Miķeļa Fišera lielā kosmiskā māksla
Pāvels Gerasimenko
04/04/2012
Foto: Pāvels Gerasimenko un Niks Iļjins
Miķeļa Fišera personālizstāde “Kosmoss kļūdas nepiedod” ir skatāma Sanktpēterburgas galerijā “Formula”, loftu projektā “Etaži” no 17. marta līdz 12. jūnijam.
Miķeļa Fišera izstāde skatāma Sanktpēterburgas galerijā “Formula”, loftu projektā “Etaži”. Rīdziniekam, droši vien, šajā ziņā pierasts un saprotams būs tikai mākslinieka vārds, savukārt Sanktpēterburgas iedzīvotājam – viss pārējais, izņemot mākslinieka vārdu. Latviešu skatītājam Miķelis Fišers ir labi pazīstams, bet Sanktpēterburgā laikmetīgā māksla no Latvijas ir redzama reti un neregulāri, ar latviešu mākslas scēnas vārdiem un notikumiem šeit praktiski neiepazīstina (tieši šo situāciju iespēju robežās cenšas labot Arterritory.com). Tāpēc ir dabiski, ka katra jauna mākslinieka daiļrade tiek uztverta atsevišķi un kā savrups fenomens. Ko var un ir vērts uzzināt par mākslinieku pirms iepazīšanās ar izstādi? Miķelis Fišers ir dzimis 1970. gadā, mācījies Rīgā, Mākslas akadēmijā. Kā jebkurš laikmetīgs mākslinieks, Fišers aktīvi darbojas visdažādākajos medijos: gan glezniecībā, gan instalācijā, gan video, un līdzās tam visam viņš nodarbojas arī ar scenogrāfiju. “Kosmoss kļūdas nepiedod” ir viengabalains, apjomīgs projekts, darbi tapuši laikā no 2009. līdz 2012. gadam. Izstādē ir apvienoti gan glezniecības darbi, gan skulptūra ar atrastiem objektiem, gan instalācija, gan arī skaņas noformējums. Vēl var piebilst, ka izstādes atklāšanā mākslinieks visiem klātesošajiem piedāvāja iespējamā kontakta ar citplanētiešiem gadījumā izmantot aizsargcepures, kuras mākslinieks bija izgatavojis galvā uzvelkamu papīra maisiņu veidā.
Lai gan mākslinieks ar kosmisko tēmu reizumis apietas absolūti nenopietni, tā viņa daiļradē ieņem nopietnu un svarīgu vietu, un Fišeram izdodas radīt pašam savu kosmosa tēlu. Eksistē tik daudz visdažādāko kosmosa tēlu, ka tie ir jau kļuvuši par atsevišķu nodaļu gadsimtiem ilgajā neizpētītā attēlošanas vēsturē, tomēr iespēja pārliecināties un pārbaudīt savus minējumus cilvēkiem ir bijusi tikai pēdējos 50 gadus. Kad kosmosa apgūšanas vēsture ir neatņemama visas valsts vēstures sastāvdaļa, kā tas ir Krievijas tradīcijā, tad raksturīgākais un visizplatītākais tēls ir saistīts ar heroismu un varoņdarbu.
Saimnieks. Audekls, eļļa. 80 x 60 cm. 1995
Miķeļa Fišera kosmoss ir citāds: tam nepiemīt patētika un, šķiet, svarīgākais un vienīgais, ko par to var pateikt, ir – tā ir vieta, kas atšķiras no Zemes. Iespējams, ka šādi kosmosu iztēlojās cilvēki pirms kosmiskā laikmeta sākuma, tā to literatūrā attēloja Edgars Berouzs, Aleksejs Tolstojs vai, piemēram, Ježijs Žulavskis romānā “Uz sudrabotās planētas”. Nepierastā ainavā ir pārnestas visas Zemes kaislības un emocijas, bezgaisa telpā attiecības starp cilvēkiem ir saasinātākas, priekšmetiskā pasaule retinātās atmosfēras dēļ izskatās biedējoša. Miķeļa Fišera kosmoss it kā simbolizē citu dzīves kārtības iespēju, “kā uz Zemes, bet mazliet citādāk”. Kosmosa atklāšana un kosmiskie lidojumi bija tiešām revolucionāra parādība: pirmo kosmiskās tēmas entuziastu apziņā iziešana ārpus Zemes orbītas un pievilkšanas spēka likumiem pilnībā izmainīja veco dzīves iekārtu, un tikai nākamās paaudzes kosmiskā kuģa kapsulā iekrāva visas Zemes problēmas.
Monolīts. Ready-made objekts. 2012
“Kosmoss kļūdas nepiedod” – tas ir arī masu mediju kosmoss, kas no skatītāja ir nodalīts divkārši – ne tikai ar iluminatora vai skafandra stiklu, bet arī ar projekciju monitorā. Leģendārais stāsts par to, ka amerikāņu astronauti patiesībā uz Mēness neizkāpa, un visā pasaulē demonstrētie televīzijas kadri patiesībā filmēti Holivudas studijas paviljonā, ir zināms visiem. Objekti Fišera izstādē nostiprina šīs šaubas par kosmosa reālumu un aizdomas par tā totālo sagudrotību – mākslinieks veido instalācijas ar kosmonautu figūriņām, kas ņemtas no rotaļlietu komplektiem, apgaismo tās ar zilu vai sarkanu gaismu un pastiprina iespaidu ar “ne šīs pasaules” skaņu. Tas pats rakurss, kas objektos ar kosmonautiem-zaldātiņiem, tiek izmantots arī gleznās: ļoti maziņa kosmonauta figūriņa tuksnesīgā un nosacītā ainavā daudzās gleznās atgādina par Stenlija Kubrika “2001: Kosmisko odiseju”.
Dekompresija. Audekls, eļļa. 125 x 159 cm. 2009
Mākslinieks no kosmosa sagaida nopietnu atbildi uz saviem nopietnajiem jautājumiem. Garīgās problēmas, kuras Miķelis Fišers mēģina attēlot, viņu patiešām uztrauc. Tajā pašā laikā laikmetīgā māksla aiz postmodernistiska paraduma izvairās no lielās tēmas, kura parasti saistās ar ezotēriku un new age. Miķelis Fišers pārvar šos šķēršļus un ierobežojumus, gluži kā pierasto Zemes pievilkšanas spēku, balstoties ne tikai laikmetīgās mākslas ironijā, bet arī simboliskās glezniecības tradīcijā ar tās nospriegoto enerģētiku.
