Sapņi un drāmas: Jehudita Sasportasa
Iepazīstinām ar Izraēlas laikmetīgās mākslas izstādes “Sapņi un drāmas” māksliniekiem
29/09/2017
Turpinām iepazīstināt ar Izraēlas laikmetīgās mākslas izstādes “Sapņi un drāmas” māksliniekiem. Jau pavisam drīz – no 7. oktobra līdz 5. novembrim – topošajā mākslas centrā ZUZEUM būs skatāma līdz šim vērienīgākā Izraēlas laikmetīgās mākslas reprezentācija Baltijā. Izstādes mākslinieku vidū redzēsim arī Jehuditu Sasportasu (Yehudit Sasportas).
Māksliniece dzīvo un strādā Berlīnē un Telavivā. 1999. gadā viņa beigusi Becalēla mākslas un dizaina akadēmiju Jeruzalemē. Sasportasas darbības jomas ir konkrētai vietai radītas instalācijas, kurās apvienojas tēlniecība, zīmējums, video un skaņas māksla un kuras dziļi ielaužas zemapziņas teritorijās, veidojot intensīvu sajūtu pieredzi. 2007. gadā māksliniece pārstāvēja Izraēlu Venēcijas mākslas biennālē, kā arī pēdējās desmitgades laikā viņai bijušas vairākas personālizstādes dažādās pasaules vietās, tostarp Bāzeles Kunsthallē, Bērklijas Mākslas muzejā Sanfrancisko, Braunšveigas Kunstverein, DA2 Domus Artium Salamankā un Izraēlas muzejā Jeruzalemē.
Jehudita Sasportasa. “Vertikālais purvs Nr. 1” 2014. Kompresēta papīra folija, skaidu plate, gravējums, jaukta tehnika. 300 x 200 cm (diptihs)
Jehuditas Sasportasas interese par purviem ir viens no labāk zināmajiem viņas mākslas darbu aspektiem pēdējās desmitgades laikā. Purvs viņai iemieso neapstrādātu, savā ziņā izbrāķētu dabas daļu, kas nav piedzīvojusi kultūras integrāciju. No otras puses, purvs ir vitāls reģenerācijas un dzīvības avots, kas uzskatāmi darbojas mūsu kolektīvajā zemapziņā.
Vientulīgajā ainavā, ko apdzīvo vien koki un stāvošs ūdens, māksliniece saskata “enerģijas un dzīvības perēkli”, ar kuru viņai nodibinājusies dziļa saikne. “Šeit ir stāvošs ūdens, un pati vieta šķiet gluži kā mirusi, taču patiesībā tā ir visdzīvīgākā vieta, ar kādu man nācies sastapties. Šeit viss notiek pavisam atšķirīgi. Tas ir citāds dzīvības rašanās veids — ne ierastais, klasiski pozitīvais. Mani purvs interesē kā no kopuma izslēgts fenomens, kā kultūras neapstrādātā, izbrāķētā daļa.
Jehudita Sasportasa. “Magnētiskā sirds.” 2008. Skats no ekspozīcijas “Laboratorija”. Braunšveigas Kunstverein, Vācija. Foto: Uve Valters
Manas skulptūras un zīmējumi ir par to, kā dzīves informācija visdažādākajās formās atstāj nospiedumus cilvēka garā un rada pati savas neatkarīgas struktūras.
Mani zīmējumi ceļo starp tumšu un dziļu estētiku, minimālismu un efemeru poētisku kontemplāciju. Tie noraida citādības, trauksmes un stresa sajūtu, kā arī atklāj ārkārtīgi kompleksu iekšējo darbību, kas raksturo man būtiskās zemapziņas materiālu kvalitātes. Mani darbi bieži kalpo kā saskares punkts starp neredzamo, bet uztveramo zemapziņas telpu un fizisko sfēru, kurā savukārt atbalsojas darbu radītais iespaids.”
Savu laiku Sasportasa ir izvēlējusies sadalīt starp Telavivu un Berlīni. “Tas ir manas dzīves sižets: mēģināt atrasties divās dažādās vietās vienlaicīgi. Vienmēr viena vieta ir tukša, bet otra ir tā, kurā tu atrodies. Esmu saistīta ar divām dažādām vietām — esot vienā, palieku saistīta un korespondēju ar otru. Varu teikt, ka šīm abām tik ļoti atšķirīgajām vidēm ir milzīga ietekme uz maniem darbiem.”
Jehudita Sasportasa . “Tfilins.” 2015. Skaidu plate, akrils, gravējums. 300 x 200 cm (divas daļas)
