Rūpīgi kūrēta platforma
Kristians Fukss
Par starptautisko mākslas gadatirgu Riga Contemporary
No 2. līdz 5. jūlijam jau otro reizi kultūrtelpā “Hanzas perons” notika starptautiskais mākslas gadatirgus Riga Contemporary, kuru organizē Kim? Laikmetīgās mākslas centrs sadarbībā ar Rīgas domi.
Pirmais notika 2025. gada jūlijā un guva pārsteidzoši labu rezonansi: četru dienu laikā to apmeklēja vairāk nekā 12 000 cilvēku, piedaloties 43 galerijām no 16 valstīm. Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktore Māra Lāce par pirmo izdevumu izteicās atzinīgi: “Tas ir tas, kādai Rīgai vajadzētu būt. Doma par laikmetīgās mākslas gadatirgu Rīgā beidzot ir realizējusies, un tam ir liela nozīme. Atmosfēra ir lieliska, un galeriju līmenis ir patiešām augsts.”
Nevar noliegt Kim? ieguldījumu Riga Contemporary plašajā publicitātes kampaņā. Stratēģiski izvietotas reklāmas afišas bija redzamas Rīgas lidostā, tirdzniecības centrā Stockmann un sabiedriskā transporta pieturvietās jau vairākus mēnešus pirms meses sākuma. Par rūpīgi pārdomātu komunikācijas elementu kļuva arī Kriša Salmaņa jaunākā skulptūra “Milda”, kas ar Radio SWH atbalstu tika uzstādīta “Hanzas perona” pagalmā. Zaļā tērpais citplanētietim līdzīgais tēls, kas laista zālienu, piesaistīja garāmgājēju uzmanību un kalpoja kā vizuāls orientieris pasākumam. Kā saka pats mākslinieks: “Kad būs pasaules gals, kurš būs pēdējais, kurš mēģinās ko saglābt?””[1] Norādot uz ekstraterestriālu jeb citplanētiešu tematiku un vienlaikus akcentējot rūpes, kas izpaužas zāliena laistīšanā, skulptūra ar nosaukumu “Milda” turpina Kriša Salmaņa pēdējo gadu daiļradei raksturīgo politisko zemtekstu.
Krišs Salmanis. Milda, 2026
Šogad mesē piedalījās 42 galerijas no 16 valstīm. Pasākuma ietvaros notika arī plaša bezmaksas publiskā programma ar starptautiskiem viesiem, mākslas tūres un bērnu radošās darbnīcas, stiprinot Rīgas tēlu kā augošu laikmetīgās mākslas centru Baltijas reģionā. Šis kopums pasākumu padara interesantu arī tiem, kuri neko negrasās iegādāties. Stratēģiski izvēlētā atrašanās vieta netālu no pilsētas centra, līdzās Kim? nu jau ikgadējā festivālā “Ēdene” norises vietai, padara mesi par pieejamu un interesantu galamērķi pilsētniekiem.
Ar ārvalstu galeriju piesaisti situācija, šķiet, ir sarežģītāka. Jau pirms meses izziņotais dalībnieku saraksts liecināja, ka daļa pagājušā gada augsta līmeņa galeriju šogad nav atgriezušās, taču to vietā piesaistītas jaunas. No tām aptuveni astoņas galerijas jeb 19% ir piedalījušās Art Basel, savukārt vēl aptuveni deviņas galerijas jeb 21% no dalībniekiem iepriekš bijušas tādu prestižu mākslas tirgu kā Liste Basel dalībnieces: Bukia Vakhania (iepriekš Gallery Artbeat, Tbilisi), Castiglioni (Milāna), EASTCONTEMPORARY (Milāna), Galerina (Londona), Ivan (Bukareste), Jenny's (Ņujorka), Kin (Brisele), Kristina Kite Gallery (Losandželosa), Longtermhandstand (Budapešta), Margot Samel (Ņujorka), Polina Berlin Gallery (Ņujorka), Provence (Cīrihe), Tala (Čikāga), The Gallery (Ņujorka), Temnikova & Kasela Gallery (Tallina), Gauli Zitter (Brisele), KOGO (Tartu), The Green Gallery (Milvoki) un Weatherproof (Čikāga). Dažas ir pēdējā gada laikā dibinātas, daudzsološas galerijas (Nico Bernath (Bratislava), Met him pike hoses (Čikāga), The Gallery (Ņujorka), kas tikai uzsāk ceļu mākslas pasaulē. Starptautiskās galerijas un to īpatsvars (33 galerijas jeb aptuveni 79% no visiem dalībniekiem) veido meses pamatu. Tās šeit ieradušās, pateicoties meses kuratoriālās vīzijas veidotājam Džefrijam Rozenam (Jeffrey Rosen) – Tokijas galerijas MISAKO & ROSEN līdzdibinātājam un organizācijas New Art Dealers Alliance līdzprezidentam. Džefrijam izdevies piesaistīt plašu spektru augsta līmeņa daudzsološo galeriju, jo vairāku gadu garumā viņš veidojis spēcīgu profesionālo galeriju tīklu, organizējot dažādus sadarbības projektus. Piemēram, Olsen Confidential. Pagājušajā gadā intervēju Džefriju, un viņš norādīja, ka tādas lokālas meses kā Riga Contemporary ir nākotnes risinājums pretstatā lielajiem starptautiskajiem gadatirgiem, kas arvien vairāk pārvēršas par komercprojektiem. “Tie zaudē profesionālas starptautiskas izstādes statusu, kļūstot par izklaides biznesu, par necilvēciski lielu, skaļu, viena apmeklējuma laikā neizstaigājamu izstādi, kas galvenokārt nodarbojas ar biļešu tirgošanu. Lielākajās mesēs Eiropā, piemēram, Bāzelē un Londonā, biļešu cena ir 60–200 eiro. No tā izriet augstā dalības maksa galerijām. Rezultātā galerijas subsidē izklaides industriju. Tāpēc dažas meses sarūk, bet citām aug ieņēmumi un tās ir spējīgas atvērt jaunas meses dažādās pasaules malās.[2]
Ieejot Hanzas Peronā, iepriecināja rosība, plašums un notikuma svaigums. Ejot garām sarunu telpai, kafijas un atspirdzinošo dzērienu stendiem, nokļuvu meses zāles centrā, kur izvietoti meses rīkotāju – Kim? un MISAKO & ROSEN – stendi. To vidū eksponētas divas lielizmēra Indriķa Ģelža (1988) nerūsējošā tērauda skulptūras, kuras, lai gan ne īpaši izpgaismotas, radīja profesionālu iespaidu. Abu galeriju stendos izvietoti arī citi Ģelža skulpturālie objekti (kopumā astoņi darbi cenu amplitūdā no 3000 līdz 25 000 eiro). Puse no Indriķa Ģelža darbiem jau pirmspēdējā meses dienā bija pārdoti. Kim? stendu papildina Londonā dzīvojošās latviešu mākslinieces Karlīnas Mežeckas (1995) jaunāko darbu kopums.
MISAKO & ROSEN (Tokija) un The Green Gallery stendi. Foto: Kristīne Madjare
MISAKO & ROSEN stendā bija japāņu un amerikāņu mākslinieku darbi dialogā ar pazīstamāko latviešu vidējās paaudzes laikmetīgās mākslas pārstāvju darbiem. Šeit eksponēti Maijas Kurševas (1981), Ērika Apaļā (1981), Amandas Ziemeles (1990) un Viktora Timofejeva (1984) darbi līdzās COBRA (1981) un Kena Kagami (1974) fotogrāfijai Dieting Together (2025), kā arī japāņu mākslinieka un Tokijas galerijas XYZ Collective dibinātāja COBRA darbam Story of Egg (Bird Gallery for Bird) (2025). Šos darbus pagājušajā gadā šajā pašā mesē bija eksponējusi arī The Green Gallery (ASV). Stratēģisks lēmums – organizatoru lielākajos meses stendos izcelt tieši Latvijas laikmetīgo mākslu.
Good Weather (Čikāga, ASV) un Kristina Kite Gallery (Losandželosa, ASV) kopīgais stends, kur izstādīti amerikāņu mākslinieces Nancy Lupo darbi
Turpat līdzās atradās Good Weather (Čikāga, ASV) un Kristina Kite Gallery (Losandželosa, ASV) kopīgais stends, kur izstādīti bija divi amerikāņu mākslinieces Nancy Lupo (1983) darbi Bez nosaukuma (2025), katrs 10 000 eiro vērtībā. Abi darbi šķietami nejauši bija izvietoti nelielajā galerijas telpā, radot brīvu un nepiespiestu atmosfēru. Labajā pusē esošo instalācija sastāvēja no salvetēm, kas izskatās nejauši nomestas un vēja aizpūstas aptuveni divu metru attālumā. Māksliniece pēta, kā kopīgas pieredzes un ikdienišķu darbību atstātās pēdas, šajā gadījumā nomestas salvetes, var pārtapt skulpturālos objektos.
Pitted Dates no Helsinkiem jau otro reizi piedalās Riga Contemporary. Neatkarīgo izstāžu platformu un galeriju 2023. gadā dibinājis mākslinieks un kurators Sakari Tervo. Galerija atrodas bijušajā aukstuma noliktavā Helsinku Teurastamo rajonā. Lai gan dibināta tikai 2023. gadā, tā jau ieguvusi starptautisku atpazīstamību – 2026. gadā Pitted Dates kļuva par pirmo Somijas galeriju divdesmit gadu laikā, kas tika uzņemta Liste Art Fair Basel dalībnieku vidū. Riga Contemporary galerijai ar pārdošanu neveicas, taču Sakari Tervo atzīst, ka tas viņam nav galvenais: “Esmu priecīgs par ārkārtīgi lielo apmeklētāju skaitu, un man svarīgāk ir stiprināt saikni starp Somijas un Baltijas laikmetīgās mākslas vidi. Atšķirībā no Liste, Riga Contemporary nav tik dārga un tik ilga – Liste ilgst septiņas dienas.”
EASTCONTEMPORARY, kas atradās nedaudz tālāk, ir viena no interesantākajām jaunās paaudzes galerijām Milānā. Tā dibināta 2020. gadā kā bezpeļņas izstāžu telpa, bet jau 2021. gadā kļuva par komerciālu laikmetīgās mākslas galeriju. Tās mērķis ir iepazīstināt starptautisko auditoriju ar māksliniekiem no reģioniem, kas Rietumeiropas mākslas tirgū ilgstoši bijuši nepietiekami pārstāvēti. Galerija sevi raksturo kā tiltu starp Austrumu un Rietumu mākslas kopienām, veidojot izstādes, publikācijas un publiskās programmas, kas rosina dialogu par kultūras identitāti un mūsdienu sabiedrību. Neraugoties uz salīdzinoši īso darbības laiku, EASTCONTEMPORARY jau guvusi starptautisku atzinību. 2022. gadā galerija saņēma Opening by Allianz Award mesē ARCOmadrid par labāko jaunās galerijas prezentāciju, savukārt 2024. gadā galerijas vadītāja Agnieszka Fąferek – Diana Bracco Award for Women Art Entrepreneurs mākslas mesē Artissima. EASTCONTEMPORARY ir viena no galerijām, kas pēdējos gados īpaši veicinājusi Baltijas mākslinieku atpazīstamību Itālijā. Piemēram, galerija pārstāv Lietuvā dzimušos Andriusu Arutiunjanu (Andrius Arutiunian, 1991) un Anastasiju Sosunovu (Anastasija Sosunova, 1993), kā arī iepriekš izstādījusi vairākus Baltijas reģiona autorus, kļūstot par nozīmīgu partneri reģiona laikmetīgās mākslas starptautiskajā apritē. Šogad galerija prezentē poļu mākslinieces Ania Bąk (1984) jaunāko rozā toņu abstrakto gleznu ciklu un viņai raksturīgās ģitāru skulptūras. Strādājot glezniecības, tēlniecības un skaņas mākslas laukā, Bāka rada poētiskus dialogus starp organisko un industriālo pasauli.
Brazīliešu mākslinieces Maria Luisa Toral (1998) darbs Toral Still clock, 2026, no sērijas Holes Wholes, 22x34 cm
Precīzs un savā vienkāršībā pārsteidzošs bija Castiglioni (Milāna) stends, kurā varēja apskatīt brazīliešu mākslinieces Maria Luisa Toral (1998) darbus. “Šī ir pirmā personālizstāde, ko veidojam kopā, jo sadarbību sākām pavisam nesen – būtībā pirms aptuveni diviem mēnešiem. Oktobrī galerijā Milānā viņai būs pirmā personālizstāde, kurā tiks eksponēti arī šie darbi. Runājot par šo mesi, man bija liela ziņkāre, kā darbosies šī kultūru sastapšanās starp Brazīliju un Latviju. Jāsaka – ļoti labi. Apmeklētājiem šie darbi ļoti patīk, un mēs jau esam pārdevuši vairākus no tiem,” stāsta galerijas dibinātājs Luka Kastiljoni (Luca Castiglioni).
Marijas Luisas Toralas radošā prakse atrodas starp antropoloģiju un mākslu. Viņa studējusi gan antropoloģiju, gan mākslu, un savus darbus veido, vācot priekšmetus, ko cilvēki izmetuši vai atstājuši Sanpaulu pilsētvidē. Tie var būt gan atkritumi, gan dažādi atrasti objekti. Mākslinieces pamatideja balstās pārliecībā, ka tas, ko cilvēki atstāj aiz sevis, daudz atklāj par konkrētas vietas kultūru, laiku un sabiedrību. Atrastos priekšmetus viņa pārveido, izmantojot pieeju, kas pietuvojas glezniecībai un kolāžai. Toralu īpaši interesē caurspīdīgi un puscaurspīdīgi materiāli, jo tie ļauj skatītājam uztvert ne tikai pašu darbu, bet arī telpu aiz tā. Tādējādi veidojas dialogs starp mākslas darbu un vidi, kurā tas tiek eksponēts. Darbu cenas svārstās ap 1000 eiro.
“Vienu darbu pārdevām kolekcionāram, kurš saistīts ar galeriju, bet otru iegādājās kolekcionārs šeit, pašā mesē. Viņš nav no Rīgas – tas ir vācu kolekcionārs. Taču iepazināmies jau pagājušajā gadā, pirmajā Riga Contemporary. Tas parāda, ka kontakti, kas veidojas mākslas mesē, turpinās un attīstās arī nākamajos gados,” stāsta Luka Kastiljoni.
KOGO galerijas stends. Foto: Kristīne Madjare
Pretī atradās KOGO galerija no Tartu, Igaunijā, kas šogad izstād\ija latviešu mākslinieci Elīnu Vītolu (1986) un igauņu mākslinieci Eiki Epliku (Eike Eplik, 1982). Sarunā viena no galerijas vadītājām Šeldas Puķīte atzina, ka aktīva dalība mākslas mesēs ir atmaksājusies – svētdienas rītā jau bija pārdotas divas igauņu mākslinieces skulptūras, bet nesenā dalība Art Vilnius 2025, kur galerija prezentēja Kristi Kongi, Eikes Eplikas un Sabīnes Verneres darbus, bijusi vēl veiksmīgāka pārdošanas ziņā. No 2021. līdz 2024. gadam KOGO piedalījās Liste Art Fair Basel, taču pēdējos divus gadus galerija no dalības atturas augsto izmaksu dēļ. “Liste lielākā priekšrocība ir atbalsta programmas. Friends of Liste programmā noteiktām galerijām tiek piešķirta atlaide dalības maksai. Mēs šo iespēju esam saņēmuši pat trīs reizes. Turklāt, ja mesei tiek radīti jauni darbi, var pieteikties arī jaunu darbu producēšanas atbalsta programmai. Arī tajā vairākas reizes esam saņēmuši 1000 eiro finansējumu. Rīgā lielākais pluss ir ļoti zemā stenda īres maksa – tikai 500 eiro (to subsidē Rīgas domes atbalsts – K. F.).”
Gauli Zitter (Brisele) stends
Galerijas “ALMA” stends
Jaunā uzlecošā zvaigzne – beļģu galerija Gauli Zitter, kas nesen saņēma The Kemmler Foundation Art Prize 2026 Liste Art Fair Basel ietvaros un pagājušā gada oktobrī piedalījās Art Basel Paris, – bija izstādījusi britu mākslinieka Gabriela Hārtlija (Gabriel Hartley, 1981) abstraktas, minimālistiskas ainavas (2024–2026) cenu amplitūdā no 2500 līdz 5500 eiro. Iztaujājot vienu no galerijas dibinātājiem, mākslinieku Filipu Poppi (Philip Poppe, 1987), dzirdēju, ka Riga Contemporary pārdošana ir lēna, taču jau nākamajā dienā viens no darbiem tika notirgots latviešu kolekcionārei, kas iepriekšējā gada mesē jau iegādājusies darbu no šīs galerijas. Jautāju, kā trīs gadu laikā izdevies iekļūt Art Basel Paris. Filips atzīst, ka pēdējā gada laikā daudzas galerijas pārtraukušas darbību, retāk piedalās starptautiskajās mesēs vai augsto dalības izmaksu dēļ no tām atteikušās, tādēļ šobrīd parādījušās vairāk iespēju jaunām galerijām. “Vieglāk ir iekļūt ar sarežģītu, konceptuāli spēcīgu un rūpīgi kūrētu programmu, nevis ar viegli pārdodamiem darbiem. Tomēr tas bija ļoti dārgs prieks. Turpretī Liste Art Fair Basel 2026 mums noritēja ļoti veiksmīgi – pārdoto darbu vērtība pārsniedza 50 000 eiro – mēs piedāvājām dāņu gleznotāja Mortena Knudsena (Morten Knudsen, 1985) darbus. Visi nozīmīgākie mākslas kolekcionāri dodas tieši uz turieni.”
Zane Tuča. Akmens ainava Guincho. 30x40 cm
Iepretim Gauli Zitter Rīgas galerija “ALMA” izstādīja jaunākos savrupās mākslinieces Zanes Tučas (1989) darbus, kas tika apvienoti ar Kriša Salmaņa (1977) vēsu toņu darbu izlasi no personālizstādes “Apvāršņi” (2025). Kreisajā pusē atradās monumentālais Ērika Apaļā darbs “Ģimene” (2019) – viens no dārgākajiem darbiem mesē (18 000 eiro). Apaļā darbi no dažādiem radošās darbības periodiem šogad eksponēti trīs galeriju stendos – MISAKO & ROSEN (Tokija), PROVENCE (Cīrihe) un “ALMA” (Rīga).
Jenny's (Ņujorka) stends. Foto: Kristīne Madjare
Jenny’s (Ņujorka, ASV) izstādīja jaunā amerikāņu mākslinieka Nilo Goldfarba (Nilo Goldfarb, 1996) fotogrāfijas, katru par 1000 eiro. Tajās attēloti studenti no Rutgersas Universitātes Ņūdžersijā, kuru mākslinieks nesen absolvējis. Jenny’s dibinājusi Dženija Borlande (Jenny Borland) kopā ar Metjū Sovu (Matthew Sova); pirms tam Borlande strādāja ietekmīgajā Ņujorkas galerijā Gavin Brown’s Enterprise (1994–2020). 2022. gadā Kim? un Jenny’s kopīgi organizēja izstādi Nothing To Write Home About, kas notika Kim? Laikmetīgās mākslas centrā un tika veidota kā abu institūciju kopprojekts. Tā paša gada vasarā Kim? Jenny’s galerijas telpās Ņujorkā īstenoja atbildes projektu VAGABOND \ A PLACE HARD TO PLACE, tādējādi īstenojot galeriju apmaiņas programmu.
Starp daudzajiem interesantajiem piemēriem ir arī dažas mazāk pārliecinošas galerijas, kas šķiet koncentrētas zāles labajā malā. Turpinot ceļu apkārt zālei, nonāku pie PROVENCE (Cīrihe, Šveice) stenda. Šis projekts sākotnēji aizsākās kā mākslinieka Tobiasa Kaspara (Tobias Kaspar, 1984) un mākslas vēsturnieka Hannesa Loihingera (Hannes Loichinger) 2009. gadā realizēta ideja. No 2018. gada tas turpinājās kā PROVENCE REPORT – mākslas un kultūras žurnāls, kas iznāk divas reizes gadā. Pēdējos gados PROVENCE attīstījusies arī kā galeriju un izstāžu platforma Cīrihē, organizējot izstādes, pārstāvot māksliniekus un piedaloties starptautiskās mākslas mesēs, piemēram, Art Genève un June Art Fair. Mesē galerija izstādīja Ērika Apaļā (1977), Silvijas Flērī (Sylvie Fleury, 1961), Edgara Gluhova (1980), Johannas Kotlaris (Johanna Kotlaris, 1983) un Džonatana Monka (Jonathan Monk, 1969) darbus.
Rīga Contemporary tiek veidots nevis kā komerciāla mese ar simtiem dalībnieku, bet kā rūpīgi kurēta platforma. Šāda veida meses (vai lielo mešu – kā, piemēram, Art Basel Zero 10 – atsevišķas sadaļas) kļūst par arvien biežāk sastopamu parādību. Līdz pavisam nesenam laikam šī formāta atlases kritēriji bija nemainīgi teju četrdesmit gadus. Vairumā gadijumu mešu atlases komitejas veidoja pašas galerijas, kuras nebija nedz pietiekami objektīvas, nedz gana caurspīdīgas, izmantojot savas tiesības lemt par citu galeriju iekļaušanu vai neiekļaušanu.[3]
Svarīgi saprast, ka šīs galerijas nav konkurenti tradicionālā izpratnē. Daudzas uzaicinātās galerijas jau iepriekš ir sadarbojušās savā starpā vai ar Kim? Laikmetīgās mākslas centru, tādēļ veidojas uzticības tīkls. Tās bieži vien cita citu iesaka kolekcionāriem, aizdod darbus izstādēm un kopīgi attīsta savu mākslinieku starptautisko atpazīstamību. Rīga Contemporary veidojas par augstākā līmeņa mesi Baltijā un Ziemeļvalstīs, un man ir liels prieks par to.
Foto: Kristīne Madjare
***
[1] Riga Contemporary. (2026, June 29). The last gardener has arrived \uD83C\uDF3F We are delighted to announce Krišs Salmanis' sculpture Milda, just revealed outside Hanzas Perons for Riga Contemporary 2026. If you are patient, you can catch a rainbow. [Instagram Reel]. Instagram. Instagram Reel
[2] Fukss, K. (2025, 27. jūlijs). Mēģiniet sadarboties! Intervija ar mākslas meses Riga Contemporary programmas direktoru Džefriju Rozenu. Diena. https://diena.lv/raksts/kd/intervijas-54/meginiet-sadarboties-intervija-ar-makslas-meses-riga-contemporary-programmas-direktoru-dzefriju-rozenu-14339178
[3] Barragán, P. (2008). The art fair age. Milano: Charta
Titubilde: Foto: Ģirts Raģelis
