Video: Aleksandrs Vasiļjevs par “Dumpi buduārā. 1970. gadu modi”
15/05/2014
Video: Linda Veinberga
“Dumpis buduārā. 1970. gadu mode”
LNMM Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs, Rīga
14. maijs – 27. jūlijs, 2014
14. maija vakarā LNMM Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā tika atklāta krievu izelsmes slavenā modes vēsturnieka Aleksandra Vasiļjeva kolekcijas izstāde “Dumpis buduārā. 1970. gadu mode”, kas apskatāma līdz 27. jūlijam. Šī ir jau piektā Vasiļjeva kolekcijas izstāde Rīgā, un apmeklētāju skaita ziņā šīs skates ir ikgadēji LNMM izstāžu hiti, vienas izstādes norises laikā pulcējot ap 25 tūkstošiem cilvēku. Kolekcijas skates kopš 2010. gada ir izsekojušas dažādu aizvadītā gadsimta dekāžu modei, sākot no Art deco starpkaru periodā līdz patlaban aplūkojamajiem septiņdesmito gadu tērpiem.
Arterritory.com bija klāt izstādes “Dumpis buduārā. 1970. gadu mode” preses konferencē un piedāvā video ieskatu ekspozīcijā, kā arī Vasiļjeva sniegtajā ekskursā par tālaika modes attīstību un raksturīgākajām iezīmēm. Vai zinājāt, ka uzkrītošās saulesbrilles patiesībā aizstāja briljantus?
Tā kā modes vēsturnieka runa ir krievu valodā, zemāk esam sagatavojuši tās atreferējumu latviski.
Aleksandrs Vasiļjevs preses konferencē stāsta, ka izstāde “Dumpis buduārā. 1970. gadu mode” prasījusi lielas pūles un finansiālos līdzekļus. Pirmkārt, tālab, ka sarežģīta bija kolekcijas savākšana. “Pat pasaules modes muzejos 70. gadu mode nav plaši pārstāvēta,” norāda Vasiļjevs.
Galvassāpes sagādājuši arī manekeni. Tā kā 70. gadu modi raksturo unisekss un bikses sieviešu garderobē, radās nepieciešamība pēc piemērotām lellēm, kam tās uzvilkt. Visās iepriekšējās Vasiļjeva kolekcijas izstādēs ir izmantoti manekeni kleitām, proti, ar vienu kāju. “Tieši tālab nekad iepriekš neizstādījām ne vīriešu tērpus, ne bikses.” Jaunās izstādes vajadzībām tika iegādāti simt jauni vīriešu un sieviešu manekeni, turklāt speciāli pasūtīti Stambulā un izgatavoti dažādos auguma garumos un ķermeņa aprisēs, ņemot vērā, ka kolekcijas tērpus kādreiz valkājuši dzīvi un dažādi cilvēki, nevis viena parauga “atlējumi”. Tāpat katra manekena kājas izmēram bija jāpiemeklē atbilstoši apavi.
Atsevišķus izdevumus prasījušas arī parūkas, ar kurām nosegt manekenu kailās galvas. “Septiņdesmitie gadi ir matu triumfs,” saka Vasiļjevs. “Ne velti tika radīts pat mūzikls ar nosaukumu Hair. Modē bija garmatainas hipiju frizūras.” Pasūtītās parūkas aptver visdažādākās matu krāsas un griezumus.
Septiņdesmitie gadi modē ienesa mazāk zināmus un cenā pieejamākus apģērbu zīmolus. Mode kļuva demokrātiskāka, liela piekrišana bija džinsiem. Situācija ļāva rasties tendencei, kas pazīstama ar nosaukumu prêt-à-porter jeb “gatavs valkāšanai”. Aleksandrs Vasiļjevs norāda, ka septiņdesmitie gadi ir gatavā apģērba uzvaras gājiens, ēnā atstājot haute couture jeb augsto modi.
“Kas gan tur slikts? Tieši tas, ka prêt-à-porter apģērbus pēc novalkāšanas neviens vairs nevēlējās saglabāt. Iznēsātie džinsi ar laiku pārtapa šortos, bet pēcāk tika izsviesti miskastē. Pret septiņdesmito gadu modi reti kurš attiecās ar pietāti. Lēti iegādātie apģērbi tika novalkāti un izmesti. Līdz ar ko savākt kolekciju ar labi saglabātiem paraugiem bija ārkārtīgi grūti.” Tajā pat laikā Vasiļjevs atzīst, ka arī tolaik eksistēja modes nami, kas pielāgojās prêt-à-porter tendencēm, joprojām radot izcilus paraugus, kas pēcāk tika plaši atdarināti. Kā piemēru modes vēsturnieks min Īva Senlorāna ieviesto safari stilu.
Plašu vietu septiņdesmito gadu modē ieņem hipiju stils, kura tērpi un aksesuāri galvenokārt ir pašu valkātāju roku darbs. Tomēr arī šie paraugi visbiežāk vairs nav atrodami. “Pat agrākie hipiji, kurus satiku, atzina, ka lielāko daļu tālaika garderobes ir metuši laukā, jo drēbes tika noglabātas vasarnīcā, kur tās ar laiku saēda kodes,” stāsta Vasiļjevs.
Tomēr visgrūtāk esot bijis iegūt autentiskus panku kustības apģērba gabalus, atzīst modes vēsturnieks, jo gandrīz nekas neesot saglabājies, lielākoties pieejami vien stilistiski atdarinājumi. Tālab ar kolekcijā iekļautajiem retumiem Aleksandrs Vasiļjevs ļoti lepojas.
“Septiņdesmito gadu mode ir īpaša ar to, ka tā ir liels stilu kaleidoskops: hipiji, folks, etno, safari, retro, orientālais stils, disko, glemroks un panks,” hronoloģiju iezīmē Vasiļjevs, tādējādi raksturojot izstādes klāstu. Teju katru gadu šajā desmitgadē esot radusies jauna, turklāt globāla modes tendence, kas iebilda iepriekšējām. “Ja šis spektrs sākās ar pasauli mīlošiem puķu bērniem, tad noslēdzās jau ar karojošiem un agresīviem pankiem. Iemesli ir dažādi, turklāt ne tikai politiskais fons, proti, Vjetnamas karš, bet arī ekonomiskā situācija. Septiņdesmitie gadi ir pirmās Persijas līča naftas krīzes laiks. Krīze spēcīgi skāra luksusa tirgu, tostarp modi. Līdz ar ko no modes izgāja zelts, briljanti, dārgakmeņi, dabiskā āda – viss dārgais. Savukārt triumfu piedzīvoja plastmasa, mākslīgā āda, sintētiskie materiāli un poliesters.” Greznumlietu trūkumu cilvēki aizstājuši pirmāmkārtām ar saulesbrillēm. “Vēl nekad iepriekš modē nebija tāds saulesbriļļu “bums” kā septiņdesmitajos gados! Kāpēc? Jo tās aizstāja briljanta rotas, dārgu kosmētiku un greznas frizūras. Uzkrītošas plastmasas saulesbrilles bija must-have un turklāt arī mūsdienās joprojām nav izgājušas no aprites.”
***
Aleksandrs Vasiļjevs (Александр Васильев) dzimis 1958. gada 8. decembrī Maskavā pazīstamu teātra mākslinieku ģimenē, 1982. gadā pārcēlās uz Parīzi. 25 pasaules valstīs A. Vasiļjevs radījis vairāk nekā 100 dekorācijas vadošo teātru baletiem un operām, kā arī daudziem pazīstamiem teātru uzvedumiem un filmām. Ar viņu ir sadarbojušies Théâtre du Rond-Point, teātri Le Lucernaire unCartoucherie, Bastīlijas operas studija Parīzē, Avinjonas festivāls, Ballet du Nord, Jaunais Francijas balets, Versaļas Karaliskā opera, Nacionālais teātris Londonā, Skotijas balets Glāzgovā, Flandrijas Karaliskais balets, Oija Masako balets Osakā, Asami Maki balets Tokijā, Nevadas balets, Santjago Operas un baleta teātris, kā arī citi.
Vasiļjevs ir daudzu grāmatu autors, strādājis kā žurnālu Vogue un Harper’s Bazzar krievu valodas izdevumu speciālais korespondents Parīzē. Kopš 2000. gada A. Vasiļjeva vadībā Samārā notiek modes festivāls “Aleksandra Vasiļjeva Volgas sezonas”. No 2002. gada viņš piedalās televīzijas raidījumu veidošanā, ir to autors un vadītājs. 2003. gada oktobrī Maskavā tika atklāta dizaina studija “Aleksandra Vasiļjeva interjeri”. Vasiļjevs apbalvots ar S. P. Djagiļeva medaļu, V. Ņižinska medaļu, ordeni “Mecenāts” un Krievijas Mākslas akadēmijas Zelta medaļu. Viņš ir divkārtējs Turcijas Tobav prēmijas laureāts. 2010. gadā The World Fashion Awards ir prēmējis Vasiļjevu kā “2010. gada modes leģendu” par nopelniem modes vēstures jomā.
Skārņu iela 10/20
Rīga, Latvija
www.lnmm.lv
