Art Moscow 2011: Normāls kaviārs
05/10/2011
Art Moscow debitēja 1996. gadā un joprojām ieņem Austrumeiropā lielākās mākslas meses statusu, šoruden no 21. līdz 25. septembrim atzīmējot jau 15. gadskārtu. 2011. gada rudens ir norises laiks arī 4. Maskavas laikmetīgās mākslas biennālei un, pārklājoties meses un biennāles vernisāžām (kā tas notiek kopš biennāles 2009. gadā, kad Art Moscow no pavasara “pārvācās” uz rudeni), Maskava uz brīdi pārtapa laikmetīgās mākslas citadelē.
Dmitry Tselkin
Art Moscow 2011 gaiss vibrēja no galeriju konkurences un cīņas par potenciālā pircēja uzmanību. Kā simboliska norāde, kādas pasaules slieksni grasāties šķērsot, trāpīgi kalpoja mākslas darbs no meses priekštelpā eksponētās franču izcelsmes Maskavas grāmatu izdevēja un kolekcionāra Pjēra Brošē (Pierre Brochet) un viņa fonda New Rules laikmetīgās mākslas kolekcijas izlases un, proti, Dmitrija Teselkina “Smadzenes lielveikalam” (2010): palielinātu smadzeņu replika iepirkuma ratos.
Skaitļi
Ja jau par tirgu, tad jāmin pirkumi. Art Moscow 2011 bilance ir 3,380 miljoni eiro. (Salīdzinājumam – pērn tie bija 4,465 miljoni eiro, bet, piemēram, 2006. gadā, kad mese svinēja apritējušo dekādi, ienākumi bija ap 3,245 miljoniem eiro.) Šogad skatē piedalījās 37 galerijas no 14 valstīm. No tām 17 – Krievijas galerijas, bet 20 – ārvalstu (Latvija, Igaunija, Ukraina, Rumānija, Serbija, Austrija, Ungārija, Šveice, ASV, Kuba, Japāna, Vācija, Spānija).
Interesanti ir pieminēt pārdošanas proporciju – 69% ienākumu sastāda ārvalstu galerijas, bet 31% Krievijas. Interesanti tāpēc, ka Art Moscow vēsturē tas ir nebijis gadījums, kad ārzemju galeriju pienesums pārsniedz vietējo galeriju ienākumus. Krievijas galerijas vienmēr, kaut vai tikai nedaudz, bet ir bijušas vadībā. (Salīdzinājumam – proporcija pērn bija 44% ārvalstu galeriju ienākumu pret 56% vietējo galeriju, bet 2006. gadā – 34% ārvalstu galerijām pret 66% Krievijas galerijām.)
Vērtējot pēc meses laikā gūto ienākumu apjoma, Krievijas galeriju vadošā trijotne ir Frolov, Fine Art Gallery un Marina Gisich galerija. Bet ārvalstu galeriju topa augšgalā ir Art&Space (Minhene, Vācija), Barbarian Art Gallery (Cīrihe, Šveice) un Tatjanas Mironovas galerija (Kijeva, Ukraina).
David Datuna
Kādā intervijā pēc meses – Art Moscow 2011 radošā direktore Kristīna Šteinbrehere (Christina Steinbrecher) norāda, ka ir patīkami pārsteigta par pozitīvajiem rezultātiem: “Neviens nebija drošs, ko sagaidīt šodienas ekonomiskajā klimatā, taču gandrīz katrā stendā kaut kas ir nopirkts.” Lai arī kolekcionāri, iespējams, vēlētos pretējo, tomēr pat jauno mākslinieku maza izmēra gleznas netika tirgotas lētāk par 5000 eiro. Kamēr viens no dārgāk pārdotajiem mākslas darbiem ir amerikāņu mākslinieka Deivida Datuna (David Datuna, 1974) portrets “Putins – Mona Liza”, kuru Art Moscow 2011 izstādīja Tatjanas Mironovas galerija no Kijevas par sākotnējo cenu 100’000 eiro un pārdeva par 220’000 eiro kādam krievu uzņēmējam, kurš vēlējās palikt anonīms. Krievijas premjerministra portrets veidots no miljoniem sīku Monas Lizas attēlu, bet burbuļveidīgais pārklājums ir briļļu lēcas.
Tomēr tik pat svarīgs jautājums līdzās rezultātu uzskaitei ir – kā vērtējams “piedāvājums”?
Mēle un citi orgāni
Pēc Art Moscow 2011 apskates par gūto iespaidu pieminekli varētu pasludināt skulptūru, kas ir divmetrīga izslējusies mēle: tieši, brutāli, pārmērīgi (tieši tik, lai visas norādes par skulptūras autoru izspiestos no mans atmiņas apcirkņiem, atstājot tur vien spilgtu redzes gleznu). Bet mēle norāda arī uz garšu, un tā te ir laba. (Vietā ir arī vārdu spēle ar angļu valodas “taste” – garša, gaume.) Anatomija vienmēr bijusi dāsns avots mākslas darbiem, kuru mērķis ir acumirklī piesiet skatienu. Pamīšus citiem izteiksmes veidiem skatītājs varēja sastapties gan ar jau minētajām smadzenēm, gigantisko mēli, uz abu roku pirkstiem varēja skaitīt ģenitālijas (kurpretim paralēli notiekošajā biennālē bija vāras aizdomas varbūt par vienu locekli), bija arī embriji. Bet līdzās virknei daudzveidīgāka sižeta laikmetīgās mākslas paraugu, redzētais veido pilnasinīgu komplektu, kas nebūt nekaitina kā vienkārši klajš veids piesaistīt mākslas darbu pircēja uzmanību. Tāda bagātīga ikrumaize, jo arī kaviārs vienmēr licis vērtējumā svārstīties starp šķebinošo zivju oliņu sprakšķēšanu starp zobiem un “ārprāts, cik garšīgi”. Te bija līdzīgi.
Tas, kas pietrūka, bija kāpinājumi ekspozīcijas arhitektūrā. Šogad visām galerijām tika iedalīta brālīga platība. No vienas puses – taisnīgi. No citas – drusku garlaicīgi. Lodājot pa stendu labirintiem, pietrūka jaudīgu pārrāvumu, kas vienveidību pāršķeltu ar kādu divreiz vai pat trīsreiz lielāku stendu. Platība, protams, ir it kā maznozīmīgs aspekts, par kuru arī neaizdomātos kā trūkumu, ja vien atsevišķu galeriju ekspozīcijā neizjustu to, ka spēcīgie mākslas darbi ar savu enerģiju bija kā ar rokām un kājām atspērušies pret šaurajām būceņa sienām un centās to kaut nedaudz vēl paplest.
AES+F
Kā piemēru var minēt Triumf galeriju no Maskavas, kuras stendā bija izstādītas lielizmēra fotogrāfijas no AES+F jaunākā videodarba Allegoria Sacra, Angels and Demons (kamēr pats video bija skatāms Maskavas Multimediju muzejā un nevis mesē) un arī Helsinku galerija Forsblom, kurā bija tik daudz vērtīgu mākslas darbu, ka tie viens otru nomāca, skatītāju apdullinot.
Skandināvija un Baltija
Tikko pieminētā Forsblom ir vienīgā galerija mesē, kas nāk no Skandināvijas, un tās stendā varēja sastapt gan Džuliana Šnābela darbus, gan Tatiana Akhmetgalieva, Ross Bleckner, Chen Jiagang, Peter Halley, Donald Sultan, Bernar Venet un Veikko Hirvimaki mākslu.
Tatiana Akhmetgalieva
No Baltijas kurpretim mesē piedalījās trīs galerijas – Temnikova&Kasela no Tallinas (Igaunija) un “Rīgas Galerija” un “Alma” no Rīgas (Latvija), turklāt “Almai” šī bija debijas reize. Igauņu galerija Temnikova&Kasela pārstāvēja māksliniekus Kaido Oli, Jānu Tomiku (Jaan Toomik), Meriki Estnu un Dmitriju Vrubelu (Dmitry Vrubel, Krievija). Galerija “Alma” izstādīja Ērika Apaļā un Barbaras Gailes gleznas, bet ilggadējā Art Moscow dalībniece “Rīgas Galerija” piedalījās ar Ievas Iltneres, Rituma Ivanova un Leonarda Laganovska darbiem.
Vitas Stasunas
Lietuva Art Moscow netika pārstāvēta, ja vien neskaita lietuviešu izcelsmes krievu mākslinieku Vitas Stasunas, kuram skates ietvaros bija iekārtota personālizstāde un iepriekš presē dziedātas slavas dziesmas viņa “skulpturālās glezniecības” darbiem, kas Krievijā ir ļoti pieprasīti; viņu pārstāv prestižā Maskavas galerija XL. Lai arī Stasunasa instalācija – pilsēta ar mājām, elektrības vadiem un ielām, kas veidotas kā reliefa gleznas ar priekšmetiskiem piedēkļiem, – pārsteidza ar oriģinalitāti, nedaudz apbēdināja instalācijas novietojums. Darbs bija izvietots uz starpsienām zāles galā, kas viesa izjūtu, ka atrodies ar vienu kāju jau ārā no meses teritorijas un ir jāgriežas atpakaļ, nevis jāuzkavējas.
Bonusa punkti
Meses bonusa punkti, kā tos varētu nodēvēt, bija trīs garām nelaižamas iespējas. Pirmkārt, Takaši Murakami mazās glezniņas, kuras uz Maskavu atvedusi Japānas Whitestone Gallery līdz ar virkni vēl citu japāņu mākslinieku darbiem: Yayoi Kusama, Masaaki Miyasako, Kazuyuki Futagawa un Nobuko Watabiki.
Kleita "Herself"
Otrs bonuss – mesei paralēlā izstāde Translate / Transcribe, kuras kopējais koncepts – kritisks mākslinieku dialogs ar pasauli informācijas laikmetā – skaidri nenolasījās un mākslas darbi veidoja savdabīgu, raibu kaleidoskopu, bet kurā cita starpā varēja no visām pusēm aplūkot nākotnes vēstnesi – kleitas-gaisa attīrītājas Herself prototipu, kas dienasgaismu ieraudzīja šāgada sākumā un kura tapusi, sadarbojoties trim Lielbritānijas augstskolām: Londonas Modes koledžai un Ulsteras un Šetfīldas universitātēm. Bez priekšzināšanām zinātnē, elegantā vakarkleita šķita papildināta ar cemetveidīgiem klekšiem uz smalkā auduma. Taču kopskats intriģējoš un apģērba gabala solītā funkcija vēljovairāk.
Visbeidzot trešais papildpunkts par Christie’s izsoļu nama Maskavas filiāles meses ietvaros organizēto diskusiju ar tēmu – privātkolekcionāru un publisko mākslas kolekciju attiecības: kolekcionāru misijas apziņa, atbalsts muzejiem, labdarības izsoles un dāvinājumi. Diskusijas atspēriena punkts – pasaulē plaši pazīstamā ASV IT programmatūru magnāta un filantropa Pītera Nortona (Perter Norton, 1943) ievērojamā laikmetīgās mākslas kolekcija, kuras 60 vienības tiks izsolītas labdarības aukcionā Christie’s Maskavā š.g. novembrī.
MARCK @ Art Moscow 2011
Meses piedāvājumu vērtējot pēc medijiem, jāsecina, ka vadībā joprojām ir glezniecība. Lai arī netrūka laikmetīgu skulptūru, video instalāciju un arī fotogrāfiju, tomēr skaitliski vairāk bija gleznu, gan lielizmēra, gan miniatūru. Kā visjauneklīgāko stendu, ja raugās pēc mediju vēsturiskās hronoloģijas, var atzīmēt Cīrihes galeriju Barbarian Art Gallery, kurā skatāmajos MARCK multimediju darbos sievietes peldēja no vienas gleznas uz otru, centās no darbiem izlauzties vai vienkārši sprostā locījās. Barbarian galerija pārdošanas ziņā ir šīgada meses topa augšgalā.
Rezumējot “pēcgaršu”, ja jau ar Mēli tika sākts – mākslas tirgus stāvoklis, vismaz caur Maskavas meses prizmu, šķiet stabilizējies. Kamēr dažas galerijas dalību atteica, citas ieradās un mājās devās jau ar pilniem vēderiem. Arī mākslas mīļotāji badā nepalika.
