Brīvības piemineklis – no suvenīra līdz nebrīvei
Kārļa Zāles radītais simbols Latvijas mākslinieku darbos
11/11/2015
Imants Ziedonis ir teicis: „Brīvības pieminekļa vertikāle savā cēlumā un svētbijībā ir tas pats, kas Latvijas himna. Latviešu tautas lūgšana arhitektoniskā formā. Latviešu labās gribas un cildenas domāšanas fenomens.” Celts kā piemineklis Brīvības cīņās kritušo piemiņai, izdzīvojis padomju okupācijas gados, Trešās atmodas laikā tas lielākajai daļai latviešu tautas bija vienotības un brīvības simbols. Bet kā ir mūsdienās? Vai reiz tik spēcīgais simbols ir saglabājis savu nozīmi? Ko šodien mums nozīmē brīvība? Ko nozīmē pieminekļa galvenā skulptūra – Brīvības tēls?
Monumenta autors tēlnieks Kārlis Zāle reiz sacīja, ka vēlas veidot pieminekli tādu, lai tas būtu saprotams visiem un visos laikos. Pirms 80 gadiem viņam kopā ar arhitektu Ernestu Štālbergu izdevās realizēt savu ieceri, un piemineklis sāka savu dzīvi, dažus gadus atpakaļ kļūstot arī par Latvijas kultūras kanona Vizuālās mākslas vērtību.
apzināja un aptaujāja vairākus autorus, kuru mākslā atpazīstam Brīvības pieminekļa motīvus, lai uzzinātu, ko viņiem nozīmē pats piemineklis un debess telpā trīs zvaigznes nesošais Brīvības tēls?
Aigara Bikšes pašbilde akcijai „Ieskaties acīs Brīvībai!“ 2015
Jaunākais no Brīvības piemineklim veltītajiem mākslas projektiem ir tēlnieka Aigara Bikšes kopā ar gleznotājiem Alekseju Naumovu, Kristapu Zariņu un Latvijas Mākslas akadēmijas Vizuālās komunikācijas apakšnozares studentēm Rūtu Freimani un Lidiju Zaneripu nule kā atklātā akcija „Ieskaties acīs Brīvībai!“.
Autoru ideja ir, tuvojoties Latvijas republikas simtgadei, pie pieminekļa izveidot konstrukciju, kas mēneša garumā ļautu ikvienam interesentam pacelties līdz Brīvības tēlam un dažas minūtes pavadīt kopā ar to. Pagaidām autori šķietami rotaļīgā formā iemūžinājuši to, ar ko lepojas, – veidojuši savas pašbildes kopā ar Brīvības tēlu. Rezultāts aplūkojams lielformāta fotogrāfijās līdz 18. novembrim Rīgā, Brīvības bulvārī pie Ministru kabineta ēkas.
Aigars Bikše, jautāts par to, vai Brīvības piemineklis kā simbols mūsdienās ir saglabājis savu nozīmi un kāpēc viņš izvēlējies ieskatīties acīs tieši Brīvības tēlam, atbild: „Domāju, ka lielākajai daļai cilvēku tas noteikti ir simbols. Piemineklis joprojām ir ļoti uztverams un saprotams. Arī no tēlnieciskā viedokļa tas ir labs darbs.
Es gribētu izvairīties no patosa, kas saistās ar Brīvības pieminekli, manuprāt, identitāte – tās ir tādas abstrakcijas, kurām vienā brīdī var noticēt, citā nenoticēt, bet acīmredzot kopumā cilvēkam kā sociālai būtnei tās ir vajadzīgas. Līdzīgi kā alu cilvēki zīmējumos uz sienas vizualizēja savu mērķi – piemēram, dzīvnieku, ko vēlas noķert, – tā sabiedrība Brīvības piemineklī vizualizē kādu kopīgu ideju. No tāda viedokļa piemineklis ir Brīvības simbols – apliecinājums tam, ka mēs gribam būt brīvi.“
Foto: Didzis Grodzs
2011. gadā Daugavā iepretim Rīgas pilij varēja ieraudzīt „slīkstošu“ Brīvību ar trim zvaigznēm rokās. Tai „mutē jau smēlās ūdens“... Kā tika ziņots, policija veica pārbaudi par šo gadījumu un konstatēja, ka nav saskatāms kriminālpārkāpums, tādēļ kriminālprocess netika sākts...
Toreiz šī mākslas darba autors palika anonīms, bet Brīvība diezgan operatīvi „tika izglābta“.
Kristians Brekte: „Uzskatu, ir svarīgi, ka valsti simbolizē sievietes tēls. Jauna, bet stipra – šīs ir tiešās asociācijas ar Zāles radīto tēlniecisko veidolu, kādai, manuprāt, tieši būtu jābūt Latvijas nācijai.“
Dainis Rudens. „Milda.“ 2009. Foto: Jānis Klimanovs
Madonā, kādā no Saules ielas iekšpagalmiem, uz nama sienas var sastapt iespaidīgu Kārļa Zāles veidotā Brīvības tēla attēlu stencilu, kuru radījis Dainis Rudens.
„Brīvības piemineklis ir unikāls un neatkārtojams spēka, identitātes un vēstures avots visai latviešu nācijai un tās pašapziņai. Man tas atgādina par to, kādēļ pašlaik mēs dzīvojam brīvā valstī, kā pie tā esam nonākuši un kādas ciešanas pārdzīvoja mūsu senči... un kas brīvības cenas vārdā, iespējams, mums var būt vēl priekšā!“ teic autors.
Kristaps Ģelzis. 1990. gada projekta skice
Kristaps Ģelzis. Stēla Nebrīvei. 2015. Projekta mets
1990. gadā Kristaps Ģelzis radīja skici mākslas objektam – zelta sētai, kas ietiecas Brīvības piemineklī. Arī 2015. gadā piemineklis māksliniekam nedod mieru. Kamēr aizvien ir neatrisināta situācija ar Okupācijas muzeja piebūvi un Strēlnieku laukumā iecerēto memoriālu Padomju okupācijas upuru piemiņai, kura viens no autoriem ir Kristaps Ģelzis, mākslinieks piedāvā memoriāla alternatīvu – stēlu Nebrīvei. Tā būtu kā dvīņu brālis Brīvības piemineklim. „Es konstatēju, ka mums, latviešiem, ir mērvienība brīvībai – Brīvības pieminekļa augstums ir 42,17 m, tātad nebrīve arī ir 42,17 metrus augsta. Galvā ieraudzīju pieminekli, kas būtu stēla Nebrīvei. Tās vieta noteikti ir Brīvības un Stabu ielas stūris (..) – Stūra mājas pagalmā. Izņemot ārā no Brīvības pieminekļa tēla pašu Brīvības statuju un visas pārējās Kārļa Zāles tēlnieciskās formas, iesēdināt to pagraba stāvā – nulles punktā.”
Egons Peršēvics. Bez nosaukuma. 2015. Foto: Jānis Vecbrālis
Tēlnieka Egona Peršēvica veidotā Lotosa pozā sēdošā būtne ar rokās paceltajām trīs zvaigznēm šovasar bija skatāma autora personālizstādē мāксла Liepājas muzejā.
“Pret Brīvības pieminekli es izjūtu visdziļāko cieņu – pirmkārt, kā latvietis, Latvijas pilsonis un savas zemes patriots; otrkārt, kā tēlnieks apbrīnoju pieminekļa monumentālos mērogus. Tik grandiozs projekts ir pasaules mēroga sasniegums, jo bieži negadās, ka tiek izveidoti tik apjomīgi monumentālās tēlniecības objekti.
Pieminekļa radīšana ir apvīta ar dažādām leģendām un es ticu, ka tik pozitīvi, kā šodien, tas toreiz nemaz netika skatīts. Tādēļ, iespējams, ka piemineklim pat par labu nāca ilgie Latvijas okupācijas gadu desmiti, kas nonivelēja visus ar tā radīšanu saistītos apstākļus, un tagad ideja, ko šis piemineklis simbolizē, ir daudz viennozīmīgāka.
Sievietes figūra pieminekļa korē, kas simbolizē brīvību, ir viens no Latvijā visatpazīstamākajiem tēliem, tādēļ nav nekāds brīnums, ka gan es, gan citi mākslinieki to ir izmantojuši savos darbos. Es to izmantoju, lai runātu par brīvības jēdzienu un tā izpratni mūsdienu sabiedrībā. Radot šo darbu, es spēlējos ar Brīvības pieminekļa ideju, mēģinot modelēt mūsdienām piemērotu pieminekli, kas būtu iepriekšējā pieminekļa mūsdienu versija.”
(Fragments.) „Milfa“ publicitātes attēls
Nav noslēpums, ka Brīvības pieminekļa tēls nereti tiek izmantota kā Latvijas atpazīšanas zīme, tajā skaitā arī visdažādākās kvalitātes suvenīros un apģērbos. Viens no veiksmīgākajiem risinājumiem ir zīmola „Milfa“ sietspiedes tehnikā drukātie krekli ar Brīvības tēla atveidu. „Milfa“ sevi pozicionē kā uzņēmumu, kuram rūp nacionālā identitāte un ir svarīga ekoloģiskā domāšana. „Mēs mīlam Latviju, tādēļ viss, ko Mēs veidojam ir ražots Latvijā, sākot no auduma, beidzot ar kreklu valkātāju.“
