2024. gada apskats: mākslas tirgus, mākslas ievirzes un tendences
2024. gads bijis saspringts un dažādu izaicinājumu pilns. Tostarp – tas bija vēlēšanu gads daudzviet pasaulē. Demokrātija līdz šim nebija sastapusies ar tik lielu pārbaudījumu, ņemot vērā faktu; vēl nekad viena gada laikā pasaulē kopskaitā pie vēlēšanu urnām nebija devušies tik daudz cilvēku. Vairums cilvēku ir vienisprātis, ka izteiksmes brīvība ir būtisks demokrātijas elements, un tā tikusi ievērota kopš Otrā pasaules kara.
Kā sekas asiņainajiem konfliktiem Tuvajos Austrumos un Ukrainā, kā arī faktam, ka dažviet pie varas nākušas vēlētas autoritāras valdības, pieņēmušies spēkā uzbrukumi vārda brīvībai gan publiskajā, gan privātajā sfērā, tai skaitā arī vizuālajā mākslā. Tāpēc māksliniekiem un citiem profesionāļiem vēl vairāk nekā līdz šim nepieciešams strādāt, lai vairotu sabiedrības izpratni par globālajām problēmām. Tādi pasākumi kā biennāles, mākslas meses un izstādes 2024. gadā daudz darījušas, izgaismojot visā pasaulē aktuālus jautājumus.
Gadsimtiem nenovērtētie, marginalizētie un pārprastie pirmiedzīvotāju tautu mākslinieki tagad gluži pamatoti pieteikuši savas tiesības ieņemt vietu uz globālās skatuves. Daudzi kuratori savās mākslas izpausmēs 2024. gada gaitā uzskatāmi parādījuši, ka pirmiedzīvotāju tautu mākslinieki piedāvā kontranaratīvu tradicionālajam vēstures izklāstam, kļūsott arvien redzamāki un saņemot atzinību.
Piemēram, šīgada Venēcijas biennālē pirmiedzīvotāju mākslas klātbūtne bija īpaši pamanāma: mākslinieki no visas pasaules atsaucās uz galvenās izstādes tēmu Foreigners Everywhere (Svešinieki visur). Savos smeldzīgajos un emocionālajos darbos pirmiedzīvotāju tautu mākslinieki no tādām valstīm kā Austrālija, Kanāda, Somija un ASV runāja par dziļi sakņoto un bieži vien traģisko koloniālisma mantojumu. Konkrētāk runājot, mākslinieku uzmanības centrā bija ceļi, kādos koloniālisms pārvērtis pirmiedzīvotājus par svešiniekiem savā senču zemē. Šim jautājumam veltītās ievērības kulminācija bija augstu vērtētās Venēcijas biennāles Zelta lauvas balvas, ko saņēma aborigēnu mākslinieks Ārčijs Mūrs (par Austrālijas nacionālo paviljonu) un maoru mākslinieču grupa Mataaho Collective no Aotearoa/Jaunzēlandes (par darbu biennāles galvenā kuratora Adriano Pedrosas veidotajā izstādē).
Kolonizācijas un karu trauma un draudošā vides katastrofas apokalipse ir tēmas, kas caurvija arī 24. Sidnejas biennāli, kuras centrālā tēma bija Ten Thousand Suns (Desmittūkstoš sauļu). Un šajos brīvās mākslas svētkos, kuros šogad bija pārstāvēti 96 mākslinieki un kolektīvi no 50 valstīm, uzzibēja arī cerību un prieka dzirkstis. Neaizmirsīsim, ka Sidnejas biennāle dibināta 1973. gadā un ir trešā vecākā mākslas biennāle pasaulē pēc Venēcijas un Sanpaulu biennālēm.
ANNE SAMAT, Cannot Be Broken and Won't Live Unspoken, Jaukta tehnika, 2023. Foto: Biennale of Sydney, 2024.
Arī Tate galerija nesen paziņojusi par jaunu iniciatīvu, kuras mērķis ir vairot pirmiedzīvotāju tautu mākslinieku pārstāvniecību savā kolekcijā, rīkojot Austrālijas aborigēnu mākslinieces Emīlijas Kames Ngvāres (Emily Kame Kngwarreye) pirmo plašāka mēroga retrospekciju Eiropā.
Pat šīgada Tērnera balva, ko ik gadu piešķir kādam britu māksliniekam, savā izstādē pakavējās pie koloniālisma vēstures, līdzās Klodetei Džonsonei, Džaslīnai Kaurai (Jasleen Kaur) un Deleinai Lebasai (Delaine Le Bas), kuras arī bija iekļautas 2024. gada Tērnera balvas nominantu sarakstā, izstādot Pio Abadu. Pio māksla pievēršas kultūras zaudējumiem un koloniju vēsturei, bieži atskatoties uz savu bērnību Filipīnās. Savos zīmējumos, gravīrās un skulptūrās, kas attēlo un transformē Britu muzejā aplūkojamos artefaktus, Abads pievērš mūsu uzmanību to vēsturei, kas parasti tiek atstāta ēnā, sasaistot to ar mūsu šodienas dzīvi.
Citviet, Norvēģijā, muzejs KODE Bergen patlaban piedāvā plašu un daudzveidīgu pirmiedzīvotāju tautu pieredzētā apskatu, savā jaunākajā projektā Indigenous Histories (Iezemiešu vēsture) izstādot vairāk nekā 170 mākslinieku darbus.
Runājot par mākslas mesēm, šī gada pasākumi piedāvāja satura diapazonu, kas aptvēra tēmas no ilgtspējības, klimata problēmām un tirgus nestabilitātei līdz pieaugošajai mākslīgā intelekta ietekmei. Tomēr jāatzīst, ka pasauli apceļoja un arvien no jauna tika izstādīti daudzi vienu un to pašu mākslinieku darbi, pat vieni un tie paši mākslas darbi, kas gada laikā tā arī neatrada savu pircēju. Mākslas meses centās ieviest jaunas idejas. Piemēram, Frieze London iekārtojums tika mainīts, izceļot jaunu mākslinieku vērtību: daudzi pagaidām mazāk pazīstami mākslinieki tika izstādīti tuvāk ieejai. Tas šai mesei deva priekšrocības laikā, kad mākslas tirgus mainās, pielāgojoties jaunu paaudžu interesēm. Pēdējos gados lielākās mākslas meses arvien vairāk pievērsušās jaunajiem māksliniekiem, un šī tendence bija sevišķi uzkrītoša Parīzes Mākslas nedēļas laikā. Arī Art Basel Paris ieviesusi jaunu sadaļu, Emergence, kas veltīta sevi nesen pieteikušu mākslinieku personālizstādēm.
2024. gadā mākslas mesēs skatāmā māksla bijusi spilgta, pozitīva, dīvaina un uzkrītoši reālistiski noskaņota, bieži vien balansējot uz robežas ar melanholiju. Lokāli un intīmi stāsti pauduši plašāku nozīmi, un tā ir viena no šībrīža aktuālajām tendencēm. Tēlniecībā izmantots arvien vairāk organiskā materiāla. Mākslas mesēs šogad pleties vesels stādu, koku un lapotu zaru mežs: augi tvērušies pie ēkām, kalpojuši par skulptūru pamatnēm un parādījušies visnegaidītākajās vietās. Likti lietā arī akmens bluķi – gan gludi tēsti, gan raupji un radžaini, tie šur tur bijuši redzami iekarināti, bieži vien savienojumā ar metālu.
JO JONG SUNG, Landscape seen from a moving perspective. Korean Paper, pigments, 130.3x194, 2023. Foto: Taipei Dangdai, 2024.
Šīgada izstādēs reti pārstāvētajā poētiskajā ainavu glezniecībā ik uz soļa atgādināts par mūsu trauslo ekosistēmu. Mākslas mesēs plaši bijusi pieejama abstraktā māksla, neraugoties uz faktu, ka pasaules mediji mūs bombardējuši ar satraucošām ainām. Abstraktā māksla, no ģeometriskiem sienas gleznojumiem līdz patinēta metāla paneļiem, 2024. gadā dziļākā līmenī kalpojusi kā iedvesmas avots, vienlaikus sagādājot arī vizuālu baudījumu satrauktajam prātam. Uzkrītoši bijuši spilgti krāsu laukumi un piesātinātas krāsu gammas; mākslinieki izmantojuši košu krāsu kombinācijas ģeometriskos rakstos vai pakāpeniskās pārejās, lai panāktu dinamisku vizuālu efektu.
Izplatīti bijuši arī zemes toņu sajaukumi ar spilgtiem akcentiem, īpaši ekoloģiski orientētajos mākslas darbos, raisot asociācijas ar miera un enerģijas līdzsvaru, vienlaikus uzturot saikni ar dabu. Šie krāsu kontrasti piesaistījuši skatītājus, kuri mākslā meklē gan dzīvīgumu, gan organisku rezonansi.
JIMOK CHOI, The Light of Absence, Audekls, akrils, 116x89, 2023. Foto: Taipei Dangdai, 2024.
Un 2024. gada galvenā tendence: dabiski materiāli, keramika un tekstīlijas. Mākslas mesēs un starptautiskās izstādēs netrūka dažādās pasaules malās tapušu tekstīliju, kurās šķiedras saadītas vai saaustas ar dažādas izcelsmes krāsvielām. Tekstūras, tekstūras un vēlreiz tekstūras. Piemēram, Paris Photo 2024 bija vērojama tendence jaukt fotogrāfiju ar citiem medijiem, veidojot hibrīddarbus, kuros nojauktas mākslas žanru robežas un būvēti jauni tekstūras un nozīmes slāņi. Lielisks piemērs šīm mākslas tendencēm bija šīgada Frieze Seoul, kur priekšplānā bija izvirzīti korejiešu mākslinieki un vietējās galerijas guva iespēju nostiprināt pozīcijas globālā mērogā.
SUKI SEOKYEONG KANG, Mountain - autumn. Krāsots tērauds, diegi, ķēdes, riteņi, 100.3x89.5x39.8, 2023. Foto: ART SG Singapore, 2024.
Runājot par 2024. gada mākslas tendencēm, tika sagaidīts, ka daudzus aizraus teksturētas mākslas taktilais raksturs. Teksturēta māksla nepārprotami valdzina jutekļus laikā, kad cilvēki tiecas pēc autentiskākiem, roku darbam raksturīgiem mākslas pieredzējumiem. Šādi darbi radīti, lai tiktu pieredzēti, nevis vienkārši aplūkoti.
Līdztekus vēl joprojām augošai interesei par Āfrikas un afrikāņu diasporas mākslu un Āzijas reģiona mākslinieku popularitātei, globālajā mākslas tirgū bijusi vērojama arvien lielāka Latīņamerikas un latīņamerikāņu diasporas mākslinieku redzamība un augstāks viņu darba vērtējums: starptautiskie mākslas kolekcionāri arvien vairāk interesējas par daudzveidīgu un vēsturiski nozīmīgu mākslu. Paralēli šai tendencei mākslas izsoļu namos arī biennāles un mākslas meses arvien lielāku vietu ierāda tieši latīņamerikāņu māksliniekiem. Pieredzēti arī nozīmīgi pagrieziena punkti kuratoru darba jomā: brazīlietis Adriano Pedrosa kļuva par pirmo jau pieminētās Venēcijas biennāles kuratoru no Latīņamerikas. Jau šobrīd vērojama spēcīga interese par 2025. gadā gaidāmo 36. Sanpaulu biennāli, kas pievērsīsies tam, kā cilvēki saprot cits citu un veido attiecības. Jau stabilu vietu kolekcionāru interešu lokā (īpaši starp jaunās paaudzes pārstāvjiem) ieņem Meksikas mākslinieki un mākslinieciskais mantojums.
Mākslas tirgum 2024. gadā bijusi raksturīga vērā ņemama ekonomiskā nedrošība, un cenu augums un kritums bijis nebūtisks. Ņemot vērā inflāciju un procentu likmju svārstības, gan pircēji, gan pārdevēji pārskata un pielāgo savu stratēģiju. Kā vēsta nesen publicētais pārskats Art Basel and UBS Survey of Global Collecting, kura autore, mākslas tirgus pētniece Dr. Klēra Makendrūsa, 2024. gada pirmajā pusgadā aptaujājusi vairāk nekā 3600 personas ar augstiem ienākumiem (high-net-worth individuals jeb HNWI) 14 nozīmīgākajos pasaules tirgos, pētot viņu pirkšanas paradumus, šie HNWI samazinājuši savus tēriņus mākslas tirgū, iezīmējot pārtraukumu pēdējo gadu augšupejošajā tendencē.
Viens no ievērības cienīgākajiem secinājumiem, ko iespējams izdarīt no minētā pētījuma, attiecas uz paaudžu atšķirībām un rāda, ka mazinājušies tieši mileniāļu paaudzes tēriņi. Iespaidīgais kritums mileniāļu HNWI tēriņos varētu izskaidrot, kāpēc mākslas tirgū kopumā notikusi tik dramatiska lejupslīde, taču vidējo tēriņu svārstības palikušas salīdzinoši rāmas. Un, pretēji mileniāļiem, pie X paaudzes piederošo HNWI tēriņi nedaudz, taču stabili auguši – par trim procentiem, salīdzinot ar to pašu periodu iepriekšējā gadā; mileniāļu paaudzes respondentu vidējie tēriņi 2024. gada pirmajā pusgadā samazinājušies līdz 395 000 ASV dolāru.
Lai gan bijušas vērojamas pazīmes, ka tirgus “augšgalā” rosība samazinājusies, vidējie HNWI tēriņi saglabājušies salīdzinoši stabili; visaugstākos rādītājus jau atkal demonstrējuši respondenti no kontinentālās Ķīnas, norādot uz tirgus elastību šajā reģionā. Augstā līmenī noturējusies arī drošības sajūta: lielākā daļa no HNWI par gada otrā pusgada prognozēm izteikušies optimistiski. Tomēr, kā norāda Makendrūsa, šādas tērēšanas paradumu izmaiņas, kas vērojamas laikā, kad miljardieru skaits nevis mazinās, bet pieaug (Forbes ziņo, ka 2024. gadā ir par 141 miljardieri vairāk nekā pērn), nenozīmē, ka cilvēki pērk mazāk mākslas. Viņi gluži vienkārši pērk ne tik dārgu mākslu.
MU BOYAN, Bank. Bronza, krāsa, 36.5x29x37, 2017. Foto: Taipei Dangdai, 2024.
Šajā gadā Art Basel Hong Kong atgriezusies savos agrākajos, pirmspandēmijas laika mērogos, bet savās mājās, Bāzelē, notiekošā centrālā Art Basel nodemonstrēja veselu virkni jaunievedumu, tai skaitā vērienīgu mākslas žestu viesnīcā Merian - Petrita Halilaja instalāciju, kas veltīta meses 30 gadu sadarbībai ar UBS, kā arī Art Basel Shop atvēršanu. Savukārt Art Basel Paris paplašinātā versijā tagad iekārtojusies nesen atjaunotajā Grand Palais, piesaistot ievērojamu uzmanību un starptautisko kolekcionāru interesi.
Mākslas meses vēl joprojām bijušas galvenais jaunatklājumu kanāls. Svarīgākais kolekcionāru mērķis, dodoties uz kādu no mesēm, bijis iepazīt jaunus māksliniekus, kuru darbus varētu iegādāties šajā pasākumā. Vērā ņemams skaits HNWI iegādājušies mākslu no viņiem līdz tam nepazīstamām galerijām: 2024. gadā vismaz 88% no viņiem kaut ko iegādājušies no vismaz viena jauna izplatītāja; tas liecina par pārliecinātu un ekspansīvu pieeju mākslas kolekcionēšanai. Nedaudz mazāk par pusi (45%) atzinuši, ka vieta, kur viņiem ir vislielākās izredzes atklāt jaunus māksliniekus vai darbus, ko viņi vēlētos iegādāties, ir tieši mākslas meses.
Runājot par mākslas kolekcionāriem, vērojama zināma dažādība viņu uzvedībā – tendence tērēt vairāk naudas ar izplatītāju starpniecību vai mākslas mesēs, bet arī izvēle konfidencialitātes un drošības apsvērumu dēļ dot priekšroku personīgiem darījumiem. Mākslas meses tikušas augstu vērtētas, pateicoties iespējām atklāt jaunus māksliniekus un lielajai apskatāmās mākslas daudzveidībai. Galerijas vēl aizvien bijušas populārākais mākslas iegādes ceļš: 95% pirkuši mākslas darbus no kāda izplatītāja, kontaktējoties klātienē, ar tīmekļa vietnes vai izplatītāja sociālo tīklu starpniecību: daudzplatformu iepirkšanās ir tendence, kas negrasās izzust.
Pozitīvās ekonomiskās prognozes 2025. gadam vairo mākslas tirgus izredzes. Tiek sagaidīts, ka turpināsies entuziastiska interese par mākslu, un tās dzinējspēks būs gan pieredzējuši kolekcionāri, gan jaunpienācēji mākslas tirgū. Prognozes apstiprina agrīni tirgus aktivitātes rādītāji, tai skaitā – noturīgi tēriņi kontinentālajā Ķīnā, augoša interese par jauniem, sevi tikko pieteikušiem māksliniekiem un stabila galeriju un mākslas mešu apmeklētība.
Centrālās sarunu tēmas 2024. gadā bijušas MĀKSLA IR PILNAS SLODZES DARBS un kā sakārtot mākslinieku dzīvi tā, lai viņi savā sociālajā situācijā būtu arvien līdzvērtīgāki citiem profesionāļiem. Diskusijas, ekspertu sarunas un konferences pievērsušās mākslinieku dzīves juridiskajiem aspektiem un pareizākai mākslinieku atalgojuma sistēmai. Piemēram, tiešsaistes konference Artlogic Connect'24 sapulcināja pazīstamus mākslas profesionāļus uz sarunu par mākslinieku dzīves juridiskajiem un profesionālajiem aspektiem; tika spriests par to, kā viņiem nākotnē palīdzēt pareizi organizēt šo sava darba laika daļu.
PRESLAV KOSTOV, Tempered, Audekls, eļļa, 65x50, 2024. Foto: ART SG Singapore, 2024.
Un kā odziņa uz kūkas 2024. gada noslēgumā bija visdedzīgāk apspriestais Ņujorkas izsoļu sezonas objekts, Mauricio Katelana banāns ar līmlenti: pēc septiņas minūtes garas vairāksolīšanas cīņas Sotheby’s New York izsolē tas tika pārdots par 5,2 miljoniem ASV dolāru (6,2 miljoniem, ieskaitot komisijas maksu).
Darbu “Komiķis” (2019), kas sastāv no banāna, kurš ar sudrabainu līmlentu piestiprināts pie sienas (konkrēto banānu izsoļu nams iegādājās no augļu stenda turpat pie Sotheby’s mītnes Jorkas avēnijā), 2014. gada 20. novembrī pārdeva Sotheby’s izsolē The Now and Contemporary. Solītāji bija nonākuši līdz minētajai summai – 5,2 miljoniem ASV dolāru, kad beidzot noskaidrojās uzvarētājs, kurš, piedaloties izsolē telefoniski, ar Sotheby’s Asia priekšsēdētāja vietnieces Dženas Hua starpniecību, pārspēja tiešsaistes dalībniekus. Pēc izsoles Sotheby’s informēja, ka pircējs esot Džastins Suņs, ķīniešu kolekcionārs, kriptovalūtas platformas Tron dibinātājs. Suņs jau pirms tam vairākkārt piedalījies dažādu izšķērdīgi dārgu objektu izsolēs, tai skaitā – 2021. gadā Sotheby’s par 78 miljoniem ASV dolāru iegādājoties Džakometi skulptūru un, vismaz tā apgalvo viņš pats, tā paša gada sākumā par mata tiesu zaudējot digitālā mākslinieka Beeple rekorddārgā NFT izsolē.
“Komiķis” ir “kultūras fenomens, kas savieno mākslas, interneta mēmju un kriptovalūtas kopienas pasaules,” pēc darba iegādāšanās ar izsoļu nama Sotheby’s starpniecību izplatītā komentārā izteicās Suņs. “Es uzskatu, ka šis darbs nākotnē iedvesmos vēl vairāk pārdomu un diskusiju un kļūs par daļu no vēstures,” viņš piebilda. Banānu Suņs apēda, paskaidrojot, ka tādējādi godina “tā vietu mākslas vēsturē un populārajā kultūrā”.
Pirms izsoles Sotheby's paziņoja, ka par šo darbu pieņems samaksu arī kriptovalūtā un apstiprināja, ka Suņs maksās kriptonaudā, tiesa gan, nenorādot konkrēto valūtu. Izsoles uzvarētājs ieguva savā īpašumā autentiskuma sertifikātu un specifiskus Katelana norādījumus, kā darbs izstādāms.
Kad Katelans pirmo reizi izstādīja “Komiķi” galerijas Perrotin stendā mākslas meses Art Basel Miami Beach stendā 2019. gadā, tā bija viņa pirmā “skulptūra” pēdējo 15 gadu laikā. Darbs strauji kļuva par populārāko objektu šajā pasākumā, un Perrotin to noņēma no sienas vēl pirms meses beigām, lai izvairītos no pūļa drūzmēšanās. “Komiķis” ticis gan apsmiets kā mākslas tirgus pārmērību iemiesojums, gan cildināts kā pats sava absurduma sarkastiskais simbols. Banāns, viena no šī darba sastāvdaļām, divas reizes apēsts izstāžu laikā: pirmoreiz to notiesāja kāds performances mākslinieks Art Basel Miami Beach laikā, bet otrreiz – izsalcis students Seulas mākslas muzejā Leeum 2023. gadā. Perrotin 2019. gadā meses laikā darbu pārdeva trīs eksemplāros, cenām svārstoties starp 120 000 un 150 000 ASV dolāru. Sotheby’s pārdotā versija pirms tam vairākas reizes mainījusi īpašnieku privātā darījumā, tā ziņo izsoļu nams. Vēl vienu darba eksemplāru iegādājies Ņujorkas Gugenheima muzejs.
Iegādājoties “Komiķi” , kriptovalūtas industrija neapšaubāmi norādījusi uz ietekmīgo lomu, ko mūsdienu pasaulē spēlē kriptonauda. Vienīgais jautājums, kas paliek neatbildēts, ir – vai tiešām ir lieliska sajūta, izdodot tādu naudas summu laikā, kad turpinās karš un ievērojama pasaules iedzīvotāju daļa vēl joprojām cieš badu, nevarot atļauties nodrošināt sevi pat ar vissvarīgāko, kas nepieciešams izdzīvošanai?
Titulbilde: GONGKAN, Destination of A Long Journey. Audekls, akrils, spogulis, 100x150, 2023. Foto: ART SG 2024, Singapore.
