Foto

Noblessner: no mākslas pie izgudrojumiem

Arterritory.com

Tallinas kvartāls jūras krastā, kur kādreiz būvēja zemūdenes, iegūst jaunu dzīvi un jaunu pievilcību

23/10/2019

Foto: Sergejs Timofejevs

Šis stāsts aptver vairākus laika posmus. Pirmais aizsākas 1912. gadā, kad naftas rūpnieks Emanuels Nobels un mašīnbūves rūpnīcas īpašnieks Arturs Lesners nolemj Tallinā (toreizējā Rēvelē) atvērt zemūdeņu būves rūpnīcu. Tolaik Krievijas flotes lielākā bāze Baltijas jūras akvatorijā bija Kronštate, tomēr jūra tur ir salīdzinoši sekla, un tas nederēja izpētes izmēģinājumiem un liedza iespēju būvēt zemūdenes. Tāpēc tika izvēlēta šī vieta jūras piekrastē vien pāris kilometru attālumā no Tallinas vecpilsētas. Līdz 1917. gadam kopumā šeit tika uzbūvētas 12 zemūdenes, rūpnīcā ietilpa vairākas ēkas un korpusi, katrs ar savu funkciju, bet zemūdenes tika montētas un pabeigtas tieši pie krasta zem klajām debesīm. Apvienojot abu dibinātāju vārdus, uzņēmumu nosauca “Noblessner”, un, likās, viņiem ir pavērušies plaši apvāršņi.

Taču revolūcija un Igaunijas neatkarība situāciju pilnībā mainīja. Pēc tam te būvēja tikai nelielus kuģus, bet padomju laikā “Rūpnīcas Nr. 7” teritorijā remontēja Otrajā pasaules karā cietušos karakuģus, zemūdenes, zvejniecības laivas un ostu metāla konstrukcijas. Kuģu būvēšana teju vai pašā Tallinas centrā turpinājās līdz pat XXI gadsimta sākumam, kad teritoriju un rūpniecību iegādājās kompānija BLRT Grupp. Pamazām radās ideja visus darbus pārcelt uz Kopli pussalu, bet te radīt mūsdienīgu kvartālu, bagātu ar kultūras un izklaides infrastruktūru.

Un tieši Noblessner šajā rudenī tika atklāts starptautiskais mākslas centrs KAI. “Galvenā centra misija ir padarīt Tallinas mākslas ainu internacionālāku un piedāvāt platformu dažādiem sadarbības un kolobrācijas projektiem,” mums pastāstīja centra izpilddirektore Kadri Lāsa. “Pati Noblesner telpa ir bagāta ar vēsturi, tomēr vienlaikus daudzi pilsētas iedzīvotāji vēl tikai pirms dažiem gadiem pat nezināja par tās eksistenci, tā bija daļēji slēgta teritorija. Šīs ēku komplekss radās pēc Emanuela Nobela iniciatīvas, viņam bija zviedru saknes, vienlaikus daudzi inženieri, kas piedalījās būvniecībā, bija no ārzemēm. Tā ka sākotnēji šī vieta radās, pateicoties savam laikam diezgan globālu cilvēku iniciatīvai. Šeit būvētajām zemūdenēm deva ne tikai eksotisku dzīvnieku vārdus, kā pantēra vai lauva, bet arī vietējo zivju sugu nosaukumus – lasis un ne tikai.

Kvartāls, kas šeit rodas patlaban, ir vēl viens solis, lai pilsētas iedzīvotājiem atjaunotu pieeju pie jūras, jo ilgas desmitgades šeit bija militāri rūpnieciskā zona. Tagad šejienes publiskā telpa ir organizēta ļoti sakarīgi, tā nav pakļauta automašīnu kustībai, un, vēl pirms mēs atvērāmies, cilvēki te bija jau nākuši vasarā, lai pavadītu laiku, pastrādātu krastmalā vai ieturētu pusdienas… Pati telpa, ko esam ieguvuši, ir lieliski piemērota laikmetīgās mākslas izrādīšanai, te ir augsti griesti un vienlaikus nav nekādu balsta kolonnu, tā ir ļoti atvērta un pārskatāma. Pirmajai izstādei, ko atklājām, mēs neveidojām sienas, vien ienesām ekrānus un objektus Mūsu pašreizējā ekspozīcija Let the field of your attentionsoften and spread out ir daļa no Tallinas fotomēneša, un arī tas ir dažādu sfēru cilvēku sadarbības rezultāts – tie ir dizaineri, dejotājas, režisors… Izstādes gaitā te notiek gan performances, gan terapijas sesijas, gan filmu seansi, gan dažāda veida meistarklases.”

Mākslas centrs KAI tika atklāts vēl septembra sākumā, bet šajā nedēļas nogalē Noblessner atkal bija pilns dzīvības un viesu – durvis bija vērusi “Atklājumu fabrika Proto”. Tā ir izvietojusies pilnībā rekonstruētajā Metālliešanas cehā, ēkā ar apbrīnojamu akustiku, kurai vēl 2008. gadā uzmanību pievērsa igauņu diriģents Tenu Kaljuste. Kopš tā brīža šeit notikusi vesela virkne koncertu, šāda iespēja pastāv arī patlaban, taču līdztekus tam Proto apmeklētājiem ir radusies iespēja pārcelties uz XIX gadsimtu ar tā izgudrojumiem, kas tā arī netika realizēti, bet šeit ir ieguvuši miesu, pateicoties virtuālās realitātes iespējām. Stīmpanka un VR elementu apvienojums ir kas līdzīgs Proto zīmola stratēģijai, un tai ir savs izgudrotājs, arhitekts Andruss Keresārs (viņš strādājis arī pie ēkas rekonstrukcijas, bet pirms aptuveni astoņiem gadiem projektējis un realizējis Igaunijas Jūrniecības muzeja “Vasaras osta” projektu). Mēs apsēdāmies sarunai koncertu un konferenču zālē un pajautājām Andrusam, vai viņam pašam bērnībā ir bijuši sapņi par šādu telpu?


Andruss Keresārs Proto atklāšanā

“Es biju vienkāršs lauku puika, kurš pavadīja brīvdienas rūpēs par kartupeļiem vai vistām. Tā bija diezgan lauksaimnieciska bērnība, lai gan es, protams, lasīju Žilu Vernu un citu tāda veida literatūru. Un tomēr man nebija nekādu sapņu par izgudrojumu fabriku. Šī ideja man ienāca prātā nesen, mani vienkārši iedvesmoja pati telpa. Es skatījos uz Noblessner ostu – pirms 100 gadiem te būvēja zemūdenes. Šīs ēkas joprojām pastāv, un es sāku spēlēties ar ideju – kā gan to laiku pārnest uz mūsdienām un kā to pasauli parādīt ar jauno tehnoloģiju palīdzību. Tā radās ideja par izgudrojumu laboratoriju kā filmās par Džeimsu Bondu, kur ir daudz apbrīnojamu lietu, kas pagaidām pastāv vienskaitlī – kā prototipi. Turklāt man ļoti interesē vecas rūpnīcas un to rekonstrukcijas idejas.

Un, kad parādījās šis virziens – izgudrojumi, es nodomāju, ka visinteresantākie no tiem ir tie, kas tā arī nav realizēti. Piemēram, velosipēds, ar kura palīdzību var lidot. Par nožēlu pievilkšanas spēks to neļauj. Tomēr XIX gadsimtā cilvēki nopietni centās realizēt šo ideju, konstruēja prototipus, veica eksperimentus. Ar mūsdienu virtuālās realitātes palīdzību mēs varam radīt objektu, ko veido mehāniskā daļa – pats velosipēds – un VR brilles, kas jums ļauj piedzīvot lidojumu. Tāpat ir ar gaisa balonu, kas šeit ir arī kā reāls objekts, taču lidojumu jūs piedzīvosiet ar VR palīdzību… Un, kad radās šī ideja, mēs sākām pētīt, kas tie bijuši par izgudrojumiem, kas tā arī nepārdzīvoja laika pārbaudi, kas bijuši šie inženieri lūzeri, kas nekļuva par uzvarētājiem, tomēr bija sev uzstādījuši interesantus un patiešām ambiciozus uzdevumus. Tikko atklātais Proto ir sava veida veltījums viņiem, kā arī eksperimentālajam garam un drosmīgām idejām.”

Visa Noblessner telpa aizņem apmēram 15 hektārus, un līdzās Kai, Proto un pavisam jaunam dzīvojamajam kompleksam te izvietojusies pazīstamā Igaunijas-Norvēģijas interjera zīmola Shishi pārstāvniecība, tāpat te ir arī virkne veikalu, restorānu un Hall – iespaidīgs naktsklubs andergraunda elektroniskās mūzikas entuziastiem. Nākotnes plānos ir jahtu ostas attīstīšana, turklāt jau ir sperti svarīgi soļi – uzbūvēts jauns viļņlauzis, kas izmaksājis aptuveni vienu miljonu eiro. Vispār Noblessner ir lielu investīciju un, kā rādās, lielas nākotnes teritorija. Neraugoties uz to, ka dažādus projektus te realizē dažādi arhitektūras un dizaina biroji, kopējā sajūta jau ir izveidojusies. Tā ir atvērta un mūsdienīga telpa jūras krastā, kas var piedāvāt ko interesantu teju jebkurai auditorijai no Žila Verna romānu cienītājiem līdz multimediju mākslas instalāciju faniem. Šajā ziņā Rīgas iedzīvotājiem un uzņēmējiem ir ko mācīties – pievilcīgā un pilsētas centram tikpat tuvā Andrejsala pēc būtības tā arī netika rekonstruēta kā vienota un apmeklētājiem ērta telpa. Tajā ir savi klubi un restorāni, tomēr pagaidām tās lielākoties ir uz ātras peļņas gūšanu orientētas iniciatīvas. Lieliski izskatījās izstādes, kas pagājušajā gadā Andrejsalā tika sagatavotas Rīgas laikmetīgās mākslas biennāles ietvaros. Tomēr par nožēlu tas bija vien īslaicīgs projekts. Tā ka Andrejsalai būtu vērts daudz ko pārņemt no Noblessner pieredzes.

Saistītie raksti