Aptauja: 2016. gada lielākais pārsteigums un vilšanās
06/01/2017
Kad esam uzzinājuši, kuras ir bijušas intriģējošākās mākslas izstādes un kultūras notikumi 2016. gadā, kuras mākslas kolekcijas aptaujātie uzskata par atklāšanas vērtām, kuri kultūras jomas izdevumi iedvesmojuši un kura jaunā arhitektūra priecējusi – laiks uzzināt par lielāko gada pārsteigumu un vilšanos.
Berlīnes biennāle. Speculative Ambience. 2016. Courtesy of Berlin Biennale für zeitgenössische Kunst / for Contemporary Art
Kaspars Groševs, mākslinieks
Pārsteidza 9. Berlīnes biennāles spēja būt kaitinošai un interesantai vienlaikus. Vilšanās sajūta mani pavada kā uzmācīgs pavadonis, tomēr nekas šogad nebija tik rūgts, lai sauktu to par Vilšanos. Varbūt dažu iemīļotu mākslinieku neiekļūšana tās vai citas balvas nominantu sarakstā, varbūt Tēlniecības kvadriennāles Rīga izplūdušais koncepts, kas nespēja apvienot daudzus lieliskus māksliniekus sildošā tvērienā, varbūt kāda lieki ieskrūvēta skrūve vai riģipša siena, tomēr kopumā jāsaka, ka viss iet uz priekšu un prātīgāk šķiet darīt lietas, kuras gribas uzlabot.
Ieva Astahovska, mākslas zinātniece un kuratore
Vilšanās – Berlīnes biennāle, kurā par galveno tēmu bija izvēlēta postdigitālā pasaule. Vilšanās drīzāk bija tāpēc, ka tas, ko varētu dēvēt par jaunām mākslas tendencēm man palika svešas un nesaprotamas.
Andris Brinkmanis, mākslas kritiķis un kurators (Itālija)
Lielākā vilšanās – Itālijas paviljona kuratora izvēle nākamajai Venēcijas mākslas biennālei. Gaidāma kārtējā izgāšanās!
Valsts Laikmetīgās mākslas centra bijusī izstāžu zāle Zooloģiskajā ielā Maskavā
Sergejs Hačaturovs, mākslas kritiķis (Krievija)
Vilšanās – iznīcināta vienīgā valstiskā institūcija, kas Krievijā atbalstīja laikmetīgo mākslu, – Krievijas Federācijas Valsts laikmetīgās mākslas centrs.
Dērsleidas interjers. Foto: Aaron Schuman
Džuliens Robsons, kurators (Austrija/ASV)
Vilšanās – bija nomācoši dzirdēt, ka taupības ekonomika Lielbritānijā likusi daudzām pašvaldībām samazināt finansējumu mākslas institūcijām. Īpaši tas attiecas uz apdraudējumu New Art Gallery Valsolas pilsētā Anglijā, kur vietējā dome paziņojusi, ka četru gadu periodā atņems galerijai visu finansējumu. Šī institūcija ir ne vien svarīga iedzīvotājiem vienā no depresīvākajām angļu pilsētām, bet tā ir arī nozīmīga Lielbritānijas laikmetīgās vizuālās mākslas strukturāla daļa. Galerija atrodas ļoti skaistā ēkā, un šīs telpas bija iespējamas, tikai pateicoties Nacionālās loterijas fondiem. Turklāt galerijā ir arī brīnišķīga Džeikoba Epsteina skulptūru kolekcija.
Pārsteigums – no gaišās puses varu teikt, ka man aizraujoša liekas pozitīvā loma, ko uzņēmusies Hauser & Wirth galerija, lai attīstītu savas izstāžu telpas Somersetas grāfistē. Dērsleidas fermas (18. gadsimta lauku māju komplekss – red.) programmā ne vien aktīvi tiek iesaistīti vietējie iedzīvotāji, bet tā arī jau ietekmējusi lokālās ekonomikas izaugsmi. Cepuri nost Ivanam un Manuelai Virtiem un Alisei Vorkmanei.
Zane Onckule, kuratore un kim? Laikmetīgās mākslas centra programmas direktore
Pārsteigums un reizē nožēla par (publiskiem) modes un mākslas pasaules radošo direktoru “izdegšanas” un atkāpšanās gadījumiem, kas ir rezultāts nemitīga paātrinājuma nesavietojamībai ar to, ko varētu saukt par profesionālās prakses ideāliem.
Leonards Koens. You Want It Darker. 2016. Albuma vāciņš
Deivids Kenedijs Katlers, mākslinieks (ASV)
Vilšanās – simboliski runājot, lielākais gada notikums bija paziņojums par Leonarda Koena nāvi dažas dienas pēc Donalda Trampa ievēlēšanas. Dubultiznīcība. Es pat nespēju izlasīt viņa nekrologu... It kā mirusi būtu visa romantika, jūtas un ilgas. Es vēlējos aizbēgt uz tām vietām, kurās pabijis Koens. Kā dziedāja Kurts Kobeins: „Dodiet man Leonarda Koena viņsauli, lai es varu dziedāt mūžīgi”.
LLMC 2016. gadā izdevis vērienīgu, bilingvālu izdevumu „Nebijušu sajūtu restaurēšanas darbnīca. Juris Boiko un Hardijs Lediņš”, veltītu abu mākslinieku sadarbībai un NSRD 1980. gados. Foto: Gvido Kajons
Fransisko Martiness, antropologs (Spānija / Igaunija)
Pārsteigums – es vēlētos izcelt Irinas Popiašvili un Nino Sekhniašvili darbu Tbilisi; Latvijas Laikmetīgās mākslas centru Rīgā; Sīma Preimana galeriju, kā arī jauno mākslas rezidenci Narvā.
Vilšanās – Tallinas Universitātē joprojām samazina darbavietas un ievieš aplamu izglītības stratēģiju, kas neveicina akadēmisko izcilību humanitārajās zinātnēs. Kā šīs universitātes bijušajam studentam un darbiniekam man ir skumji, uzzinot, ka daudzi izcili kolēģi ir zaudējuši tur darbu.
Maija Rudovska, mākslas zinātniece un kuratore
Nacionālisma propagandas pieaugums un aprobežotība, kas tai seko, noteikti ir gan lielākais pārsteigums, gan vilšanās.
Čārlzs Eiverijs. Untitled (Study forTondus enclosure zoo, Onomatopoeia). 2016. GRIMM galerija Armory Show mesē
Alise Tīfentāle, mākslas un fotogrāfijas vēsturniece (Latvija/ASV)
Pārsteigums – Austrālijas dalība Eurovīzijas dziesmu konkursā.
Vilšanās – pliekanais Armory Show.
Milēna Orlova, The Art Newspaper Russia galvenā redaktore (Krievija)
Nevaru nosaukt kaut ko konkrētu, kas būtu manī radījis izbrīnu; man mākslas dzīve vienmēr ir atklājumu pilna, vai tā būtu vernisāža galerijā, vai kāds slavens muzejs, ko man izdevies pirmoreiz apmeklēt, vai jauns, kaut veco laiku, bet manis “jaunatklāts” mākslinieks. Lielu un pastāvīgu vilšanos izraisa atšķirīgas estētikas galeriju nesamierināmība, nevēlēšanās uzklausīt un saprast oponentus, neprasme gudri virzīt akadēmisku diskusiju. Arvien novēroju, kā tas, kas būtu varējis izvērsties interesantā un auglīgā apspriešanā, pārvēršas par mikrokaru, publisku gānīšanos.
Daina Auziņa, mākslas zinātniece, LNMM Kolekciju un zinātniskās izpētes nodaļas vadītāja
Šogad beidzot ielikts pamatakmens muzeju krātuvju kompleksam Pulka ielā, uzsākot valstiskas stratēģijas realizāciju ļoti būtiskajā kultūras mantojuma saglabāšanas jomā.
Ļoti priecājos arī par to, ka nākamajā desmitgadē turpināsies Purvīša balvas tradīcija.
