Jaunas vēsmas mākslas mešu smagsvarā
13/04/2012
Foto:
The Armory Show ik gadu pāršalc Ņujorku kā vērienīgs mākslas vilnis, kuram tuvojoties jāmēģina turēties visiem spēkiem, lai nepazustu radošo impulsu okeānā. Arī meses norises laiks Ņujorkas kalendāros tiek dēvēts par The Armory Show nedēļu. Šajā īsajā periodā pilsētā bango mākslas dzīve, jo neskaitāmu mešu, izstāžu un privātkolekciju durvis ir atvērtas kultūras tīksmotāju uzņemšanai.
Šogad The Armory Show norisinājās no 8. līdz 11. martam un tās dalībnieku skaits ietvēra 228 galerijas, kuras mesē pārstāvēja 30 valstis, bet apmeklētāju skaits sasniedza 60’000. Pols Moriss (Paul Morris), The Armory Show idejas autors un līdzdibinātājs, reiz minēja, ka “viss, uz ko man kāds dzīves laikā ir atbildējis – “nē, tas neizdosies”, ir guvis milzu panākumus. Man patīk attīstīt ideju. Ja visiem tā riebsies, es to turpināšu.” Ja arī kādam reiz bijušas šaubas par The Armory Show panākumiem, tad šobrīd pat vispārliecinātākais skeptiķis nespētu noliegt šīs meses lielo nozīmi mūsdienu mākslas pasaulē.
Māksla viesnīcu istabās
Pols Moriss savu radošo karjeru sāka 1983. gadā kā galerists Ņujorkas Hirschl & Adler Modern, vēlāk arī kļūstot par galerijas līdzdirektoru. Pēcāk ieņēmis direktora amatu Londonas Anthony d’Offay galerijā, bet 1993. gadā, atgriežoties Ņujorkā, nolēmis turpināt karjeru kā mākslas konsultants. Savu pirmo galeriju (no divdesmit piecām!) Moriss izveidoja 1994. gadā un šajā pašā gadā, sadarbojoties ar trim mākslas dīleriem – Matthew Marks, Colin de Land un Pat Hearn, noorganizējis Amerikas pirmo viesnīcas mākslas mesi “The Gramercy International Contemporary Art Fair”, kuras dalībnieki savus ekspozīcijas stendus iekārtoja Ņujorkas Gramercy Park Hotel istabās. Pateicoties straujiem panākumiem, līdzīgas meses uzplauka arī Maiami pludmalē un Losandželosā. Tikai 1999. gadā, mesei norisinoties vēsturiskajā 69th Regiment Armory ēkā, kurā 1913. gadā tika eksponēta pirmā modernās mākslas izstāde Amerikā, augošais gadatirgus pārņēma leģendārā projekta nosaukumu – The Armory Show.
The Armory Show komanda. Sakrustotām rokām sēž Pols Moriss, bet kājās stāv trešais no labās – Noah Horowitz
2007. gadā Amerikas ievērojamāko laikmetīgās mākslas mesi iegadājās The Merchandise Mart Properties, Inc (MMPI), (kompānijas paspārnē ir arī tādas meses kā Art Platform – Los Angeles, Volta Basel, Volta NY, Art Toronto), bet Moriss, ieņemot viceprezidenta amatu, tika lūgts turpināt vadīt The Armory Show jauno komandu. Tikai 2009. gadā Ņujorkas meses programmā tika iekļauta modernās mākslas sadaļa, kas šobrīd ir viena no prestižā mākslas gadatirgus identitātes zīmēm.
Konkurentu tuvošanās
Lai gan The Armory Show līdz šim uzskatīta par vienu no vadošajām mākslas mesēm ASV un noteikti atzīstama kā zīmīgākā galeriju izstāde Ņujorkas mākslas ainā, tomēr paziņojums par maijā gaidāmo Londonas meses Frieze klātbūtni “Lielajā Ābolā” zīmīgi ir ietekmējis The Armory Show tēlu. Ja iepriekšējos gados galeristi un apmeklētāji neslēpa savu neapmierinātību ar pārsātināto dalībnieku klāstu, šaurajiem koridoriem un blīvo telpu, vairākiem nozīmīgiem vārdiem šī iemesla dēļ pērn mesē nepiedaloties, tad Frieze konkurentu klātbūtne pilsētā ienesusi krietnas pārmaiņas.
Kā vienu no lielākajām izmaiņām jāmin Noah Horowitz pārnākšanu no virtuālās mākslas meses VIP Art Fair vadītāja pozīcijas uz The Armory Show direktora amatu. Un jāteic, ka šo uzdevumu jaunais meses direktors ir pildījis godam. Pagājušā gada meses lielākā sensācija – nopietno zīmolu iztrūkums (Pace, Marian Goodman, Michael Werner, David Zwirner un Gagosian), šogad tika nedaudz remdēts ar David Zwirner galerijas atgriešanos. Arī kopējais meses plānojums un koncepcija šoreiz pārsteidza ar daudz brīvāku un pretimnākošāku attieksmi – pārskatāmu un plašu galeriju izvietojumu, šiku kafejnīcu klātesamību, ērtiem Lounge stūrīšiem un plašu spektru neuzkrītošu detaļu, kas palīdzētu mākslas baudītājiem kaut uz īsu brīdi atvilkt elpu, lai pēcāk turpinātu ceļu pa galeriju koridoriem, nevis dotos mājup. Šķiet, ka starp vadošajām mākslas mesēm šobrīd vērojama vienota tendence – veidot to identitāti pieejamāku apmeklētājiem. Iespējams, tieši šī salīdzinoši brīvā atmosfēra arī šoreiz rezultējusies plašajā pārdoto darbu skaitā.
David Zwirner Ņujorkas galerijas stends
David Zwirner zīmols
Ņujorkas prestižās David Zwirner galerijas atgriešanās The Armory Show arī bija viens no lielākajiem šī gada meses pārsteigumiem. The Armory Show laikā vairākkārt izskanēja baumas, ka galerijas atgriešanās veicināta ar īpaši draudzīgo stenda īres līgumu, kas vēl jo vairāk veidojot plaisu starp grandiozām izstāžu zālēm un nelielajiem uzņēmumiem. Bet David Zwirner galerija šoreiz necentās konkurēt ar nozīmīgajām dalībniecēm, kuru stendus rotāja ekskluzīvie jeb Blue Chip mākslas darbi, tā vietā, pietuvojoties nelielo galeriju konceptam, galerija prezentēja jaunā vācu mākslinieka Michael Riedel īpaši The Armory Show radītos plakātus. Kā atzīst Ales Ortuzar, David Zwirner galerijas direktors, šoreiz galerijas mērķis bijis izveidot konceptuālu stendu ar nākotnes perspektīvu. Un galerijai tas izdevās lieliski, jo visi trīs lielizmēra mākslas darbi tika izpārdoti jau atklāšanas dienā 30 minūšu laikā pēc durvju atvēršanas (par 50’000 ASV dolāru katrs). Lai gan arī vairāku citu galeriju pārstāvji atzina, ka atklāšanas dienā izdevies ieintriģēt kolekcionārus, runas virmoja tikai ap David Zwirner zibenīgajiem panākumiem.
Eksponētās performances
Neviltotu skatītāju apbrīnu savukārt izraisīja Luciana Brito Galeria (Sanpaulu) ekspozīcijā iekļautā Marinas Abramovičas skulptūra – performance (performed sculpture) “Bed for Human Use” (2012), kurā gan pati māksliniece, gan viņas aizvietotājas, tērptas pēc norādījumiem vienādi, pavadīja meses garās darba stundas, mierpilni guļot starp koka galdu un kristālu.
Marinas Abramovičas performance. Luciana Brito Galeria (Sanpaulu)
Arī Jonathan Schipper lēnā performance “Slow Room” galerijā Pierogi (Bruklina) atkal un atkal lika atgriezties ekspozīcijas telpā, lai novērotu mākslas darba izmaiņas: ap interjera objektiem, kas kopā veidoja pavecākas kundzītes dzīvoklim līdzīgu atmosfēru, tika apvītas virves, kurām lēni sevelkoties, instalācija meses pēdējā dienā tika iznīcināta.
Pierogi galerijas stends (Bruklina)
Armory Focus: Nordic Countries un Free Stuff
Šogad ziemeļu valstu grupu veidoja 19 radošie uzņēmumi no Somijas, Zviedrijas, Dānijas, Norvēģijas un Islandes, bet šīs sadaļas kuratora pienākumus uzņēmās Malmes mākslas telpas (Malmö Konsthall) direktors Jakobs Fabrīcijs (Jacob Fabricius).
Armory Focus sadaļa Ņujorkas meses konceptā pirmo reizi tika ietverta 2010. gadā, kad tajā piedalījās aktuālākās un arvien aktīvākās Berlīnes galerijas, bet pērn to vietā tika pasvītrota Latīņamerikas radošo uzņēmumu pieaugošā loma globālajā mākslas tirgū. Savu izvēli par labu ziemeļu valstīm meses organizatori savukārt balstījuši šī reģiona pārliecinošajā sniegumā, kas nereti tiek aizēnots ar lielāko valstu skaļajiem panākumiem.
Free Stuff jeb skandināvu mākslinieku veidoti bezmaksas suvenīri
Lai gan Armory Focus uzmanības centrā šogad bija ziemeļu nopietnās galerijas, nekomerciālās izstāžu zāles un mākslinieku radošie uzņēmumi, nonākot šajā meses apendiksā, nebija ne miņas no askētiskā Skandināvijas dizaina. Tīrās un minimālās līnijas, kas šim reģionam ir tik raksturīgas, bija aizēnotas ar meses viesu piesaistes punktu – Free Stuff jeb mākslinieku veidotiem bezmaksas suvenīriem. Ideja patiešām laba, bet glīti izkārtotās plakātu kaudzes un t-kreklu piramīdas ātri vien pārvērtās juceklī, jo ikviens vēlējās savā īpašumā iegūt kādu no šiem piemiņas objektiem. Kad produkti izbeidzās, norima arī publikas drudzis un beidzot bija iespēja pievērsties galeriju skatei.
Jāsaka godīgi – Armory Focus grupas ekspozīciju kontrasti veidoja visai saraustītu kopējo ainu, tomēr jāatzīst, ka šajā teritorijā bija jūtama radoša neatkarība no pārējā gadatirgus.
Reikjavikas galerijas i8 stends
Jo īpašu uzmanību piesaistīja Martin Asbaek galerijas (Kopenhāgena) ekspozīcijā ietvertais Ebbe Stub Wittrup analītiskais darbs “Card”, kura pamatā ir 1970. gados iecienītais psihoterapeita Max Lüscher cilvēka personību raksturojošais krāsu tests. Savukārt Islandes i8 galerijā (viena no personīgām favorītēm) Birgiras Andresones gleznās cilvēku portreti slēpās aiz to radošajiem aprakstiem. Šī bija i8 galerijas piektā dalības reize The Armory Show, un šogad galerijas stendā bija apskatāmi arī Olafura Eliasona un Ragnara Kjartansona veidojumi. Tieši Eliasona mākslas darbs ar grandiozo spoguļburu bija starp Armory Focus grupas vērtīgākajiem eksponātiem –125’000 eiro. Savukārt Galleri Bo Bjerggaard par 1,9 miljoniem ASV dolāru interesentiem piedāvāja iegādāties izdaudzinātā vācu mākslinieka Zigmāra Polkes gleznu.
Muzejs un mākslinieks
Radošo profesionāļu interesi Armory Focus grupai šogad pievērsa ziņa, ka dienu pirms meses atklāšanas Zviedrijas laikmetīgās mākslas muzejs Moderna Museet par 55’000 ASV dolāriem iegādājies i8 galerijas pārstāvēto darbu “Scandinavian Pain”, kura autors ir jau pieminētais un iecienītais performanču mākslinieks Ragnars Kjartansons. Ņemot vērā, ka šādu soli – iegādāties mākslas darbus kādā no pasaules prestižākajām mesēm – ziemeļu reģiona muzeji sper visai reti, paziņojums par Moderna Museet lēmumu zibenīgi iekļuva radošo viesu savstarpējās diskusijās. Šis bija patiešām lielisks piemērs gan muzeja, gan iegādātā mākslas darba, gan autora, gan arī galerijas globālās atpazīstamības veicināšanai.
Arī kopējā meses ainā itin bieži varēja manīt muzeja klātbūtni galeriju piedāvāto mākslinieku izlasē. Muzeja ietekme pār mākslinieka vārdu nav noliedzama, un radošā sasaiste ar kādu no pasaules nozīmīgākajiem muzejiem jebkura mākslinieka statusu ne tikai nostiprina, bet arī uzlabo. Ne velti par šī pavasara Ņujorkas pieprasītāko mākslinieci kļuvusi Sindija Šērmane, kuras personālizstāde MoMA apskatāma vēl līdz 11. jūnijam. The Armory Show laikā vairākas galerijas (Vivian Horan Fine Art, Sprüth Magers, u.c.) sniedza iespēju iegādāties tieši šīs autores fotogrāfijas. Tik jāpiebilst, ka piedāvāto cenu diapazons bija elpu aizraujošs: no 450’000 līdz 680’000 ASV dolāru. Arī Džona Čemberleina, kura personālizstāde līdz 13. maijam skatāma Guggenheim muzejā, veidotās skulptūras nereti piepildīja nozīmīgās meses dalībnieku ekspozīcijas. Mākslinieka dārgākā cenu zīme atradās James Goodman galerijā, kur Čemberleina skulptūra tika vērtēta ap 925’000 ASV dolāru.
Paul Kasmin galerija (Ņujorka)
Armory Modern un Vija Celmiņš
Lai gan, protams, nozīmīgi darījumi tika veikti laikmetīgās mākslas paviljonā, vērienīgākie darbi tomēr šīs nedēļas laikā pulcējās modernās mākslas sadaļā Pier 92. Plaši pārstāvēto autoru vidū bija Pablo Pikaso un Marks Šagāls, kuru zīmīgos vārdus varēja manīt vairāku pārstāvēto galeriju ekspozīcijās. Savukārt Ņujorkas skolas jeb abstraktā ekspresionisma pārstāvju vidū bija pieejami jau minētā Džona Čemberleina, Luīzes Buržuā, Luīzes Nevelsones, Helēnas Frankentāleres, Aleksandra Kaldera un Sema Frānsisa sniegumi. Vairākas galerijas arī ietvēra Fernando Botero gleznas un skultpūras, un, protams, Endija Vorhola un Roja Lihtenšteina zīmoli rotāja krietnu skaitu ekspozīciju. Arī pēdējo gadu pieprasītākais autors Gerhards Rihters bija piedāvājumā Sho Contemporary Art galerijā (Tokija) par 13,5 miljoniem ASV dolāru.
Vijas Celmiņš eļļas glezna. Foto: artnet.com
Savukārt Latviju prestižajā mesē pāsrtāvēja Vijas Celmiņš amizantā glezna, kura Hackett | Mill galerijas (Sanfrancisko) stendā gan pēc formas, gan motīva bija tulkojama kā “Banāns”. Ņemot vērā, ka Celmiņš eļļas darbi tirgū sastopami tik tiešām reti, iespēja redzēt vienu no kolekcionāru iekārojamākiem guvumiem sagādāja ne tikai pārsteigumu un prieku, bet arī gandarījumu. Šo mākslas darbu atklāšanas dienā esot iegādājies kāds Vijas Celmiņš piekritējs un, lai gan galerija nevēlējās atklāt summu par kādu šis darbs pārdots, tā vērtība esot sniegusies virs 100’000 ASV dolāru.
