Sapņi un drāmas: Nirs Hods
Iepazīstinām ar Izraēlas laikmetīgās mākslas izstādes “Sapņi un drāmas” māksliniekiem
05/09/2017
Drīzumā – no 7. oktobra līdz 5. novembrim – topošajā mākslas centrā ZUZEUM sagaidāma līdz šim vērienīgākā Izraēlas laikmetīgās mākslas reprezentācija Baltijā – izstāde “Sapņi un drāmas” (Dreams and Dramas), ko organizē kultūras un mākslas izdevniecība Arterritory.com. Ekspozīcijas kurators ir Telavivā dzīvojošs filosofs, Becalēla Mākslas un dizaina akadēmijas Jeruzalemē pasniedzējs Rojs Brands (Roy Brand), izstādē pārstāvēti 14 plašāk zināmi izraēļu mākslinieki – Porat Solomon, Dor Guez, Nir Hod, Guy Zagursky, Noa Eshkol, Avner Ben-Gal, Sagit Mezamer, Erez Israeli, Keren Yeala Golan, Marik Lechner, Daniel Kiczales, Eitan Ben-Moshe, Sigalit Landau, Yehudit Sasportas.
Gaidot izstādes atklāšanu, vēlamies jūs tuvāk iepazīstināt ar katru no izstādes māksliniekiem. Pirmais no tiem – Nirs Hods (Nir Hod), izraēliešu mākslinieks, kas dzīvo un strādā Ņujorkā. Viņš pazīstams ar hiperreālisma gleznām, kurās pievēršas geju estētikai, narcismam un priekšstatiem par autentisko. Nirs Hods studējis Becalēla Mākslas un dizaina akadēmijā Jeruzalemē un Cooper Union mākslas skolā Ņujorkā. Māksliniekam bijušas daudzas personālizstādes, tostarp Telavivas Mākslas muzejā, Rosenfeld galerijā Telavivā, Paul Kasmin galerijā un Jack Shainman galerijā Ņujorkā, kā arī Michael Fuchs galerijā Berlīnē.
Nirs Hods. The Life We Left Behind II. 2016. Hromēts audekls, eļļa. 229 x 159 cm
Kādas ir galvenās tēmas, kurām jūs pievēršaties savā mākslā?
Mani darbi stāsta par tumsas valdzinājumu – reizē vilinošu un draudīgu, skaistu un iznīcinošu. Manas tēmas ir saistītas ar vēsturi, taču mani estētiskie pārveidojumi liek tām izskatīties kārdinošām. Ja esi uzķēries un iekāpis šajā saldajā slazdā, tad saproti, ka apakšā tur ir kaut kas daudz dziļāks un tumšāks.
Man patīk vēstures ikonas, tajās vienmēr ir kaut kas tumšs – kā aizliegtās vēlmēs, un man patīk tās atgriezt dzīvē. Man patīk arī tradicionālās tehnikas, piemēram, glezniecība ar hroma pigmentiem, kas ir ļoti grūti izpildāma. Tomēr tradicionālo es savos darbos pagriežu tā, ka tas izskatās kaut kas svaigs, kaut kas pilnīgi neredzēts.
Vienmēr atgriežos pie atmiņas un nostalģijas – sajūtām, kas ir sastingušas laikā. Atmiņa ir noslēpumaina lieta – tā reizē gan pastāv, gan nepastāv. Tā izgaismo spriegumu starp tagadni un to, ko tu vēlies, bet kā tev nav. Manu darbu nosaukumi izraisa šo pašu trauslo un cilvēcisko emociju. Tur vienmēr ir skaistuma un sāpju sajaukums: “Dzīve, ko atstājām”; tas ir gan par mani, gan par jums, jo jūs atspoguļojaties manā gleznā, bet mani savukārt jūsu skatiens atdzīvina. Neeksistējošais rada ārkārtīgi lielu iespaidu uz mūsu dzīvi.
Nirs Hods. The Life We Left Behind I. 2016. Hromēts audekls, eļļa. 229 x 159 cm
Kāda jūsu skatījumā ir mākslinieka loma šodien?
Mākslinieki ir Dieva kareivji. Viņi attēlo dzīvi galēji emocionālā un izsmalcinātā veidā. Mūsdienu lielie mākslinieki ir jaunie skolotāji, viņi rāda mums šo laiku, kurā dzīvojam, viņi padara šo pasauli pieejamu. Šodien mākslinieka loma ir atrasties dzīves virsotnē un būt par cilvēces spoguli.
Kāda būtu jūsu ideālā pasaule?
Šī pasaule ir visapbrīnojamākā un visproblemātiskākā. Taču mēs visi domājam par perfekciju, jo allaž jau pastāv plaisa starp dzīvi un iztēli. Mana realitāte ir mani sapņi.
