“Iespējama vieta” Cēsu Izstāžu namā. Ekspresintervija ar Andri Eglīti
Agita Salmiņa
08/08/2014
“Iespējama vieta”
Cēsu Izstāžu nams, Cēsis
9. augusts – 9. septembris, 2014
Andris Eglītis izstādē “Iespējama vieta” (Possible Space) Cēsu Izstāžu namu pārvērtis abstraktā būvē, tādējādi māksliniekam spēlējoties ar vidi un skatītāja maņām. Kā to raksturojis mākslas teorētiķis un izstādes kurators Kaspars Vanags, “telpiskas konstrukcijas pieļāvuma izteiksmē – [mākslinieks] lūkojas caur ķermenisku pieredzi izprast attiecības starp iespējām un spējām”. Tāpat Eglīša daiļrades sekotājus šī izstāde pārsteigs ar māksliniekam netipisku izpausmes formu – fotogrāfiju. Taču tā netiks izmantota tradicionālajā, bet gan vairāk Andrim Eglītim tipiskā manierē.
Fotogrāfa gēns māksliniekā ir pārmantots no vecvectēva, kuram Cēsu pilsētas centrā reiz piederējis foto ateljē. Eglītis, atradis vectēva stikla plašu fotoaparātu, radījis nefunkcionālas lauku apbūves fotogrāfijas, kas pārnestas uz finiera dēļiem, pārklātiem ar fotoemulsiju. “Darbos nav runa par digitālo attēlu vai moderniem koksnes materiāliem kā par pārejošu parādību, nav arī par ticību kam citam, nepārejošam. Melnbaltajās miglas bildēs ar neviendabīgā fotoemulsijas klājuma notecējumiem redzama koktēlniecība vai arhitektoniskas etīdes. Tajās nolasāmas formālista šaubas, viņa ticībai mijoties ar domu par materialitātes mainīgajā dabā ieprogrammētu formas zūdīgumu,” darbus komentē Kaspars Vanags.
.jpg)
Izstāde līdz šim divreiz izrādīta Beļģijā – galerijā De Filliatur Alast un grupas absolventu izstādē Gentes Augstākajā mākslu institūtā HISK (Higher Institute for Fine Arts), kur Eglītis apguva aspirantūras studijas. Taču katra jauna vide māksliniekam ir izaicinājums, un tāda ir arī ar vēstures liecībām jeb arhitektoniskām vīzijām piesātinātais Cēsu Izstāžu nams, par ko mākslinieks atzīst, ka ir interesanti, taču sarežģīti darboties. Izstāde Cēsu Izstāžu namā būs apskatāma no 9. augusta līdz 9. septembrim. Atklāšana jau šovakar plkst. 17.00.
Kāda ir izstādes “Iespējamā vieta” galvenā iecere?
Daudz domāju par abstraktu formu savienošanu ar arhitektūru. Izstādē atspoguļojas mana interese par vieliskumu un materialitāti, savienojumā ar abstraktām, iztēlotām formām, ikdienišķo un ideālo – par atpazīstamu arhitektonisku formu savienojumu ar tīrās ģeometrijas poētiku. Daļu izstādes veidos lielizmēra būvējumi – instalācijas, kas ir kā izejas punkti tālākai idejas attīstībai.
No kā guvāt iedvesmu šiem darbiem?
Nevarētu teikt, ka no kaut kā iedvesmojos. Šis drīzāk ir turpinājums darbu ciklam, kas aizsācies Beļģijā.
Vai darbi tika radīti Drustos?
Jā, liela daļa. Taču es nevarētu teikt, ka tajos būtu tieša Drustu ietekme vai ka būtu iedvesmojies no šīs vides. Izstādē ir savienoti lokālie iespaidi ar vispārinātākām, ar konkrētu vietu nesaistītām tēmām, koncentrējos uz plašāku nozīmju loku meklējumiem un radot abstraktus veidojumus. Tiešāka atsauce uz Drustiem drīzāk bija ciklā “Zemes Darbi”.
Vai šī izstāde ir radīta tieši Cēsīm?
Tā tapa kā noslēguma darbs manām pēcdiploma studijām Beļģijā. Arī pati ideja par jauno gleznu ciklu radās tur – Gentē.
Vai arī šoreiz spēlēsities ar telpu, kurā izstāde tiks uzstādīta?
Vienmēr izstādes veidoju atkarībā no telpas un vides, kurā tā tiks izrādīta. Cenšos tās iekārtot tādā veidā, lai tās palīdzētu skatītājam saprast manu ideju. Un arī šoreiz tiks pārveidotas Cēsu Izstāžu nama iekštelpas, kā arī – apgūtas ārtelpas. Cēsu Izstāžu nams šai izstādei ir lieliski piemērots, jo tajā atrodamas atsauces gan uz padomju, gan senākiem laikiem. Uzskatu, ka dažādos vēstures periodos cilvēki arhitektūrā ir mēģinājuši iemiesot savu izpratni par dzīves ideāliem. Šajā konkrētajā vietā [Cēsu Jaunās pils priekšpagalmā – A. S.] manāmas “vīzijas” no dažādiem laikmetiem – 19. gadsimta Jaunā pils, vēsturiskā Livonijas ordeņa pils, padomju periods, eiro remonts. Izstādē vēlos spēlēties ar “vīzijām” kādas tās ir šobrīd – mūsdienās. Taču svarīgi ir nepazust ēku racionalitātē, bet palikt iztēles telpā, veidojot jaunus tēlus.
Ar ko šī izstāde ir īpaša jums? Vai eksperimentējāt ar ko jaunu?
Pirmo reizi izstādīšu foto darbus, kurus izgatavoju no pašdarinātām foto platēm. Tāpat līdz šim sev neierastā mērogā pārveidošu izstādes telpu. Skatītājs varēs ienākt kā atsevišķā veidojumā, tādējādi gūstot īpašu pieredzi, pārdzīvojumu. Materiāli un forma šajā gadījumā spēlēs nozīmīgu lomu. Veidojot izstādes iekārtojumu, izmantoju koku, audeklu, arī plastmasu un sienu.
Ko jums nozīmē izstāde Cēsīs?
Esmu daļēji cēsnieks, un līdz šim esmu te izstādījies jau trīs reizes. Cēsu kultūras konteksts ir ļoti patīkams, jo īpaši vasarā, kad tā ir populārākā kultūras pilsēta. Tās man ir it kā mājas, bet tajā pašā laikā – ārzemes.
Kas ir “Iespējamā vieta”?
Tā ir vieta, ko ir iespējams radīt, tā nav iztēlota, bet gan iespējama. Es spēlējos ar šīm nozīmēm, taču nosaukumam nav pārāk liela nozīme. Tas drīzāk intuitīvā līmenī iezīmē izstādes kopējo ideju.
