Baltijas un Ziemeļvalstu ekspozīcijas 56. Venēcijas mākslas biennālē
27/04/2015
Lai noskaidrotu, ko un kāpēc uz 56. Venēcijas mākslas biennāli vedīs Baltijas un Skandināvijas valstis, iespēju robežās sazinājās ar nacionālo ekspozīciju kuratoriem un lūdza atbildēt uz dažiem jautājumiem: kā tika izraudzīti mākslinieki šī gada prezentācijai, kāds ir izstāžu koncepts un kāds ir to galvenais vēstījums un kāpēc tas tiek nodots tieši tagad.
Diemžēl miglā tīta aizvien ir Dānijas ekspozīcija – klusē gan izstādes organizatori, gan tīmeklis. Zināms vien, ka Dāniju 2015. gada lielizstādē pārstāvēs starptautisku atzinību guvušais, Vjetnamā dzimušais Dānijas mākslinieks Dans Vo (Danh Vo), kurš ar savu darbu jau piedalījās 55. Venēcijas mākslas biennāles centrālajā izstādē „Enciklopēdiskā pils” (The Encyclopedic Palace).
Pārējo Ziemeļvalstu plāni biennālei ir skaidri. Pārtraucot līdz 2011. gadam praktizēto apvienotās ekspozīcijas taktiku, šogad norvēģu arhitekta Sverres Fēna (Sverre Fehn) projektētais Ziemeļvalstu paviljons rotācijas kārtībā nonācis Norvēģijas rokās, kura tajā izstādīs amerikāņu izcelsmes mākslinieces Kamillas Normentas (Camille Norment) skaņas instalāciju.
Tikmēr Zviedriju biennālē ar personālizstādi Arsenāla izstāžu zālē pārstāvēs zviedru māksliniece Līna Selandere (Lina Selander), bet Somijas ekspozīcijas autori IC-98 atjaunoto Alvara Ālto paviljonu, ko 2011. gada biennāles laikā sapostīja tam uzgāzies koks, transformēs telpā, kas liks aizdomāties par pasauli bez cilvēces.
Tāpat kā 2013. gada Venēcijas biennalē, kurā Igaunija veidoja starpnacionālu dialogu, ekspozīciju uzticot poļu izcelsmes pasaules pilsonim – kuratoram Adamam Budakam (Adam Budak) un Tallinā dzīvojošajam ungāru māksliniekam Denešam Farkašam (Dénes Farkas), arī šogad pie ekspozīcijas izveides piesaistīts ne-igaunis, proti, itālis Eudženio Viola (Eugenio Viola) – Neapoles MADRE Laikmetīgās mākslas muzeja kurators.
Aizpērn Lietuvas ekspozīciju veidoja grupas izstāde, kurā piedalījās lietuviešu un Kipras mākslinieki, bet šogad ekspozīcija uzticēta diviem lietuviešiem – kuratoram Vitautam Mihelkevičum (Vytautas Michelkevičius) un māksliniekam Daiņum Liškevičum (Dainius Liškevičius). Zīmīgi, ka abas kaimiņvalstis savā reprezentācijā iekļauj atsauces no laika Padomju Savienības aizsegā – Igaunija runā par kolhoza priekšsēdētāja diskrimināciju viņa netradicionālās seksuālās orientācijas dēļ, bet Lietuva apskata mākslinieka attiecības ar totalitāro režīmu un Rietumu kultūras meklējumus padomju Lietuvā. Arī latviešu mākslinieku radītā instalācija, kas uzbur savdabīgo garāžās radīto ‘mikrokosmu’, pieskaras padomju laika fenomenam – garāžu kooperatīviem.
LIETUVA
- Muzejs (Museum) -
Palazzo Zenobio, Fondamenta Soccorso, Dorsoduro 2596
9. maijs - 22. novembris, 2015
Mākslinieks: Daiņus Liškevičus (Dainius Liškevičius)
Kurators/komisārs: Dr. Vitauts Mihelkevičus (Vytautas Michelkevičius)
Museum, installation view from first show in National Gallery of Art in Lithuania (former Museum of
Revolution), 2012. Foto: Arturas Valiauga © courtesy of the artist
Būtība
„Muzejs” ir ilglaicīgs māksliniecisks pētījums, kurā Daiņus Liškevičus ar smalku atsprātību interpretē salīdzinoši neseno Padomju Lietuvas vēsturi, pārradot to no kāda fikcionāla mākslinieka individuālās perspektīvas. „Muzeja” atmosfēru piesātina ikdienišķi objekti; šis darbs konfrontē skatītāju ar sarežģītajām attiecībām starp mākslinieku un totalitāru režīmu, kultūras izolāciju un Rietumu vērtību meklējumiem gan Padomju Lietuvā, gan visā PSRS. Daiņus Liškevičus radījis darbus, kas veltīti trīs disidentiem. Šie un arī citi darbi inkorporēti kopīgā lielā instalācijā, ko veido gan padomju ēras fragmenti (grāmatas, objekti u.c.), gan mūsdienu artefakti. Izmantojot laikmetīgās mākslas valodu, radīta blīva instalācija, kas ievelk skatītāju kontraversālos politiskos notikumos. Daiņus Liškevičus šeit pārraksta Lietuvas mākslas vēsturi. Viņš piedāvā šos notikumus interpretēt kā pagrīdes mākslas, politiskas performances un mākslas iznīcināšanas gadījumus, kas tajā laikā atklātībā nenonāca un tātad – neeksistēja.
Filozofs Žans Pols Sartrs, kas 1965. gadā pastaigājas pa Baltijas kāpām, – šī figūra atkārtojas vairākās instalācijas vietās, simbolizējot brīvības uzplaiksnījumu. Instalācija „Muzejs” atsauc kolektīvas un personiskas atmiņas no mūsu nesenās pagātnes.
Dainius Liškevičius. A work by an unknown artist. Object, 1970–1980?, Foto: Arturas Valiauga,
© courtesy of the artist
Galvenais vēstījums un tā nozīmība šodienas kontekstā
Ir vairāki nozīmju slāņi, ko vēlamies nodot caur dažādām prizmām: komisāra, kuratora, mākslinieka, Lietuvas pārstāvja. Daiņus Liškevičus piedāvātā specifiskā analīze nav attiecināma tikai uz padomju totalitāro režīmu, bet ir arī iespējamais modelis, kā attiekties pret hegemoniskajiem spēkiem mūsdienās un to ietekmi uz sabiedrības diskursu un mākslinieka brīvību. Varam „Muzeju” interpretēt arī kā sava veida patriotismu, kas pārdefinē jaunās demokrātijas nacionālos mītus un to mēģinājumus leģitimizēt mūsdienu nacionālo valsti.
Manā skatījumā projektu „Muzejs” ir ļoti būtiski parādīt tieši kā nacionālo paviljonu – kā tādas jaunās demokrātijas kā Lietuva, kas tikko nosvinējusi 25 gadus kopš neatkarības atgūšanas, reprezentāciju. Domāju, ka jaunās valstis un to māksla biennāles kontekstā ir joprojām interesanta politiskās un sociālās nostājas ziņā, jo liela daļa ‘veco paviljonu’ eksponē daudz pazīstamākus, ‘ejošākus’ māksliniekus. Liškevičus projekts nav tipisks politiskais aktīvisms, tas radīts ar ļoti smalku atjautību un ironiju, tam ir arī ļoti spēcīgs estētiskais līmenis, kas skatītajam palīdz šajā konfrontācijā ar politisko saturu, mākslinieciskās brīvības un runas brīvības jautājumiem ne tikai bijušajā PSRS, bet arī mūsdienās.
Daiņus Liškevičus ir mākslinieks, kuram starptautiskā atpazīstamība vēl tikai priekšā. Šeit viņš radījis izcilu kolekciju no ļoti dažādiem darbiem, kas kopā reprezentē tās radikālās sociālpolitiskās pārmaiņas, kas notikušas Lietuvā kopš 1990. gadiem.
Dainius Liškevičius. A cross. The object is built out of seven Soviet-period rolls of Svema film (sensitivity
ranging from 32, 64, 65, 130 to 250 ASA) left over from the performance in memory of Romas Kalanta,
2010. Foto: Arturas Valiauga, © courtesy of the artist
Mākslinieka izvēles principi
Kurators Vitauts Mihelkevičus: Lietuvas Kultūras ministrija kopā ar Kultūras padomi izsludināja atklātu konkursu dalībai Venēcijas biennālē. Es kā kurators piedāvāju mūsu komandai – Viļņas Mākslas akadēmijas Nidas mākslas kolonijai – uzaicināt mākslinieku Daiņu Liškeviču, lai viņš piedalās konkursā ar projektu „Muzejs”. Un mūsu piedāvājums tika izvēlēts.
IGAUNIJA
- Darbam nederīgs. Priekšsēdētāja stāsts (Not Suitable For Work. A Chairman’s Tale) -
Palazzo Malipiero, Campo San Samuele, San Marco 3199
9. maijs - 31. novembris, 2015
Mākslinieks: Jānuss Samma (Jaanus Samma)
Komisārs: Marija Aruso (Maria Arusoo)
Kurators: Eudženio Viola (Eugenio Viola)
Haying, 1963 / 2015. Found photo, pigment print. Copyright of the original photo: Pavel Kuznetsov,
Estonian Film Archives. Courtesy: Jaanus Samma
Būtība
„Darbam nederīgs. Priekšsēdētāja stāsts” ir fragmentēta fiktīva opera, kas seko Juhanam Ojastem (1921–1990), kolhoza priekšsēdētājam Padomju Igaunijā, kara varonim un ‘ģimenes cilvēkam’. 1964. gadā Ojaste tika arestēts un pēc tam izslēgts no komunistiskās partijas par iesaistīšanos homoseksuālos aktos. Pazemojošajam tiesas procesam sekoja spriedums – pusotrs gads spaidu darbos. Atgriezies viņš bija zaudējis gan sabiedrisko stāvokli un cieņu, gan ģimeni un darbu. Ojastem nācās pārcelties uz citu pilsētu, kur viņš varēja strādāt tikai viszemākās kategorijas darbus. Galu galā viņu noslepkavoja, kā pieņemts uzskatīt, kāds krievu tautības puisis-prostitūta gadu pirms Igaunija atguva neatkarību un homoseksualitāte zaudēja krimināli sodāma nozieguma statusu.
Izstādē apvienoti Padomju Igaunijas arhīva materiāli un operas elegantā estētika.
Chairman, 1954 / 2015. Found photo, pigment print. Copyright of the original photo: The National
Archives of Estonia. Courtesy: Jaanus Samma
Projekts veidots multimediālas instalācijas formā, kur darbojas dažādi dieģētiskie līmeņi: reālais un fiktīvais, arhīvs un opera, dzīve un tās teatrāla transfigurācija. Hibridizējot šos dažādos avotus, Simma radījis mikrostāstiņu sēriju – tranches de vie – ar nepārvaramu atsvešinātības atmosfēru. Tie ir ievelkoši un reizē slimīgi, un dokumentālo pieeju nomaina attēlojuma un mizanscēnas ‘lūrēšanas’ prasības. Skatītājs nenovēršami kļūs par iebrucēju.
Galvenais vēstījums un tā nozīmība šodienas kontekstā
Skaidrs, ka es nevaru runāt no igauņu skatupunkta, jo esmu itālis, bet es patiesi domāju, ka ar darbu „Darbam nederīgs. Priekšsēdētāja stāsts” saistītais vēstījums ir universāls, un tieši šī iemesla dēļ ar to ir ārkārtīgi interesanti darboties. Tas sākas no mikrovēsturiskas perspektīvas, atdzīvinot kādu slēptu, privātu stāstu par homoseksuālu diskrimināciju Padomju Igaunijā, bet tajā pašā laikā tas tiecas atspoguļot tās sociālās, politiskās, kultūras, reliģijas un dzimtes vardarbības galējības, kas attiecas uz sabiedrību kopumā – gan pagātnē, gan tagadnē. Šī iemesla dēļ nosaukums atgādina datorspeciālistu žargonu, lai pasvītrotu saiti ar tagadni. Šajā vēsturiskajā brīdī ir nepieciešams apskatīt šāda veida jautājums, jo šobrīd piedzīvojam neskaidru tagadni; un māksla vienmēr ir tajā pusē, kur visām atšķirībām ļauts koeksistēt.
Kolkhoz in South Estonia, 2015. Pigment print. Courtesy: Jaanus Samma
Mākslinieka izvēles principi
Ar Jānusu Sammu atsaucāmies uz izsludināto konkursu Igaunijas paviljonam Venēcijas biennālē. Saskaņā ar pieteikšanās noteikumiem aizsūtījām detalizētu priekšlikumu. Un starptautiskā žūrija izvēlējās mūsu projektu.
LATVIJA
- Paduse (Armpit) -
Arsenāla paviljons
9. maijs - 22. novembris, 2015
Mākslinieki: Katrīna Neiburga, Andris Eglītis
Komisāre: Solvita Krese (Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs)
Kurators: Kaspars Vanags
Foto: Andrejs Strokins
Instalācija ir tēlnieciski veidota būvju sistēma apvienojumā ar video stāstu, kas uzbur savdabīgo vīru garāžās radīto ‘mikrokosmu’. Instalācijas idejas sākotne meklējama Katrīnas Neiburgas veidotajā stāstā par garāžu fenomenu – stundām vai dažkārt par dienām vīrieši mēdz nozust savos ‘kambarīšos’, lai nodotos mistiskām nodarbēm, kuru jēgu un nozīmi izprot vien viņi paši – labojot vecus mehānismus, gatavojot pludiņus vai veidojot koka figūras. Instalācijas autors Andris Eglītis Latvijas paviljonā izbūvēs lielizmēra koka konstrukciju, kas ļaus skatītājiem fiziski piedzīvot ceļojumu izfantazētā vidē. Masīvo koka konstrukciju papildinās Katrīnas Neiburgas veidotais video stāstījums, kur intīmā veidā tiks portretētas darbnīcās iegrimušo vīru uzburtās pasaules.
SOMIJA
- Stundas, gadi, mūžības (Hours, Years, Aeons) -
Alvara Ālto Somijas paviljons, Giardini di Castello
9. maijs - 22. novembris, 2015
Mākslinieki: IC-98
Komisāre: Raija Koli (Raija Koli)
Kuratore: Taru Elfvinga (Taru Elfving)
IC-98. A View from the Other Side, 2011. HD animation, 70'00, stereo sound. Written, directed and drawn
by IC-98, animated by Markus Lepistö, music by Markku Hietaharju, improvised on the grand organ of Turku Cathedral
Būtība
Mākslinieku duets IC-98 pazīstams ar metaforiski fantastiskām animācijas filmām un instalācijām, kuru vidē savienojas dabas spēki un tehnoloģijas, navigācija un ekspluatācija, klimats un migrācija.
Skatuve IC-98 jauktā tehnikā veidotajai instalācijai ir Alvara Ālto projektētais un 1956. gadā uzceltais paviljons. Tas ir kā vēsturisks dokuments par nāciju un tās izaugsmi: labklājības valstij un tās mākslas ainai par savu eksistenci jāpateicas Somijas ‘zaļajam zeltam’ – dziļajiem mežiem. IC-98 Ālto paviljonu transformēs par ‘kambari’, caur kuru skatītājs nonāk dārzā jeb Giardini citā laiktelpas līmenī. Dārzs šeit ir kā zināšanu mikrokosmos un koloniāla vara pār kultūru dažādību un bioloģisko daudzveidību; tā ir vide, ko nepārvalda ne racionālais modernais cilvēks, ne determinēts lineārais laiks.
IC-98. A View from the Other Side, 2011. HD animation, 70'00, stereo sound. Written, directed and drawn
by IC-98, animated by Markus Lepistö, music by Markku Hietaharju, improvised on the grand organ of Turku Cathedral
Galvenais vēstījums un tā nozīmība mūsdienu kontekstā
Jaunais IC-98 darbs „Stundas, gadi, mūžības” ir rezumējums mākslinieku ilgā laika posmā veiktai izpētei; tas ir episks jaundarbs, kurā savienojas matērija un mīts mūsdienu seismisko satricinājumu kontekstā. Šis darbs tiecas mums parādīt pasauli bez cilvēciskām būtnēm, taču kur cilvēces klātbūtnes ilgtermiņa sekas vēl joprojām jūtamas. Uzkāpjot uz Giardini tālās nākotnes sliekšņa, skatītajam tiek dota iespēja padomāt par citu nākotni jau tagadnē.
IC-98. Arkhipelagos (Navigating the Tides of Time), 2013. 3-channel HD animation, 20'00, silent.
Written, directed and drawn by IC-98, animated by Markus Lepistö
Mākslinieku izvēles principi
Mākslinieku duetam IC-98 ir plaša ambiciozu projektu pieredze, turklāt viņu darbus caurvijošās filozofiskās un politiskās tēmas dziļi sasaucas ar Venēcijas biennāles kontekstu. Kuratoru mērķis bija piedāvāt māksliniekiem unikālu iespēju radīt jaunu, konkrētai vietai piesaistītu mākslas darbu.
ZVIEDRIJA
- Attēla ekskavācija: nospiedums, ēna, spektrs, doma (Excavation of the Image: Imprint, Shadow, Spectre, Thought) -
Arsenāla paviljons
9. maijs - 31. Novembris, 2015
Māksliniece: Līna Selandere (Lina Selander)
Komisāre: Anna Sofija Noringa (Ann-Sofi Noring)
Kuratore: Lēna Eslinga (Lena Essling)
Lina Selander. The Offspring Resembles the Parent, 2015. © Lina Selander. HD video, colour, mute and
sound 12:00min. With Oscar Mangione.
Zviedriju 56. Venēcijas mākslas biennālē ar personālizstādi Arsenāla izstāžu zālē pārstāv zviedru māksliniece Līna Selandere. Selandere savās filmās un instalācijās allaž tiecas izzināt apstākļu sakritības, kas vēsturiski iezīmējušas kādas pastāvošās sistēmas sabrukumu, dodot vietu kā jauna sākumam. Mākslinieces darba pamatā ir pētījumi un faktoloģiski arhīvi, kas parasti veido dialogu ar kādu citu mākslas, kino vai literatūras darbu. Selanderes darbi dod iespēju doties intuitīvā asociāciju un nozīmju ceļojumā.
Kā 2014. gada vasarā intervijā Kunstkritikk atklāja Selandere, biennāles izstādē tiks prezentētas vairākas instalācijas, kas radītas gan 2014. gadā, gan nedaudz agrāk, kā arī filma, kas tapusi kopdarbā ar žurnāla Geist redaktoru Oskaru Mandžoni (Oscar Mangione). Filmā būs manāmas atsauces no Selanderes pēdējā laika darbiem Model of Continuation (2013) un Silphium (2014).
Izstādi organizē Stokholmas Modernās mākslas muzejs; ekspozīcijas dizaina autori: studio nāv (Karls Fransons / Carl Fransson un Tomass Paltiels / Thomas Paltiel).
NORVĒĢIJA
- Aizgrābtība (Rapture) -
Ziemeļvalstu paviljons, Giardini di Castello
9. maijs - 31. novembris, 2015
Māksliniece: Kamilla Normente (Camille Norment)
Kuratori: Katja Garsija-Antone (Katya Garcia-Anton, OCA direktore) sadarbībā ar Antonio Kataldo (Antonio Cataldo, OCA vecākais programmu direktors)
Photo: OCA/Magne Risnes
Šogad Ziemeļvalstu paviljons pilnībā nodots Norvēģijas rokās, un 6. maijā to svinīgi atklās viņas Majestāte Norvēģijas karaliene Sonja.
Paviljona ekspozīcija 56. Venēcijas mākslas biennālē uzticēta Oslo dzīvojošai amerikāņu izcelsmes māksliniecei Kamillai Normentei, kura veidos skulpturālu site-specific skaņas instalāciju. Speciāli tai sarakstīts muzikāls skaņdarbs, kas tiks izpildīts uz stikla harmonikām. Šo īpašo 18. gadsimta instrumentu veido uz horizontālas metāla ass novietotas stikla puslodes, kas iekustināmas ar pedāļu palīdzību. Tās novietotas gareniskas formas futrālī, kas pildīts ar ūdeni un mitrina pusložu malas. Būtiskus šī instrumenta uzlabojumus veica Bendžamins Franklins, un 18. gadsimta beigās stikla harmonikas kļuva par populāru instrumentu, ko spēlēja arī Mocarts, bet Paganīni tās nodēvēja par eņģeļu ērģelēm. Mūzikas instrumenta vēsture stāsta, ka labu laiku tas ticis aizliegts ar likumu, jo cilvēki ticējuši, ka stikla harmoniku skaņa spēj ne tikai dziedēt, bet arī novest bīstamā ekstāzes stāvoklī un veicināt seksuālo uzbudinājumu sievietēm. Citur minēts, ka šī skaņa spēj biedēt dzīvniekus, izraisīt priekšlaicīgas dzemdības un novest ne vien pie melanholijas, bet arī pie sajukšanas prātā.
Photo: OCA/Magne Risnes
Venēcijā māksliniece pētīs, kādas reakcijas šī mūzika spēj izsaukt viņas speciāli radītajā multisensorajā telpā – kādas attiecības starp skaņu un ķermeni katalizēs vizuālie, skulpturālie un arhitektoniskie stimuli.
oca.no/the-nordic-pavilion-at-the-venice-biennale
DĀNIJA
Mākslinieks: Dans Vo (Danh Vo)
Komisārs: Dānijas mākslas fonda vizuālās mākslas komiteja
Kuratores: Marianna Torpa (Marianne Torp) un Tīne Vindfelde (Tine Vindfeld)
