Slāni pa slānim
Stikla izstādes “Slāņi” hailaiti / Izstāde skatāma līdz 18. maijam Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā
Līdz 18. maijam Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā skatāma iespaidīga Baltijas mūsdienu stikla izstāde “Slāņi”. Izstāde pulcē 24 dažādus profesionālos autorus no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas, kuru primārais pašizteiksmes materiāls ir stikls. Vērienīgā ekspozīcija veido zināmu kopsavilkumu par stikla mākslas nozares šodienas iespējām un balstās idejā par materiāla daudzslāņainību: atsedzot virsējos slāņus, atklājam dziļuma dimensiju un neredzētas parādības.
Baltijas mūsdienu stikla mākslas izstādē pārstāvēto autoru darbus konkursa kārtībā izvēlējās kuratores – Kati Kerstna (Igaunija), Daļa Truskaite (Dalia Truskaitė, Lietuva), Bārbala Gulbe un Marta Ģibiete (Latvija) sadarbībā ar piesaistītiem vietējiem un starptautiska mēroga ekspertiem. Ekspozīcijai atlasīti 23 Baltijas mākslinieku autordarbi un kopdarbi – 9 no Latvijas, 7 no Lietuvas un 7 no Igaunijas.
Izstāde piedāvā bagātīgu mākslas spektru – no filigrāni izstrādātām gleznām un stikla grafikām uz papīra līdz lielformāta instalācijām, monumentāliem stikla krāvumiem un kausēta stikla tēlniecības darbiem, ļaujot iepazīt skaistu, trauslu un vienlaikus spēcīgu pasauli caur poētisko un mazliet noslēpumaino materiālu.
Mēs piedāvājam izlasi ar izstādes kuratoru izceltajiem darbiem – trīs darbi no katras valsts.
3 Latvijas mākslinieku darbi izstādē / Kuratores Kati Kerstnas (Igaunja) izlase
Kārlis Bogustovs. “Stikls un skeitbords”, 2022
“Kārlis Bogustovs muzeja kontekstā ienes savas paaudzes jaunības enerģiju. Skeitbords, kas daļēji izgatavots no pārstrādāta stikla, pievērš uzmanību urbānai, mūsdienīgai, arhitektoniskai stikla šķautnei.
Tai pat laikā izvēlētās tehnikas dēļ darbam piemīt nedaudz arhaisks un nolietots paskats, un man tas rada savdabīgu laika līnijas nobīdes sajūtu – senā stikla vēsture virzās nākotnē, sasniedzot tagadnes mirkli, kas izsaka enerģiju, jaunību, darbību, kas jaušami pāries nākotnē, lai veidotu vēsturi. Šo iespaidu pastiprina arī muzeja telpa.
Tomēr prieka un enerģijas sajūta nepazūd, drīzāk kļūst īpaši vērtīga. Mūsdienās, ņemot vērā mūsu vispārējo tendenci izšķīst viedo tehnoloģiju pasaulē, šis darbs rada enerģisku cerību un liek rīkoties, lai jaunības enerģija un gars nekļūtu tikai par muzeja eksponātu.”
Foto: Didzis Grodzs
Foto: Didzis Grodzs
Ingunas Auderes un Maikla Rodžersa (Michael Rogers) tandēms IRMA Collaborative. Instalācija “Anarhista dienasgrāmata”, 2012, 2013, 2024, 2025
“Arī skatoties uz šo darbu, es piedzīvoju savveida laika līnijas nobīdi, lai gan ne tik spēcīgu kā skeitborda darba gadījumā. Mākslinieki ir devušies savas jaunības taku klejojumos – abus ir iedvesmojis “Stepju vilks”, darbs, kas iegūlis manā un manas paaudzes stilīgās klasikas plauktiņā. Instalācija ir filozofisku zemtekstu un neviennozīmīgu noskaņu kopums. Simbols anarhistam un nenogurstošam disidentam uzspiestās mono domāšanas pasaulē.
Darbā risinātā tēma ir satraucoši aktuāla un diemžēl asi raksturo mūsdienu laikmetu – ko darīt, ja ar pulcēšanos pie viena galda nepietiek, jo nav iespējams panākt kopīgu valodu un savstarpēju sapratni?
Līdzsvars starp stikla kā materiāla izturību un trauslumu kļuvis spriedzes pilns, tāpēc instalācija formāli izskatās kā klusā daba, bet būtībā kā kaut kas, kas draud teju teju saplīst sīkas lauskās. Līdz ar to telpa, kurā būtu jānotiek intelektuālai diskusijai, reprezentē sava veida stāvokli, kas vēsta par tuvojošos iespējamo zaudējumu; rada neizbēgamu bezpalīdzības sajūtu.”
Foto: Didzis Grodzs
Inita Ēmane. “Gaismas plūduma tīkls”, 2025
“Initas Ēmanes instalācija “Gaismas plūduma tīkls” atdzīvina emocionālo atmiņu par senu vilnas segu no Vidzemes reģiona. Tajā ieausti etnogrāfiskie raksti dabiskās krāsās. Sega, kādreiz siltuma un drošības simbols, ir pārtapusi stikla mākslas darbā – smalkie raksti mainīgās gaismas ietekmē it kā levitē izstādes telpā, un, nejauši vai jauši kādam garāmejot, visa instalācija klusiņām novirmo, un uz sienām un grīdam tumsā notvertie gaismas plankumi sašūpojas savā ritmā. Vecās vilnas segas siltums ir pazudis, tā vietā mūs apņem gandrīz hipnotisks pārdomīgums. Sega ir pārvērtusies par virmojošu gaismas tīklojumu. Atmiņas un emocijas uzjundī un atgriež mūsu dvēselēm mieru.”
Foto: Kristiāna Zelča
Foto: Didzis Grodzs
Foto: Didzis Grodzs
3 Lietuvas mākslinieku darbi izstādē / Kuratores Bārbalas Gulbes (Latvija) izlase
Danas Aleksa (Danas Aleksa). “Sadauzītie logi”, 2017
“Dana Aleksa instalācija “Sadauzītie logi” ir veidota no pamestu ēku logu lauskām, kas samontētas vienotā kompozīcijā kā milzu lustra. Mākslinieks provocē mūs ielūkoties pagātnē un skatītājam apjaust laika plūdumu un materiālās pasaules īslaicīgumu. Šī darba pirmā asociācija ir trauslums. Aizmirstās vai pamestās vietas realitāte un tās diskrētais šarms atspoguļojas lustrā, kas vientuļa un pamesta, it kā nejauši atstāta izstāžu zālē. Mākslas darbs ir kā vērotājs, kurš pieskaņojas apkārtējai videi, dažādos veidos to reflektējot. Savukārt izjauktais laika plūdums gaida atbildi no skatītāja.
Dana Aleksa daiļradei raksturīgs ir laiks, telpa, un to attiecības. Viņa darbos bieži izpaužas vadmotīvi, kas ietver ikdienas situāciju fragmentus, kas saistīti ar konkrētu vietu. Šoreiz pamesto ēku stāsts ievietots citā stāstā par pārmaiņām un izzušanas procesiem, par pārdzimšanas iespēju ne šeit, bet citur, citā veidolā.”
Foto: Didzis Grodzs
Foto: Kristiāna Zelča
Doms Ignatavičs (Domas Ignatavičius). “Krēslgalds”, 2024–2025
“Ikdienas priekšmetu identifikācija, piemēram, stiklā veidots galds un krēsls ar reāliem objektu iestarpinājumiem, uztverama kā laika kapsula, kuras forma norāda uz tukšumu, prombūtni, vai arī metamorfozes procesu. Kur palicis galds? Darbs vienlaikus attēlo stikla vitrīnu iluzoriskumu un muzeja eksponāta iespaidu. Krēslgalds ir poētiski lakonisks kā dzejolis. Viss ir skaidrs un saprotams, bet vienlaicīgi iluzors. Darbs pievērš uzmanību sabiedrības un civilizācijas tehnoloģiskajam progresam. Mākslinieks nepaļaujas uz uzspiestajām vērtībām, bet gan analizē sadzīviskās vides ikdienišķos objektus, dažādos veidos tos izjauc un konstruē savu kalambūru skatītājam.
Pats mākslinieks jautā: “Vai objekts ir tikai ideja, un mēs zinām tikai tā funkciju? Par ko objekts kļūst, ja tas ir atdalīts no savas funkcijas, ja viss, kas no tā nav, ir attēls un tas ir ievietots citā kontekstā? Mēs dzīvojam materiālu pārpilnības laikos, kad lietu maiņa tiek ieprogrammēta to ražošanas procesā – tās netiek remontētas, bet gan pārstrādātas, kļūstot par iedīgli citām jaunām mantām.””
Foto: Didzis Grodzs
Foto: Didzis Grodzs
Rūta Lipaite (Rūta Lipaitė). “Aizkars”, 2024
“Telpu sadalošais aizkars šeit veidots kā koncentrisks aplis telpā. Tā ir kā atsauce uz mums visiem kopā. Mēs visi šeit pasaulē esam tik dažādi kā šīs lūgšanu krellītes, no kurām veidota instalācija “Aizkars”. Protams, darbā redzamo krellīšu izmantojums pauž estētiku, krāšņumu un vērtību, vienlaikus kultivējot prasmi pieņemt laika gaitā radušās nolietojuma pazīmes vai pasaulisko lietu un vērtību maiņu.
Māksliniece ir vākusi krellītes vairāku gadu garumā, iegādājoties tās Viļņas lietoto mantu tirgos. Aizkari parasti aizsedz vai norobežo, šeit tie kalpo kā vārti vai kā barjera starp dievišķo un ikdienišķo. Skatītāji var fiziski mijiedarboties ar svētajiem objektiem, kuriem sākotnējo nozīmi piešķīruši to iepriekšējie īpašnieki un rituāli. Mēs esam kā vienots tīkls ar savām domām, kā vienots aizkars ticēšanas spēkam. Darbs aicina meklēt būtisko cilvēka un mākslas, dzīves un nāves attiecībās.”
Foto: Kristiāna Zelča
Foto: Didzis Grodzs
3 Igaunijas mākslinieku darbi izstādē / Kuratores Martas Ģibietes (Latvija) izlase
Tīna Sarapu (Tiina Sarapu). “Iespēja”, 2024
“Tīnas Sarapu instalācija sniedz telpisku pieredzi caur ēnu, materiālu un formu mijiedarbību. Mākslas darbs ir ieturēts māksliniecei raksturīgajā monohromā minimālisma stilā, un skaidri iezīmētais ritms veido kontrastainus grafiskus zīmējumus. Pārrautā tilta tēls var raisīt plaša spektra asociācijas un vedināt uz eksistenciālām pārdomām, tomēr ļauj vērotājam izvēlēties, kurā skalas galā kāpināt savas emocijas – mierpilni elēģiskā vai trauksmes pilnā dramatismā. Viņa piedāvā iztēloties trauslu pontona tiltu, no kura var lēkt lejā, lidot, krist, noslīkt, peldēt vai vienkārši apsēsties tilta malā, iemērkt kājas ūdenī, šļakstīties un baudīt vasaras vakaru, gluži kā bērnības atmiņās. Māksliniece pati spēlējas ar asociāciju daudzveidību, apzināti norādot, ka mēs katrs tajās spoguļojam savas individuālās iespējas.
Tīnas Sarapu darbi izceļas ar eleganci un formas tīrību, vienlaikus sniedzot tiešu un spēcīgu vēstījumu. Mākslinieci var apbrīnot par drosmi turēties pie minimāliem izteiksmes līdzekļiem un noturību nesadrumstalot tīras līnijas.”
Foto: Didzis Grodzs
Foto: Didzis Grodzs
Pireta Ellamā (Piret Ellamaa). “Rezonanse”, 2019
“Piretas Ellamā stikla objektu pāris ir klasisks piemērs igauņu stikla mākslā bieži sastopamai pâte de verre tehnikai. Kaimiņi šo tehniku izmanto bieži, variējot un atjauninot tās iespējas. Arī izstādē “Slāņi” trīs autori ir veidojuši darbus, kausējot smalkās stikla drumslas un meistarīgi pakļaujot tehniku savu ideju izpaušanai. Bet tas nav galvenais, kādēļ izvēlos izcelt Piretas darbus. Māksliniece pēdējo gadu jaunradē atklāj un akcentē formu veidošanu kā meditatīvu procesu, aicinot skatītāju uzmanīgi pētīt struktūru ritmus slāni pa slānim, atrast zināmu mierinājumu un prieku bezgalīgajā atkārtojumā un iedomātā paredzamībā. Pētot telpisko darbu uzbūvi un neparasto materialitāti, kas atgādina cukuru nereālās krāsās, piedzīvoju priecīgu atklāsmi, kā vērojot brīnumpasakas vizualizāciju. Piretas darbi nav lieli izmērā, bet tie pilnībā pievērš skatītāja uzmanību, vienlaikus prasa klātesamību un vilina utopiskā fantāzijas pasaulē.”
Foto: Didzis Grodzs
Foto: Kristiāna Zelča
Erkis Kannuss (Erki Kannus). “Habanera Alegrías”, 2024
“Erki Kannuss darbi ir mākslinieka deja ar karsto stiklu. Kaislīga un jutīga deja ar materiālu, apbrīnojot to un ļaujot izpausties, tikai ļoti uzmanīgi, gandrīz nemanāmi vadot dejotāju. Erki Kannus ir multidisciplinārs mākslinieks, glezniecība ir viņa otra mūza, un mūzika – aizraušanās, bet stiklā viņš pēta procesus, mēdz izcelt paradoksus. Šoreiz Erki ir nodevies karstā stikla būtības izpētei, kad tas ir pavisam karsts, bezformīgs šķidrums, gatavs meistara rokās kļūt par jebko. Mākslinieks neizmanto šo stikla plastiskuma mirkli, lai kontrolēti veidotu noteiktu dizainu, bet ņem stiklu gluži kā biezu krāsas masu un brīvām, dabiskām kustībām skicē iedomātos dejotāju tēlus, izdzīvo kustību, ļaujot gravitācijai un temperatūras svārstībām vadīt procesa gaitu. Tas ir ļoti īss laika sprīdis, kamēr stikls no šķidruma pārtop sastingušā ķermenī, tādēļ skicēšanas kustības ir ātras un rezonē ar autora ieceri par deju. Darbi ir tapuši uz kartona virsmām, kas procesa rezultātā ir apdegušas, un liecina par kaislīgu radīšanas brīdi.”
Foto: Didzis Grodzs
Foto: Kristiāna Zelča
