![Foto](/images/news/nw6587l.jpg)
Fotoreportāža: Latvijas paviljona 57. Venēcijas mākslas biennālē atklāšana
12/05/2017
Foto: Agnija Grigule
11. maija pievakarē Venēcijas mākslas biennālē, klātesot LR Kultūras ministrei Dacei Melbārdei, LR vēstniekam Itālijā Artim Bērtulim un citiem prominentiem viesiem, tika atklāta Latvijas paviljona ekspozīcija, kuras autors ir mākslinieks Miķelis Fišers. „Kas slikts var notikt” (What Can Go Wrong) – tādu nosaukumu Miķelis Fišers devis savam projektam Venēcijas biennālē, un skatītājs pēc saviem ieskatiem to var lasīt gan kā jautājumu, gan kā pārsteigumu, gan arī kā vēsturi vai pareģojumu.
Latvijas paviljona stāsts Venēcijas biennālē līdz skatītājam nonāk Miķelim Fišeram raksturīgā veidā – provokatīvos mākslas darbos, kuros ir mistiskas pasaules, sazvērestību teorijas, ezotērisku piedzīvojumu ilustrācijas, kas izmanto reālajā dzīvē labi pazīstamus nereālus tēlus – ķirzakcilvēkus, citplanētiešus, teiksmainus pusdievus, kā arī dokumentālus personāžus. Ekspozīcijas apmeklētāji šos tēlus iepazīs kokgrebumos, apjomīgā gaismas un skaņas instalācijā un lielizmēra gleznā „Izlaušanās. Ardievas esībai”.
Latvijas paviljona kuratore Inga Šteimane norāda, ka viens no interesantākajiem aspektiem Miķeļa Fišera darbos, it īpaši – kokgrebumos, ir tas, kā autora radīts mīts nonāk vēsturiskos apstākļos. „Tas tiek panākts ar detalizētu vides zīmējumu, precīzu psiholoģisku reakciju atveidojumu un ar darbības vārdiem nosaukumos. Ja reptiloīdi ārstē depresiju sterilizētajām nāriņam un pelēkās rases zinātnieki noņem cilmes šūnas ciklopiem, tad mīts nav iespējams, jo visi ir aizņemti ar darbu un politiku. Vērojot šo rosību, rodas neskaitāmi „kāpēc?”, līdz beidzot saproti, ka esi piedzīvojis bezatbildīgu politiku, atsvešinātu funkcionālismu, niknu ego un pilnīgu nevēlēšanos dzīvot tādā pasaulē,” stāsta kuratore.
Venēcijas biennālei sagatavots arī Latvijas paviljona izstādes katalogs, kurā iekļautas Miķeļa Fišera darbu skices un visi šī gada ekspozīcijai radītie mākslas darbi, kuratores Ingas Šteimanes un igauņu mākslinieka Margusa Tamma esejas par ezoteriskajiem naratīviem Latvijas un Igaunijas laikmetīgajā mākslā, kā arī Ilmāra Šlāpina eseja par Miķeļa Fišera vēlmi radīt pareizo apziņas situāciju skatītāju galvās.
Latvijas paviljona kuratore ir Inga Šteimane, komisāre – Daiga Rudzāte un producents – kultūras projektu aģentūra INDIE.
Miķeļa Fišera darbi 57. Venēcijas mākslas biennālē būs skatāmi līdz 26. novembrim, bet Arterritory piedāvā ieskatu vakardienas norisēs.
Miķeļa Fišera darbi Latvijas paviljona ekspozīcijā 57. Venēcijas mākslas biennālē
Mākslinieks Miķelis Fišers, Latvijas paviljona ekspozīcijas kuratore Inga Šteimane
LR Kultūras ministre Dace Melbārde
Miķeļa Fišera darbi Latvijas paviljona ekspozīcijā 57. Venēcijas mākslas biennālē
Mākslas mecenāts Jānis Zuzāns
No kreisās: Latvijas paviljona komisāre Daiga Rudzāte, māksliniece Laima Kaugure
Latvijas paviljona ekspozīcijas kuratore Inga Šteimane
Miķeļa Fišera darbi Latvijas paviljona ekspozīcijā 57. Venēcijas mākslas biennālē
Miķeļa Fišera instalācija Latvijas paviljona ekspozīcijā 57. Venēcijas mākslas biennālē
Latvijas laikmetīgās mākslas centra direktore Solvita Krese
Latvijas paviljona ekspozīcijas arhitekte Roberta Fišere
Mākslas kolekcionāri Jānis Zuzāns, Dina Zuzāne
Mākslinieks Andris Vītoliņš
Arhitekts Austris Mailītis
No kreisās: Andrejs Ēķis, Aigars Grauba
AB.LV Charitable Foundation Mākslas programmu vadītājs Kaspars Vanags, KIASMA muzeja direktors Lēvi Hāpala
Latvijas paviljona komisāre Daiga Rudzāte, mākslinieks Ģirts Muižnieks, mākslas kolekcionārs un kurators Māris Vītols
Mākslas kolekcionāre Irina Vītola
Beļģu mākslas kolekcionārs Alēns Servē
Režisors Mārtiņš Grauds
Latvijas paviljona ekspozīcijas arhitekts Martins Vizbulis, māksliniece Ieva Rubeze
Mākslas kurators Andris Brinkmanis, Arterritory latviešu sadaļas redaktore
No kreisās: Andris Vītoliņš, Miķelis Fišers, Andrejs Ēķis
Kristīne Sniedze
Vladislavs Korjagins
Diāna Vilistere