Aptauja: 2016. gada iedvesmojošākā mākslas, dizaina vai arhitektūras publikācija

04/01/2017

Arterritory.com gada atskata ietvaros, uzzinām, ko aptaujātie mākslas un kultūras profesionāļi vērtē kā gada iedvesmojošāko mākslas, dizaina vai arhitektūras jomas publikāciju.

Kaspars Groševs, artist (Latvia)

Viennozīmi Evitas Vasiļjevas izdevums if you can’t, engage, kas papildināja mākslinieces personālizstādi galerijā „427“ un pēcāk arī kim? Laikmetīgās mākslas centrā. Evitas cīņa (mīlestība/naids) ar materiāliem un mūžības meklējumi izklāti šķietami juceklīgā kolāžā, kas patiesībā nemaz nav tik juceklīga, drīzāk jutekliska un dzīvīga, ko lieliski satver neuzbāzīgs dizainera pienesums.

Evita Vasiļjeva. “if you can’t, engage” – izdevējs: kim? Laikmetīgās mākslas centrs. Foto: Vents Āboltiņš

Zane Onckule, kuratore un kim? Laikmetīgās mākslas centra programmas direktore

Izmēros plānas, bet atmiņā paliekošas atsevišķu izstāžu izdales lapas.

Vēl arī Evitas Vasiļevas publikācija (if you can't, engage, izdevējs kim?, 2016).

“Latvijas mākslas vēsture V. 1915–1940” – izdevējs: Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas vēstures institūts. 2016

Daina Auziņa, mākslas zinātniece, LNMM Kolekciju un zinātniskās izpētes nodaļas vadītāja

Starp nozīmīgākajiem šī gada mākslas izdevumiem gribas izcelt Mākslas vēstures institūta izdoto Latvijas mākslas vēstures 5. sējumu (sastādītājs E. Kļaviņš), Latvijas Nacionālā vēstures muzeja un apgāda „Neputna” izdevumu „1896. Latviešu etnogrāfiskā izstāde” (sastādītāja S. Stinkule), Latvijas laikmetīgās mākslas centra izdevumu „Nebijušu sajūtu restaurēšanas darbnīca. Juris Boiko un Hardijs Lediņš” (sastādītājas – Ieva Astahovska, Māra Žeikare), kā arī Janas Kukaines grāmatu „Daiļās mātes”.

Jana Kukaine. “Daiļās mātes” – izdevējs: “Neputns”. 2016

Ieva Astahovska, mākslas zinātniece un kuratore

Starp Latvijā 2016. gadā iznākušajām publikācijām varētu izcelt vairākas: pamatīgākā – Latvijas mākslas vēstures institūta izdotais “Latvijas mākslas vēstures” 5. sējums, Rietumu teoriju un lokālo mākslas procesu interpretēšanā saistošākā – Janas Kukaines “Daiļās mātes”. Bet iedvesmojošākā man pavisam subjektīvi ir Armīna Medoša, austriešu mediju mākslinieka un pētnieka, kurš līdzdarbojies arī RIXC norisēs, grāmata New Tendencies. Art and the Threshold of the Information Revolution – par to, kā 60.–70.gados globālas teritorijas jaunā māksla satikās šaipus Dzelzs priekškara, Dienvidslāvijā. Iedvesmojošākā arī tāpēc, ka tā daudzlāņaināk ļauj izprast arī dažas tā laika mākslas norises Latvijā.

Džuljens Robsons, kurators (Austrija/ASV)

Biju patīkami pārsteigts, atklājot „Arterritory sarunas ar kolekcionāriem”. Ir lieliski uzzināt par to, kā kolekcionāri domā un kas viņus motivē. Tas ir izdevums šauram lokam, tomēr ļoti nepieciešams.

Vasaras laikā mani arī iepriecināja Keen On – interneta žurnāls, kas top Vīnē.

Photography At MoMA: 1920 to 1960 – izdevējs: Museum of Modern Art. 2016

Alise Tīfentāle, mākslas zinātniece (Latvija)

Pirmkārt, svarīgs ir oktobrī klajā nākušais Photography at MoMA: 1920 to 1960. Tas ir otrais sējums no trim, ko sagatavo Ņujorkas Modernās mākslas muzejs (Museum of Modern Art, MoMA). Šis sējums aptver laikposmu, kurš mani īpaši interesē. Ņemot vērā MoMA milzīgo ietekmi mākslas pasaulē, ir skaidrs, ka šis sējums ne tikai iepazīstina ar muzeja kolekciju, bet, protams, arī nosaka toni un diktē kanonu globālai fotogrāfijas definīcijai mākslas vēstures kontekstā. Man kā fotogrāfijas vēsturniecei un teorētiķei šāds „kanonisks“ izdevums ir īpaši iedvesmojošs, jo skaidri uzrāda, kur jāvirza pētniecība – t.i. pretējā virzienā „kanonam“, jo par to jau viss ir pateikts un ar šo sējumu turklāt vēl „akmenī iecirsts“.

Otrkārt, jāatzīmē mākslas vēsturnieces Katrīnas Teivānes-Korpas pagājušā gada decembrī Latvijas Mākslas akadēmijā aizstāvētā doktora disertācija „Fotomākslas attīstība Latvijā un Roberta Johansona (1877–1959) radošā darbība“. Izcili nozīmīgs solis virzienā uz beidzot akadēmiski zinātnisku pieeju Latvijas fotogrāfijas vēsturei.

Šobrīd disertācija interesentiem pieejama LMA bibliotēkā, un gaidīsim arī grāmatas versiju. (Disertācijas kopsavilkums.)

Treškārt, nozīmīgs pagrieziena punkts bija Journal of Cultural Analytics nodibināšana. Žurnāls kalpo kā akadēmiskā platforma tā dēvētajai „kultūras analītikai“ jeb kultūras un mākslas kritikai un teorijai, kas balstīta vienlaikus humanitāro zinātņu tradīcijā un datorzinātņu metodēs. Mani ik dienu iedvesmo racionālais, zinātniskais pavērsiens, ko „kultūras analītika“ spēj piedāvāt. Statistika, tabulas un grafiki – nevis poēzija un emocijas – ir mākslas teorijas nākotne.

Markus Gabriel. Why the World Does Not Exist – izdevējs: Wiley, 2015

Ervīns Vurms, mākslinieks (Austrija)

Grāmata Why the World Does Not Exist, ko sarakstījis jaunākās paaudzes vācu filozofs Markuss Gabriels (Markus Gabriel), ir lieliska.

Andris Brinkmanis, mākslas kritiķis un kurators (Itālija)

Izdevniecības Archive Books (Berlīne) publikācijas.

Deivids Kenedijs-Katlers, mākslinieks (ASV)

The Third Rail Quarterly no Mineapoles Minesotā. Tas ir bezmaksas un bezpeļņas periodiskais izdevums, kas veltīts diskusijām par moderno un laikmetīgo mākslu, politiku, filozofiju un kultūru; tur tiek publicētas kritiskas esejas, notikumu apskati, intervijas; aprakstīti literatūras, mākslas un mākslinieku centru projekti.

“Tulkojot atsauces. Nesenās pagātnes nospiedumi postsociālisma reģionā” – izdevējs: Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs. 2015. Publicitātes attēls

Fransisko Martiness, antropologs (Spānija / Igaunija)

Minēšu četras publikācijas (divas no tām ir senākas, taču atklātas šogad):

Ott Kagovere et al. 2015. Period. Tallina: Igaunijas Mākslas akadēmijas Grafiskā dizaina nodaļa;

Ieva Astahovska un Inga Lāce (red.) 2015. “Tulkojot atsauces. Nesenās pagātnes nospiedumi postsociālisma reģionā.” Rīga: Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs;

Eleonor de Montesquiou 2006. Atom Cities. Paldiski-Sillamäe. Tallinn: Linnagaleriis.

Calin Dan (ed.) 2006. Emotional Architecture 2. Bucharest: Hand Milked Visions Found.

Nicolas Grospierre. Modern Forms – A Subjective Atlas of 20th Century Architecture – izdevējs: Prestel, 2016

Maija Rudovska, mākslas zinātniece un kuratore

Mani vienmēr iedvesmojuši Hito Šteijerlas (Hito Steyerl) raksti. Kad izdodas sastapties ar ko jaunu, ko viņa uzrakstījusi, ir prieks to lasīt. Vēl biju sajūsmā par Nikolā Gospjēra (Nicolas Grospierre) izdoto grāmatu Modern Forms – A Subjective Atlas of 20th Century Architecture, kur iekļuvuši daži paraugi arī no Latvijas padomju modernisma.

Milēna Orlova, The Art Newspaper Russia galvenā redaktore (Krievija)

Iespējams, lasu pārāk daudz, lai spētu izcelt kādu atsevišķu rakstu. Taču no mūsdienu ideoloģiskās situācijas atainošanas viedokļa ļoti svarīgs šķiet Mišela Velbeka jaunais romāns “Pakļaušanās”.

Grāmata Architecture of Soviet Modernism, 1955‒1991

Sergejs Hačaturovs, mākslas kritiķis (Krievija)

Manam pasniedzēja darbam vairākās mācību iestādēs ļoti būtiska ir grāmata “Padomju modernisma arhitektūra 1955–1991” (Architecture of Soviet Modernism, 1955‒1991, izdevniecība “Garāža”). Autori Anna Bronovickaja, Nikolajs Maļiņins un fotogrāfs Jurijs Paļmins ir radījuši satriecoši interesantu ceļvedi pa Maskavas padomju modernisma celtnēm, ietverot laikposmu no Hruščova atkušņa līdz perestroikai, ar arhitektūras piemēriem raksturojot lielas kultūrvēsturiskas formācijas.

“Arterritory sarunas ar kolekcionāriem Nr. 3”

Laura Rutkute, Viļņas galerijas Vartai radošā direktore (Lietuva)

Arterritory izdevums „Sarunas ar kolekcionāriem”. Šādā veidā es nemēģinu izpatikt šīs aptaujas autoriem, es patiešām esmu priecīga par šo projektu un paklanos idejas aizsācēju priekšā. Tas nav vien ļoti profesionāls un ārkārtīgi interesants izdevums, bet spēlē arī nozīmīgu lomu mākslas tirgus attīstībā Baltijas valstīs.