ArtVilnius’23: Māksla uz ziņu fona
Paulis Liepa atzīts par labāko mākslinieku laikmetīgās mākslas mesē ArtVilnius’23, kas no 13. līdz 15. oktobrim izstāžu centrā Litexpo pulcēja 70 galerijas un aptuveni 300 mākslinieku no 18 valstīm.
ArtVilnius ir lielākā laikmetīgās mākslas mese Baltijas reģionā. Tai ir izdevies nodibināt noturīgas attiecības ar galerijām ne tikai no Lietuvas, bet arī no Latvijas un Igaunijas. Rīgas mākslas galerija “Māksla XO” jau daudzus gadus ir regulāra meses dalībniece, un šogad tās centieni vainagojās ar pārliecinošiem panākumiem – starptautiskā žūrija atzinīgi novērtēja tās stendā prezentēto minimālistisko un konceptuālo Pauļa Liepas darbu ekspozīciju. Paulis tika atzīts par labāko ArtVilnius’23 mākslinieku un žūrijas locekle, lietuviešu mākslas zinātniece Raminta Jurenaite (Raminta Jurėnaitė), paužot savu kolēģu kopējo viedokli, uzsvēra: “Viņa darbos apvienotas klasiskās gravēšanas, kokgriezuma tehnikas un celtniecības plānu, rokrakstu un arhīvu metaforas. No pirmā acu uzmetiena minimālistiski, taču darbos ir daudz nianšu un zemtekstu. Tā ir māksla, kas unikālā un smalkā veidā līdzsvaro ģeometriskas abstrakcijas un konceptuālo mākslu.”
Paulis Liepa. Point & shoot.
2023
Paulis Liepa, balvu saņemot. Foto: Audrius Solominas 
Mūsu sarunas laikā izstādes kuluāros galerijas pieeju atzinīgi novērtēja arī meses mākslinieciskā direktore Sonata Baļuckaite (Sonata Baliuckaitė). “Pagājušajā gadā galerija prezentēja Ievu Iltneri, šogad – Pauli Liepu. Un tā ir ļoti solīda pieeja, kad tiek izvēlēts un prezentēts viens mākslinieks. Tas varbūt ir grūtāk pārdošanas ziņā. Taču žūrijai ir daudz vieglāk novērtēt mākslinieku pēc viņa nopelniem. Es tiešām priecājos par šo lēmumu, esmu redzējis Pauļa darbus arī citās izstādēs, Vīnē un Berlīnē. Viņam ir ļoti dziļa un profesionāla pieeja. Arī izvēloties labāko jauno mākslinieku, žūrija tam piegāja no profesionalitātes viedokļa – Jūlijas Skudutītes (Julija Skudutytė) darbi, kurus izstādīja Užupes Mākslas inkubators, ir diezgan ironiski, bet galvenokārt tie ir ļoti kvalitatīvi pasteļdarbi.”
Apmeklētāji pie Jūlijas Šilovas darba Latvijas Mākslas akadēmijas eksperimentālās mākslas telpas PILOT stendā. Fotо: Andrejs Vasiļenko 
Starp citu, viens no žūrijas locekļiem ļoti aktīvi iestājās par vēl vienas latviešu mākslinieces –Jūlijas Šilovas darbu izcelšanu. Viņas iespaidīgā “Semantiskā pārslodze”, kas bija iekļauta Latvijas Mākslas akadēmijas eksperimentālās mākslas telpas PILOT ekspozīcijā (tajā tika eksponēti Latvijas Mākslas akadēmijas studentu un maģistrantu darbi), nemitīgi bija skatītāju pārpildīta. Kā pastāstīja Jūlija, šī izstāde ir pārdomas par daudzajām stundām, kas pavadītas, zīmējot modeļus, kas ir svarīga mācību procesa daļa akadēmijā, kad ķermenis vairs netiek asociēts ar cilvēku, bet kļūst par abstraktu formu kopumu. Darbs bija veidots kā konstrukcija, kas piepildīta ar gleznieciskiem audekliem ar viena konkrēta modeļa formām, un konstrukcijā iebūvētie spoguļi pārvērta šo ķermeniskumu par iespaidīgu zilirozā kaleidoskopu “pieaugušajiem”.
Maarit Murka. Crystal 7. 2023. Galerijas MENO NIŠA (Viļņa) stends
Kim? Laikmetīgās mākslas centra stends. Fotо: Andrejs Vasiļenko 
Paralēli galeriju programmai mesē tika organizēta atsevišķa projektu zona, kurā dažādas bezpeļņas organizācijas un individuāli mākslinieki piedāvāja īpašas izstādes. Jau otro gadu pēc kārtas šajā projektu zonā, kuras kurators ir Valentīns Klimašausks, Latviju pārstāvēja Kim? Laikmetīgās mākslas centrs, piedāvājot nelielu Indriķa Gelža darbu izlasi no nesen Rīgā eksponētās un jau Purvīša balvai 2025 nominētās izstādes “Ūdeņainas dienas actiņa”.
Dita Lūse. Apgaismība. 2023
Savukārt no komerciālajām galerijām pārliecinoša bija Agijas Sūnas galerija, kas izrādīja trīs sieviešu mākslinieču – Ditas Lūses, Irēnas Lūses un Gitas Šmitas – glezniecības darbus.
Airas Naginevičutes un teātra “Airos” izpildītāju dzīvā instalācija “Pregnant Silence“. Fotо: Andrejs Vasiļenko 
Principā šogad šajā mākslas mesē uzsvars tika likts uz performativitāti. Iespējams, daļēji to ietekmēja Viļņas performances mākslas biennāle, kas šovasar notika Lietuvas galvaspilsētā. Mesē performances notika gan īpašā auditorijā, gan sporādiski “uzliesmoja” galeriju stendos. Un viena no tām turpinājās nepārtraukti – uz caurspīdīgām virsmām, kas uzklātas uz metāla konstrukciju stiprinājumiem, teātra “Airos” izpildītāji, iesaistīti lietuviešu laikmetīgās dejas guru Airas Naginevičutes (Aira Naginevičiūtė) dzīvajā instalācijā “Apaugļotais klusums” (Pregnant Silence), gulēja, stiepās un virzījās uz priekšu ļoti lēni, gandrīz nemanāmām kustībām. Tas bija lielisks pretstats meses izstāžu stendu trokšņainajam un aktīvajam skudru pūznim.
Foto: Mika Savčiūtė
ArtVilnius’23 mesē bija daudz apmeklētāju, īpaši nedēļas nogalēs. Šķiet, cilvēki it kā vēlējās atslēgties uz brīdi, aizbēgt no sirdi plosošo pasaules ziņu viļņa. “Cilvēki tagad mākslā meklē miera un klusuma sajūtu, vai varbūt viņi vēlas bloķēt ziņu sižetus savā prātā ar mākslinieku izdomātiem tēliem,” domā Sonata Baļuckaite.
Žygimantas Augustinas. The Cooling Radio. 2023. Foto: Andrejs Vasiļenko 
Šajā ziņā par lielisku šīs vēlmes ilustrāciju varētu kalpot viena no nekomerciālajā programmā “Takas” prezentētajām instalācijām: darbi no tās bija izvietoti dažādos mākslas meses punktos. Žigimanta Augustina izgudrotais Cooling Radio ir parasts radio uztvērējs, kas savienots ar 10 mini ventilatoriem. Jo aktīvāka mūzika un balsis skan kādā vilnī, jo ātrāk darbojas ventilatori, it kā mēģinot atvēsināt un nomierināt mūsu uztveri. “Darbu iedvesmojusi pārkarsētā informācijas sfēra. Ziņas un reklāmas mums nepārtraukti uzbrūk, līdz informācija kļūst par cietu troksni. Tā arvien pieaugošo spriedzi var atvēsināt tikai vējš,” teikts darba aprakstā.
Dmytro Kurovskiy. School of Elegance. 2020. RA Gallery (Kijiva) stends
Taču gadatirgus neizvairījās arī no solidaritātes jautājumiem. “Šogad mums nav īpašas viesvalsts. Taču četrām Ukrainas galerijām, kas piedalās izstādē, esam radījuši īpašus nosacījumus: tās piedalās bez maksas, mēs organizējam transportu. Un mēs esam ļoti priecīgi, ka mums ir šī iespēja atbalstīt mūsu ukraiņu kolēģus. Izstādē piedalās arī viena galerija no Vīnes, kas arī pārstāv Ukrainas jaunos māksliniekus,” stāsta Sonata Baļuckaite.
Fragments no Barboras Ģediminaites darba galerijas Foreign Territory (Ņujorka/Viļņa) stendā. Foto: Arterritory.com
Ir arī darbi, kas atspoguļo tāla kara realitāti. Vai arī mūsu priekšstatus par to. Kā no spoguļa izgrieztajos afgāņu paklāju motīvos – tanku, lidmašīnu un helikopteru ornaments Barboras Ģediminaites darbā galerijas Foreign Territory (Ņujorka/Viļņa) stendā. “Spoguļu izmantošanas ideja ir pašrefleksija. Tu skaties uz tiem un redzi savu atspulgu. Taču tie atspoguļo arī to cilvēku realitāti, kuri šos paklājus auž,” skaidro māksliniece.
Maras Kiršbergas instalācija “Bleeding Dry” Tallinas Uus Rada Gallery stendā. Foto: Arterritory.com 
Vēl viens aktuāls globāls temats ir ekoloģija, ko var aplūkot caur mašīnu un organisko vielu attiecību prizmu. Un šeit ir vērts pieminēt jaunās vācu mākslinieces Maras Kiršbergas (Mara Kirchberg) instalāciju “Bleeding Dry”, kas izstādīta Tallinas galerijas Uus Rada Gallery stendā – mākslinieku vadītā telpā, kurā tika prezentēti to mākslinieku darbi, kuri studē Igaunijas Mākslas akadēmijas (EKA) laikmetīgās mākslas maģistrantūras (MACA) programmā. Darbā tiek izmantota izlietota motoreļļa, kā arī dzesēšanas šķidrums. “Šķidrumi, ko parasti izmanto sistēmas darbības nodrošināšanai, dabiski pil un plūst pa caurspīdīgās membrānas virsmu. Nostādot skatītāju nepazīstamā situācijā, darbs piedāvā iespēju tuvāk ieskatīties nezināmajā anatomijā, ļaujot rast asociācijas ar asins šūnām un citiem mikroorganismiem. Šķidrumi, kas plūst ļoti lēnā tempā, nepārtraukti rada šķietami pazīstamas, bet dīvainas biomorfas formas un jaunus orgānus, tomēr gravitācija galu galā pakļauj tos izzušanai,” stāsta darba apraksts. “Tā ir sava veida dzīva skulptūra, kurai katru dienu nepieciešama aprūpe,” stāsta Mara. “Man ir pieredze horeogrāfijā un performances mākslā. Mani interesē ķermenis un ķermeņa funkcijas, kā arī tas, kas notiek, kad ķermenis pārstāj funkcionēt. Pakāpeniski esmu nonākusi pie tā, ka apvienoju ķermeņa un rūpniecisko iekārtu funkcijas. Galvenokārt strādāju ar medicīnas precēm, santehnikas piederumiem un materiāliem, kas nāk no autoservisiem. Cenšos atrast estētiku kaut kam ļoti netīram un slikti smaržojošam, atrast fiziskas organiskas struktūras kaut kam ļoti mākslīgam.”
Savā ziņā šī uzsvērti lēnā, gandrīz nemanāmā izlietotās eļļas un dzesēšanas šķidruma pilienu pilēšana sasaucās ar jau pieminēto Airas Naginevičutes darbu Pregnant Silince. Citāda laika izjūta, citāda laika fizioloģija cilvēkiem un notikumiem piesātinātajā mākslas meses telpā.
Katrin Piile. An Idyll No.3. TÜTAR GALLERY (Тallina) stends
Vēl jāuzsver, ka šogad ArtVilnius’23 mesei bija īsts Cits jeb alter ego. Mākslinieki (starp citu, arī ArtVilnius’23 dalībnieki) Roberts Narkus un Laura Kaminskaite iniciēja “paralēlo” mākslas mesi “Komisas” Tech Zity Vilnius telpās, kas ir jauns IT un mākslas centrs pilsētā. Vairāk nekā 30 mākslinieku brīvprātīgi pieteicās piedalīties šajā pasākumā, paši lemjot – ko izstādīt, kā izstādīt un kā novērtēt savus darbus. “Šāds modelis, iespējams, varētu radīt galerijām bažas, jo šajos sociālo mediju un blokķēžu sniegto iespēju laikos galeristu darbs ir sarežģīts un izaicinājumu pilns. Tomēr mēs netiecamies provocēt, “Komisas” ir svētki augošai kopienai, kas cenšas brīvāk paraudzīties uz tabu, kas ieskauj mākslas jomu,” sacīja Roberts Narkus.
Indrė Rybakovaitė. Riga Aviation Museum. 2023. Galerijas Akademija (Viļņa) stends
Kad jautāju Sonatai Baļuckaite par viņas un kolēģu – ArtVilnius organizatoru attieksmi pret šo pasākumu, viņa atbildēja: “Mēs par to ļoti priecājamies: visās lielākajās Eiropas pilsētās, kur notiek mākslas meses, – Parīzē, Berlīnē un Londonā, – vienlaikus notiek četras vai piecas meses. Protams, nevaru teikt, ka šis ir tāda paša formāta pasākums, jo “Komisas” dalībnieki ir mākslinieki un pārsvarā jauni mākslinieki, savukārt mēs dodam priekšroku klasiskajam formātam ar galeriju piedalīšanos. Katrā ziņā ir patīkami, ka pilsētā vienlaikus notiek kaut kāda aktīva mākslas kustība. Tātad tā ir laba ziņa.”
Norvēģu māksliniece Marija Griniuka ne tikai uzstājās ar vairākām performancēm izstādē, bet arī demonstrēja video ar savu performanci Rīgas performanču festivālā “Starptelpa”. Foto: Andrejs Vasiļenko
Nav šaubu, ka šogad Viļņā mākslinieciskās aktivitātes kopumā kļuvušas dinamiskākas. Parādās jaunas institūcijas, jaunas telpas un jaunas iniciatīvas, ko veicinājis pilsētas entuziasms tās 700 gadu jubilejas atzīmēšanas sakarā. Uz šī fona ArtVilnius izskatās kā daudzlīmeņu pasākums ar jau nostiprinātu reputāciju. Bet tā vēsture aizsākās ne tik sen – pirmais gadatirgus notika 2009. gadā. Mesei patiešām izdevies kļūt par īstu reģionālo līderi. Ja runājam par nākotnes vēlmēm, tad gribētos vairāk redzēt galerijas no kaimiņvalsts Polijas un nedaudz tālākās Čehijas. ArtVilnius izaugsmes iespējas nebūt nav izsmeltas.
Vytautas Tomaševičius darbs Galerija MOrka (Viļņa) stendā. Foto: Arterritory.com 
Audrius Janušonis. Best Band Ever. 2022–2023. Programmas “Takas” ietvaros. Foto: Andrejs Vasiļenko 
Fotо: Andrejs Vasiļenko 
Titulbilde: Fragments no Pauļa Liepas ekspozīcijas galerijas “Māksla XO” sendā ArtVilnius’23 mesē. Foto: Sergejs Timofejevs
