Visas savas skaistas dziesmas es satinu kamolā
10/12/2015
Kas varēja grožus vīt
No straujā ūdentiņa?
Kas varēja vilnu cirpt
No pelēka akmintiņa?
Dieva dēli grožus vija
No straujā ūdentiņa;
Saules meitas vilnu cirpa
No pelēka akmintiņa.
Šogad kopā ar Raini un Aspaziju apaļu jubileju svin arī Krišjānis Barons – 31. oktobrī apritēja 180 gadi kopš viņa dzimšanas. Arī Dainu skapim šogad zīmīgs cipars – 135 gadi, bet „Latvju Dainām“ – publicēšanas simtgade – tās tika izdotas no 1894. līdz 1915. gadam sešos sējumos, kas ietilpa astoņās grāmatās.
Latviešu tautasdziesmu vākšanu sāka vācbaltiešu literāti 18. gadsimta vidū, to turpināja Latviešu literārā biedrība un jaunlatvieši 19. gadsimtā. Uz pirmās latviešu tautas atmodas viļņa jaunlatviešu ierosmē sākās masveida tautasdziesmu vākšana visos Latvijas novados. Krišjānis Barons darbu pie tautas dziesmu vākšanas un kārtošanas sāka 1878. gadā. Viņš daudzu gadu garumā izstrādāja savu tautasdziesmu klasifikācijas sistēmu un ieviesa latviešu folkloristikā dziesmu cera principu – viena teksta izvēli par galveno, ap kuru tiek grupēti no tā nedaudz atšķirīgie, ļaujot vieglāk uztvert variācijas.
Iesūtītās dainas sākotnēji kārtojās papirosu papīra kastītēs, bet 1880. gadā Maskavā pēc Krišjāņa Barona paša zīmēta rasējuma izgatavoja īpašu skapi ar 70 atvilktnītēm, kurās katrā bija 20 sadaļu. Dainu skapis – Krišjāņa Barona sakārtotais manuskriptu kopums, kas atrodas unikālajā skapī – atzīts par pasaules mēroga dokumentāro mantojumu un 2001. gadā ir iekļuvis UNESCO programmas „Pasaules atmiņa“ sarakstā.
„Latvju Dainu“ sējumos tika publicētas 246 318 tautasdziesmas, taču Dainu skapī glabājas vēl arī nerātnās dainas un Krišjāņa Barona malā atliktās tautasdziesmas. Pēc tam, kad 1997. gadā tika sākta Dainu skapja lapiņu ieskenēšana un publicēšana virtuālajā vidē, mājaslapā dainuskapis.lv kopumā pieejamas 268 815 dainas.
, sadarbojoties ar Latvijas Mākslas akadēmijas Audio-vizuālās mediju mākslas nodaļas apakšnozari „Kustība. Attēls. Skaņa“, izvēlējās dažas tautasdziesmas, ar kurām izgaismot šo pelēko ziemas pēcpusdienu.
Ilustrācijas autore Rūta Freimane
Div' svecītes jūrā dega
Sudrabiņa lukturos;
Tās dedzina Dieva dēli,
Saules meitu gaidīdami.
Ilustrācijas autore Ilze Ance Kazaka
Kāpu, kāpu kalniņā,
Kāja slīd lejiņā;
Visu mūžu nagus griezu,
Zemē metu, neglabāju.
Ilustrācijas autore Monta Andžejevska
Nedod, Dievs, tā redzēt,
Ko redzēju sapinā:
Es galviņu izsukāju,
Ūdenī stāvēdama.
Ilustrācijas autore Rūta Freimane
Sarkanmelna upe tek,
Burbulīšus mētādama;
Tur sarkana jumpraviņa
Brien pa vidu domādama.
Brien malā, aizliec spieķi,
Lai upīte vairs netek!
Ilustrācijas autore Ilze Ance Kazaka
Kas tur kūra uguntiņu
Viņā kalna galiņā?
Miķelītis, tas tur kūra,
Savu brūti gaidīdams.
Izkūrās, izgaidās,
Nevar brūti sagaidīt,
Iet uz mājām raudādams,
Bikšelītes raustīdams.
