Foto stāsts: Pauls Cīrulis dokumentējis Rīgas mediķu dzīvi padomju gados
19/11/2013
Līdz 1. decembrim Latvijas Fotogrāfijas muzeja 2. stāvā ir aplūkojama Rīgas Medicīnas institūta un Latvijas Medicīnas akadēmijas fotogrāfa Pauļa Cīruļa (1917–1991) fotogrāfiju izstāde “Tā ir bijis”. Izstādē iekļautas fotogrāfijas par pagājušā gadsimta 70. un 80. gadu notikumiem, tradīcijām un vidi, ikdienas darbu un cilvēkiem Rīgas Medicīnas institūtā un dažādās Rīgas klīnikās. Izstādes iniciatore un Rīgas Stradiņa universitātes muzeja vadītāja Daiga Dupate norāda, ka “katra fotogrāfija ir atsevišķs, fotogrāfa iemūžināts sižets, pēc kura var atpazīt tālaika garu, cilvēku “sadzīvošanu” ar Padomju Savienības reglamentu, tai pašā laikā – mediķu aizrautību un mīlestību pret savu arodu.”
Paulis Cīrulis no 1932. līdz 1935. gadam apguva fotogrāfa arodu pie fotogrāfijas vecmeistara Viļa Rīdzenieka, līdztekus mācoties arī Rīgas vakara mākslas tehnikumā, kuru absolvēja 1936. gadā. Vēlāk strādājis laikrakstā “Jaunākās Ziņas”, žurnālos “Mana Māja” un “Latvijas Lauksaimnieks”. Pēc Otrā pasaules kara Cīrulis sekoja savai topošai dzīvesbiedrei izsūtījumā uz Sibīriju, Blagoveščensku Amūras apgabalā, kur viņam izdevās atrast darbu fotogrāfa arodā. Pēc atgriešanās no Sibīrijas Paulis Cīrulis vairāk nekā 30 gadus strādāja par fotogrāfu Rīgas Medicīnas institūta un Latvijas Medicīnas akadēmijas izdotajos laikrakstos “Padomju Mediķis” un “Pulss”.
Arterritory.com sadarbībā ar Rīgas Stradiņu universitātes speciālistiem ir sagatavojuši foto stāstu, kur piecas no Pauļa Cīruļa fotogrāfijām papildina laikabiedru komentārs.
Komunistiskās sestdienas talkas notika ik gadu aprīlī, par godu Ļeņina dzimšanas dienai. Talkās obligāti bija jāpiedalās kā studentiem, tā docētājiem. Nopelnīto naudu par šo darbu pārskaitīja, piemēram, “varonīgās Vjetnamas fondā”. Rīgas Medicīnas institūta absolvente, tagad Rīgas Stradiņa universitātes docētāja Irīna Kalniņa atceras, ka pagājušā gadsimta 80. gadu pirmajā pusē vienā no talkām Medicīnas institūta studentiem bijis jākopj teritorija Pārdaugavā, kur bija uzsākta Uzvaras pieminekļa celtniecība. Studentiem ne tikai bija jākopj teritorija, bet arī “brīvprātīgi–obligāti” jāziedo nauda šī pieminekļa celtniecībai.
Šie mazuļi noteikti ir atvesti no barošanas – rātni guļ un neviens nebļauj, tātad paēduši. Irīna Kalniņa, kura Rīgas Medicīnas institūtā studēja pediatriju astoņdesmitajos gados, stāsta, ka pediatrijas studenta karstākā vēlēšanās esot bijusi piedalīties dzemdībās, un prakses vietas biežāk bijušas Rīgas slimnīcu dzemdību nodaļās, nevis Dzemdību namā. Tajos laikos jaunpiedzimušais dzemdību nodaļā neatradās kopā ar māmiņu – viņi tikās regulārajās barošanas reizēs. Bērnu transportēšanu pie mātēm ar šādiem ratiem veikušas māsiņas. Mazuļiem bija jāiekļaujas “standartu izmēros”, lai ratiņus varētu pareizi nokomplektēt. Tos, kuri bija pārāk lieli, māsiņām nācās nest rokās.
“Tautas koris “Rīga” iemūžināts kādā no jubilejas reizēm ap 80. gadu. Svētku koncerts notiek Latvijas Valsts Universitātes Lielajā aulā, kas rotāta ar meijām, koristiem rokās ziedi, sejas rotā smaidi un prieka pilni skatieni. Koristiem patika, reizēm pat sajūsmināja, sadarbība ar solisti Elgu Brahmani,” atceras Jānis Vētra, kurš bija Rīgas Medicīnas institūta students no 1977. līdz 1983. gadam. “Dažādu tautu tautas dziesmu apdares korim bija kora “Rīga” stihija un firmas zīme. Jubilejas koncertā kora “Rīga” izpildījumā skanēja dziesmas 21 valodā! Latviešu, lietuviešu, igauņu, krievu, ukraiņu, gruzīnu, vācu, somu, zviedru utt. Koristiem, minot dažus no attēlā redzamajiem – augšējā rindā no labās puses asociētais profesors, ortopēds Mārcis Krūmiņš, urologs Atis Karulis, profesors, rehabilitologs Aivars Vētra, profesors Jānis Vētra, kora otrais diriģents Kārlis Beinerts, ķirurgs Jānis Dūmiņš (ceturtais), ortopēds Normunds Pavlovs, radiologs Daumants Dravnieks, pirmajā vīru rindā no labās puses kardioķirurgs Miķelis Jagmanis, ķirurgs Arnolds Ķirsis, docents, internists Jānis Skārds – priecīgais gandarījums pēc šādiem koncertiem ir saglabājies līdz pat šodienai.”
“Patoloģiskās fizioloģijas nodarbība Rīgas Medicīnas institūta Patoloģiskās fizioloģijas katedrā, kas atradās Paula Stradiņa republikāniskās klīniskās slimnīcas teritorijā,” attēlu komentē kādreizējais medicīnas students Jānis Vētra. “Nodarbības temats visdrīzāk ir iekaisuma reakcijas izpausmes, kas tiek modelētas truša ausī. Studentiem parasti daudz lielāku iespaidu radīja un interesi raisīja pats trusis, nevis viņa apsārtusī auss. Vai sēdēs mierīgi, vai sāks rauties ārā no studenta rokām, vai sāks lēkāt pa nodarbību telpu. Daudz kas bija pieredzēts eksperimentos ar dzīvniekiem. Trušus turēja būros turpat, katedras mājas pagrabā. Piedalīšanās nodarbībā dzīvniekam noteikti bija interesants piedzīvojums, ceļojums no pagraba sabiedrībā. Tomēr, mums visiem bija iespēja pārliecināties, ka teiciens “bailīgs kā trusis” nav radies tikai tukšas iztēles rezultātā. Nodarbības telpā, studenta roku cieši satverts trusis nereti burtiski pamira. Tas redzams arī attēlā. Truša sejā ir paralizētas emocijas, iepretim studentu nopietni zinātkārajām sejām. Rīgas Medicīnas institūta vēsturē ir fiksēti gadījumi, kad trusis tikai no paša fakta, ka nonācis gaismā un uzmanības centrā uz “skatuves” tā satraucas, ka sirds apstājas un beigts viņš ir...”
Ļeņina, Marksa, Brežņeva portreti auditorijās un kabinetos padomju laikos bija pati par sevi saprotama “dekorācija”. Neviens tiem uzmanību nepievērsa un īsti nezināja cik un kur tie ir. Profesore Aina Dālmane, kura pasniedza Rīgas Medicīnas institūta studentiem histoloģiju, šo situāciju radoši izmantoja. Viņa portretus kārtīgi nogruntēja un pa virsu uzzīmēja šūnu attēlus. Tā nu iznāca, ka Ļeņins palīdzējis topošiem mediķiem apgūt histoloģiju.
Mārstaļu iela 8 (ieeja no Alksnāju ielas)
Rīga, Latvija
www.fotomuzejs.lv
