Viedokļi: Cik plaukstošas Rīgā ir radošās industrijas?
11/03/2013
15. martā Miera ielā 39 tiks slēgts augu apmaiņas punkts un kafejnīca “Mājas svētība”. 22. februārī slēgšanas ballīti sarīkoja veikals un bārs “Pērle”. Tāpat durvis aizvēris “Keitas Kiosks” un apavu salons “Madam BonBon”, kurā varēja iegādāties arī latviešu dizaineru darbus. Arī “Rīgas Galerija” šīgada sākumā bija spiesta meklēt jaunas telpas. Atskatoties mazliet garākā laika nogrieznī, nepastāv vairs “META-KAFE”, “Botanica”, “Straume”, “Flat”, “Teātra Observatorija”, radošā darbnīca “Tasty”, kas pārskatāmi redzams janvāra beigās klajā nākušās grāmatas “Process 3” infografikā “Latvijas ekonomika un radošā uzņēmējdarbība Rīgā 2008–2012”. Zem nosaukumu virknes slēpjas nelielas publiskās vietas, kurām piemērojams šodien valkātais apzīmējums “radošās industrijas”. Lai arī atsevišķu iniciatīvu apraušanās varētu vēl neko nenozīmēt, tomēr Arerritory.com nolēma jautāt – vai radošo industriju “bums” Rīgā ir pamatots?
Jāizceļ, ka aprīlī darbu sāks jauns latviešu radošo industriju interneta medijs FOLD jeb Forum of Latvian Design, apvienojoties Plikums, DesignBlog un Fine Young Urbanists komandām. Tā izveidi finansē Kultūras ministrija, pēc uzvaras ministrijas rīkotajā konkursā par radošo industriju komunikāciju platformu. FOLD redaktore Evelīna Ozola Arterritory.com izklāsta, ka digitālās platformas “mērķi ir veidot sabiedrības izpratni par radošajām industrijām un rosināt iesaisti uzņēmējdarbībā, celt Latvijas radošo industriju vispārējo līmeni un konkurētspēju ārvalstīs. Par fokusu esam izvēlējušies dizainu, jo tas ir radošā industrija ar visaugstāko kultūras un ekonomikas potenciālu. Jēdziens “dizains” jāsaprot plaši – tā ir arī arhitektūra, māksla, amatniecība, mūzika, mode, izdevējdarbība, mediji, reklāma, tehnoloģijas un vēl citas jomas, kas, apskatītas caur dizaina prizmu, iegūst papildus estētiskas un funkcionālas kvalitātes.”
Atcerēsimies, ka tas bija 2005. gadā, kad, izstrādājot jaunās kultūrpolitikas vadlīnijas, Kultūras ministrija atzina, ka radošo industriju ideja ir nozīmīga arī Latvijai un Kultūras ministrijas darbībai. Savukārt radošās darbības nedēļas RADI! ietvaros 2012. gada 14. martā tika parakstīts nodomu protokols starp Kultūras ministriju, Ekonomikas ministriju, Izglītības un zinātnes ministriju un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju par sadarbību “Radošās Latvijas” platformas izveidē. Šogad nedēļa RADI! noritēs no 22. līdz 28. aprīlim, kuras ietvaros arīdzan taps prezentēts jau pieminētais medijs FOLD.
Tomēr kā radošo industriju “bumu” Rīgā komentē nozares profesionāļi? Jautājām Evelīnai Ozolai (FOLD), Dainai Vītoliņai (DIC), Oļegam Ņikitinam (Tabakas Fabrika), Unai Meibergai (Kalnciema kvartāls) un Ievai Zībārtei (“Lukabuka”).
Evelīna Ozola, arhitekte un FOLD redaktore
Runājot par radošo industriju “bumu” Rīgā, domāju, ka tam ir gan pamats. Radošās industrijas, radošā uzņēmējdarbība un radošie kvartāli nav gluži viens un tas pats, un atsevišķu publisku vietu slēgšana vēl nav iemesls pasludināt radošuma norietu. Radošās industrijas Latvijā ir jauns un bieži nepareizi interpretēts jēdziens – tie ir radošā intelektuālā darbībā tapuši produkti un pakalpojumi ar augstu pievienoto vērtību. Radošajos kvartālos, savukārt, var iekļauties arī gluži tradicionālas uzņēmējdarbības formas, piemēram, kafejnīcas vai pārtikas veikali. Taču gan radošajām industrijām, gan radošajiem kvartāliem raksturīgs nepastāvīgums, mainīgums, atkarība no projektiem, un tā ir ne vien Latvijā, bet arī citviet pasaulē. Rīgas radošie kvartāli nevar būt tikpat dzīvīgi kā Londonā, Berlīnē vai Ņujorkā ievērojami zemākās iedzīvotāju koncentrācijas un pirktspējas dēļ. Ar to diemžēl saskaras visi mazie uzņēmēji, un tādēļ daudzas patiesi kvalitatīvas un interesantas iniciatīvas nespēj turpināties ilgi. Tomēr tādas vietas kā “Pērle un “Mājas svētība” ir ievērojami ietekmējušas rīdzinieku paradumus un pilsētas uztveri, un to radītais efekts ir paliekošs. Turklāt, Rīgas radošajās industrijās ir arī spēcīgi jaunpienācēji, piemēram, Tech Hub, kur tiek radīti inovatīvi IT produkti, vai FOLD, kas turpinās “Pērles” iesākto Rīgas radošās inteliģences pulcēšanu, taču jau citā formātā (esam apmetušies “Pērles” telpās).
Daina Vītoliņa, Dizaina informācijas centra vadītāja
Tendence atsākt akcentu izvietošanu radošajās industrijās, šķiet, kļuvusi aktuāla saistībā ar dažādu valsts plānošanas dokumentu izveidi. Kā zināms NAP veido skatījumu laika posmam 2014–2020, un tā galvenais jēdziens ir “ekonomikas izrāviens”. Valsts pārvaldē kultūras jēdziena izpratne tiek mainīta no “patērējošā” uz “kapitālu vairojošā un piesaistošā”. Tālab radošo industriju jēdziens ir vērtīgs politikas veidošanas termins, ko labi likt lietā kultūras atbalstam kopumā. Skaidrs arī, ka mūsu valsts plānošanas dokumenti iet kopsolī ar Eiropas Savienības nākamā perioda dokumentu izveidi. Un arī Eiropa uz savu ekonomisko izaugsmi skatās cerīgi tieši radošo industriju kontekstā. Jāpiebilst, ka no jauna aktualizēts ne tikai radošo industriju termins, bet arī inovāciju jēdziens, kuru Latvijā plašāk apskata šobrīd topošā industriālā politika.
Krīzes periods ir devis dažādas atziņas. Jā, gadās, ka šajā ceļā daži uzņēmumi, vietas un lietas beidz pastāvēt, bet, iespējams, līdz ar to tiek iegūta pieredze, kas ļauj veidot nākamos projektus jaunā kvalitātē. Tomēr, objektīvi skatoties, esam kļuvuši tikai sīkstāki un izturīgāki. Arvien vairāk orientējamies uz kultūras un radošo industriju eksportu (šeit domāju tieši Latvijas dizaina veiksmes stāstus – an&angel, Aldis Circenis, Munio Candela, QooQoo, Elīna Dobele u.c.). Arvien pieejamāki ir dažādi atbalsta mehānismi. Man ir prieks par programmu “Brigāde”, kuras ietvaros jau otro reizi veiksmīgi tiek atbalstīti kultūrā un daļēji arī radošajās industrijās balstīti projekti.
Aprīlī savu darbu sāks jaunā komunikāciju platforma FOLD. Tās tematiskais loks būs balstīts gan dizainā, gan ar to saistītajās jomās. Jāvēl šai komandai izturība un veiksme. Digitālās platformas pierāda savu dzīvotspēju arī pretstatītas drukātajam vārdam. Gribas paslavēt , kas savā līdzšinējā darbībā ir pilnveidojies un kļuvis par ļoti interesantu, daudzpusīgu un arī saturīgu viedokļa veidotāju – Ir radies ļoti labs balanss starp īso, informējošo un garo, analītisko tekstu blokiem.
Lai nu kā arī nosaucam to, kas ir mūsu radošais kapitāls – iespēja, izaugsme, izaicinājums (vai kādi citi tikpat laikmetīgi vārdi kā radošās industrijas un inovācijas), ir svarīgi, lai tas palīdz radīt labāku dzīves telpu, lai varam saprast, ar ko varam būt atšķirīgi un tālab īpaši pasaules kopējā ainā.
Oļegs Ņikitins, Tabakas Fabrikas darba grupas vadītājs
Manuprāt, šis “bums” ir ļoti nosacīts. Pēdējo divu gadu laikā daudzi, kas ir mēģinājuši startēt radošajā uzņēmējdarbībā, atvadījās no ilūzijām, ka radošajā biznesā ir mazāk jāstrādā nekā citur. Iespējams, tie cilvēki, kas stāv aiz projektiem, kas apstākļu dēļ tiek pārtraukti, kļūst pieredzējušāki, un turpmāk realizēs daudz tālejošākas idejas. Un grūti iedomāties, ka, piemēram, “Pērles” dibinātāji sāks darboties kādā mazāk radošā nozarē. “Pērles” vietā, starp citu, apvienojoties vairākiem radošo industriju pārstāvjiem, izveidots vēl viens co-working birojs vairākām arhitektūras un grafiskā dizaina aģentūrām. Tas liecina, ka radošo industriju biznesa attiecību modeļi strādā un kļūst arvien pieprasītāki. “Atspēriena” rīkotajā seminārā pagāšnedēļ satiku arhitektu, TV producentu, modes mākslinieci, dizaineri un citus radošus speciālistus.
Una Meiberga, Kalnciema kvartāls
Kopējās tendences ir progresīvas, un daudzas vietas funkcionē veiksmīgi, lai arī Rīgā ir ļoti ierobežota publika, kam interesē radošo industriju produkti. Katrs gadījums ir individuāls. Domāju, ka augstās telpu nomas cenas un mazā mērķauditorija Latvijā ir būtiski šķēršļi attīstībai, tomēr mainās arī cilvēku iepirkšanās paradumi un aizvien vairāk parādās tendence izvēlēties un novērtēt oriģinālas un kvalitatīvas vietējas izcelsmes lietas. Domāju, ka radošo industriju attīstību veicinātu reāls atbalsts no valsts puses, piemēram, samazinot nodokļu slogu, atvieglojot telpu nomas nosacījumus un tamlīdzīgi. Pagaidām “bums” šķiet tikai idejisks.
Ieva Zībārte, arhitekte, grāmatu sērijas “Process” redaktore un grāmatnīcas “Lukabuka” vadītāja
Radošo industriju “bums” nemaz nav sācies, nav arī vienošanās par to, kas ir radošās industrijas. Normāli šajā kontekstā būtu runāt par reklāmu, modi, mūziku, dizainu, arhitektūru, datorspēlēm, izdevējdarbību, mākslas galeriju darbību, taču Latvijā ir iegājies, ka lielāku uzmanību pievērš sociāliem projektiem. Nedomāju, ka katra radoša izpausme ir industrija. Piemēram, mainīšanās ar augiem vai miču adīšana mikrorajonos ir mazi sociāli projekti, tos tā arī vajadzētu saukt. Bērnu darbnīcas arī nav radošās industrijas, bet izglītība.
Radošo industriju veiksmes pamatā ir darbs – smags un neatlaidīgs. Piešķirot grantus radošajām industrijām, vajadzētu ņemt vērā ne visai veiksmīgo programmas Brigāde pieredzi, kad tiek atbalstīti projekti, kas dažu mēnešu laikā nomirst. Atbalsts nedrīkst būt telpu, komunālo maksājumu un slinkas eksistences pabalsts. Ja radošs uzņēmums strādā tikai četras dienas nedēļā, turklāt no 12.00, tas nekad nespēs nosegt izdevumus, to zina katrs uzņēmējs un projektu menedžeris jebkurā nozarē. Par radošajām industrijām pasaulē runā tāpēc, ka tās ir pelnošas, citādi ekonomikai tās nekad nebūtu svarīgas. Uzskatu, ka Latvijā vēl vairāk ir jāatbalsta mode. Mums ir labi zīmoli. Nedrīkst aizmirst arī izglītības nozīmi. Jāstiprina izglītības kvalitāte, studiju programmām jābūt starptautiskām, jābūt nemitīgai starptautiskai apritei.
