Foto

Baltijas izstāžu ceļvedis: aprīlis

Arterritory.com

Baltijas izstāžu ceļvedis: aprīlis

16/04/2019

Laikā, kad Baltijas valstīm tuvojas siltais pavasaris, mēs aicinām jūs doties ceļojumā pa šī reģiona mākslas telpu. Arterritory.com piedāvā saviem lasītājiem ieskatu Tallinas, Viļņas un Rīgas aktuālajās izstādēs.

TALLINA

Sava istaba. Feminisma jautājumi par arhitektūru
26. janvāris ‒ 19. maijs


Foto: Reio Avaste

Jau kopš 26. janvāra Igaunijas Arhitektūras muzejs piedāvā saviem apmeklētājiem izstādi, kas ir vienlaikus poētiska un analītiska. “Sava istaba. Feminisma jautājumi par arhitektūru” ir vērojums par feminisma aktivitātēm un attiecībām ar arhitektūru Igaunijā.  

Gandrīz pirms 90 gadiem angļu modernisma rakstniece, ietekmīgā feministe Virdžīnija Vulfa rakstīja, ka sievietei, lai viņa savā dzīvē atrastu piepildījumu, nepieciešamas divas lietas ‒ sava istaba un nauda. Neraugoties uz to, igauņu arhitektūra vēl joprojām, šķiet, pilnīgi neapzinās faktu, ka telpa var būt arī feminisma jautājums. Izstādes “Sava istaba. Feminisma jautājumi par arhitektūru” mērķis ir drīzāk piedāvāt kritisku un polemisku instrumentu, līdzekli diskusijas aizsākšanai, mazāk ‒ nodemonstrēt jau gatavus pētījumu rezultātus vai noformulēt pabeigtus spriedumus. Izstāde ierosina padomāt par deviņiem jautājumiem, kas saistīti ar arhitektu izglītības specifiku un igauņu arhitektūras kanona veidošanos, kā arī stereotipiem, ko attiecina uz sieviešu kārtas arhitektu darbu, un citiem jautājumiem.

Izstādes kuratore ir Ingrīda Rūdi.

www.arhitektuurimuuseum.ee

Socārts un mode KUMU
15. marts ‒ 8. augusts


Marit Illison, Smock (2018). Foto: Hooligan Hamlet

“Vai padomju ēra var kalpot par iedvesmu mākslai un modei? Vai Austrumeiropai, kāda tā izveidojusies pēc Dzelzs aizkara krišanas, var būt pašai sava postpadomju elegance?” ‒ tādi ir jautājumi, ko izstādē “Socārts un mode ‒ konceptuālais apģērbs no Austrumeiropas”, kas aplūkojama Igaunijas mākslas muzejā KUMU no 15. marta līdz 8. augustam, uzdod kuratore Līza Kaljula.

Izstāde apvieno divas oriģinālas mākslas kustības, kas dzimušas Baltijas un Austrumeiropas reģionā ‒ 70. un 80. gadu socārtu un šī gadsimta padsmito gadu postpadomju estētiku modē. Abas tendences smēlušās iedvesmu vietējo kultūru simbolos un vēsturē; abas ir visai spilgtas sava laikmeta dzīves liecinieces.

Izstādē “Socārts un mode” pārstāvēto mākslinieku vidū ir Katja Filipova, Komars un Melamids, Marita Ilisona, Leonhards Lapins, Goša Ostrecovs un daudzi citi.

Izstādē skatāmi darbi no dažādām privātkolekcijām, kā arī Igaunijas Vēstures muzeja, Igaunijas Mākslas muzeja, Igaunijas Mākslinieku savienības, Marta Erika un Vintertūras Foto muzeja  kolekcijām.

kumu.ekm.ee

Pirosmani ‒ vientuļa ģēnija pasaule|
23. marts ‒ 11. augusts


Niko Pirosmani. Sieviete ar Lieldienu olām. 1916–1918. Eļļa, kartons.  Niko Pirosmanashvil State Museum of the National Agency for the Cultural Heritage Preservation of Georgia

No 23. marta līdz 11. augustam Igaunijas Mikela muzejs aicina uz izstādi “Pirosmani ‒ vientuļa ģēnija pasaule”, kurā skatāmas slavenā gruzīnu mākslinieka Niko Pirosmanašvili (1862‒1918) gleznas. Pirosmani ir viens no pazīstamākajiem gruzīnu 20. gadsimta māksliniekiem un ir augstu vērtēts kā būtisks agrīnās avangarda mākslas iedvesmotājs un spilgts naivisma pārstāvis.

Izstādē pārstāvētas visas Pirosmani daiļradei būtiskās tēmas ‒ no pilsētas dzīves ainām un laikabiedru portretiem līdz episkām lauku ainavām, dzīvnieku atainojumiem un klusajām dabām. Niko Pirosmanašivili īpaši izceļas ar savu rokrakstu un gleznošanas tehniku, kā arī patiesumu, kas ielikts katrā no viņa darbiem.

Pirosmani gleznas bijušas skatāmas līdzās krievu avangarda mākslinieku darbiem izstādēs Maskavā un Parīzē. Atzīmēta arī viņa ietekme uz tādiem māksliniekiem kā Pablo Pikaso, Kazimirs Maļevičs, Marks Šagāls un Tadao Ando.

Kuratore: Aleksandra Murre.

mikkelimuuseum.ekm.ee

Gustavs Klucis ‒ krievu avangarda māksla
12. aprīlis ‒ 25. augusts


Gustavs Klucis. On the Front of Socialist Construction. Design for poster. 1927–1928. Latvijas Nacionālais mākslas muzejs

No 12. aprīļa līdz 25. augustam Igaunijas mākslas muzejā KUMU skatāma plaša latviešu izcelsmes krievu avangarda mākslinieka Gustava Kluča retrospekcija.

Izstāde “Gustavs Klucis ‒ krievu avangarda māksla divdesmitā gadsimta 20. un 30. gados”, ko veidojusi kuratore Iveta Derkusova no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, piedāvā izcilā krievu konstruktīvista un aģitpropa mākslinieka daiļrades pārskatu. 
Izstādē iekļauti daži no eksperimentālākajiem Kluča darbiem, kā arī grafiskā dizaina un fotomontāžu paraugi, kas tapuši, kalpojot gan propagandai, gan avangarda mākslai.

Gustavs Klucis dzimis 1895. gadā netālu no Rūjienas un studējis pie Kazimira Maļeviča un Antuāna Pevznera. Viņš strādājis dažādās eksperimentālās tehnikās un bieži izmantojis propagandu kā fonu paša mākslinieciskajām idejām. 20. gadsimta 20. un 30. gados Klucis veidoja fotomontāžas sadarbībā ar sievu Valentīnu Kulaginu.

Gustavs Klucis pazīstams kā viens no četriem māksliniekiem, kuri likuši pamatus politiskās fotomontāžas apakšžanram (līdz ar Elu Ļisicki, Hannu Hehu un Raulu Hausmani). Viņa darbi pārstāvēti daudzās nozīmīgās mākslas kolekcijās visā pasaulē.

kumu.ekm.ee

Pavasara izstāde Tallinas Mākslas zālē
27. aprīlis ‒ 9. jūnijs

Jau kopš pagājušā gadsimta 30. gadiem, kad tika atvērta Tallinas Mākslas zāle, spēkā tradīcija rīkot ikgadējās mākslas skates, kas parasti notiek pavasarī vai rudenī. Laika gaitā mainījušās izstādes vietas, rīkotāji un dalībnieki, taču nepieciešamība pēc šīm tematiskajām grupu izstādēm nav mazinājusies. Kopš 2000. gada regulāri notiek Igaunijas Mākslinieku savienības ikgadējās izstādes, un kopš 2011. gada to nosaukums ir “Pavasara izstāde”.

Igaunijas Mākslinieku savienības viceprezidents Vano Allsalu izteicies, ka šī izstāde ir “daudzveidības manifestācija un vieta, kur satiekas dažādu mākslinieku ego, garīgās pasaules un vizuālie stili”. “Pavasara izstādē” aplūkojamos darbus atlasījusi profesionāla žūrija.

19. ikgadējā “Pavasara izstāde” notiks no 27. aprīļa līdz 9. jūnijam Tallinas Mākslas zālē, Pilsētas galerijā un Mākslas zāles galerijā.

www.kunstihoone.ee

RĪGA

Izstādes galerijā “Careva”
15. marts ‒ 18. maijs

15. martā galerija “Careva” (līdz šim pazīstama ar nosaukumu careva contemporary) atklāja divas izstādes savā jaunajā mājvietā Rīgā, Kaļķu ielā 24. Annas Salmanes personālizstāde “Sērga” bija aplūkojama līdz 13. aprīlim, bet galerijas pirmā grupas izstāde “Spēles, ko spēlē cilvēki” būs atvērta līdz 18. maijam.

Izstāde “Spēles, ko spēlē cilvēki” ir pati pirmā grupas izstāde, kas sarīkota galerijā “Careva”. Tā veidota cilvēkiem un stāsta par cilvēkiem, un tās nosaukums patapināts no 1964. gadā publicētās psihologa Ērika Berna grāmatas, kurā autors apraksta un analizē dažādas cilvēku spēles un manipulācijas, kuras visai bieži vērojamas cilvēku uzvedībā.

Izstādē skatāmi Ausekļa Baušķenieka, Kaspara Zariņa, Natālijas LL (Natalia LL), Ingas Melderes, Alvīnes Bautras un Gerijas Georgijevas (Гери ГеоргиеваGerry Georgieva) darbi.

www.carevacontemporary.com

Purvīša balva 2019 un “Krēsls kā mākslas darbs” Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā
23. marts ‒ 9. jūnijs un 10. aprīlis ‒ 12. maijs

No 23. marta līdz 9. jūnijam Rīgā, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenās ēkas Lielajā zālē aplūkojama 6. Purvīša balvas izstāde. Izstādē ar saviem darbiem pārstāvēti astoņi šīgada balvas kandidāti: Ēriks Apaļais ‒ nominēts par ciklu “Zemes dienasgrāmatas” (2014‒2018) RIBOCA1, Ieva Epnere ‒ par personālizstādi “Dzīvo atmiņu jūra” kim? laikmetīgās mākslas centrā, Kristaps Epners ‒ par darbu “Aizmirst mani nevar” RIBOCA1, Gints Gabrāns ‒ par papildinātās realitātes projektu SAN (2017‒2018), Romāns Korovins ‒ par personālizstādi “Meistara Vu un meistara Lī satori” LNMM izstāžu zālē Arsenāls, Paulis Liepa ‒ par izstādi “Daiļo mākslu kabinets” Mūkusalas Mākslas salonā, Rasa un Raitis Šmiti par izstādi “Mikropasauļu svārstības” RIXC mākslas galerijā un tekstu grupa Orbīta par izstādi “No kā rodas dzeja” peldošajā mākslas galerijā “Noass”. Izstādes kuratore ir Daiga Rudzāte.

2019. gada Purvīša balvas laureāts tika nosaukts 12. aprīlī, īpašā ceremonijā mākslas centrā Zuzeum. Pirmo reizi tika pasniegta arī Purvīša balva par mūža ieguldījumu mākslā, un šogad to saņēma gleznotāja Džemma Skulme.

Purvīša balva ir prestižākā un apjomīgākā vizuālo mākslu balva Latvijā. Tā izveidota 2008. gadā, lai veicinātu vizuālās mākslas attīstību un atzīmētu labākos sasniegumus Latvijas profesionālajā vizuālajā mākslā.

No 10. aprīļa līdz 12. maijam LNMM piedāvā arī Purvīša balvas satelītprojektu ‒ izstādi no kolekcionāres Galilas Barzilai-Olandē (Beļģija) mākslinieku radīto krēslu kolekcijas. Parasti šķiet, ka krēsls ir vienkāršs un saprotams priekšmets, ko katru dienu lieto ikviens, taču bieži vien tas pamanījies kļūt arī par mākslinieku iztēles radītu objektu. “Visi manas kolekcijas krēsli ir šedevri; katrs no tiem ir unikāls, katram ir savs īpašais stāsts,” saka Galila Barzilai-Olandē. Viņa bija arī viena no 2019. gada Purvīša balvas starptautiskās žūrijas locekļiem.

www.lnmm.lv

Daiņus Trumpis Rīgas Mākslas telpā
28. marts ‒ 21. aprīlis

Lietuviešu mākslinieka Daiņa Trumpja personālizstāde “Nojauta” apskatāma Rīgas Mākslas telpas Intro zālē no 28. marta līdz 21. aprīlim. Izstādes kuratore ir Liena Bondare.

Daiņus Trumpis ir viens no atzītākajiem laikmetīgās un konceptuālās mākslas pārstāvjiem Baltijas valstīs. Viņa daiļradi nevar raksturot kā glezniecību šī vārda tradicionālajā izpratnē, drīzāk jau kā interesi par telpu kā “attēla” elementu. Katrs elements, krāsas laukums vai auduma gabals ievietots kopējā kompozīcijā tā, lai izskatītos pēc triepiena vai švīkas. Daiņa Trumpja interešu spektrā galvenās tēmas ir “ekstrēmas realitātes stāvokļi, dabas un tukšuma pretestība cilvēka kontrolētam haosam, atkārtošanās sajūta un tuvas realitātes emocionālais stāvoklis”.

Daiņus Trumpis studējis glezniecību Šauļu un Helsinku universitātēs. Viņš ir Lietuvas Mākslinieku savienības Šauļu nodaļas priekšsēdētājs un piedalījies vairāk nekā 50 kopizstādēs Lietuvā un ārzemēs. Kopš 2005. gada Daiņum Trumpim bijušas 25 personālizstādes.

makslastelpa.lv

Rīgas Fotogrāfijas biennāle – NEXT 2019
4. aprīlis – 28. jūnijs

2019. gada Rīgas Fotogrāfijas biennāle norisināsies no 4. aprīļa līdz 28. jūnijam Rīgā un Berlīnē ar nosaukumu NEXT.

Biennāles starpgada programmas uzmanības centrā ir galvenokārt jauni un daudzsološi Baltijas, Ziemeļvalstu un Eiropas mākslinieki, kuri pagaidām vēl ir savas karjeras agrīnajās stadijās. Šogad programmā iekļauta Polijas jauno mākslinieku izstāde “(NE)DABISKIE ĶERMEŅI”, kas apskatāma Latvijas Fotogrāfijas muzejā, konkursa "Meklējam jauno fotogrāfijā!" 2019. gada uzvarētājas Annijas Muižules personālizstāde "Priecīgi uzņēmēji izklaidējas birojā" ISSP Galerijā, latviešu mākslinieces Diānas Tamanes personālizstāde “Asinsspiediens” Berlīnē, Viktorijas Ekstas personālizstāde “P” galerijā “Alma” Rīgā un aizraujoša izglītojošā programma.

Pirmo reizi Rīgas Fotogrāfijas biennāle rīkojusi arī portfolio skati, kuras ietvaros gan jaunie, gan profesionālie fotogrāfi bija aicināti uz tikšanos ar nozares pārstāvjiem, lai uzklausītu vērtējumus un ieteikumus tālākai savas darbības attīstībai.

Lai uzsvērtu šīgada programmas fokusu, tai izvēlēts nosaukums “NEXT” ‒ atsauce uz kustības ideju.

www.rpbiennial.com

Magdalēnas Abakanovičas Visumā
11. aprīlis ‒ 30. jūnijs


Skats no izstādes "Magdalēnas Abakanovičas Visumā. Tekstils un tēlniecība". Foto: Andris Zieds

No 11. aprīļa līdz 30. jūnijam Rīgas Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā apskatāma pazīstamās poļu mākslinieces Magdalēnas Abakanovičas (1930‒2017) tekstila un tēlniecības darbu izstāde. Izstādē “Magdalēnas Abakanovičas Visumā. Tekstils un tēlniecība” iekļauti vairāk nekā 20 objekti, no telpiskiem tekstila abakaniem līdz skulptūrām, figūru kompozīcijām un divām filmām par Magdalēnu Abakanoviču.

Mākslinieces starptautiskā karjera sākās 1965. gadā Sanpaulu biennālē, kur viņa kļuva slavena ar saviem tā sauktajiem abakaniem un telpiskajām figūru kompozīcijām no tekstila, koka, akmens vai bronzas. Savu pieeju Magdalēna Abakanoviča paskaidrojusi sekojoši: “Sāku aust [..] tālab, lai no aušanas radītu mākslu, lai audumam piešķirtu citu jēgu, spītējot visiem paradumiem un pieredzei. Vēlējos atraut aušanu no jelkāda pielietojuma, veidot neatkarīgu objektu. Man tas ir izdevies: tapa pilnīgi nelietojami, neutilitāri abakani, kas nav audums...”

Abakanoviča pārstāvēja Poliju 1990. gada Venēcijas biennālē. Cita starpā viņa ir arī visā pasaulē apskatāmu lielu skulpturālu projektu autore. Māksliniece piedalījās slavenajā vēsturiskajā izstādē “WACK! Māksla un feminisma revolūcija” Losandželosas Laikmetīgās mākslas muzejā (2007), kā arī vairākos desmitos citu izstāžu Eiropas, Ziemeļamerikas, Āzijas un Austrālijas muzejos un galerijās. Viņa divas reizes saņēmusi Ņujorkas Skulptūru centra balvu.

Izstādes kuratores: Eulālija Domanovska un Irēna Bužinska

www.lnmm.lv

VIĻŅA

Ķīniešu māksla Nacionālajā mākslas galerijā
15. marts ‒ 4. maijs


Liu Jude, Highland Road (2017). Collection of the National Art Museum of China

No 15. marta līdz 4. maijam Viļņas Nacionālajā mākslas galerijā apskatāma izstāde “Ķīniešu sjeji ‒ darbi no Ķīnas Nacionālā mākslas muzeja”, kurā iekļauti 73 darbi, kas pārstāv 28 ķīniešu māksliniekus.

Izstādes kodolu veido darbi no Ķīnas Nacionālā mākslas muzeja kolekcijas, papildināti ar vēl citiem ķīniešu tradicionālo tušas mākslinieku, gleznotāju, grafiķu, skulptoru un akvarelistu darbiem. Izstādes nosaukumā ietvertais termins sjeji apzīmē ārkārtīgi nozīmīgu parādību ķīniešu mākslā ‒ tai raksturīgās glezniecības tehnikas apvienojumu ar laikmetīgās mākslas un mūsdienu dzīves idejām. Ķīniešu māksla jau kopš seniem laikiem atteikusies no mēģinājumiem kopēt mākslu, tā vietā pievēršoties paša mākslinieka iekšējiem pārdzīvojumiem. Sjeji ir lieliska šīs pieejas izpausme, kam pamatā ir autora intuīcija un neatkārtojamā interpretācija.

www.ldm.lt

Nepieliktie punkti. Mākslinieciska saziņa pa pastu
22. marts ‒ 19. maijs


New Year's greeting card by Ričardas Povilas Vaitiekūnas (1986).

“Nepieliktie punkti” ir izstāde, kas veltīta mākslinieciskai saziņai pa pastu, sūtītājam un saņēmējam, viņa vai viņas prombūtnei, domai, kuru tu sāc, bet ne vienmēr pabeidz, spekulatīvai un rotaļīgai pretestībai dažādām sistēmām, padomju laika sociālo tīklu rudimentiem un, visbeidzot, komētām, kas saduras. Izstāde, kuras kuratores ir Danute Gambickaite, Aiste Kisarauskaite un Ieva Pleikiene, no 22. marta līdz 19. maijam skatāma Viļņas Nacionālajā mākslas galerijā.

Pasts ir viens no svarīgākajiem saziņas līdzekļiem, un to iespējams izmantot arī mākslinieciskiem mērķiem. Izstādē atspoguļotas arī lietuviešu mākslinieku attiecības ar dažādu valstu kolekcionāriem, starptautisku izstāžu rīkotājiem un trimdas lietuviešiem. 70. gados lietuviešu mākslinieki iesaistījās kustībā Fluxus. Vēlāk pasta māksla sazarojās vairākos strāvojumos un pievērsās dažādām eksperimentālām praksēm.

Izstādē iekļauti Valentīna Ajauska, Eikanta Pakalkas, Fluxus, Antaninas Ramunes un Norberta Vēļus, Aurelijas Manītes, Povila Vatjekūna, Mikaloja Povila Viluša un daudzu citu mākslinieku darbi. 

www.ndg.lt

Edīte Karlsone galerijā (AV17)
27. marts ‒ 27. aprīlis


Edīte Karlsone, Doomsday (2017)

No 27. marta līdz 27. aprīlim galerijā (AV17) skatāma igauņu mākslinieces Edītes Karlsones personālizstāde “Četru burtu pasaule”. 

Apvienojot klasiskus un netradicionālus, ikdienišķus materiālus, Edīte Karlsone atklāj dīvainu, fantastisku un neizbēgamu pasauli, kurā Persona sastop Mītu. Čūsku un kailo ķermeņu motīvi atsauc atmiņā Sodomu un Gomoru, bet varas alegorijas ‒ disciplīnu, morāli un cilvēka iespēju robežas. Tomēr pamazām viss saplūst vienā tumšā mitoloģiskā pasakā, un vienīgie varbūtējie realitātes atspulgi saskatāmi tās fikcijas slāņos. Karlsones māksla ieslēdz zināmu apjukuma stāvokli, kas reizēm var novest pie cilvēciska primitīvisma, taču vienlaikus ļauj pievērsties eksistenciāliem viņas darbu un paša skatītāja esamības pētījumiem.

2006. gadā Edīte Karlsone tika atzīta par gada labāko jauno mākslinieku, bet 2015. gadā saņēma Kēlera balvas skatītāju apbalvojumu. Karlsones darbi izstādīti daudzās personālizstādēs un grupu izstādēs gan Igaunijā, gan ārzemēs. 2011. gadā viņa sadarbojās ar britu mākslinieci Sāru Lūkasu un mākslinieku kolektīvu Gelitin, izveidojot izstādi “Lucas-Bosch-Gelatine” Kremsas izstāžu zālē Austrijā. 2015. gadā viņa palīdzēja Sārai Lūkasai darbā pie britu mākslinieces personālizstādes “I Scream Daddio” Venēcijas biennāles Lielbritānijas paviljonam.

www.av17gallery.com

Adoms Danusevičs. Dubļi un ziedi
4. aprīlis ‒ 10. maijs

No 4. aprīļa līdz 10. maijam galerijā “Vartai” apskatāma jaunākās paaudzes gleznotāja Adoma Danuseviča izstāde “Dubļi un ziedi”. Jau vairāk nekā desmit gadus Danusevičs ieņem īpašu vietu Lietuvas mākslas ainā, pateicoties seksuālās identitātes jautājumiem, ko risina savos darbos, un viņa mākslai būtiski svarīgajai kvīru estētikai. 

Pēdējā laikā Adoma Danuseviča jaunradē iezīmējies jauns posms. Viņa jaunākajos darbos glezniecība kļuvusi par alķīmijas procesu, bet transkulturālie un transvēsturiskie vīrišķības un sievišķības tēli norāda uz dzīves ciklisko un hibrīdisko dabu, uz enerģiju, kas nepārtraukti riņķo no matērijas uz formu un atpakaļ.

Adoms Danusevičs aktīvi piedalās grupu izstādēs Lietuvā un ārzemēs. 2018. ‒ 2019. gadā viņš saņēma Bavārijas zemes Izglītības, kultūras, zinātnes un mākslas ministrijas balvu. Viņa darbi no debijas cikla “Karmīns”, kā arī no cikla “Kamuflāžas vīrietība un kempa spožums” publicēti ietekmīgajā izdevumā 

Queer!?: Visual Arts in Europe” (redaktori Everts van Strātens, Antons Antonisens, 2019).

www.galerijavartai.lt  

Džinīva Silza. Konusi un olas
16. aprīlis ‒ 18. maijs

No 16. aprīļa līdz 18. maijam Viļņas Fotogrāfijas galerijā apskatāma Džinīvas Silzas izstāde “Konusi un olas”.

Mākslinieces melnbaltie attēli ir mēģinājums uzcelt tiltu starp fotogrāfiju un glezniecību, izmantojot abiem medijiem kopīgo klusās dabas vēsturi un fotogrāfijas materialitāti. Fotogrāfijas izstādītas atsegtā veidā, lai skatītājs varētu novērtēt arī papīra un pašu attēlu tekstūru. 

Šajā izstādē iekļautajos darbos Džinīva Silza apcerējusi vienu konkrētu 20. gadsimta komerciālā fotogrāfa Pola Auterbridža uzņemtu attēlu. Laikā, kad bija pieņemts uzskatīt, ka krāsainā fotogrāfija norāda uz komerciālismu, bet melnbalti attēli nozīmē mākslu, Auterbridžs uzskatīja, ka tas pats asais un spilgtos toņos ieturētais attēls, kas pievilināja publiku reklāmas fotogrāfijā, ne mazāk labi būtu izmantojams arī tradicionālos mākslas žanros, tādos kā portreti, klusās dabas vai akti.

Džinīva Silza dzīvo un strādā Glāzgovā. Viņa 2012. gadā pabeigusi Glāzgovas Mākslas skolu. “Konusi un olas” ir mākslinieces personālizstāde, kas pirmo reizi bija skatāma Glāzgovas Laikmetīgās mākslas centrā 2016. gadā.

www.photography.lt 

Izstāde “Animal – Human – Robot”
Viļņas Modernās mākslas muzejā “Mo”
6. aprīlis – 25. augusts


 ©mo.lt

Jaunajā Viļņas Modernās mākslas muzejā “Mo” līdz 25. augustam skatāma izstāde “Animal – Human – Robot”, kurā kopumā izstādīti 170 mākslas darbi, tostarp arī latviešu mākslinieku – Daigas Grantiņas, kura šogad pārstāvēs Latviju Venēcijas mākslas biennālē, un Miķeļa Fišera, kuram šis gods bija 2017. gadā, – darbi.

Izstāde “Animal – Human – Robot” piedāvā mākslinieku skatījumu uz citām dzīvības formām – no mītiskiem zvēriem līdz futūristiskiem hibrīdiem, aptverot dažādas mākslas formas – no tradicionālās tēlotājmākslas un fotogrāfijas līdz postdigitālām vizuālām instalācijām. Izstādes kodolu veido “Mo” muzeja kolekcija ar lietuviešu autoru mākslas darbiem, kas tapuši laika posmā no piecdesmitajiem gadiem līdz mūsdienām.

“Par ko mūsu dzīvēs kļuvuši dzīvnieki un roboti, un kādu lomu mēs spēlējam viņu dzīvēs? Mūsu attiecības ar citām dzīvības formās un mākslīgo intelektu vēsta daudz par mums kā par cilvēkiem, tāpēc mēs uzaicinājām māksliniekus palīgā pētīt šīs pieredzes,” stāsta “Mo” vadītāja Milda Ivanauskienė. “Šī izstāde ir īpaša, jo līdztekus muzeja kolekcijai tajā aplūkojami arī pasaulslavenā modernās modernā mākslinieces Hito Steierles (Hito Steyerl) darbi, kā arī Baltijas valstu pārstāvji.”

mo.lt

Saistītie raksti