Septiņi nozīmīgi mākslas apbalvojumi
Septiņi nozīmīgi mākslas apbalvojumi
21/03/2019
Ik gadu visā pasaulē tiek pasniegti daudz un dažādi, atšķirīgu kategoriju un mēroga mākslas apbalvojumi. Līdz ar prēmiju un starptautisku atpazīstamību mākslas balva spēj nodrošināt arī prestižu, kas mūsdienu pasaulē kļuvis par svarīgu vizuālās kultūras aspektu.
Tuvojoties nozīmīgās Purvīša balvas pasniegšanai 12. aprīlī, Arterritory.com saviem lasītājiem piedāvā ieskatu septiņos nozīmīgākajos starptautiskajos mākslas apbalvojumos!
PRIX DE ROME
Prix de Rome ir vissenākā un arī prestižākā mākslas balva Eiropā, kas tiek pasniegta Nīderlandē. Uz to var pretendēt vizuālie mākslinieki, kas vēl nav sasnieguši 40 gadu vecumu, un arhitekti, kas jaunāki par 35 gadiem. Arhitektūras un vizuālās mākslas balvas tiek pasniegtas pārmaiņus – reizi divos gados, un tās kandidātus izvēlas plaša spektra kultūras jomas profesionāļu žūrija.
Prix de Rome 1666. gadā dibināja Francijas karalis Luijs XIV, kurš ticēja, ka jaunajiem māksliniekiem jāapgūst zināšanas Eiropas mākslas šūpulī – Romā. Balvas ieguvējam tika piešķirta stipendija un iespēja četrus gadus izglītoties Itālijas galvaspilsētā. 1808. gadā Luijs Napoleons Bonaparts (Napoleona jaunākais brālis un Holandes karalis no 1806. līdz 1801. gadam) balvu ieviesa Nīderlandē, kur tā joprojām tiek pasniegta ar mērķi atklāt jaunus mākslas talantus un nodrošināt viņu turpmāku attīstību un atpazīstamību. Kā viens no īpaši svarīgiem balvas mērķiem minams pēc iespējas plašākas sabiedrības uzmanības pievēršana vizuālās mākslas un arhitektūras nozīmei.
Kopš 2013. gada janvāra Prix de Rome pasniegšanu nodrošina Mondriāna fonds, uzvarētājam nodrošinot 40 000 eiro lielu naudas balvu un trīs mēnešu garu rezidences iespēju Amerikas akadēmijā Romā (American Academy in Rome). Pagājušajā gadā par Prix de Rome arhitektūras balvas ieguvēju kļuva itāliete Alesandra Kovīnī (Alessandra Covini), savukārt 2017. gada vizuālās mākslas apbalvojumu par projektu “Žozefīnes desmit slepkavības” (The Ten Murders of Josephine) ieguva māksliniece Rana Hamadeha (Rana Hamadeh).
TĒRNERA BALVA
Lielbritānijas mākslas apbalvojums Tērnera balva jeb Turner prize, kas nosaukta angļu romantisma glezniecības meistara Viljama Tērnera vārdā, ik gadu tiek pasniegta kādai uzlecošajai britu laikmetīgās mākslas zvaigznei.
1984. gadā ar mērķi veicināt sabiedrības interesi par laikmetīgo mākslu un papildināt Tate galerijas krājumu balvu iedibināja mākslas atbalstītāju grupa Patrons of New Art, ko vadīja mākslas zinātnieks un tā brīža Tate direktors Alans Bouness. Tajā pašā gadā Tērnera balva tika pasniegta gleznotājam Malkolmam Morlijam (Malcolm Morley), turpmāk to saņēmuši arī tādi mākslinieki kā Ričards Longs, Anišs Kapūrs, Demjens Hērsts, Volfgangs Tillmans, Marks Lekijs u.c.
Ik gadu balvas nominantu saraksts tiek izveidots publiska balsojuma formātā, proti, ikviens interesents var ieteikt savu Tērnera balvas kandidātu Tate mājaslapā (galvenais nosacījums – šim māksliniekam jādzīvo vai jāstrādā Lielbritānijā). Taču turpmāko izvēli pieņem kompetenta vienreizējā žūrija, kuras sastāvā darbojas galeriju direktori, mākslas kritiķi, rakstnieki un kuratori. Tērnera balvas ieguvējs savā īpašumā saņem 25 000 britu mārciņas. Apbalvojumu ikreiz pasniedz kāda kultūras slavenība – 2018. gadā video māksliniecei Šarlotei Prodžerei to pasniedza nigēriešu rakstniece Čimamanda Ngozi Adiče (Chimamanda Ngozi Adichie).
ZELTA UN SUDRABA LAUVA VENĒCIJĀ
Viens no neapšaubāmi nozīmīgākajiem pasaules mākslas apbalvojumiem ir Venēcijas biennāles Zelta un Sudraba Lauvu statuetes jeb Leone d’Oro un Leone d’Argento, kuras tiek piešķirtas, lai godinātu attiecīgi labāko un daudzsološāko biennāles dalībnieku.
Jau kopš Venēcijas biennāles aizsākumiem 1895. gadā, tajā ikreiz tiek piešķirti apbalvojumi labākajiem dalībniekiem, taču Zelta un Sudraba Lauvas pēc šodienas tradīcijas tiek izsniegtas kopš 1986. gada, kad Zelta lauvu par labāko paviljonu saņēma Daniels Burēns, savukārt mūža ieguldījuma godalga tika piešķirta Frankam Auerbaham un Zigmāram Polkem. Pēc galvenā kuratora ierosinājuma, lēmumu par to piešķiršanu veic Venēcijas biennāles valde.
2017. gadā mūža ieguldījuma Zelta lauvu saņēma Karolē Šnēmane, labākā mākslinieka statuete tika piešķirta vācu māksliniekam Francam Erhardam Valteram (Franz Erhard Walther), Sudraba lauvu kā labākais jaunais mākslinieks saņēma Hasan Kāns (Hassan Khan) no Ēģiptes, savukārt labākā paviljona Zelta lauva nonāca pie Annes Imhofas (Vācija).
HUGO BOSS BALVA
1996. gadā Solomona Gugenheima fonds kopā ar vācu modes zīmolu Hugo Boss nodibināja mākslas apbalvojumu ar mērķi “aptvert šodienas novatoriskākos un kritiski nozīmīgākos kultūras strāvojumus”. Kopš tā laika reizi divos gados balva tiek pasniegta māksliniekiem – neatkarīgi no viņu vecuma, nacionalitātes vai darbības virziena. Starp balvas ieguvējiem minami tādi vārdi kā Metjū Bārnijs, Duglass Gordons un Takita Dīna, taču ik reizi finālistu sarakstos nonāk vēl pieci izcili laikmetīgās mākslas pārstāvji.
Uzvarētāju izvēlas starptautiska mākslas profesionāļu žūrija, kuras sastāvā darbojas atzinību ieguvuši kritiķi, kuratori un muzeju direktori. Hugo Boss balvas laureātam tiek piešķirti 100 000 ASV dolāru, kā arī tiek dota iespēja sarīkot personālizstādi Gugenheima muzejā Ņujorkā.
2018. gada laureāte ir amerikāņu starpdisciplinārā māksliniece Simona Lī (Simone Leigh), viņas izstāde Ņujorkā būs skatāma jau šī gada pavasarī.
MARSELA DIŠĀNA BALVA
Prestižākais Francijas mākslas apbalvojums – Marsela Dišāna balva, kas nosaukta par godu konceptuālisma mākslas tēvam Dišānam – tiek pasniegts kopš 2000. gada, sadarbojoties Franču mākslas Starptautiskās Aizsardzības asociācijai (ADIAF), FIAC Starptautiskajai mākslas mesei un Pompidū centram.
Balva dibināta ar mērķi godināt franču (vai Francijā dzīvojošus) māksliniekus un veicināt laikmetīgās mākslas attīstību, vienlaikus izpētot dažādās mākslinieku paaudzēs aktuālo un iedrošinot māksliniekus jauniem radošajiem izaicinājumiem. Kopš balvas aizsākumiem tai nominēti vairāk nekā 70 mākslinieki un to ieguvuši tādi vizuālās mākslas spīdekļi kā Tomass Hiršhorns (2000), Lorenss Grasso (2008) un Kaders Atia (2016).
Jo īpašu Marsela Dišāna mākslas balvu padara fakts, ka kandidātu atlasi veic mākslas kolekcionāri, savukārt galavārds pieder kuratoru, kritiķu un citu kolekcionāru veidotai žūrijai. Balvas ieguvējs saņem 35 000 eiro lielu prēmiju, kā arī iespēju tikt izstādītam Pompidū centrā Parīzē. 2018. gadā par balvas laureātu kļuva video instalāciju mākslinieks Klemāns Kožitors (Clément Cogitore).
KANDINSKA BALVA
Nozīmīgākais Krievijas modernās mākslas apbalvojums ir Vasīlija Kandinska vārdā nosauktā Kandinska balva jeb Kandinsky Prize. Balva tika dibināta 2007. gadā ar mērķi atbalstīt Krievijas laikmetīgās mākslas attīstību, kā arī nodrošināt šī reģiona mākslinieku atpazīstamību starptautiskā līmenī. Apbalvojums tiek piešķirts trīs nominācijās – “Gada projekts” ar 1 800 000 rubļu jeb aptuveni 25 000 eiro lielu prēmiju; “Gada jaunais mākslinieks (vecumā līdz 35 gadiem)” ar 450 000 jeb aptuveni 6000 eiro rubļu lielu prēmiju; “Zinātniskais darbs. Laikmetīgās mākslas vēsture un teorija” ar iespēju realizēt šī darba publikāciju krievu un angļu valodā.
Pēdējo gadu laikā par Kandinska balvas ieguvējiem kļuvuši tādi mākslinieki kā Anatolijs Osmolovskis (2007), Vadims Zaharovs (2009), Griša Bruskins (2012), Irina Nakhova (2013) un citi.
THE FUTURE GENERATION MĀKSLAS BALVA
The Future Generation mākslas balva šobrīd ir vienīgais profesionālās mākslas apbalvojums jaunākās paaudzes māksliniekiem. 2009. gadā to iedibināja ukraiņu miljonāra un filantropa Viktora Pinčuka fonds, un balvas patroni ir izcilie mākslinieki Demjens Hērsts, Takaši Murakami, Andreass Gurskis un Džefs Kūnss.
The Future Generation balvai var pieteikties ikviens mākslinieks, kurš jaunāks par 35 gadiem. Tās mērķis ir sniegt ilgtermiņu atbalstu jaunajiem māksliniekiem, dodot iespēju sastrādāties ar pasaulslaveniem mentoriem, klausīties viņu lekcijas un piedalīties radošajās darbnīcās.
The Future Generation mākslas apbalvojums sniedz iespēju iegūt naudas prēmiju 100 000 eiro apmērā, kā arī ievērojamu finansiālu atbalstu jauna darba radīšanai un apmaksātu rezidenci. Balvas ieguvēju izvēlas augsti profesionāla žūrija, kurā darbojušies arī tādi smagsvari kā Karolīna Kristova-Bakargijeva un Hanss Ulrihs Obrists.
2017. gadā galveno The Future Generation balvu saņēma Dienvidāfrikas multimediju māksliniece Dineo Sešī Bopape (Dineo Seshee Bopape), bet specbalvu ieguva britu māksliniece Fēbe Bosvela (Phoebe Boswell).
