ArtVilnius 2016? Mēs redzam tev cauri
Rita K. Zumberga,
16/06/2016
Foto: Rita K. Zumberga
ArtVilnius’16 kārtējo reizi jaudājusi apliecināt vērienīgākās Baltijas mākslas meses vārdu – četrās dienās (9.–12. jūnijs) to apmeklējuši aptuveni 21 000 viesu, kuru vidū bijuši ne tikai mākslas mīļotāji un kolekcionāri no Vācijas, Francijas, Turcijas, Itālijas, Krievijas un Skandināvijas valstīm, bet arī simtiem pašmāju ģimenes ar bērniem, kurus īpaši vilināja plašā izglītojošā programma.
Rotējoši propelleri, uz kuriem uzsēdinātas vistas, pie griestiem dusošas atkritumu ķīpas, skaļu klaigu caurvītas performances, pamatīga izmēra ledus šahs un spēcīgi vizuālās mākslas darbi lika noskārst, ka katra nākamā ekspozīcija pavērs jaunus, pārsteidzošus apvāršņus. Īpaši glaimojoši Latvijai – lielu uzmanību ap sevi koncentrēja tieši latviešu mākslinieka Aigara Bikšes trojāniskais dēļu kaķis spilgti dzeltenā krāsā, kas ir daļa no Grand-Land’s Museum (“Lielzemes mākslas muzejs”) projekta.
“Mākslas meses rezultāti skaidri norāda, ka esam sasnieguši savu mērķi,” pārliecināti noslēgumā apgalvo direktore Diāna Stomiene (Diana Stomienė), un kā nu ne – apkopojot šī gada datus, skaidri iezīmējas fakti: Litexpo sienās pie jauniem īpašniekiem tikuši aptuveni 200 darbu, kuru kopējā vērtība sasniedz 260 000 eiro, kas, skaidri nojaušams, nav precīzs skaitlis, jo liela daļa transakciju notiek vien pēcāk.
Mats Janušonis. Eyephones. Viļņa, Lietuva
Ja iepriekšējā gada mese rūpējās par audiālas pieredzes gūšanu, atskaņojot džeža ainiņas siena kaudzē sagūlušajiem meses apmeklētājiem, tad šogad ArtVilnius viesus pavadīja ritmiskas zvanu skaņas, kas mānīgi varēja tikt noturētas par Alpu pļavās nomaldījušos govju bara māju meklējumiem. Paulis Rainis (Paulius Rainys) un Nikolajs Kinde (Nikolaj Kynde) ar savu dzelzs stieņu instalāciju “II” bija panākuši savu – tā ne tikai kļuva par fonētisku pavadījumu Ķestuta Švirneļa puisēnam, kas pūta gaisu masīvā plēves mākonī, bet arī ikvienam mākslas entuziastam, kas rāmu garu cilpoja pa PROJECTS halli.
Gluži līdzīgā manierē sevi pieteica Mata Janušoņa (Matas Janušonis) spoži metāliskās pussfēras ar nosaukumu Eyephones – tuvojoties mazam atpūtas stūrim un gaisam sabiezējot, varēja samanīt viļņojošas kustības, ko izraisīja dziļi dunošie objekti ar greiza spoguļa īpašībām. Un lai gan attāli šī instalācija radīja asociācijas ar tūkstošgadus senajiem gongiem, par terapeitisko efektu visdrīzāk dzirdēsim vien priekšdienās.
Donāts Stankevičs. Foto no cikla Old Drivers. 2013. © Foto: Donatas Stankevičius
Savukārt citas maņas sakustināja Kauņas Fotogrāfijas galerija, kas jau sev ierastā veidā gādāja par izklaidējošu mākslas baudīšanu, – satverot plaukstās spožus lukturīšus, ļaudis labprātīgi devās noslēgtā, aptumšotā telpā, lai aplūkotu pie sienām izvietotās Donāta Stankeviča (Donatas Stankevičius) fotogrāfijas no cikla Old Drivers. Gaismekļu spilgtie stari izraisīja īpatnējas sajūtas, un, iespējams, līdzīgas ainas paveras policistiem nakts melnumā – ikviens jutās, ka būtu pieķēris vecos vīrus pie automobiļu stūrēm kādā noziedzīgā nodarījumā. Hipotētiski varam minēt, ka līdzpārdzīvojums bija veiksmes pamatā, jo galerijai viegli izdevās pārdot vairākas Donāta fotogrāfijas.
Dans Aleksa. Flos Artifici. Viļņa, Lietuva
Arī kāds cits tumšs tunelis kalpoja par teiksmainu skatuvi mākslas objektiem – Dans Aleksa smalkās stikla kolbiņās bija pedantiski ievietojis ziedu herbāriju un veicis attiecīgos pasākumus, lai no augšpuses tos apspīdētu strikti gaismas kūļi. ‘Flos Artifici’ tulkojumā no latīņu valodas nozīmē ‘ziedi māksliniekam’, tādējādi ieskicējot pamatdomu – ekspozīcijā sastopamie kaltējumi savulaik, 2015. gadā, laipni ievākti no citiem māksliniekiem, kas tos saņēmuši kā apliecinājumus saviem talantiem.
Jolanta Šmidtiene. Fire Dance. Tekstila instalācija, galerija Balta. Performanci izpilda: Indre Puišīte
Ja pirms gada performanču vidū izcēlās Monikas Dirsītes pārdzīvojumi alumīnija mucā, tad šogad būtu grūti izcelt kādu konkrētu favorītu. Jau pieminētā Monika šogad kopā ar citām kolēģēm nodevās kaismīgām sarunām un smiekliem desmit stundu maratonā ar nosaukumu Kompleksas, bet nespēja sasniegt ārvalstu auditoriju gluži banāla iemesla dēļ – šķēršļus radīja valodas barjera. Toties atmosfēriskas mūzikas pavadījumā aizraujošu performanci sniedza Indre Puišīte, kas Jolantas Šmidtienes (Jolanta Šmidtiene) tekstila instalācijā Fire Dance ar jutekliskām kustībām, liegi pieskaroties maigajām stīgām un izprovocējot mazu, sārtu uguns oglīšu gailēšanu, pratās radīt mīklainu pasauli.
Vilmants Marcinkēvičs. Galerija Grafo, Viļņa
Savukārt meses debitante – Lietuvas Grafo Galerija, kas tirgū ienākusi vien pirms pusgada un uzmanību vērš uz Ziemeļeiropas un Lietuvas māksliniekiem, ArtVilnius’16 prezentēja dāņu mākslinieka Džona Roisa (John Reuss) un lietuvieša Vilmanta Marcinkēviča (Vilmantas Marcinkevičius) glezniecības darbus. Ja ne kā citādi, tad Marcinkēviča netradicionālās krāsu harmonijas glezniecību plašāka publika būs pamanījusi, malkojot lietuviešu alusdarītavas Dundulis produkciju – tās ražotā Magistra pudeles etiķeti rotā Vilmanta Marcinkēviča sarkanbikšainā dāma ērtā pozā. Gleznas oriģināls, kā atklāja Grafo galerijas pārstāve, tikko pārdots Art Dubai mākslas mesē – Lietuvas Rooster galerija par 10 000 eiro to realizējusi kādam Minhenes arhitektam.
Kā lēš ArtVilnius’16 beigu relīze, Marcinkēviča veikums komerciālu veiksmi piedzīvojis arī šajā mesē. Interesanti, ka lielā mērā līdz šim mākslinieka vārds tika saistīts ar Dāniju, kur to jau vairākus gadus pārstāv galerija “NB”. Kaut arī mākslinieks strādājis Lietuvā, viņa darbus līdz šim bijis iespējams iegādāties tikai caur šo galeriju.
Mariuss Jonutis. Like in a Dream. 2016. Meno Niša, Viļņa
Ar vērienīgu divpadsmit mākslinieku prezentāciju mesē piedalījās arī Viļņas galerija Meno Niša, kuras vadītāja, citastarp, ir arī Lietuvas Mākslas galeristu asociācijas prezidente un ArtVilnius direktore – Diāna Stomiene. Galerijas prezentācijā tika izraudzīti tehniskajā izpildījumā savstarpēji ļoti atšķirīgi darbi, bet pārdot izdevās Paulius Šliaupa un Rūta Katiliūtė glezniecības darbus, taču rindā gaidā vēl citi darījumi. Apmeklētāju īpašu interesi raisīja arī Rimas Sakalauskas, Dovilė Bilkštienė un Marius Jonutis darbi. Mariuss Jonuša krāsota koka ciļņu darbs Like in a Dream – asprātīgs stāsts par pāra attiecībām un dažnedažādajām situācijām, kuras tie kopīgi piedzīvo un izdzīvo, meses apmeklētājiem diezgan aizrautīgi lika virināt nelielās koka durtiņas, aiz kurām gluži kā Ziemassvētku kalendārā atklājās ikreiz cits simbolisks stāsts.
Vladimirs Tarasovs. Untitled. 2016. Galerija Meno Niša, Viļņa
Taču savdabīgai video hipnozei nodevās lietuviešu džezmeņa un mākslinieka Vladimira Tarasova (Vladimir Tarasov) cienītāji – viņi vēroja nebeidzamo lapsenes ceļojumu pa glāzes malas perimetru. Pērn mākslinieka veidotā vērienīgā multimediju instalācija The Sixties (2009) atradās meses PROJECTS sadaļā un aizņēma visu Litexpo izstāžu centra 4. halli.
Fonā pa kreisi: Kristaps Ģelzis. “Mākslīgais miers V”, 2015. Pa labi – Mišela Kasteņē darbs. Centrā – Gļebs Panteļejevs. “Konservatīvas vērtības”, 2015. Galerija “Māksla XO”, Rīga
Latvijas galerija “Māksla XO” mesē piedalījās ar trīs mākslinieku – Parīzē dzimušā Mišela Kasteņē (Michel Castaignet) un Latvijas autoru Gļeba Panteļejeva un Kristapa Ģelža – darbiem. Ģelža lielformāta plēves gleznu “Mākslīgais miers V” (Artificial Peace. Episode 5) plaša auditorija paguva aplūkot pērngad – 56. Venēcijas biennāles satelītprogrammas grupas izstādē Personal Structures – Crossing Borders. ArtVilnius’16 šī darba priekšā rindojās vairāki desmiti no bērza tēstu koka ‘šmakovkas’ burku – Gļeba Panteļejeva izpildījumā ar nosaukumu “Konservatīvas vērtības”. Tāpat latviešu tēlniekam meses ietvaros bija grūti neizcelties – vairums spilgtāko skulptūru bija tieši viņa veikums, bet nedalītu sajūsmu izraisīja melnais vienradzis ar rotējošo ragu galvvidū “Apziņas plūsma I”.
Guda Kostere. Galerija Art-Cart, Kauņa
Īpašu pārsteigumu meses apmeklētājiem sarūpēja Kauņā bāzētais virtuālais projekts Art-Cart www.art-cart.eu, kas attīstījies Kauņas biennāles paspārnē. Pirms laiciņa virtuālajai mākslas tirdzniecības platformai savus darbus piedāvājusi nīderlandiešu māksliniece Guda Kostere (Guda Koster), tāpēc mesē Art-Cart varēja piedāvāt Lietuvas mākslas scēnā visai retu parādību – dzīvās skulptūras. Katru meses vakaru apmeklētāji tika aicināti noklausīties triju dzīvo skulptūru sarunu – par to, ko nozīmē būt par skulptūru. Savukārt galerijas stendā bija skatāmas Gudas Kosteres uzņemtās dzīvo skulptūru fotogrāfijas, kuru galveno lomu parasti arī izspēlē māksliniece pati. Skulptūras Kostere veido, izmantojot audumu un apģērbu, kas definē ikdienas dzīvi – mūsu sociālo stāvokli, mijiedarbību ar citiem un to, kā mēs redzam sevi, līdz ar to ietverot virkni simbolisku nozīmju.
Guda Kostere stāsta par darbu Twins
Stendā sastaptā māksliniece labprāt pastāstīja par saviem darbiem: “Šis rūtainais audums atgādina bloku māju motīvu, un tajā esmu ietērpusi divus cilvēkus – dvīņus. Tātad šeit stāsts ir par Dvīņu torņiem. Šo pelēko audumu savukārt izmantojam, lai apsegtu virsmas, kuras baidāmies nosmērēt, kad veicam remontu vai kaut ko krāsojam. Šajā audumā esmu ietērpusi šo sievieti, sienas un līdakasti podiņā. Darbs stāsta par manām bailēm kļūt par pelēko peli, kas vientuļi kopj istabaugus.”
Severija Inčirauskaite-Kriaunevičiene. Kill for Peace. 2016. Galerija Artifex, Lietuva
Taču meses eksperti par labāko skulptūru/ instalāciju atzina pašmāju mākslinieces Severijas Inčirauskaites-Kriaunevičienes (Severija Inčirauskaitė-Kriaunevičienė) darbu, kuru prezentēja Viļņas Mākslas akadēmijas tekstila galerija Artifex. Mākslinieces kolekcijās rodami gan perforēti un izšūti sarūsējuši ūdens spaiņi, gan automašīnu pārsegi, bet par mesē prezentēto metāla virsmu kalpo oriģinālās armijas ķiveres...
Jaunākās darbu sērijas Kill for Peace nosaukums atsaucas uz Vjetnamas kara protesta balādi, ko savulaik sarakstīja Ņujorkas roka grupa The Fugs. Tās ir I un II Pasaules kara ķiveres, kā arī Ukrainas militārās zonas lieciniece – ar krustdūrienā izšūtām margrietiņām, magonēm un atraitnītēm, kuras simboliskā nozīmē vēsta par dažādām dzīves vērtībām.
Severija Inčirauskaite-Kriaunevičiene stāsta par Kill for Peace darbu
Mākslinieci jau pamanījuši kuratori ārpus Lietuvas robežām, un pērn Severija Inčirauskaite-Kriaunevičiene tika uzaicināta piedalīties britu street art sensācijas – mākslinieka Banksy projektā Dismaland, kur viņas darbi tika izstādīti līdzās pasaules mākslas scēnas grandiem – Demjenam Hērstam, Dženijai Holcerei (Jenny Holzer) un Akselam Voidam (Axel Void).
Monika Žaltauskaite-Grašiene. Still Smiling. 2016. Galerija Artifex, Lietuva
Arī otra galerijas prezentētā māksliniece Monika Žaltauskaite-Grašiene (Monika Žaltauskaite-Grašienė) pērn startējusi līdzās spēcīgām laikmetīgās mākslas parādībām Whitworth Art Gallery – Lielbritānijā. Monika Žaltauskaite savā darbā Still Smiling reflektē par 2012. gadā notikušo Sv. Jaunavas Marijas (Church in the Name of St. Virgin Mary) baznīcas dedzināšanu. Pelnos atrastajā Svētās Marijas statujas sejā vēl bija jaušams smaids... Pārogļojušos Marijas tēla fotogrāfiju māksliniece iemūžinājusi žakarda audumā, – tādā veidā it kā no jauna tai atdāvinot drānas, ko tā zaudējusi ugunsnelaimē. ArtVilnius’16 fināla skaitļi liecina, ka meses laikā šis darbs nonācis kāda mākslas entuziasta kolekcijā.
Galerijas Nulinis Laipsnis _0* ekspozīcija
“Labākā Lietuvas galerijas” balva nonāca Nulinis Laipsnis _0* – pirmās lietuviešu konceptuālās arhitektūras galerijas rokās. Nulinis Laipsnis _0* šobrīd darbojas kā kritiskās domāšanas platforma, kurā arhitekti tiek aicināti esejās un intervijās kritiski reflektēt par aktuālām tēmām un kurā viedokļu paušanā tiek iesaistīta arī sabiedrība. Viļņas mesē galerija prezentēja ideju par to, ka arhitektūrai ir jābūt fundamentālai, un uzdeva jautājumu – kā varam būt droši, ka radītais darbs patiešām ir oriģināls? Nulinis Laipsnis _0* ekspozīcija kontekstuāli spēcīgi rada atsauces pēc gumijas smaržojošā melnā grīdassegumā, kas bija izklāts arī gar sienām, savukārt savu saturu guva Lietuvas jaunā arhitekta Sauļa Slavinska (Saulius Slavinskas) ‘pinhole’ fotogrāfijās, kuras uzņemtas fotokameru novietojot uz fasādes stikla virsmas, tādējādi radot sirreālus atspulgu attēlus.
Marsins Kovaliks (Marcin Kowalik). Venus VII. 2015. Izbrīnu nerada, ka meses īpašo statusu labi izmantoja Polijas galerijas, kuras spēja pievērst pircēju uzmanību. Galerija Stalowa pirmajās dienās bija pārdevusi jau četrus mākslas darbus.
Māksliniece Kristina Norvilaite (Kristina Norvilaitė) mesē kopumā pārdeva astoņus mākslas darbus, no kuriem divus iegādājās ArtVilnius’16 mecenāts Law Firm Cobalt un tā partneris Irmants Norks.
Alekseja Luņeva (Alexey Lunev) darbs. Y gallery saņēma zīmīgo galveno balvu kā “Labākā ArtVilnius’16 galerija”, savukārt tās centrā nedalītu uzmanību guva tieši Alekseja Luņeva darbi.
Sauļus Vaitiekūns. “Truba.” 2007. Galerija Terra Recognita, Viļņa. Iespējams, viens no visvairāk fotografētājiem Lietuvas mākslinieku darbiem
Gļebs Panteļejevs. “Apziņas plūsma.” 2016. Galerija “Māksla XO”, Rīga. Iespējams, viens no visvairāk fotografētajiem Latvijas mākslinieku darbiem
Beatriče Mockevičūte (Beatričė Mockevičiūtė). 5 Malūnai Gallery. Tieši šī Viļņas Mākslas akadēmijas (VDA) pārstāve par savu levitējošo stikla plāksni guva atzinību kā ArtVilnius’16 “Labākā jaunā māksliniece”, reizē saņemot patīkamu naudas balvu 1000 EUR apmērā.
Ar latviešu mākslinieces Aijas Zariņas personālizstādi “Saules meita II” (The Daughter of the Sun II) mesē piedalījās Rīgas galerija Tifāna, kas izpelnījās lielu meses apmeklētāju uzmanību.
Agnese Čivle un Rita K. Zumberga. Foto: Rytis Šeškaitis. ArtVilnius – tā ir ne tika lieliska iespēja paskatīties uz citiem, tā ir arī iespēja paskatīties uz sevi no malas.
ArtVilnius’16 veiksmīgi iesvaidījusi vasaras mākslas mešu kursu – tikko sākusies leģendārā ArtBasel, kurā ieskatu gūt devusies arī Arterritory.com pārstāve. Savukārt pēdējā nedēļas nogale Viļņā miniatūrajā mākslas vidē izpildījusi vienu no svarīgākajiem un vitāli nozīmīgākajiem uzdevumiem – tika rosināta un stimulēta lokālā mākslas tirgus asinsrite.
