Rjodži Ikedas datu visums
Tartu: Eiropas Kultūras galvaspilsēta 2024
Igaunijas Nacionālajā muzejā Tartu Eiropas Kultūras galvaspilsētas 2024 programmas ietvaros atklāta japāņu mākslinieka Rjodži Ikedas (Ryoji Ikeda, Japāna, 1966) vērienīga izstāde (skatāma līdz 02/03/2025), kuras centrā ir dati kā mūsu kolektīvās atmiņas un nākotnes pamats. Eiropas kultūras galvaspilsēta Tartu 2024 koncepcija ir “Izdzīvošanas māksla” (Arts of Survival), kas tiek izvērsta programmas četrās tematiskajās līnijās, un Ikedas personālizstāde ierakstās “Tartu ar visumu” programmā (Tartu with Universe), pievēršoties inovācijām, kā arī globālajām pārmaiņām, ko veicina strauja zinātnes un tehnoloģiju attīstība, kas ietekmē kā indivīdus, tā kopienas.
Izstādes kodolu veido divi īpaši darbi – vox aeterna (2024) un the critical paths (2024), kas tapuši mākslinieka ciešā kopdarbā ar divām zīmīgām Igaunijas un Tartu pilsētas institūcijām – Igaunijas Filharmonijas kamerkori un Tartu Universitātes Genomikas institūtu. Viens īpaši Tartu 2024 radītais darbs auditorijai piedāvā iespēju pieredzēt cilvēka balss pirmatnējās izpausmes, otrs – piedzīvot datu plūsmas vizuālo dimensiju.
Izstādē ietverts arī zīmīgais Ikedas darbs – triloģija data-verse 1/2/3 (2019–2020), pie kura tapšanas mākslinieks strādājis gandrīz 20 gadus, aptverot datu kopas 45 zinātnes disciplīnās. Šis grandiozais datu vizualizācijas projekts ļauj skatītājiem piedzīvot dabas mērogus visos līmeņos – no mikroskopiskā līdz kosmiskajam.
Foto: European Capital of Culture Tartu 2024
Rjodži Ikedas dalība Tartu 2024 programmā balstās uz vairākiem savstarpēji papildinošiem aspektiem, kas pamato viņa piemērotību šim notikumam. Pirmkārt, Ikeda ir labi pazīstams Igaunijas auditorijai kopš viņa iepriekšējās izstādes Supersymmetry, kas 2015./2016. gadu mijā notika KUMU muzejā un guva plašu atzinību, veidojot pamatu mākslinieka ciešākai saiknei ar vietējās kultūras vidi. Šī veiksmīgā sadarbība lika pamatus arī turpmākai Japānas mākslinieka darbības izpētei Tartu 2024 kontekstā.
Otrkārt, izstādes norises vieta – Igaunijas Nacionālais muzejs, ir ne tikai vieta lokālās vēstures saglabāšanai, bet arī attīsta nākotnes redzējumu, kuru caurvij zinātnes un tehnoloģiju integrācija. Ikedas mākslas darbi, kas balstās uz datu vizualizāciju un zinātniskiem pētījumiem, ideāli papildina muzeja zinātnisko raksturu. Viņa spēja pārveidot zinātniskos datus sajūtiskās un vizuāli iespaidīgās instalācijās bagātina apmeklētāju pieredzi un rada unikālu simbiozi starp mākslu un zinātni. Kā norāda muzeja arhitekts Cujoši Tane (Tsuyoshi Tane): “Muzejs vienmēr ir tiecies būt kas vairāk nekā vieta, kur saglabāt pagātni – tas ir veidots 21. gadsimtam, ar skatu nākotnē.” Arī muzeja ēkas arhitektūra, kas paceļas virs bijušā kara lidlauka skrejceļa, simboliski norāda uz pagātnes transformāciju nākotnē, kur tehnoloģijas un laikmetīgā kultūra ieņem centrālo lomu. Šāds nākotnes muzejs piedāvā vidi, kur vēstures saglabāšana process notiek līdzās laikmetīgās kultūras un mākslas pasākumiem – koncertiem un satikšanās vietām, kas ļauj rast dzīvīgu dialogu starp pagātni un nākotni.
Ryoji Ikeda. data-verse 1/2/3 (2019–2020)
Treškārt, Tartu pilsētu un mākslinieku vieno cieša saikne ar zinātni. Proti, Tartu ir Igaunijas zinātniskās pētniecības centrs, savukārt Ikeda jau vairāk nekā 20 gadu sadarbojas ar tādām organizācijām kā CERN un NASA. Šī kopīgā interese par zinātnes, tehnoloģiju un inovāciju attīstību rada spēcīgu rezonansi starp viņa veikumu un Tartu 2024 programmas mērķiem.
Visbeidzot, japāņu un igauņu kultūras savstarpēji saista radošuma un inovācijas gars, kā arī cieņa pret dabu. Ikedas iesaiste programmā izceļ šo vērtību līdzību un padara viņa klātbūtni simbolisku.
Un pāri visam – programmas tapšanu caurvij sava veida maģija un sakritību virkne. Proti, pie Igaunijas Nacionālā muzeja ēkas projekta pagājušajā desmitgadē strādāja japāņu izcelsmes arhitekts Cujoši Tane (arhitektu birojs Dorell.Ghotmeh.Tane), kura darbs padarīja Tartu atpazīstamu Eiropas muzeju vidē, kas, savukārt, veicināja viņa paša starptautiskās karjeras virzību. Šoreiz Tane piedalās arī Ikedas izstādes telpas dizaina veidošanā. Abi radošie spēki, būdami tuvi draugi, dzīvo Parīzē tikai dažu simtu metru attālumā viens no otra, bet katrs savā laikā un veidā ir bijuši saistīti ar Tartu: 2016. gadā Ikeda rīkoja izstādi KUMU muzejā, savukārt Tane vadīja Nacionālā muzeja projekta izstrādi.
Ryoji Ikeda. data-verse 1/2/3 (2019–2020)
Papildus šīm sakritībām izstādes laikā neparedzēti pievienojās vēl kāds nozīmīgs elements – Ikedas koncertprogramma, kas pasaules pirmizrādi piedzīvoja dienu pēc izstādes atklāšanas. Šo koncertu, kurā Ikeda sadarbojas ar Igaunijas Filharmonijas kamerkori (diriģents – Tenu Kaljuste (Tõnu Kaljuste)), iedvesmojusi viņa ilgstošā aizraušanās ar igauņu mūziku – sākotnēji ar Arvo Perta (Arvo Pärt) daiļradi, pēcāk arī Igaunijas Filharmonijas kamerkori, turklāt vēl ilgi pirms viņa tiešās sasaistes Igauniju. Ikedas skaņdarbu kompozīcija speciāli šim korim ir ne tikai mākslinieka senlolota sapņa piepildījums, bet arī veido vēl vienu māksliniecisku sasaisti ar reģionu.
Paneļdiskusija ar Rjodži Ikedas, arhitekta Cujoši Tane, kuratores Kati Torpas un Tartu Universitātes Genomikas institūta pētnieces Kristīnas Tambetas dalību
Izstādes atklāšanas paneļdiskusijā ar Ikedas līdzdalību (vienā no retajām un ekskluzīvajām reizēm, kad mākslinieks piekrita uzstāties publikas priekšā (!)) māksliniekam tika uzdots jautājums, vai caur mākslu viņš cenšas mainīt mūsu realitātes uztveri un ievest skatītāju jaunu sajūtu un apziņas dimensijā, uz ko viņš atbildēja: “Tas nav mans mērķis. Mana atbildība ir vienkārši radīt, un mana aizraušanās ir kompozīcija – vai tas būtu skaņu sakārtošana mūzikā, pikseļu organizēšana vizuālajos darbos vai datu pārveidošana abstraktās formās. Man patīk konstruēt, likt kopā, radīt un vērot, kas no tā organiski rodas.” Mākslinieks arī uzsver, ka viņa mērķis nav likt skatītājiem intelektualizēt viņa darbu, bet gan ļaut to izjust, piedzīvot to personiskā, emocionālā līmenī. “Es nenosaku, kā skatītājiem jāinterpretē mani darbi, nedz arī sagaidu konkrētu reakciju. Māksla man ir 50%-50% sadarbība: es veidoju vienu daļu, bet skatītājs ar savu klātbūtni to noslēdz.”
Tieši šī intuitīvā pieeja mākslai caurstrāvo izstādē ietvertos darbus, kuros zinātniski dati kļūst par pamatu unikālām pieredzēm. Pirmais darbs, ar ko skatītājs tiek ievests šajā Ikedas pasaulē, ir speciāli Tartu 2024 radītā daudzkanālu skaņas instalācija vox aeterna (Mūžīgā balss). Šajā darbā Igaunijas Filharmonijas kamerkora vokāla ieraksti pārtop daudzbalsīgā skaņdarbā, kas atspoguļo cilvēka balss pirmatnējo būtību – no mazuļa pirmajām raudām līdz bērna smiekliem. Šī skaņu ainava, kurā ietverts viss cilvēka eksistences spektrs, iemūžina agrīnās emocijas un veido noslēpumainu, atmosfērisku telpu.
Savukārt the critical paths (Kritsikie ceļi), Rjodži Ikedas jaunākais audiovizuālais darbs, piedāvā apmeklētājiem virzīties cauri 25 metrus garam galerijas spoguļsienu koridoram, kura griestus klāj LED ekrāni. Šeit plūstoši attēloti Tartu Universitātes Genomikas institūta ģenētiskie dati – kopumā 100 000 igauņu DNS informācijas, kas skatītājiem sniedz iespēju iegrimt cilvēces vēsturē un pārdomāt personiskos “kritiskos ceļus” – mūsu dzīves izaicinājumus, izvēles un to, kā tie veido mūsu spēju pielāgoties un attīstīties. Šī datu plūsma kalpo arī kā metafora cilvēces evolūcijai – procesam, kas, Ikedas skatījumā, ir nepārtraukts un vērsts uz nākotni. Kā norāda viena no paneļdiskusijas dalībniecēm, Tartu Universitātes Genomikas zinātniece Kristīna Tambeta (Kristiina Tambets): “Sadarbība ar mākslinieku, kurš iedvesmojas no institūta biobankas datiem, šķita kā dabisks mūsu darba turpinājums. Rezultātā tapis projekts, kas parāda, cik cieši mūsu mantojums un nākotne savijušies vienotā veselumā.”
Ryoji Ikeda. data-verse 1/2/3 (2019–2020)
Papildus šiem darbiem, izstādei pievienots arī grandiozs datu vizualizācijas darbs – triloģija data-verse 1/2/3 (2019–2020), kas tapis ārpus Tartu 2024 pasūtījuma un savu pirmizrādi piedzīvoja 2019. gada Venēcijas mākslas biennālē. Šī, uz datiem balstītā audiovizuālā izpēte, kurā apkopoti dati no CERN, NASA un Cilvēka genoma projekta (Human Genome Project), piedāvā skatītājiem ielūkoties trīs pasaulēs: mikroskopiskajā (elementārdaļiņas, molekulas, šūnas), cilvēka pasaulē (smadzenes, ķermenis, klimats, internets) un makroskopiskajā (Zeme, Saules sistēma, galaktikas). Šī triloģija atklāj dabas mērogus visos līmeņos, un Ikeda ar savu virtuozitāti spēj atklāt datu dimensijas, kas citādi paliktu apslēptas. Pats mākslinieks uzsver šīs kopējās cilvēcības nozīmīgumu, sakot: “Manas neskaitāmās sastapšanās ar zinātniekiem un matemātiķiem ir pierādījušas, ka, neskatoties uz mūsu atšķirīgajām pieejām, mums visiem ir kas kopīgs. Vai mēs būtu igauņi vai japāņi, zinātnieki vai mākslinieki – mēs visi esam cilvēki.” Šo pašu principu viņš attiecina arī uz savu identitāti, apliecinot, ka, lai gan ģenētiski ir japānis, mākslinieciski viņš pieder pasaulei. Cilvēki bieži cenšas viņa darbus ietvert stereotipos, piemēram, sasaistot tos ar Zen, taču viņš pats tiecas darboties ārpus šādām kategorijām un aicina nevis koncentrēties uz atšķirīgo, bet gan pievērsties tam, kas mūs vieno.
Eiropas kultūras galvaspilsēta Tartu 2024 Radošā direktore un Rjodži Ikedas izstādes kuratore Kati Torpa (Kati Torp) īpaši izceļ Ikedas spēju apvienot intelektuālo un juteklisko, radot taustāmu pieredzi no zinātniskiem datiem: “Viņa spēja pārvērst abstraktus zinātniskus datus vizuālā pieredzē ir patiesi iespaidīga. Viņa māksla sarežģītos un bieži vien nepieejamos zinātniskos konceptus padara tuvus un saprotamus.”
Šādi Ikedas klātbūtne Tartu 2024 programmā veido daudzdimensionālu dialogu starp zinātni un mākslu, kā arī apliecina, cik svarīga ir starpdisciplināra mijiedarbība, kas sekmē nozīmīgu un jēgpilnu mākslas notikumu rašanos.
Ryoji Ikeda. data-verse 1/2/3 (2019–2020)
Rjodži Ikeda, viens no pazīstamākajiem Japānas elektroniskās mūzikas autoriem, pārliecinoši darbojas gan vizuālo, gan skaņas mediju jomā. Skaņas pamatiezīmes, vizuālie elementi, fiziskas parādības un matemātiskie koncepti ir izejmateriāls, no kura mākslinieks rada imersīvas performances un instalācijas. Viņš ir rīkojis personālizstādes tādos prestižos mākslas centros kā Park Avenue Armory Ņujorkā, Hamburger Bahnhof Berlīnē, Centre Pompidou Parīzē, KUMU Mākslas muzejā Tallinā un Amos Rex Helsinkos.
Divi no Rjodži Ikedas visiespaidīgākajiem projektiem, kurus paneļdiskusijā mākslinieks pats raksturoja kā īpaši ambiciozus, minami Spectra un A [For 100 Cars]. Projekts Spectra ir gaismas instalācija, kas 15 kilometru augstumā debesīs tika projicēta kā balts gaismas stabs, redzams pat no 100 kilometru attāluma. Savukārt Losandželosā, stāvlaukumā pie Volta Disneja koncertzāles, Ikeda īstenoja neparastu auto orķestra koncertu – A [For 100 Cars], kurā piedalījās 100 automašīnas, aprīkotas ar jaudīgiem skaļruņiem.
Mūzikas jomā Ikeda sevi pieteicis ar novatoriskiem elektroniskās mūzikas albumiem, tostarp +/- (1996), 0°C (1998), matrix (2000) un supercodex (2013), kurus raksturo izteikts minimālisms. Sadarbībā ar dažādiem kolektīviem Ikeda radījis nozīmīgus akustiskos darbus, piemēram, music for percussion (2016), A [for 100 cars] (2017) un 100 cymbals (2019). Viņa jaunākais albums ultratronics (2022) turpina šos eksperimentus turpina.
Latvijas auditorijai Ikedu bijusi iespēja pieredzēt klātienē 2014. gadā, kad Rīga bija Eiropas Kultūras galvaspilsēta. Festivāla Survival Kit 6 un Rīga 2014 programmas ietvaros Rjodži Ikeda uzstājās ar audiovizuālu koncertu datamatics [ver.2.0].
Igaunijas Filharmonijas kamerkoris un Rjodži Ikeda
Nākamajā, 2025. gadā, dienas gaismu ieraudzīs viens no gaidītākajiem Rjodži Ikedas darbiem – pastāvīgā instalācija, kas veidota pēc Grand Paris Express pasūtījuma jaunajā metro stacijā Pont de Sèvres Parīzē (arhitekts Anrī Ditilē). Iespējams, ka uz Parīzi dosies arī koncertprogramma, kuru pēc savas iniciatīvas Ikeda īstenojis kopā ar Igaunijas Filharmonijas kamerkori (deviņus skaņdarbus ar angļu un latīņu tekstiem) un kas savu pasaules pirmizrādi piedzīvoja dienu pēc izstādes atklāšanas Igaunijas Nacionālajā muzejā Tartu.
Titulbilde: Ryoji Ikeda. data-verse 1/2/3 (2019–2020)
