Nauda kā mākslas darba materiāls
10/01/2014
Popārta flagmanis Endijs Vorhols savulaik apgalvoja, ka “taisīt naudu” ir māksla. Šķiet, britu pelnošākais un apsaukātākais mākslinieks Demjens Hērsts to uztvēra pārāk tieši, ja ņem vērā, ka pēdējos gados Hērsta māksla šķiet intriģējoša, vien lai uzzinātu, cik kāds būtu gatavs par to maksāt. Piemēram, par tikko nožuvušo Disneja pelēnu Mikiju, kas uz Christie’s izsoļu namu Londonā soļos februārī. Taču mākslinieki un dizaineri naudai var dāvāt vēl otru dzīvi, banknotes un monētas pavisam tiešā veidā pārstrādājot darbos. Tādu piemēru ir daudz, bet kopainā izceļas tie, kuru konteksts ir kas vairāk par klišejisku kapitālisma kritiku vai kas apliecina tehnisku virtuozitāti.
Latvijā rosinošs konteksts mākslas darbu zelšanai pastāv jau desmit dienas – kopš stājusies spēkā jauna nacionālā valūta, iepriekšējo padarot tikpat kā nevērtīgu. Kaut Latvijas Bankā latus pret eiro mainīt ļaušot vēl “visu mūžu”, lielākā daļa ir jau samalti driskās. Ziemassvētkos dāvanā saņēmu latu skaidu briketi. Grozīju to lampas gaismā, saskatīdama zaļas, lillā, rūsganas un pat zilas strēmeles, kurām nupat vēl bija vērā ņemama vērtība. Bet kopš sabiedrība vienojusies par kaut ko citu, tās ir vien krāsainas skrandas. Vai gan līdzīgi nav ar apgleznotiem audekliem un citu materiālu savienojumiem, kuru pārdošanas summas var variēt no nulles līdz miljardiem? Tikai vērtību svārstībām izsekot ir sarežģītāk un aizraujošāk nekā vienas valūtas nomaiņai pret citu.
ŠOGAD PIRMIE NO LATIEM RADĪTIE MĀKSLAS DARBI
No 9. janvāra līdz 11. februārim galerijā “Māksla XO” skatāma Vijas Zariņas jaunāko gleznu personālizstāde “Sniegs un nauda”. Darbi, kuros kā materiāls izmantoti samalti lati, izvietoti galerijas pelēkajā zālē, bet galvenā telpa atvēlēta eļļas glezniecībā tapušām sniegotām ainavām. Ideja dažos darbos izmantot naudu māksliniecei nobriedusi pakāpeniski. “Sasmalcinātas banknotes pirmoreiz ieraudzīju pirms apmēram 10 gadiem,” Vija Zariņa stāsta Arterritory.com. “Mani uzrunāja materiāls, tā struktūra. Aizvadītajā vasarā iegadījās tā, ka, pateicoties Latvijas Bankas dotai iespējai, dabūju jau daudz lielāku materiāla daudzumu un dažādos toņos, sadalītu pa nomināliem. Skatījos uz sasmalcināto naudu, un man radās ideja. Gribējās no tās kaut ko radīt. Nauda kā materiāls nedeva mieru. Sāku pētīt tehnisko risinājumu iespējas.”
Vija Zariņa izstādes “Sniegs un nauda” atklāšanā galerijā “Māksla XO”
“Darbu veidošanas process bija smags, bet interesants,” atklāj Vija. “Bija jārēķinās ar materiāla specifiskajām īpašībām, kas bieži vien lika darboties vēl man nezināmiem paņēmieniem un būt atklājējai. Materiāls lauza mani un es – materiālu. Jau gandrīz atmetu iecerei ar roku, bet spītība un vēlme uzvarēt ņēma virsroku. Man palīdzēja arī tas, ka paralēli gleznoju darbus klasiskajā eļļas tehnikā.”
Sadriskātā nauda uz galerijas apmeklētājiem nolūkojas sieviešu portretu izskatā. “Viena no pirmajām idejām, ko realizēju, bija veidot naudas “seju”. Manā izpratnē tā ir sieviete,” stāsta māksliniece. “Arī uz eiro no latiem ir pārnākusi tieši sievietes seja. Ir uzskats, ka naudai piemīt enerģija, par ko pārliecinājos taisot savus darbus. Līdz ar to var teikt, ka mēģināju savienot savu radošo ideju un radošo enerģiju ar naudas enerģētisko vibrāciju. Bet primārs tomēr ir mākslas darba fakts nevis materiāls, gluži tāpat kā radot darbus eļļas tehnikā uz audekla. Materiālu šķietamā atšķirība man radīja izaicinājumu savienot šīs abas ieceres vienā izstādē.”
SAMALTĀ VALŪTA – UZ VARIANT STUDIO DARBNĪCU MEŽPARKĀ
Vija Zariņa nav pirmā, kas strādājusi ar samaltiem latiem. Arī jaunie dizaineri Artūrs Analts un Rūdolfs Strēlis (kopš pērnā gada nogales atpazīstami kā Variant Studio) par naudas dzīves ciklu aizdomājās pirms eiro ieviešanas Latvijā. Vēl apgrozībā esošiem latiem reiz pienāca diena, kad tie vairs nebija derīgi un tika sasmalcināti. Pēc rūpīgas izpētes abi dizaineri uzzināja, kā nauda veic savu ciklu, un izanalizēja, kā to būtu iespējams pagarināt un kā nolietoto naudu kā materiālu padarīt ilgtspējīgāku. “Ideja par sagrieztās naudas izmantošanu mums abiem radās jau vidusskolā, kas ir laiks, kad sākās pirmie eksperimenti. Jau tad mēs saskatījām materiāla potenciālu un spējām rast unikālu pielietojumu projektā “Naudas bļodas”,” Arterritory.com stāsta Artūrs Analts. Bļodas, kas darinātas gan no latiem, gan britu mārciņām (Artūrs pēc Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas absolvēšanas studē Londonas Sentmārtina koledžā) tika realizētas 2012. gadā. Abi puiši slēdza līgumu ar Latvijas Banku un regulāri devās pēc samaltās naudas krājumiem – darbu izejmateriāla.
Artūrs Analts un Rūdolfs Strēlis. Naudas bļodas. 2012
Līdz ar 2014. gada 1. janvāri šie krājumi ievērojami pieauga, bet Variant Studio joprojām saglabāja pirmtiesības un noslēdza jaunu līgumu, kas paredz, ka teju visi atlikušie samalto latu maisi tiks nogādāti uz viņu studiju, kas nupat pārcēlusies uz 430 kvadrātmetru plašām telpām. “Katru dienu tiek ievākta viena līdz divas tonnas šī naudas mikšļa,” saka Artūrs. “Jo patlaban tiek veikti intensīvi sagatavošanās darbi apjomīgai Variant Studio izstādei jūlijā, kas notiks Latvijas Nacionālā bibliotēkas jaunajā ēkā. Kopējo samaltās naudas apjomu pagaidām neizpaudīsim, bet ideja par izstādi radās jau pirms vairākiem gadiem. Veiksmīgas apstākļu sakritības rezultātā ir iespēja to realizēt tieši šogad.”
“Ja pirmajos darbos veidojām funkcionālus objektus ar spēcīgu stāstu, tad izstādē jūlijā plānojam radīt uz emocijām balstītu piedzīvojumu, kas, iespējams, būs dārgākā izstāde, kāda Latvijas vēsturē jelkad bijusi,” ambiciozi piebilst dizainers Artūrs Analts, atsaucoties uz izejmateriāla sākotnējo funkciju – būt par derīgu maiņas līdzekli.
DAŽI PASAULES PIEMĒRI
Iepazīstoties ar pasaules piemēriem, kad mākslas darbu tapšanā izmantotas banknotes, liela daļa ir vien plikas pacietības rezultāts, filigrāni graizot vērtīgos papīrīšus, un pēcāk no dažādiem strēmeļu toņiem vai izgrieztiem grafiskajiem elementiem sastiķējot attēlus. Taču ir daži mākslas un dizaina darbi, kas izceļas.
2010. gadā par Hugo Boss Prize laureātu kļuva vācu konceptuālais mākslinieks Hanss Pēters Feldmans (Hans-Peter Feldmann). Prestižo balvu reizi divos gados piešķir Ņujorkas Gugenheima muzejs par būtiskiem sasniegumiem laikmetīgajā mākslā. Tās apjoms ir 100 tūkstoši ASV dolāru un personālizstāde Gugenheima muzejā. Septiņdesmitgadīgais Feldmans nolēma naudu muzejam uz brīdi atdot. Izstādi, kas notika 2011. gadā, veidoja ar 100 tūkstošiem viena dolāra banknošu noklātas sienas un kolonnas. Pēc izstādes nauda gan atgriezās Feldmana kabatā. Izklāstot ideju The New York Times, mākslinieks stāsta: “Ar mākslu sāku nodarboties 50. gados, kad mākslas pasaulē naudas nebija vispār. Līdz ar ko 100 tūkstoši dolāru man tiešām ir kas īpašs. Tas ir no tiesas neticami. Un man gribējās parādīt, cik daudz tas ir.”
Amerikāņu laikmetīgais tēlnieks Deivs Kols (Dave Cole) daļu savas daiļrades ir veltījis adīšanai. Piemēram, 2006. gadā zem klajām debesīm radot milzīgu instalāciju “Adāmmašīna”, kur divi ekskavatori, katrs turot vienu no milzu adāmadatām, valdziņu pa valdziņam uzmargoja milzīgu ASV karogu. 2008. gadā Kols uzadīja vakarkleitu jeb “Naudas kleitu” (Money Dress), kā materiālu izmantojot pilnīgi jaunas viena dolāra banknotes – kopskaitā tūkstoti.
Ņujorkā dzīvojošais austriešu grafiskais dizainers Stefans Zāgmeisters (Stefan Sagmeister) sevi raksturo kā apsēstu ar darbu, bet nekad ne apsēstu ar ikdienas sīkumiem, piemēram, dīvāna toni u.tml., viņaprāt, triviālām lietām. 2008. gada 13. decembrī tika uzsākts Sagmeister Inc. darbs pie publiskas instalācijas no 250 tūkstošiem eiro centu Amsterdamas Waagdragerhof laukumā, kas ir 300 kvadrātmetru liela platība. Astoņu dienu laikā un ar vairāk nekā 100 brīvprātīgo palīdzību centi tika pārcilāti, sašķiroti pēc četriem dažādiem toņiem, un laukumā izveidots milzīgs uzraksts – Obsessions make my life worse but my work better. Uzreiz pēc īstenošanas instalācija bija brīvi pieejama ikvienam. Pēc nepilnas diennakts kāds sācis monētas uzlasīt. Tikmēr apkaimes iedzīvotājs, kas bija noraudzījies laikietilpīgajā darba tapšanā un vēlējās to pasargāt, izsauca policiju. Ironiski, ka pēc “noziedznieka” apturēšanas, arī policija nolēma mākslas darbam garantēt drošību, rūpīgi to novācot…
Pametis bioķīmiķa karjeru, amerikānis Skots Kempbels (Scott Campbell) apmetās uz dzīvi Ņujorkā un sāka nodarboties ar tetovēšanu, turklāt sasniedzot augstu meistarību. Viņa vadītā leģendārā Saved Tatoos klientu lokā bijis modes dizainers Marks Jakobs, nelaiķis Hīts Ledžers, aktrise Penelope Krūza u.c. Laika gaitā Kempbels savus apvāršņus ir paplašinājis un radošo garu īsteno ne tikai uz cilvēka ādas, bet paralēli nodarbojas ar laikmetīgo mākslu. Viens no iemīļotiem Kempbela materiāliem ir dolāru banknotes. Viņš tās krauj kaudzē un “grebj”, radot telpiskus mākslas objektus, kur banknošu ārmalas glabā skeletgalvas, sirdis u.c. arī tetovējumos izplatītus kulta simbolus. Kaut personālizstādes galerijās sācis rīkot vien pēdējos trīs gadus, Kempbela darbi atpazīstamību iemantojuši jau agrāk, un šobrīd viņš tiek dēvēts par vienu no interesantākajām “balsīm” Ņujorkas mākslas scēnā. Var piekrist vai nepiekrist, bet roku veiklība ir manāma arī ar grafītu izzīmētajās olu čaumalās.
Bet asprātīgs piegājiens izdevies japāņu māksliniekam Hasegawa Yosuka, kurš galvenokārt pazīstams kā animators, tomēr iemēģinājis roku arī Japānā tik tradicionālajā origami tehnikā izlokot banknotes. Dažādu valstu nacionālo valūtu rotātās sejas nu ieguvušas mīlīgas cepurītes… Autors tos dēvē par moneygami, apspēlējot vārdus “nauda” (money) un “origami”. Ja mājās aizķēries kāds simtlatnieks, varbūt nenesiet uz veikalu vai banku, bet gan uzlokiet Krišjānim Baronam cepurīti un nolieciet plauktā. Mākslas darbu vērtība aug neatkarīgi no valūtas kursa.
