Video: ekskursija Senās Ķīnas mākslas izstādē
01/11/2016
Video: Linda Veinberga
Zili balti porcelāna šķīvji, sens budistu sutru tīstoklis, rituālais bronzas trauks vīnam, smalki inkrustēta dzīvnieka skulptūra, kas, iespējams, kalpojusi kā bungu statīvs, keramikas dejotāju figūriņas... – mākslas muzejā Rīgas birža šobrīd skatāma Senās Ķīnas mākslas izstāde “Zīda ceļš”, kas piedāvās ap 100 artefaktu izlasi sākot no Rietumu Džou dinastijas (1046.–771. g. p.m.ē.) līdz pat Min dinastijai (1368.–1644. g. m.ē.).
Vairākus tūkstošus gadu senais Zīda ceļš, vedot tirgotājus pa neskaitāmām upēm un ceļiem, cauri kalniem un lejām, nodrošināja Austrumu un Rietumu kultūras, politikas un ekonomikas apmaiņu. Tas sākās Senajā Ķīnā un savienoja Centrālo un Rietumāziju ar Eiropu, atstājot daudzas vēsturiskās liecības no reģioniem, kas stiepās gar Zīda ceļu, un ietekmēja gan cilvēku materiālo, gan garīgo dzīvi. Zīda ceļš sniedza iespēju Eiropai atklāt jaunas amatniecības tehnikas, materiālus, kultūru un ticību. Iespaidi aizceļoja arī uz Ķīnu, atspoguļojoties mākslā un amatniecībā izmantotajos ornamentos un tēlos, kā arī iepazīstinot Ķīnu ar citām kultūrām un reliģijām.
Savu nosaukumu Zīda ceļš ieguvis pateicoties smalkajam audumam, kas iemantoja lielu popularitāti tirgotāju vidū. Ķīnā zīdu sāka ražot gandrīz pirms pieciem tūkstošiem gadu, taču Eiropā tikai viduslaikos. Tieši šī iemesla dēļ zīds Eiropā ilgus gadsimtus ir bijis vērtīgāks par zeltu.
Izstāde Rīgas biržā parāda dažādus Senās Ķīnas mākslas priekšmetus no reģiona, kur sākās Zīda ceļš, un atklāj Austrumu un Rietumu kultūru mijiedarbību minētajā laika posmā.
Šāda mēroga Senās Ķīnas mākslas izstāde Latvijā aplūkojama pirmo reizi, turklāt ar to saistītajos pasākumos visiem interesentiem būs iespēja apgūt kaligrāfiju, zīmogu grebšanu, pandu gleznošanu, Pekinas operas masku veidošanu.
Izstāde skatāma līdz 2017. gada 8. janvārim.
