2015. gads lielākajās Latvijas mākslas institūcijās
13/01/2015
Pagājušais gads izcēlās ar daudziem spilgtiem mākslas un kultūras notikumiem. Taču 2015. gadu Rīgā krāšņos ne mazums vien intriģējošu un leģendāru izstāžu. Kāds būs 2015. gads lielākajās galvaspilsētas mākslas institūcijās vēsta Latvijas Nacionālām mākslas muzeja direktore Māra Lāce, Laikmetīgās mākslas centra direktore Solvita Krese un Laikmetīgās mākslas centra kim? programmas direktore Zane Onckule.
ZANE ONCKULE
- kim? Laikmetīgās mākslas centra programmas direktore -
kim? Laikmetīgās mākslas centra saturs arī 2015. gada ietvaros būs izstādes iespējami dažādos veidos un norises vietās, tās papildinās publiskas aktivitātes tikpat dažādos formātos. Sastāvdaļas turpinās būt latviešu mākslinieku solo un grupas izstādes un ārzemju mākslinieku solo un grupas izstādes Rīgā un reģionos, latviešu mākslinieku solo un grupas izstādes starptautiski; sadarbība ar latviešu un ārvalstu kuratoriem, organizācijām, citiem formējumiem; publiskas lekcijas, lasījumi, mākslinieku sarunas, prezentācijas un performances Rīgā, reģionos un starptautiski; publikācijas – kāds katalogs, mākslas un kultūras teorētiķu jaunradīta eseja, teksta tulkojums un u.c.
Paralēli uzskatītajam šis gads ir īpašs, jo: pirmkārt, tiek dibināta un pavisam drīz publiski izsludināta kim? Rezidences balva, kas ir stāsts par vākšanu, uzkrāšanu un pārvietošanos, lai daudzsološie un reizē jau sevi stabili pieteikušie Latvijas mākslinieki iedvesmotos un pieredzētu. Ikgadēji iecerētā balva tiek organizēta sadarbībā ar KW Laikmetīgās mākslas institūtu Berlīnē, ISCP Starptautisko darbnīcu un kuratoru programmu Ņujorkā un Gasworks studiju, darbnīcu un starptautisko rezidenču programmu Londonā, kuru vadošie pārstāvji reizē ar papildus pieaicinātiem profesionāļiem veido balvas starptautisko žūriju, kas izvērtēs kim? ekspertīzē iepriekš atlasītus latviešu māksliniekus un sniegs rezidences iespēju vienam māksliniekam vai mākslinieku duetam tuvāko trīs gadu laikā attiecīgi Berlīnē, Ņujorkā un Londonā.
Zenta Dzividzinska. Izstāde Moderna Exhibition - Society Acts. Publicitātes foto no “Rīgas pantonīma”
Otrkārt, kim? organizē virkni kultūras pasākumu Latvijas prezidentūras ES Padomē programmas ietvaros ASV, to vidū latviešu mākslinieku grupas izstādi Lily's Pool, kas jau 22. janvārī tiks atklāta Art in General izstādes telpā Ņujorkā (23. janvāris–21. februāris). Kopējo pasākumu sēriju papildinās Pētera Vaska koncerts Vašingtonā, kā arī Latvijas Literatūras centra organizētā literātu uzstāšanās tūre dažādās ASV pilsētās. Savukārt Prezidentūras noslēgumu atzīmēsim ar Mihaila Barišņikova papīra darbu kolekcijas izstādi Latvijā (maijs–jūlijs), kas tiek veidota sadarbībā ar Barišņikova mākslas centru Ņujorkā un izstādes norises vietu – mākslas muzeju „Rīgas Birža”.
Treškārt, norisinās sadarbība ar EXPO 2015 un izstāžu un Milānas laikmetīgās mākslas pētniecības centru Careof un neatkarīgo kuratoru Simoni Menedžoi, kurš centra telpās veido latviešu mākslinieku grupas izstādi (maijs–jūlijs).
Vēl tiek gatavota kim? darbības piecgades un „Rīga 2014” programmas ietvaros notikušās aktivitātes aptveroša publikācija „kim? Albums”, kas apkopos Latvijas un ārzemju autoru jaunradītas vai publikācijai adaptētas esejas, papildinošas dienasgrāmatu piezīmes par kim? notikumiem, sarunu atšifrējumus un teorētiskus materiālus par vizuālo mākslu, modi un filozofiju. Grāmatas apjomu uzaudzēs izvērsts vizuālais materiāls un dažādu Latvijas un ārvalstu mākslinieku veidoti atvērumi, kā arī pieci dažādi vāki.
Bez nosaukuma. Tom of Finland. Guaša, papīrs. 1947. ©Tom of Finland ® Foundation, Incorporated
Izstāžu programma kim? telpās Rīgā turpina stabilo tradīciju sadarboties ar jau zināmiem latviešu vai latviešu izcelsmes māksliniekiem viņu individuālo ieceru izvēršanai, kā arī uz Rīgu tiek aicināti ārvalstu mākslinieki un kuratori. 2015. gada pirmajā pusē notiks Skandināvijas un Baltijas valstu mākslinieku grupas izstāde Society Acts, kas tiek veidota sadarbībā ar Moderna Museet Malmo Malmē un kuratori Maiju Rudovsku (marts–aprīlis); Parīzē dzīvojošas vācu mākslinieces Ullas fon Brandenburgas solo izstāde, kuras centrā būs uz 16mm lentes filmēts materiāls, kas top sadarbībā ar latviešu aktieriem, kori un filmu veidotājiem (maijs); kuratora Kaspara Vanaga veidots izstādes projekts „Šķērssvītra” Europride 2015 vizuālās mākslas programmas ietvaros, kurā latviešu un ārzemju dalībnieku vidū tiks eksponēti arī Tom of Finland un Edgara Ozoliņa vēsturiskie darbi uz papīra; Jaņa Rozentāla un Rūdolfa Blaumaņa muzejā būs apskatāma Ingas Melderes ekspozīcija un sadarbībā ar ISSP Rīgā viesosies vācu fotogrāfs Volfgangs Tilmans.
SOLVITA KRESE
- Laikmetīgās mākslas centra direktore -
Šķita, ka pēc 2014. gada, kas bija Eiropas kultūras galvaspilsētas notikumiem piesātināts, Latvijas kultūras scēnā iestāsies atslābums, taču mums 2015. gads iesācies ar paātrinājumu. Šo gadu esam pasludinājuši par Hardija Lediņa gadu – katru mēnesi vismaz viens pasākums būs veltīts Hardija Lediņa personībai un daiļradei. Viens no tuvākajiem notikumiem ārpus Lediņa gada programmas plānots 12. februārī, kad Briseles mākslas centrā Bozar tiks atklāta 2014. gadā izstāde „Vizionārās struktūras”, kuras versija pagājušajā vasarā bija skatāma Latvijas Nacionālajā bibliotēkā. Tas ir liels notikums vizuālās mākslas telpā!
LASI ARHĪVĀ: 2015 - Hardija Lediņa gads! Ekspresintervija ar Solvitu Kresi
Intensīvi strādājām pie Venēcijas biennāles, kurā Latviju pārstāvēs Katrīna Neiburga un Andris Eglītis sadarbībā ar kuratoru Kasparu Vanagu. Pašreiz bijušās tekstilfabrikas „Boļševička” telpās tiek būvēta milzu instalācija, kas aprīlī tiks demontēta un vesta uz Venēciju.
LASI ARHĪVĀ: Intervija ar Kasparu Vanagu. Kā darboties iekšpus, paliekot ārpus?
Foto: Raitis Zeiferts
Viens no lielākajiem projektiem, pie kura turpinām strādāt arī šogad, ir izstāde „Piecas versijas. Piezīmes par kādu laikmetu”, kas ‘tulko’ mākslas arhīvus un pašreiz ceļo pa Latvijas reģioniem. Projekts reģionos guvis lielu atsaucību. Pārsteidzoši, kā bērnus un jauniešus aizrauj māksla, kad to pasniedz viņiem saprotamā veidā. Šim projektam reģionos ir pat izveidojusies gaidītāju rinda. Tajā pieaicinātie kuratori – Līga Lindenbauma, Aiga Dzalbe, Jānis Borgs, Haralds Matulis, Linda Veinberga un Andra Silapētere – interpretē LMC arhīvu un stāsta par mākslas arhivēšanas procesu kopumā. Izstāde rāda, kā var runāt par laikmetīgo mākslu, kā to darīt pieejamu dažādām paaudzēm un mērķgrupām. Iesācies pagājušā gadā, projekts aug arvien lielāks, un 2015. gada otrajā pusē tas rezumēsies lielā starptautiskā izstādē, kur arī Latvijas mākslinieki veidos vienu no sadaļām.
Šogad LMC ir arī diezgan blīva publikāciju programma. Iespējams LMC Vakarskolā ciemosies Boriss Groiss, kura divu grāmatu tulkojumus – Art Power (Mākslas spēks) un Komunistische Postskriptum (Komunisma pēcvārds) – izdosim pavasarī. Iznāks arī apjomīgs pētniecisks izdevums kataloga formā izstādei „Vizionārās struktūras. No Johansona līdz Johansonam”, kā arī izdevums, kas balstīts LMC organizētajā projektā Revisiting Footnotes, kas aicina palūkoties uz kopīgo ideoloģisko mantojumu Austrumeiropā un apjaust, kā šīs atsauces veido kopīgo apziņas telpu un kā tās atspoguļojas mākslā. Arī Latvijas paviljona Venēcijā katalogu veidosim kā autonomu un pašpietiekamu rakstu krājumu.
Daudz esam domājuši, kā tālāk attīstīt Survival Kit festivālu. Šogad tas tiks virzīts nedaudz savādākā gultnē, iespējams, tas būs arī mazākā apjomā nekā pagājušogad. Apspēlēsim tā nosaukumu, nākot klajā ar Survival Knit, piedāvājot sadarbības tīklu, mezglojumu, adījumu. Tas būs izstāžu arhipelāgs, kurā piedalīsies sešas starptautiskas vidēja mēroga mākslas organizācijas no Skandināvijas, Ukrainas, Austrumeiropas un Rietumeiropas, kas prot fleksibili reaģēt uz dažādām sabiedrības norisēm, veidojot mākslas sistēmas slāni, kas, manuprāt, ir ļoti svarīgs mākslas procesu virzītājspēks. Tādēļ nosaukumā ietveram šo terminu ‘knit’, mēģinot savīt mākslu kopā ar dzīvi, veidot savstarpēju tīklojumu, organizējot virkni izstāžu un procesuālu projektu. Projektus vieno ideja par ikdienišķu mazo lietu spēku un enerģijas potenciālu, kas slēpjas to atkārtojumā un spēj bieži vien izmainīt globālāku procesu gaitu.
Hardijs Lediņš. Publicitātes foto
Runājot par LMC diskusijām, šogad iezīmēsies vairāki tematiskie lauki – sadarbībā ar Līgu Lindenbaumu turpināsim diskusiju ciklu par mākslas sistēmu, par to, kas ir apkārt mākslas darbam – iepriekš runājām par mākslas izglītību un kritiku, šogad diskusiju programmā turpināsim runāt par izstāžu telpām, kuratora amatu un tamlīdzīgiem tematiem. Plānota arī virkne diskusiju sadarbībā ar laikmetīgās literatūras un filozofijas žurnālu „Punktum”. Cits temats izriet no Latvijas paviljona tēmas Venēcijas biennālē – par cilvēku kā nerimstošu radītāju, ko var apskatīt gan dzimtes jautājumu kontekstā, gan pieskaroties DIY kultūrai un postpadomju ideoloģijas un kultūras telpas mantojumam. Diskusiju ciklā fokusēsimies uz dažādiem kreativitātes aspektiem, kas ir ārpus mākslas sistēmas – runāsim par to, no kurienes nāk nepieciešamība kaut ko izgudrot un radīt, kā cilvēki, nākot no visai marginālām sabiedrības zonām, nonāk līdz mākslai. Sarunās pieskarsimies arī institucionālajai mākslas sistēmai, gan arī dosimies pa neinstitucionāli marginālo mākslas taku, kas ved pie mākslas, apskatīsim to, kā rada cilvēki, kas sevi nesauc par māksliniekam.
Šī gada LMC programma kopumā veido tādu kā pinumu, kurā ietilpst gan Hardija Lediņa gads, gan Latvijas dalība Venēcijas biennālē, gan izglītības programma un Survival Knit – tas viss vēsta par to, kā dzīve savijas ar mākslu, kā brīžiem margināli procesi var kalpot par katalizatoru būtiskām un fundamentālām pārmaiņām. Šis gads kopumā tematiski vēstīs par iešanu pa blakus takām, apkārt lielajiem un hierarhiskajiem naratīviem, mēģinot savienot dažādus radošos pinumus un vērot, kā šie ‘blakus’ procesi spēj ietekmēt kaut ko Latvijas vai kādā cita mēroga kontekstā.
MĀRA LĀCE
- LNMM direktore -
Ja runājam pa LNMM izstāžu galvenajām līnijām, tad jāpiemin, ka Dekoratīvās mākslas muzejā un mākslas muzejā „Rīgas Birža” turpinās izstāžu projekti, kas tika atklāti 2014. gadā Eiropas kultūras galvaspilsētas programmas ietvaros – tā ir franču mākslinieces ORLAN izstāde DMDM un „Tutanhamona dzintars” mākslas muzejā „Rīgas birža” (abas izstādes aplūkojamas līdz 25. janvārim – red.). Šobrīd tieši šīs divas izstādes piedzīvo īpaši lielu skatītāju interesi.
LNMM 2015. gada programmā zīmīga būs vēl viena līnija – tā ir kultūras diplomātijas līnija. Tie ir projekti, kas saistīti ar Latviju kā prezidējošo valsti Eiropas Savienības Padomē. No vienas puses tie ir valstiski svarīgi un nozīmīgi sadarbības projekti, no otras puses – mēs vēlamies cerēt, ka tie sniegs gana lielu baudījumu arī mūsu apmeklētājiem. Tā kā Itālija bija prezidējošā valsts 2014. gadā, tā nodod tālāk stafetes kociņu Latvijai un mākslas muzejā „Rīgas Birža” tiks atklāta izstāde no Boloņas Nacionālās pinakotēkas krājuma „Itāļu portreta glezniecības divi gadsimti. 1580–1780” (no 6. februāra līdz 19. aprīlim). Tā ir Latvijā līdz šim nebijusi portretu kolekcija, kas atspoguļos 16.–18. gadsimta itāļu portreta glezniecību. Domājams, visiem ‘vecās’ mākslas piekritējiem tā sniegs lielu gandarījumu. Izstādē sastopamie vārdi varbūt nav tik labi pazīstami Latvijā, taču tie ieņem nozīmīgu lomu tā laika itāļu portretu glezniecībā. Par piemēru varu minēt Lavīniju Fontanu, Bartolomeo Čezi, Ludoviko Karači, Gvido Reni, Frančesko Albani u.c. Kopā būs 40 portretgleznojumi.
„Itāļu portreta glezniecības divi gadsimti. 1580–1780”. Publicitātes attēls
Pēc Latvijas prezidējošā valsts ES Padomē ir Luksemburga. Latvijas Nacionālajam mākslas muzejam gadu gaitā izveidojusies ļoti laba sadarbība ar Luksemburgas Nacionālo muzeju, tādēļ uz Latviju atvedīsim atvedīsim viena no 20. gadsimta fotogrāfijas pamatlicējiem Edvarda Steihena izstādi.Izstādē galvenokārt būs eksponēti viņa darinātie portreti, piemēram, Polas Negri, Grētas Garbo, Vinstona Čerčila u.c. nozīmīgu 20.gadsimta personību fotoportreti. Izstāde tiks atklāta izstāžu zālē „Arsenāls”, noslēdzot Latvijas prezidentūru ES padomē (no 26. jūnija līdz 6. septembrim). ES prezidentūras pasākumu ietvaros norisināsies arī Latvijas laikmetīgā dizaina izstāžu cikls „Dizaina manifestācija”, veidojot vienu no izstādēm arī Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā.
Edvards Steihens. Publicitātes foto
Vēlos uzsvērt, ka tādas situācijas kā prezidentūra ES Padomē palīdz nest latviešu mākslas vārdu pasaulē, jo nāk papildus finansējums, kas ir ļoti būtiski. Ja, piemēram, nebūtu 2014. gada finansējuma, Vijas Celmiņas izstāde Rīgā nevarētu notikt. Protams, gribētos, lai šī mākslas aprite būtu aktīvāka. Gribētos, lai latviešu mākslas prezentēšana notiktu interesantāk un aktīvāk nekā līdz šim. Ja runājam par Latvijas kultūras popularizēšanu ārpus tās robežām, tad pārsvarā runājam par mūziku. Taču ar mākslu ir nedaudz sarežģītāk, jo, piemēram, muzeji plāno savu izstāžu programmu trīs līdz četrus gadus uz priekšu, līdz ar to doties izbraukuma izstādēs ir daudz sarežģītāk. Taču mēs vienmēr priecājamies, ja mūsu darbi tiek iekļauti kādā lielākā izstādē. Piemēram, esam uzrunāti piedalīties izstādē, kas veltīta Ziemeļvalstu simbolismam, Prinča Eižena muzejā Stokholmā.
Ja runājam par Latvijas mākslu, tad nedrīkst nepieminēt Purvīša balvas izstādi, kas tiks atklāta 20. februārī izstāžu zālē „Arsenāls”. Tajā tiks izstādīti astoņi balvas kandidāti, kas pēc ekspertu lēmuma izvēlēti no ievērojama autoru skaita divu gadu laikā. Ekspertu veiktā autoru atlase balvai šogad ir izsaukusi diskusijas un visai neviennozīmīgu attieksmi. Bet mums ir jāspēj pareizi novērtēt, ka šī balva ir lielisks privātā mecenātisma paraugs un pievērš uzmanību mākslas procesiem vispār. Es būtu pat gandarīta, ja šīs diskusijas izvērstos plašākas, domājot par to, ka pēc diviem gadiem tiks piešķirta arī piektā Purvīša balva. Šis ir nopietns brīdis, kad būtu jāizvērtē šīs balvas jēgpilnā dzīve.
Šogad izstāžu zālē „Arsenāls” tiks atklāta Latvijas akvareļmākslas izstāde, pie kuras strādājam jau vairākus gadus. Izstādes kuratoru iecerē ir aptvert Latvijas akvareļmākslu no 17. līdz 21. gadsimtam, parādīt akvareli ne tikai kā palīglīdzekli mākslā, bet kā suverēnu izteiksmes līdzekli, uzsverot tehnikas specifiku un spožākos meistarus.
Vēl izstāžu zālē "Arsenāls"tiks atklāta Piektā starptautiskā tekstilmākslas un šķiedras mākslas triennāle. Tā būs apjomīga starptautiski žūrēta izstāde, kurai ir ļoti liela nozīme arī ārpus valsts robežām. Pēdējās Dizaina triennāles izstādes ir uzrādījušas augstu līmeni, apvienojot tekstilmākslu ar dažādiem citiem medijiem un, domājams, arī šogad tas nekritīsies. Šogad no 34 valstu pieteikumiem ar 185 darbiem tika izvēlēti 85 labākie darbi no 28 pasaules valstīm.
Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejam ilgstoši jau veidojusies sadarbība ar modes kolekcionāru un vēsturnieku Aleksandru Vasiļjevu. Ar katru gadu viņu kopdarbībā veidotās izstādes tās kļūst arvien kvalitatīvākas, un arī šogad, sākot ar jūlija beigām, atklāsim izstādi „Aicinājums uz balli”, kurā tiks izstādīti skaistākie un greznākie balles tērpi no Vasiļjeva kolekcijas, aptverot veselu gadsimtu – no 1915. līdz 2015. gadam. Tā, protams, ir vairāk izstāde dāmām, taču tajā pašā laikā Vasiļjeva izstādes iecienījuši arī savas jomas profesionāļi, jo izstādes, kas veltītas modes vēsturei, pie mums nevienā citā muzejā nav sastopamas. Bet DMDM šo gadu noslēgs ar somu stikla mākslas izstādi. Tā ir ceļojoša izstāde, kas aptver piecu gadu periodu laikmetīgajā Somijas stikla mākslā no 2005. līdz 2010. gadam.
Franču glezniecības izstāde „Provansas valdzinājums”, kas rīkota sadarbībā ar Pompidū centru un Orsē muzeju Parīzē, Pikaso muzeju Antibās, Aleksandra Puškina Valsts mākslas muzeju Maskavā un vairākām privātām kolekcijām ārpus Latvijas, kā arī ar Borisa un Ināras Teterevu fondu, mākslas muzejā „Rīgas birža” tiks atklāta 30. aprīlī un būs aplūkojama līdz 5. jūlijam. Tajā tiks izstādīti, piemēram, Šagāla, Pikaso, Sezāna u.c. darbi – akcents likts uz darbiem, kas radīti Provansā. Man ir liels prieks, ka Pikaso muzejs mums vēl bez tēlotājmākslas atvēlējis arī Pikaso keramikas darbus.
Savukārt augustā sadarbībā ar Pētera Avena fondu veidosim Aleksandra Drēviņa un Nadeždas Udaļcovas izstādi, kas tiks atklāta augustā. Gadu noslēgsim ar izstādi „Rērihs un Latvija”, kas veidota no LNMM muzeja, Austrumu muzeja Maskavā un Rēriha muzeja Ņujorkā krājumiem.
Vēl bez izstādēm ļoti būtisks jautājums, protams, ir pastāvīgās ekspozīcijas koncepcijas izveide, lai jau 2016. gada maijā vērtu vaļā jaunās muzeja telpas rekonstruētajā Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenajā ēkā!
