“Kā Jūs vērtējat Documenta 13?”
11/06/2012
Dažas dienas pirms Documenta 13 oficiālās atklāšanas 9. jūnijā – Kaseles ielās plūda žurnālisti, kritiķi, kuratori un mākslinieki, gan tādi, kam šī ir pirmā sastapšanās ar Documentu, gan sirmākas galvas, kas te atgriežas reizi piecos gados. Jautājām viņiem pirmos spilgtākos iespaidus, kas nereti ir vistrāpīgākais vērtējums vēl pirms padziļinātas refleksijas, kurā preparēt iegūtās sajūtas.
Documenta 13 ir jau sākusi skaitīt 100 dienu jeb 2400 stundu garo norises periodu, līdz pat 16. septembrim ļaujot ikvienam to piedzīvot klātienē.
Itāļu mākslinieka Džuzepes Penones skulptūra Karlsaue parkā, kas ir pirmais Documenta 13 darbs, uzstādīts jau 2010. gadā
Dmitrijs Ozerkovs, laikmetīgās mākslas kurators Krievijas Valsts mākslas muzejā “Ermitāža”, Sanktpēterburgā
Man patīk zinātnes un mākslas kombinācija.
Man patīk, ka nav jālasa gari teksti.
Man patīk, ka man netiek uzspiests apgūt kaut ko specifisku.
Man patīk, ka tajā pašā laikā ir daudz jaunas informācijas, kas mudina domāt.
Anastasija Kurjokina, “Sergeja Kurjokina modernās mākslas centra” direktore Sanktpēterburgā
Documenta 13 – ļoti dabiska un bioloģiska.
Mākslinieks Viljams Kentridžs, Documenta 13 dalībnieks
Ķestutis Kuizinas, Lietuvas Laikmetīgās mākslas centra CAC direktors
Ir jāpaiet zināmam laikam, pirms izvērtēt tādas milzu izstādes kā Documenta. Sākotnēji tā var būt tikai kāda spontāna reakcija par darbiem, kas uzrunājuši. Vēl citi mākslas darbi tiek atklāti mājupceļā, pāršķirstot katalogu un secinot, kas ir palaists garām. Izdarīt vienojošu secinājumu ir vēl par agru. Katrā ziņā esmu vairāk pozitīvi, nekā negatīvi noskaņots. Kuratorei ir labi izdevies notvert šodien valdošās un ikvienam nozīmīgās strāvas. Taču, ja agrāk tādas izstādes kā Documenta un Venēcijas biennāle ieņēma flagmaņu lomu, rādot ceļu un esot soli priekšā, tad tagad valda tendence drīzāk apkopot jau esošo. To, kas skatāms Documenta 13, esmu jau redzējis dažādās formās un vietās, līdz ar ko izstādi varētu vērtēt kā koncentrētu izlasi. Līdz ar ko nekas jauns netiek atklāts, drīzāk izdarīts kopsavilkums. Kas nav slikti, taču atceros, ka pirms gadiem desmit uz lielajām izstādēm cilvēki devās kā pie nākotnes orākuliem, piemēram, kā Documenta 10.
Marija-Kristīna Somre, Igaunijas Kultūras ministrijas Vizuālās mākslas padomniece
Esmu no tiem, uz kuriem ļoti lielu iespaidu atstāja nesen atklātā Manifesta 9, kamēr Documenta 13 to nav spējusi pārspēt. Galvenā kritika varētu būt pārlieku lielais uzsvars uz izstādes vēsturi un centieni uz to pārlieku atsaukties.
Josifs Bakšteins, Maskavas laikmetīgās mākslas biennāles radošais direktors
Karolīna Hristova-Bakardžijeva ir paveikusi vērienīgu darbu, ne tikai atlasot laikmetīgos autorus, bet arī izmeklējot interesantus māksliniekus no citiem laikmetiem un dodot vienojošu koncepciju, kurā tas viss labi ierakstās. Norvēģu mākslinieces Hannas Rigenas (Hannah Ryggen) 20. gs. 30. gados tapušie gobelēni šodien šķiet īpaši aktuāli. Mākslas pasaule šobrīd atrodas brīdī, kad notiek pārvērtēšana. Vispārējās politizācijas dēļ situācija nedaudz atgādina sešdesmitos gadus, “dzelzs priekškara” laikmetu. Ir pilnīgi iespējams, ka šī Documenta kļūst par pagrieziena punktu un vektoru mākslas kustībai tuvākajiem pieciem, sešiem gadiem.
Pīters Galisons, vēsturnieks, kinorežisors, filozofs
Kaselē ierados 3. jūnijā, tātad esmu te pavadījis jau vairākas dienas. Man ļoti patika Tino Zēgala (Tino Sehgal) darbs This Variation ar dejotājiem un dziedātājiem, kas uzstājas pilnīgā tumsā. Man patika māja, kuru par mākslas projektu pārvērtis Tīsters Geits (Theaster Gates) ar saviem kolēģiem. Patika arī daži darbi bijušajā 17. gs. observatorijā Ottoneum, kur laikmetīgā māksla tiek saausta ar mūsdienu zinātni. Var sacīt, ka kopējā sajūta ir tāda, ka ir virkne patiešām nopietnu darbu, kuri necenšas tādi izskatīties. Un par panākuma atslēgu nevarētu vienkārši pasludināt vienotību starp mākslu un zinātni. Ievadot šos vārdus Google meklētājā, jūs iegūsiet simtiem saišu, kas visbiežāk vedīs uz kaut ko absolūti neinteresantu. Bieži vien mākslinieki zinātni vienkārši ilustrē. Bet te Documentā runa ir pavisam par ko citu…
Yan Lei darbu ekspozīcija Documenta 13 izstādē
Jans Lei, mākslinieks no Ķīnas, Documenta 13 dalībnieks
Mani pirmāmkārtām interesē glezniecība. Tālab mana favorīte ir amerikāņu gleznotāja Džulija Mehretu (Julie Mehretu), kuras gleznu var aplūkot Documenta hallē. Tā ir īpaša tehnika un kvalitāte, kas rada spēcīgu vizuālo efektu. Bet par esošo Documenta 13 koncepciju… uzprasiet labāk kuratorei! (Smejas)
Mika Tānila, somu mākslinieks, Documenta 13 dalībnieks
Jens, Kaseles iedzīvotājs
Esmu dzimis Kaselē, un varu teikt, ka esmu uzaudzis ar Documentu. Man ir hip-hopa stila apģērbu veikals, kurš atrodas dažas mājas tālāk aiz Documenta preses centra. Pa šo gājēju ielu nemitīgi kursē žurnālisti un izstāžu apmeklētāji, un tas man ārkārtīgi patīk. Ir jūtams, kā pilsētā ienāk dzīvība. Mēs esam ziemeļvācieši, ne tik atvērti kā dienvidos. Tālab varu godīgi atzīt, ka Documentas laikā man visvairāk patīk skatīties tieši uz cilvēkiem, kas te ir atbraukuši – gadās pārsteidzoši tipāži. Apskatu, protams, arī mākslu. Mani mīļākie objekti? Māja, kuru no koka durvīm un logiem iepriekšējai Documenta uzbūvēja Ai Vejvejs un kuru aizpūta vētra pāris dienas pēc atklāšanas.
