, un šī digitalizācijas demokrātiskā daba būtiski ietekmē komerciālo fotogrāfiju kopumā. Un tāds amatnieks, kas prot veikt kvalitatīvu fotogrāfijas fiksāciju, šodien tirgū ir ļoti maz pieprasīts. Ir nepieciešamas daudz plašākas kompetences, un, kā norāda vizuālās komunikācijas speciālisti, fotogrāfija šobrīd vairāk tiek aplūkota kā vizuālās komunikācijas medijs, nevis kā vienkārša vizuālu materiālu ražošana. Līdz ar to tirgus pieprasa daudz plašākas komunikācijas kompetences, noteiktas kultūras menedžmenta prasmes un izpratni par atšķirībām kultūrekonomikā un ekonomikā, nemaz nerunājot par daudzām citām norisēm.
Tātad kā problēmu minēsiet nepietiekamās iespējas Latvijā iegūt fotogrāfa izglītību augstākā līmenī?
Plānojam atklāti apskatīt nozares struktūru – kādi ir šie amati, kas ir saistīti ar fotogrāfiju, kādas ir karjeras iespējas fotogrāfijas nozarē, un pretī izvērtēsim šīs konkrētās izglītības iespējas, tāpat ar tās iegūšanu saistītās problēmas. Protams, piedāvāsim noteiktus risinājumus – kā varētu mainīt esošo situāciju un veicināt fotogrāfu izglītības problēmu atrisināšanu.
Piemēram, fotogrāfijas izglītības līmenim ir iespējas būt pietiekami kvalitatīvam, tikai vajadzētu iesaistīt un apvienot pasniedzējus, kopēji radot pietiekami vērtīgu saturu vienotā formā, ko piedāvāt studentiem.
Jāpiebilst gan, Latvijas Kultūras koledža diezgan spēcīgi pietuvojusies šim risinājumam, jo, kā zināms, tā ir vecākā augstskola, kas piedāvā augstāko izglītību fotogrāfijā (no 2008. gada). Un tieši šī saikne ar kultūras menedžmentu dod jau pieminētās nepieciešamās kompetences, savukārt, piesaistot klāt profesionālās un komunikācijas iemaņas ar vizuālo mediju, kopsummā iegūstam vērā ņemamu saturu izglītībā. Tāpēc šobrīd diezgan pozitīvi novēroju absolventu veidotos kvalifikācijas darbus, kuros viņi parāda arvien lielāku šī medija izpratni, tāpat nenoliedzamu kvalitātes pieaugumu.
Forumā paredzēta ideja apzināt amatieru kustību, pat tās koordinēšana valsts mērogā. Kāds ir amatieru pienesums visai fotogrāfijas nozarei kā tādai?
Lielākoties interese par fotogrāfijas izglītību nāk tieši no šīs amatieru kustības, kas ļoti aktīvi rosās reģionos. Ikdienā vienkārši darbojoties ar fotoaparātu, pēcāk meklējot padziļinātas zināšanas, šie cilvēki likumsakarīgi nonāk pie jau profesionāli veidotām izglītības programmām, kas kārtējo reizi norāda, kāpēc tām ir tik izteikti liela loma kopējā nozarē. Kā arī, ja raugāmies ne tikai uz vizuālo attēlu, bet arī ar tā saistīto tehnisko nodrošinājumu, tad kļūst skaidrs, ka īstenībā amatieru kustība ir tā, kas pie dzīvības uztur visus tehnoloģisko risinājumu piedāvājumus, kas pēc tam ļauj tehniku Latvijā iegādāties par salīdzinoši konkurētspējīgu cenu arī profesionāliem fotogrāfiem.
No otras puses – tieši amatieru kustībā ir tie cilvēki, kas pārsvarā apmeklē daudz un dažādus seminārus un norises fotogrāfijas jomā, kas ļauj attīstīties tiem iesaistītajiem cilvēkiem, kuri veic kādu pētniecisko vai zinātnisko darbu šajā sfērā. Veidojas pieprasījums. Līdz ar to ir vērts jēgpilni koordinēt šo darbību – nevis ierobežot, bet tik tiešām veikt šo neiespējamo misiju un mēģināt saskaņot tādā valsts mērogā, lai notiktu informācijas apmaiņa, daudz intensīvāka izpratne, kas notiek dažādos Latvijas nostūros, tāpat ceram kaut kādā veidā iniciēt un palīdzēt ar padomu tiem, kas vēlas veidot kādas fotogrāfu apvienības utt.
Vai varat ieskicēt nozīmīgākos foruma brīžus, kurus noteikti nepalaist garām?
Es domāju, ka noteikti interesanta būs paneļdiskusija, kuru uzskatām par vienu no svarīgākajiem momentiem visā forumā, jo notiks viedokļu apmaiņa, uzklausīsim auditorijas jautājumus, kā arī tēma tiks skarta plašāk nekā kaut kādā seminārā vai konferencē. Paredzētie referāti un priekšlasījumi vairāk domāti, lai koncentrēti informētu sabiedrību par noteiktām aktualitātēm un pēcāk rosinātu dialogu ar cilvēkiem, kas ir tieši saistīti ar nozari. Šobrīd zināms, ka piedalīsies Vilnis Auziņš, kas pārstāvēs Profesionālo fotogrāfijas skolu, tad noteikti runās Maira Dudareva, Latvijas Fotogrāfijas muzeja vadītāja, tāpat arī Mārtiņš Vanags, kurš reprezentēs jaundibināmo Latvijas fotogrāfu savienību, arī es piedalīšos – kā Latvijas Kultūras koledžas pārstāvis.
Sarunas noslēgumā, lūdzu, pastāstiet, kā aizsākās interesantā tradīcija ar fotogrāfiju maiņu?
Tā aizsākās iepriekšējā forumā un, lai gan interesenti, kas būtu atnesuši darbus un būtu gatavi mainīties, nebija pārāk daudz, pārējie klātesošie šim notikumam gan pievērsa pastiprinātu uzmanību (smejas). Līdz ar to radās doma par šādas aktivitātes atkārtošanu nākotnē, lai, autoriem mainoties ar saviem darbiem, varētu sākt veidoties privātās foto kolekcijas. Jo visbeidzot – ja aplūkojam fotogrāfijas tirgu Latvijā – gala rezultāts interesē tikai pašus fotogrāfus.
Arī pats esmu ieplānojis dažus darbus piedāvāt maiņai, bet ne no jaunākās izstāžu kolekcijas, ko gatavoju, – tie būs darbi no iepriekšējās foto kolekcijas „Koki pilsētā”, kuru eksponēja gan Latvijas Fotogrāfijas muzejā, gan Siguldas novada rīkotajā festivālā „Daba. Pilsēta. Nākotne”, kas norisinājās „Rīga 2014” ietvaros.
ZINĀŠANAI: 5. Latvijas fotogrāfu forums notiks Rīgā, Bruņinieku ielā 57, LKA Latvijas Kultūras koledžas Baltajā zālē. Reģistrācija no plkst. 9:30, savukārt ieeja pret ziedojumiem. Starplaikos tiek nodrošinātas kafijas pauzes. Ņemot vērā ierobežoto sēdvietu skaitu, aicinājums iepriekš pieteikties, sūtot savu vārdu, uzvārdu un kontaktinformāciju uz e-pastu: fotografuforums@inbox.lv.
