Sapņi un drāmas: Mariks Lehners
Iepazīstinām ar Izraēlas laikmetīgās mākslas izstādes “Sapņi un drāmas” māksliniekiem
13/09/2017
Turpinām iepazīstināt ar Izraēlas laikmetīgās mākslas izstādes “Sapņi un drāmas” māksliniekiem.
Mariks Lehners ir Ukrainā dzimis izraēliešu gleznotājs. 2001. gadā Izraēlā beidzis Beitberlas koledžu, kur mācījās Mākslas fakultātē (Hamidraša). Viņam bijušas personālizstādes Telavivas Mākslas muzejā, Givon galerijā un Rosenfeld galerijā Telavivā, Martin-Gropius-Bau Berlīnē, 14 Dioptrien galerijā Hamburgā un citur.
Mariks Lehners. “Nima trīsstūris.” 2016. Audekls, eļļa. 113 x 130 cm
Kādas ir galvenās tēmas, kurām jūs pievēršaties savā mākslā?
Tas ir kā tāds aplis ar lietām, kas intuitīvi ienāk manā dzīvē un iziet no tās ārā. Ja ir kaut kas personisks – izraisa manī nemiera stāvokli vai arī izvilina kaislību pret kāda noteikta veida estētiku –, tad tas iznāk ārā kā glezna vai tēls, kā krāsa, forma vai veidols. Rezultāts iemieso tābrīža prāta stāvokli. Es dzīvoju un strādāju savā darbnīcā. Viss, kas ienāk manā ikdienas dzīvē, iespējams, atstāj ietekmi uz manu darbu. Mana glezniecība un mana dzīve nemaz tik ļoti neatšķiras. Tas ir nedaudz absolūti. Tā var būt skaista un romantiska, un tā var būt arī apgrūtinoša un bīstama. Tāpēc manas mākslas tēma ir pati dzīve.
Kāda jūsu skatījumā ir mākslinieka loma šodien?
Neticu, ka šāda loma ir. Mākslai ir cilvēkiem jāsniedz labas lietas – tādas kā līdzjūtība, devība, tai jārada cilvēkos interese par dažādām tēmām. Es nedomāju, ka māksla spēj mainīt dzīvi. Tikai patiešām jocīgas grāmatas spēj mainīt dzīvi – tādas kā “Mana cīņa” vai Bībele. Mākslai ir ļoti neliela ietekme uz cilvēku politisko domāšanu. Būtu visai naivi iedomāties, kā kāds mākslas dēļ varētu mainīt savu ideoloģiju.
Mākslas loma ir izraisīt pārmaiņas, fiksēt notiekošo un nodot to cilvēkiem. Tās var būt kādas vizuālas vai intelektuālas idejas, bet neuzskatu, ka tām obligāti jābūt morāliskām vai populistiskām. Ja tā ir laba māksla, tad tai ir lielāka atbildība. Jebkurā gadījumā mākslai ir jābūt vienkārši godīgai, ne ciniskai vai pārāk sarkastiskai. Vienkārši jāredz tā pasaule, kas ir tavā priekšā. Nav jāskatās pārāk tālu prom – jāskatās uz saviem draugiem, ģimeni, mīļoto cilvēku, savu suni. Mākslas loma ir nebūt aklam. Būt nomodā!
Mariks Lehners. “Bez nosaukuma (laiks).” 2017. Audekls, eļļa. 360 x 180 cm
Kāda būtu jūsu ideālā pasaule?
Es nedomāju, ka gribētu dzīvot ideālā pasaulē, jo vairums patiesi skaisto lieto nav perfektas. Pat ja pasaule būtu perfekta, nedomāju, ka tā būtu man piemērota. Jo es pats neesmu perfekts. Man patīk kļūdīties, man patīk cilvēki, kas ir vienkārši cilvēki, man patīk lietas, kas ir vienkārši lietas. Ir ļoti bīstami tiekties pēc ideālās pasaules. Tas vienmēr noved pie sajukuma.
Izraēlas laikmetīgās mākslas izstāde “Sapņi un drāmas” būs skatāma topošajā mākslas centrā ZUZEUM no 7. oktobra līdz 5. novembrim.
