Aptauja: 2013. gada labākās izstādes?
07/01/2014
Tradicionāli gadumijai esam sagatavojuši visaptverošu aptauju, vairākiem Baltijas, Skandināvijas un Krievijas mākslas un kultūras darboņiem uzdodot sešus jautājumus. Par aizvadītā gada kultūras aktualitātēm, izcilākajām grāmatām, kinofilmām, pārsteigumiem un ieteikumiem 2014. gadam.
Helvijs Savickis, papīra arhitektūra
Viennozīmīgi Kristapa Ģelža izstāde “2013” galerijā “Māksla XO”. Tā patiesi bija spēcīga, nosūtot skaidru ziņojumu par, manuprāt, aktuālām tēmām. Izstādes darbi joprojām uzplaiksnī atmiņā, domājot par to, ka modernā glezniecība ar abstraktiem triepieniem ir spējīga runāt skaidru valodu. Šo jautājumu atbildēju bez ģeogrāfiska ierobežojuma.
Kristaps Ģelzis, mākslinieks
Nevaru izvēlēties.
Dāvis Kaņepe, režisors
Ilmārs Blumbergs “Es nemiršu” Arsenālā.
Roms Zabarausks, lietuviešu kinorežisors
Grišas Bruskina izstāde Archeologist’s Collection izstāžu zālē Udarnik Maskavā.
Maija Kurševa, māksliniece
Mika Mitrēvica un Kristīnes Kursišas garā, skaistā izstāde “Septiņas ceturtdienas” kim? Laikmetīgās mākslas centrā. Prieks bija redzēt arī Andra Brežes (galerija “Alma”) un Miķeļa Fišera (LNMM izstāžu zāle Arsenāls) izstādes.
Ieva Zībārte, žurnāla “Modernists” redaktore
Google Open Gallery, Latvijas Nacionālās bibliotēkas un citu kultūras institūciju virtuālās izstādes.
Kaspars Zariņš, gleznotājs
No tā, ko esmu redzējis – Venēcijas mākslas biennāle kā daudzveidīga mākslas aina.
Ansis Egle, komunikācijas profesionālis
Vietējā mērogā – manā skatījumā Latvijas mūsdienīgākā, konvertējamākā, talantīgā un laika garu tverošā mākslinieka kārtējais meistardarbs – izstāde “2013” galerijā “Māksla XO”. Kristaps Ģelzis kā mākslinieks – gluži kā labs vīns, laikam ritot, kļūst arvien labāks. Sekoju līdzi Kristapa dzīves gājumam, kopš pirmo reizi iepazinos ar viņa mācību darbiem Mākslas akadēmijas sagatavošanos kursos. Mans iespaids par kluso dabu ar kaiju akvarelī ir neizdzēšams – tik vienkāršs, tik dzidrs, tik talantīgs. Pat reklāmā pavadītie gadi nav pazudinājuši talantu un spēju atrast jaunas idejas. Kopš izstādes “Varbūt” mana pārliecība par Kristapa universālo un vienlaicīgi – laika garu tverošo sajūtu tikai nostiprinās. Meistars, amatnieks, talants. Šī izstāde bija kārtējais spēcīgais emocionālais un estētiskais pārdzīvojums, kādu bieži nākas meklēt ar uguni. Arī tiem, kas taujā pēc Latvijas īpašās mākslas, vienmēr iesaku Kristapu – kā spilgtāko šī laikmeta iemiesotāju. Talantam nespēj neko nodarīt ne Venēcijas biennāle, ne citi brīžiem tingeļtangeļojoši spīguļi. Kā mēdz piešķirt dažādus vērtējumus – šajā gadījumā 15/10.
Starptautiskā mērogā – noteikti Venēcijas mākslas biennāle. Šīgada ekspozīcija šķita pietuvināta dažādām sajūtām, vērojot pasaulē notiekošo. No Krievijas paviljona cinisma līdz Somijas paviljona lauku patiesajai būtībai mani aizrāva satura saikne ar realitāti.
Nīkolass Johanness Lekerkerks (Lekkerkerk), Tallinas Fotomēneša kurators
Pierre Huyghe darbs Larsa Banga Lārsena kūrētajā izstādē Reflections from Damaged Life. An exhibition on psychedelia laikmetīgās mākslas centrā Raven Row Londonā.
Mārtiņš Mielavs, kluba “Piens” vadītājs
Ilmārs Blumbergs “Es nemiršu”, Miķelis Fišers “Lielviela” (abas izstāžu zālē Arsenāls).
Kristīne Kursiša, māksliniece
55. Venēcijas mākslas biennāles kuratora skate: Massimiliano Gioni, The Encyclopedic Palace, Arsenal.
Sanya Kantarovsky izstāde You Are Not An Evening – Gesellschaft für Aktuelle Kunst, Brēmene.
Jānis Mitrēvics, Dd studio radošais direktors
Labākā izstāde nav palikusi prātā:)
Karlīna Vītoliņa, fotogrāfe
Miķeļa Fišera izstāde “Lielviela” LNMM izstāžu zālē Arsenāls. Kristapa Ģelža izstāde “2013” galerijā “Māksla XO” bija magic!
Scott Campbell tetovējumi ir īsts mākslas darbs.
Ieva Epnere, māksliniece
Nav iespējams atbildēt uz šo jautājumu, pieminot tikai vienu izstādi. Noteikti jāmin Morandi izstāde Bozar Briselē; Šagāla izstāde Between war and piece Parīzē, Luksemburgas muzejā; Ulla Von Brandenburg izstāde galerijā KIOSK Gentē un tikko redzētā Lucian Freud izstāde Kunsthistorisches Museum Vīnē, kā arī man ir aizdomas, ka šīgada viena no izcilākajām izstādēm varētu būt Pierre Huyghe izstāde Pompidū centrā, to vēl centīšos pagūt apmeklēt.
Pirkko Siitari, Somijas laikmetīgās mākslas muzeja Kiasma direktore
IC-98 Turku Mākslas muzejā. Viņu darbi būs arī Ars Fennica 2014. gada izstādē Kiasma muzejā.
Milena Hēgsberga (Hoegsberg), Henie Onstad Kunstsenter (Høvikodden, Norvēģija) galvenā kuratore
Skandināvijā Hilma av Klint (Moderna Museet, Stokholma); Hold stenhårdt fast på greia di. Norwegian art and feminism 1968-89 (kuratores un mākslinieces Eline Mugāsa (Mugaas) un Elīze Stūrsvēna (Storsveen), Kunsthall Oslo); pirmā Bergenas Asambleja. Bet vēl daudz kas paliek nepieminēts.
Kati Kivinena, Somijas laikmetīgās mākslas muzeja Kiasma kuratore
When Attitudes Become Form: Bern 1969/Venice 2013, Fondazione Prada Venēcijā un Elenas Galageres (Gallagher) izstāde AxME – Sara Hildénin mākslas muzejā Tamperē.
Suvi Saloniemi, Helsinku Dizaina muzeja kuratore
Grūti pateikt, jo neviena atsevišķa izstāde nebija pārāka par citām.Pēc daudziem renovācijas gadiem izbaudīju jaunatvērtā Stedelijk muzeja apmeklējumu Amsterdamā.
Sune Nordgren, zviedru kurators
Sindijas Šērmenas Untitled Horrors Astrup Fearnley muzejā Oslo un vēlāk Moderna Museet Stokholmā.
Dmitrijs Bulatovs, Maskavas Valsts laikmetīgās mākslas centra (Baltijas filiāles) kurators
Tā kā specializējos mākslas un jaunāko tehnoloģiju jomā, mana uzmanība vērsta tieši uz šāda veida izstādēm. Vairākus svaigus darbus es redzēju izstādē Yours Synthetically, kas notika centrā Ars Electronica. Jāsaka, ka retorika, kas apvieno mākslu ar sintētisko bioloģiju, pēc būtības ir 90. gadu ģenētiskās mākslas rebrendings. Vēl varu minēt, ka jau otro gadu mani saista mākslinieku grupas Microresearch Lab darbība, īpaši viņu izstāžu vorkšopi, kas veltīti re- un de-kristalizācijas koncepcijām. Tas ir iespaidīgs sajaukums, kas robežojas ar medijarheoloģiju, alķīmiju un paranoju un plaši atsaucas uz autoriem Džeimsu Gremu Ballardu un Tomasu Pinčonu. BūtībāMicroresearch Lab un citu tamlīdzīgu mākslinieku grupu darbības piemērā redzam DIY (Do It Yourself – Dari pats) pieejas eskalāciju. Tagad tiek iesaistīti jauni mediju mākslas prakses tipi, kurus agrāk bija grūti savienot vienu ar otru. Šis vektors mani interesē un liekas daudzsološs.
Pāvels Gerasimenko, mākslas zinātnieks, Sanktpēterburgas mūsdienu mākslas portāla art1.ru apskatnieks
Aleksandra Šiškina-Hokusaja izstāde “Cilvēka ķermeņa 12 skaņas” Marinas Gisičas galerijā – šie kinētiskie objekti kļuva par manu gada izstādi Pēterburgā. Gadījums ar viņa instalāciju festivālā Art-prospekt, kas faktiski tika aizliegta un atklāšanas dienā izjaukta, skaidri parādīja, ka valsts cenzūra pastāv ar iedzīvotāju atbalstu un labvēlību. Iespējams, ka māksliniekam tas bija impulss šo darbu veidojošās figūras iekomponēt dabā, kā arī dažādos uzstādījumos un tad tās fotografēt – viņa Facebook kontā jau apskatāma ļoti interesantu uzņēmumu sērija. Labākā izstāde Maskavā – “Rekonstrukcija” fondā “Jekaterina”, kurai tūlīt sekos turpinājums.
Milena Orlova, laikraksta un portāla The Art Newspaper Russia galvenā redaktore
5. Maskavas Laikmetīgās mākslas biennāle “Manēžā” – galvenās kuratores Katrīnas de Zēgeres veidotā izstāde “Vairāk gaismas!”. Protams, Venēcijas biennāle. Man patika arī Krievijas paviljons ar Vadima Zaharova instalāciju “Danaja”.
Valentīns Djakonovs, mākslas kritiķis, pastāvīgais laikraksta Komersant autors, Pjotra Končalovska prēmijas laureāts nominācijā “Mākslas komentārs”
Laikam Miroslava Balkas izstāde “Fragments” mākslas centrā Vinzavod un Valsts laikmetīgās mākslas centrā Maskavā. Vai Alekseja Maslajeva kūrētais projekts “Rīt nebūs ūdens” Maskavas laikmetīgās mākslas muzejā. Vai Rinata Voligamsi personālizstāde Maskavas galerijā “11.12”. Vai Iļjas Dolgova izstāde “Azojs” Zooloģijas muzejā. Vai vēl kaut kas.
Dmitrijs Hankins, Maskavas galerijas Triumph vadītājs
Natālija Jurberga (Nathalie Djurberg) un Jans Švankmaijers (Jan Švankmajer) “Garāžā” Maskavā.
Sofija Trocenko, Maskavas mūsdienu mākslas atbalsta fonda Vinzavod prezidente
Iespējams, tas izklausīsies lielīgi, bet man vienmēr vislabākās izstādes ir tās, kuras notiek Laikmetīgās mākslas centrā Vinzavod. Piemēram, interesantais projekts “Siena”, kurā piedalījās Maskavas labākie grafiti mākslinieki. Vai arī jauno Krievijas mākslinieku izstādes projekta “STARTS” ietvaros.
Anna Matvejeva, mākslas kritiķe, portāla Art-hronika apskatniece
Par nozīmīgākajām 2013. gada izstādēm uzskatu retrospektīva formāta notikumus. Labākās kuratoru gada iniciatīvas bija vēstures un arhīvu rosinātas un retrospektīvas: Jeļenas Seļinas veidotā “Rekonstrukcija” fonda “Jekaterina” zālēs par deviņdesmito gadu izstāžu vēsturi; nesen atklātā Jurija Alberta retrospektīva Maskavas mūsdienu mākslas muzejā; veselu sezonu Maskavas galerijā Kuļtprojekt skatāmais Pjotra Belija projekts ”Neredzamā robeža”– Sanktpēterburgas mākslas arhīvs no pagājušā gadsimta deviņdesmitajiem gadiem līdz mūsdienām.
Rīt, 8. janvārī, publicēsim aptauju par 2013. gada pārsteigumiem, kā arī to, kas licis vilties.
