Aptauja: 2016. gada pārsteidzošākā arhitektūra
03/01/2017
Ja runājam par 2016. gadu muzeju un kultūras institūciju arhitektūras kontekstā – pavisam drīz tiks atklāta Herzog & de Meuron projektētā, jau ilgu laiku vēl pirms tās oficiālās atklāšanas par pilsētas galveno tūrisma objektu kļuvusī, Hamburgas jaunā filharmonija jeb Elbphilharmonie ēka. Herzog & de Meuron šogad parūpējās arī par Londonas Tate Modern jauno piebūvi, palielinot muzeja platību par 60 procentiem. Bez Hamburgas vēl kāda cita Eiropas ostas pilsēta šogad iemantoja jaunu arhitektūras vērienu, proti, Antverpenē tika atklāta jauna ostas ēka – stikla meteorītam vai kuģa priekšgalam līdzīgas būves veidolā, ko projektējusi šogad mūžībā aizgājusī leģendārā britu-irākiešu arhitekte Zaha Hadida.
Šis gads nāca ar jaunu arhitektūras pienesumu ne tikai pasaules metropolēs, bet arī mazāku valstu nelielās pilsētās. Igaunijā tika atklāts uz šo brīdi lielākais un modernākais muzejs / kultūras centrs Baltijas reģionā – Igaunijas Nacionālā muzeja jaunā ēka (Eesti Rahva Muuseum), par kuru mūsu aptaujā atgādina antropologs Fransisko Martiness.
Speed Art Museum. wHY Architecture. Kentuki, ASV. Foto: Rafael Gamo
Džuljens Robsons, kurators (Austrija / ASV)
Jaunās tūkstošgades sākumā es strādāju Spīda mākslas muzejā Luisvillā, Kentuki, kur piedalījos šīs institūcijas paplašināšanas projekta aizsākumā. Kopš aizgāju no muzeja, ir pagājuši astoņi gadi. 2016. gadā paplašināšanās process noslēdzās un tika atklāta jaunais muzeja komplekss. Šo vidēja izmēra muzeju, kas atrodas nenozīmīgā štatā, izdevums Travel + Leisure nosauca par „Visskaistāko muzeju pasaulē”, tas ir augsts novērtējums arhitekta Kulapata Jantrasasta un wHY Architecture vīzijai. Jaunais Ziemeļu paviljons, kur beidzot atbilstošu vietu atradusi muzeja laikmetīgās mākslas kolekcija, ir eleganta, gaismas piepildīta struktūra ar porainā stikla un gofrētā metāla paneļu fasādi, kas maina krāsu saules kustības ietekmē. Ir nācis klāt arī Dienvidu paviljons, kurā iekārtots teātris, savukārt apkārtējā ainavā paredzēts izveidot skulptūru dārzu. Taču pārsteigumi nebeidzas ar jaunajām piebūvēm. Arhitekti uzņēmās šajā projektā integrēt arī oriģinālo 1927. gada Beaux Arts ēku, un meistarīgās izmaiņas interjerā ir pilnībā atsvaidzinājušas šo celtni, panākot nemanāmu cirkulāciju cauri trim muzeja elementiem. Šeit arhitektūra nav centusies pārspēt mākslu – wHY vīzija ir labs piemērs tam, kā gaisma, struktūru savienošana un telpiska skaidrība var sniegt kolekcijai un izstādēm jaunu fokusu un dinamiku. Ēka ir īsts dārgakmens.
Fredija Mamani celtnes Bolīvijā. Foto: © Alfredo Zeballos
Deivids Kenedijs-Katlers, mākslinieks (ASV)
Mans atklājums ir Fredija Mamani (Freddy Mamani) celtnes Bolīvijā. Nesaprotamu iemeslu dēļ pirms dažiem gadiem es redzēju filmu „Transformeri 3”, un dīvainā kārtā man tā likās gluži avangardiska savā vizuālajā kakofonijā un sakarīga naratīva trūkumā. Tā būtībā bija atteikšanās no piesaistes jebkādiem klasiskiem priekšstatiem par naratīva linearitāti. Kad ieraudzīju Mamani arhitektūru, likās, ka tā precīzi notvērusi šīs filmas garu.
Igaunijas Nacionālais muzejs Tartu. Foto: Takuji Shimmura
Fransisko Martiness, antropologs (Spānija / Igaunija)
Novērtēju jaunās Igaunijas Nacionālā muzeja Tartu celtnes (Dorell.Ghotmeh.Tane / Architects (DGT)) praktiskos un funkcionālos sasniegumus, kā arī uzskatu „Atmiņu lauka” projektu par simboliski nozīmīgu valsts dažādo pagātņu apzināšanā (ieskaitot arī padomju laiku).
Bar Luce interjers Prada fondā. Foto: Fondazione Prada
Zane Onckule, kuratore un kim? Laikmetīgās mākslas centra programmas direktore
Fondazione Prada modīgais komplekss Milānā, tostarp kinorežisora Vesa Andersona (Wes Anderson) dizainētā kafejnīca.
Ēkas topošajā Operas ciematā Laongo, Burkinafaso. Foto: Kere Architecture
Ervīns Vurms, mākslinieks (Austrija)
Frensisa Keres (Francis Kéré) projekts – pagaidu mobilais teātris, ko pasūtījis nākamais Berlīnes Volksbühne teātra direktors Kriss Derkons (Chris Dercon). Tas gan vēl nav uzbūvēts. Kere pārbūvēs bijušo lidmašīnu angāru Tempelhofas lidostā Berlīnē.
Arī arhitekta realizētie projekti Āfrikā ir ļoti interesanti. To pamatā ir ļoti vienkāršas būves ar milzīgiem jumtiem, kas pasargā no karstuma, – ēku struktūras sasaucas ar afrikāņu arhitektūru, bet ļoti mūsdienīgā veidā.
Baltijas paviljons Venēcijas arhitektūras biennālē. Foto: David Grandorge
Kaspars Groševs, mākslinieks
Jaunas ēkas joprojām izliekos neredzam, tomēr Baltijas paviljons Venēcijas arhitektūras biennālē bija lielisks pierādījums tam, ka arhitekti vēl kaut kam ir derīgi.
Maija Rudovska, mākslas zinātniece un kuratore
Neesmu daudz sekojusi līdzi arhitektūras notikumiem pasaulē 2016. gadā, lai kaut ko izceltu. Vietējā mērogā nozīmīgs notikums noteikti bija LNMM galvenās ēkas rekonstrukcija, kas savā ziņā arī ir jauna arhitektūra, kādu mēs esam ieguvuši un kas ir lieliska. Tas, manuprāt, ir nozīmīgākais ieguvums Latvijas arhitektūrai šajā gadā. Iespējams, kā otru notikumu varētu minēt topošā Laikmetīgās mākslas muzeja arhitektūru – “Adjaye Associates” un viņu Latvijas partneru “AB3D” tandēmā radītais darbs. Personīgi neesmu par to sajūsmā, taču noteikti kā fakts tas ir būtisks un piedāvātais mets noteikti būs pārsteidzošs dažādos aspektos.
„Adjaye Associates” un “AB3D” projekts Latvijas Laikmetīgās mākslas muzejam
Andris Brinkmanis, mākslas kritiķis un kurators (Itālija)
„Adjaye Associates” un “AB3D” projekts Latvijas Laikmetīgās mākslas muzejam.
Daina Auziņa, mākslas zinātniece, LNMM Kolekciju un zinātniskās izpētes nodaļas vadītāja
Kā stratēģiski pārdomātas organizatoriskās prakses piemērs, manu nozīmīgāko arhitektūras notikumu sarakstā pirmo vietu ieņem metu konkurss Latvijas Laikmetīgās mākslas muzejam ar starptautiski nozīmīgu arhitektu biroju pieaicināšanu.
Heimo Coberniga veidotā Melnā kafejnīca (Schwarzescafé), LUMA Westbau, Löwenbräukunst
Laura Rutkute, galerijas “Vartai” radošā direktore (Lietuva)
Uz mani atstāja iespaidu Heimo Coberniga (Heimo Zobernig) arhitektūras intervence Schwarzescafé – LUMA Westbau kafejnīcā, kā daļa no Manifesta 11. Vai manus iespaidus ietekmēja tas, ka tajā pašā laikā galerijā notika Heimo Coberniga un Jūlijas Halleres (Julia Haller) izstāde? Jāatzīst, ka tā bija viena no manām mīļākajām izstādēm, ko mēs šogad organizējām.
© Foto: Arno & Iris
Milēna Orlova, The Art Newspaper Russia galvenā redaktore (Krievija)
Mani sajūsmināja holandiešu grupas Arno&Iris (Arno Koenens un Īrisa Roskama) jaunais projekts Amsterdam Oersoap – no jauna noformēta tirdzniecības pasāža Amsterdamā. Šie mākslinieki iedveš jaunu dzīvību gan vecās publiskās monumentālās mākslas tehnikās un formās, gan jēdzienā “sintētisks mākslas darbs”, šim “patētiskās” arhitektūras žanram pievienojot humora izjūtu un jaunākās tehnoloģijas.
Pārsteidza arī uz agrākā dzelzceļa izveidotais High-line parks Ņujorkā. Par šo projektu biju daudz dzirdējusi, un šogad to pirmoreiz ieraudzīju savām acīm. Tas bija brīnišķīgi!
Krievu impresionisma muzejs. Foto: themoscowtimes.com
Patriotisku jūtu vadīta, nevaru atstāt nenosauktu jaunu privātu muzeju Maskavā; tas ir Krievu impresionisma muzejs, ko bijušās fabrikas “Boļševiks” teritorijā atklāja Boriss Mincs. Britu arhitektu birojs John McAslan + Partners, kas veica 19. gadsimta beigu fabrikas kompleksa renovāciju, no neizteiksmīgas ap 1960. gadu tapušas graudu glabātavas izveidoja efektīgu laikmetīgu futūristisku muzeju. Maskavai šāds muzeju arhitektūras veids ir retums.
Berga savrupmāja Deņežnij šķērsielā Maskavā. Foto: updk.ru
Sergejs Hačaturovs, mākslas kritiķis (Krievija)
Berga savrupmājas restaurācija un rekonstrukcija Deņežnij šķērsielā Maskavā. Šai ēkai ir interesanta vēsture. Tā tapa XX gadsimta sākumā un piederēja inženierim un zeltrūpniekam Sergejam Bergam. Namā ir grezni interjeri neobaroka, ampīra un neogotikas stilā. No 1924. gada savrupmājā atrodas Itālijas vēstniecība. Šobrīd ēkā pabeigta parādes daļas restaurācija, veikta arī tehnisko un lietišķo apartamentu rekonstrukcija. Tas ir piemērs, cik delikāti šodien ir iespējams rūpēties par mantojumu. Diemžēl, Maskavā tas notiek ļoti reti.
