Komiksu laiks
Kuš! vasaras skolas dalībnieku komiksi Londonas grāmatu tirgū
29/03/2018
Ja kāds jums lūgtu nosaukt savu mīļāko komiksu, kāda būtu atbilde? Lai gan šķietami vienkāršs, šis jautājums daļai pieaugušo var sagādāt zināmas problēmas. Parasti, komiksi raisa asociācijas ar bērnību – siltu un drošu laiku, kad nepiespiesti iegrimt attēla pētīšanā. Lielākoties tādēļ, ka komiksi vizuāli atgādina animācijas filmas, vai ko citu saturiski pārsātinātu. Tomēr būtu stereotipiski koncentrēties uz viedokli, ka komiksa vienīgais adresāts ir bērns.
Lai gan pirmie komiksi radīti jau 19. gadsimta nogalē, pirmais šāda materiāla apkopojums izdots 1929. gadā, ar nosaukumu “The Funnies”. Jau pāris gadus vēlāk pieprasījums pēc krāsainiem komiksiem pieaug un aizsākas tā saucamais Golden Age jeb komiksu zelta laikmets, kad dzimst supervaroņa tēls. Jāsaka, ka laika gaitā komiksa attīstību krietni ietekmējuši sociāli un politiski apstākļi un šķiet, ka šobrīd komiksa žanrs ir “restartējies” jeb atdzimis jaunās tradīcijās.
Arī Latvijā komiksu kultūra iegūst aizvien jaunu nozīmi. Pagājušajā gadā komiksu žurnāls “kuš!” organizēja vasaras skolu, kurā kopumā piedalījās 19 jauni mākslinieki. Britu ilustrācijas pīlāru – Alekša Dīkona (Alexis Deacon) un Heimiša Stīla (Hamish Steele) – vadībā tika radītas leporello[1] formāta grāmatas, kas šī gada aprīļa sākumā būs aplūkojamas Londonas grāmatu tirgū. Šādā kontekstā Arterritory.com aicināja jaunos autorus, kā arī “kuš!” redaktori Sanitu Muižnieci dalīties savās sajūtās par paveikto un vēl gaidāmo darbu.
Ilze Ance Kazaka
(Fragments.) Ilzes Ances Kazakas darbs
“Komikss mani ieinteresēja pamatskolas laikā, kad iegādājos savu pirmo "kuš!" izdevumu. Allaž riņķoju ap šo mediju, taču kautrējoties pati ar savu zīmuli tajā līst. "Bet zīmēt taču māku, asprātības patīk, pieredzi gribu un vajag," nodomāju un pieteicos komiksu vasaras skolai. Tur roka beidzot tika nopietni iemēģināta un interese tikai pieauga.
Stāsts radās pilnībā iedvesmojoties no apkārtējās vides. Vasaras skolas pirmajā dienā manu uzmanību notvēra uz jumta smēķējoša tante. Šī formīgā būtne kļuva par mana komiksa galveno tēlu. Neilgi pēc tam, pusdienojot kafejnīcā "Piens", sadzirdēju kāda apmeklētāja lūgumu "veganizēt" viņam pasniegto biezpiena desertu. Klusi paķiķināju un stāsta vadošā tēma bija rokā. Pakāpeniski maisot kopā elementus no iztēles un pieredzes, pasaulē nāca mana komiksa "Lunch time" sižets.”
Liāna Mihailova
(Fragments.) Liānas Mihailovas darbs
“Interese par komiksu man radās organiski. Sākotnēji mēģināju ilustrēt, izvairoties no komiksa formāta, jo ideju man vienmēr ir paticis attēlot koncentrēti - vienā vai dažos attēlos. Toties komiksā stāstu var izvērst lineāri. Patiesībā viss ir atkarīgs no paša vīzijas. Mana pirmā komiksa zīmēšanas pieredze bija "kuš!" rīkotajā darbnīcā, kad arī sapratu, cik daudzpusīgs var būt šis medijs.
Ideja šī komiksa sižetam radās nejauši. Uzdevums bija izpētīt K. K. fon Stricka villu un tās apkaimi. Ieskatījos ēkas putekļainajā logā un aiz tā saskatīju stāvu, kas patiesībā bija ar drānu apklāts objekts. Tas uzreiz iekustināja ideju un zem auduma noslēptā mēbele kļuva par tēlu.”
Roberts Rūrāns
(Fragments.) Roberta Rūrāna darbs
“Man interesē vizuāla komunikācija, kura var būt vēstīta arī komiksa formā. Tā kā vairāk izbaudu asprātīgi izteikties viena attēla vai sērijas ietvaros, tad priekšroku dodu ilustrācijai, par ko interesējos jau no agras bērnības.
"Kuš!" vasaras skolas pasniedzēju vadībā apdomāju dažādus scenārijus un idejas, taču beigu beigās sapratu, ka patiesība tomēr ir tur iekšā – izvēlējos runāt caur personisko pieredzi un tā brīža aktualitātēm. Dzīve iedvesmoja.”
Zane Zlemeša
(Fragments.) Zanes Zlemešas darbs
“Caur “kuš!” komiksu žurnāliem es esmu iepazinusi daudz lielisku darbu un autoru. Tas arī mani ļoti iedvesmoja pamēģināt pašai. Pirms tam par komiksiem daudz neinteresējos, ja nu vienīgi bērnībā, kad pētīju Donald Duck stāstiņus.
Sižetam izmantoju faktu, ka K.K. fon Stricka villa kādu laiku ir bijusi arī autoskola. To apvienoju ar savu vēlmi uztaisīt stāstu par mīlestību.”
Rebeka Lukošus
(Fragments.) Rebekas Lukošus darbs
"kuš!" komiksi man sākotnēji bija liels brīnums, kas pilnīgi izmainīja visus manus līdzšinējos priekšstatus, jo iepriekš šo sfēru asociēju tikai ar supervaroņiem un Donaldu Daku. Mani fascinē absurdi stāsti un dažādi rokraksti. Ilgu laiku biju tikai dedzīga skatītāja, nebiju domājusi, ka arī pati varētu radīt stāstus. Patiesībā, arī šobrīd tas man šķiet ārkārtīgi sarežģīts un apbrīnas vērts process.
Vasaras skolas laikā radītā komiksa stāstu man palīdzēja izveidot pirmais uzdevums, ko uzdeva pasniedzēji Heimišs Stīls un Alekss Dīkons. Mums bija jāzīmē ārā un jāatgriežas ar trīs zīmējumiem - vienu personāžu, vienu priekšmetu un vienu vides zīmējumu. Devos uz K. K. fon Stricka villai blakus esošo parciņu, apsēdos uz soliņa un brīdi skatījos apkārt. Manu uzmanību piesaistīja vairāki cilvēki ar sarkaniem Rimi maisiņiem. Nolēmu, ka tas varētu būt manis izvēlētais priekšmets. Tad pamanīju neliela auguma sievieti ar spieķi un cepuri, kas man vairākkārt pagāja garām. Sākumā man viņas izskats šķita ļoti parasts, bet, kad sāku viņu domās aprakstīt un iztēloties, kā zīmētu, sapratu, ka patiesībā tas būtu ļoti interesants tēls un arī viņas apģērba krāsas man šķita pateicīgas zīmēšanai. Tā nu sarkanais maisiņš un tantiņa, apvienojoties ar manu paradumu krāt visādus niekus, kļuva par zīmēšanas vērtu stāstu.”
Pauls Rietums
(Fragments.) Paula Rietuma darbs
“Komiksus aktīvi lasu kopš apmēram 6 gadu vecuma. Toreiz to laikam redzēju kā vidusceļu starp animācijas filmu skatīšanos un grāmatu lasīšanu.
2017. gada vasarā lasīju vairākas Haruki Murakami grāmatas un netīši ietekmējos no to radītās vides, kurās valda tāds neuzbāzīgs sirreālums. Arī daudz kaķu. To mirkli, kad skaidri izdomāju sižetu vairs neatceros. Liekas, tas dabiski radās, lai pielāgotos īpašajam leporello formātam un ierobežotajam laikam.”
Mārtiņš Zutis
(Fragments.) Mārtiņa Zuša darbs
“Pirmā interese par komiksu man radās bērnībā, saskaroties ar masu kultūras grafiskajiem stāstiem. Pēcāk tas aktualizējās, kad pats iemēģināju savus spēkus ilustrācijā.
Sižetu iedvesmoja (drīzāk iespaidoja) leporello formāts, kas šķita ideāli piemērots ciklisku stāstu radīšanai. Ar šādu ciklisku formātu biju eksperimentējis jau iepriekš, taču pašu stāsta motīvu gan izvēlējos tādu, ar kādu līdz šim nebiju strādājis.”
Vivianna Marija Staņislavska
(Fragments.) Vivianna Marija Staņislavska
“Interese par komiksu man radās jau agrā bērnībā, regulāri lasot Donald Duck komiksus, vēlāk Tūves Jansones stāstus un japāņu manga žanru. Pati gan sāku stāstus zīmēt daudz vēlāk.
Sižeta pamatdoma ("time travelling gourmand") radās stāstu izdomāšanas spēles laikā. Abi mentori un "kuš!" komanda ļoti iedvesmoja un sniedza lieliskus padomus stāsta turpmākajā attīstībā. Patīk, ka laika ierobežojums lieliski palīdzēja tikt galā ar tēliem, tos radot maksimāli vienkāršus, un ļāva uzticēties saviem spēkiem.”
Sanita Muižniece, komiksu kultūras žurnāla “kuš!” redaktore:
“Uz Londonu dodos iedvesmota un lepna gan par mūsu vasaras skolas dalībnieku darbiem, gan par latviešu ilustratoriem un komiksu autoriem kopumā. Dažādība un kvalitāte, ko mūsu mākslinieki spēj piedāvāt ir patiesi īpaša un unikāla. Dalība Londonas grāmatu tirgū un izstādē ir nozīmīga iespēja tikt ievērotam angļu un arī starptautisko izdevēju vidū. Šāda mēroga iespēja mums palīdzēs pievērst uzmanību Latvijas ilustrācijai un komiksu mākslai, kā arī pašiem paplašināt savu redzesloku. Līdzi šīm pacilājošajām sajūtam es ņemu arī apņēmību un pacietību, jo gluži tāpat kā mākslinieku darbs ir laikietilpīgs un rūpīgs, starptautiskas atpazīstamības iegūšana nav tūlītēja, bet ilga darba rezultāts.”
[1] Leporello formāts attiecas uz iespiestu materiālu, kas salocīts “akordeona stilā”. Tā ir paralēla locīšanas metode, ar krokām pārmaiņus starp priekšu un aizmuguri. Leporello nosaukums, visticamāk pārņemts no Mocarta operas “Dons Džovanni” kalpotāja Leporello tēla.
