Aptauja: Mākslīgā intelekta radīta glezna šogad tika pārdota par 432 tūkstošiem dolāru. Ko jūs domājat par šo faktu? 0

Arterritory.com
03/01/2018

Oktobra beigās Christie's izsoļu namā Ņujorkā risinājās savdabīgs notikums, kura īsto nozīmību, iespējams, sapratīsim tikai pēc kāda laika: pirmo reizi tika izsolīta glezna, ko radījis mākslīgais intelekts. Parīzes mākslinieku apvienības Obvious radītā CAN algoritma uzgleznotais “Edmonda Belamija portrets” tika pārdots par 432 tūkstošiem ASV dolāru, vairāk nekā 40 pārsniedzot prognozēto summu. Arterritory.com lūdza savas aptaujas dalībniekiem jau tagad mēģināt komentēt, ko šis gadījums nākotnē varētu nozīmēt mākslai un kā tas varētu ietekmēt mākslas tirgu.

ARHĪVS: Mākslas tirgū ienāk mākslīgā intelekta radīti darbi

Zane Onckule, kim? programmas direktore

Fantastiski! Lai arī ķermeņa kults, no vienas puses, tiek uzturēts ar skaistumkopšanas, modes, neskaitāmo eko-industriju palīdzību, tā vairāk ir kā dekorācija jeb attēla projekcija. Īstā realitāte jau pavisam noteikti ir tā, kas ir netaustāma. Interesanti, vai šis “intelekts” tiks pie savas daļas atlīdzības un kā tas to tērēs?


Obvious. Barons Belamijs. © Obvious, 2018

Māris Vītols, kurators un kolekcionārs, biedrības “Latvijas kultūras projekti” vadītājs

Skaitļojamo mašīnu pielietojums mākslas radīšanā ar dažādu algoritmu palīdzību arvien vēršas plašumā. Šim maisam gals ir vaļā nu jau vairākus gadus, un daudzo projektu, kuros tiek izmantots mākslīgais intelekts, virzīšanu visdažādākajās mākslas jomās var izcelt kā nozīmīgu tendenci arī kuratoru praksē. Šim fenomenam kopumā bija veltīta 2017. gada Vīnes biennāle, kuras ietvaros, cita starpā, tika demonstrēts arī robots, kurš izveidots dzejas radīšanai. Pirms mēneša japāņu auto ražotājs Lexus prezentēja reklāmas video, kam scenāriju pilnībā uzrakstījis mākslīgais intelekts. Mākslīgā intelekta radītas gleznas pārdošana Christie’s nozīmē vienīgi to, ka mākslas tirgus ir pilnībā leģitimējis šādā veidā radītus mākslas darbus. Radošajiem cilvēkiem gan par to īpaši nevajadzētu uztraukties, jo pētījumi rāda, ka mākslinieka profesija, līdzās, piemēram, politiķim, ir vismazāk pakļauta izzušanas riskam vispārējās robotizācijas gaitā.

Līna Birzaka-Priekule, kuratore

No vienas puses, tā ir laikmeta liecība – gan interese, ko tādu izdarīt, gan cena, ko par to samaksā kolekcionārs. Taču pārdotais Edmonda Belamija portrets liek uzdot jautājumu, cik lielā mērā vēlme padarīt kaut ko tehniski iespējamu un būt pirmajam nav vienkārši kāda sacensības disciplīna? Kā arī par to, kādēļ kāds ir gatavs par to maksāt tik milzīgu summu? Kritiķim Džerijam Zalcam bija ļoti saistošs raksts saistībā ar šo tēmu How Does the Art World Live With Itself? (Kā māksla spēj sadzīvot ar sevi), kas apskata 2018. gadā iznākušo dokumentālo filmu par mākslas tirgu The Price of Everything (Cena visam).

Inga Lāce, Latvijas Laikmetīgās mākslas centra kuratore

Kā intelektuāls uzdevums mani interesētu, kas šai gadījumā ir ienākumu guvējs, kam pieder autortiesības, kā glezna tiks uzglabāta, kā par to tiks stāstīts. Valsts muzeji un privātkolekcijas joprojām sastop daudz izaicinājumu laikmetīgās mākslas kolekcionēšanā, domājot kaut vai par performancēm, konceptuālo mākslu vai dažādās tehnoloģijās balstītiem darbiem, sākot no to uzglabāšanas līdz juridiskajiem aspektiem, un, protams, arī darbu nozīmēm un vēstījumiem. Mani šis jautājums aizrauj tiktāl, cik tas varētu ietekmēt mākslas darba izpratni esošajos juridiskajos, praktiskajos un saturiskajos aspektos, un vai tas kā piemērs var kaut kā palīdzēt pavērt iztēli kādiem neparastiem risinājumiem vai jaunām atbildēm.

Ivars Drulle, mākslinieks

Lai arī šis konkrētais gadījums ir viens kārtīgs mārketinga un reklāmas triks, jāatzīst, ka mākslīgais intelekts straujiem soļiem ienāk mūsu sadzīvē. Nu jau 20 gadi ir pagājuši, kopš pirmais robots apspēlēja Pasaules čempionu šahā. Kopš tā laika roboti ir palikuši arvien ātrāki un radošāki, pēdējos gados apspēlējot dažādu spēļu čempionus augošā tempā. 2018. gads šajā laukā ir ievērojams ar to, ka ar mākslīgo intelektu (MI) apveltīta mašīna apspēlēja pašu ātrāko robotu. Šajā kontekstā ir svarīgi zināt, ka pirms uzvaras mašīnai tika iedoti šaha spēles noteikumi, ko tā apguva, spēlējot ar sevi nieka četras stundas.

Uzskatu, ka mākslīgā intelekta ienākšana mākslas laukā ir salīdzināma ar fotogrāfijas, video vai interneta ieplūšanu mākslā jeb, citiem vārdiem sakot, – šie cilvēka domu un roku pagarinājumi ir fundamentāli mainījuši mākslas valodu.

Esmu lasījis, ka ir veids, kā šaha vai citu spēļu speciālisti atpazīst, vai pretspēlētājs ir cilvēks vai MI iekārta. Mašīna reizēm veic tādus gājienus, kas ir šķietami neloģiski un kādus cilvēks nekad neizmantotu. Mašīnas gājieni nav balstīti intuīcijā, priekšnojautās vai bažās. Tieši tāpēc, ka tā spēj izpildīt uzdevumu ārpus cilvēka saprašanas rāmjiem, mākslas darbos tā varēs kāpināt pārsteiguma elementu. MI mašīnas spēs mūsu radošumu iegriezt tādā gultnē, par kādas esamību mēs šobrīd vēl nespējam pat iedomāties. Autoram noteikti var palīdzēt tāda iekārta, kas attiecībā uz mākslas darbu rīkosies līdz šim neiedomātā veidā.


Obvious. Edmonds Belamijs. © Obvious, 2018

Vita Liberte, VV Foundation dibinātāja un mākslas mecenāte

Tā kā man personīgi noteicošāks mākslas darba vērtībā ir mākslinieka nolūks un ideja, nevis tehniskā meistarība, tad es šādu darbu neiegādātos arī par 100 reizes zemāku cenu. Tomēr jāatzīst, ka mākslīgajam intelektam mākslā, tāpat kā citās nozarēs, varētu būtu liela nozīme nākotnē, un jo ātrāk mākslinieki to integrēs savā darbībā, jo labāk. Atcerēsimies, kādu pavērsienu mākslā ienesa Vorhola sietspiedes tehnika.

Karina Vissonova, dizaina pētniece un inovāciju stratēģe

Pirmkārt, tas mani nepārsteidz. Es domāju, ka šī mākslas darba vērtība nosaka tā vēsturiskā nozīme būt par šādas sabiedrības un tehnoloģijas attīstības simbolu. Protams, manā uztverē tas ir tikai viens no faktoriem. Otrs faktors, kas, domāju, iespaidoja šādu cenu, ir tieši pircēja tēls. Pieļauju, ka pircējs un arī viņa konkurenti, kas piedalījās izsolē, ir ieinteresēti MI tehnoloģijās, varbūt pat vairāk nekā mākslā. Katrā ziņā šī darba mākslinieciskā vērtība mani neiespaido, jo darba radīšanas process ir noteikta stila attēlu analīze.

Es šobrīd rakstu eseju izdevumam par biomimikriju, kur apskatu jautājumu, kādas kvalitātes raksturo “cilvēku”. Un es nonācu pie punkta, ka “radošā” kvalitāte neraksturo cilvēku kā atšķirīgu no citām būtnēm – gan putni, gan zivis izrāda radošas iezīmes, iekārtojot savus “mājokļus”. Šobrīd ļoti laikmetīgi ir vērtēt to, “kas ir cilvēks”, jo mākslīgais intelekts un robots Sofija mums parāda, “kas ir cilvēks”, bet bez visām attiecīgajām kvalitātēm.

Ja, piemēram, Sofija izvēlētos darboties mākslā un sāktu “gleznot”, vai viņas mākslas vērtība būtu salīdzināma ar cilvēka radītiem darbiem? Vai Sofijai pieejamais milzu informācijas apjoms iespaidotu, uzlabotu viņas radītā mākslas darba kvalitāti? Vai arī pārāks būtu cilvēks, jo viņa dabā ir kļūdīties un mākslu viņš rada, neanalizējot informāciju, bet virzoties uz iedomātu vizuālo izpildījumu un ļaujoties materiāla piedāvātajām īpašībām? Cilvēks rada darbu, ko mēs, pārējie cilvēki, spējam novērtēt, bet vai tā būtu arī ar Sofijas radīto?

Manuprāt, mums vēl nav valodas, lai pārklātu šo “novitāti”. Katrā ziņā filozofiski ir ļoti interesanti šo jautājumu iztirzāt.


Amerikāņu mākslinieka Katsu darbi – gleznas tiek veidotas ar dronu palīdzību. Foto: THE HOLE NYC
 

Artūrs Analts, dizainers

Savā ziņā postapokaliptisks vēstījums – māksla dzīvos arī pēc cilvēkiem. Ir jāsaprot, ka mākslīgais intelekts pats gleznu īsti nerada. Pagaidām cilvēks uzdod jautājumus, bet MI atbild, līdz ar to tā ir cilvēka un tehnoloģijas mijiedarbība. Šī ir viena no jaunajām tehnoloģijām, kas mākslā tiks ar vien vairāk pielietota un attīstīta tuvajā nākotnē. Konceptuāli asprātīgi ir amerikāņu mākslinieka Katsu darbi – gleznas tiek veidotas ar dronu palīdzību, tādējādi no radīšanas procesa “izņemot” cilvēka klātbūtni.

Gils Bronners, mākslas kolekcionārs

Tirgū acīmredzami ir pārāk daudz naudas!

Es neticu, ka kāds šo darbu nopirka tīri sava skaistuma un unikalitātes dēļ. Drīzāk gan ar mērķi spekulēt. Lai viņiem veicas!

Žozefs Kulī, mākslas kolekcionārs

Vai MI nozīmē ‘mākslīgais idiotisms’? Idiotismam nav robežu.

Džeimss Bekets, mākslinieks

Jēziņ! Tas vienkārši liekas atpalicīgi – vismaz attiecībā uz autorību, tehnoloģijām un tirgu. Taču tad es iedomājos, kādu atbalstu šāds fakts sniedz tiem, kas attīsta MI un uzskata to labu investīciju. Paskatieties dokumentālās filmas par [šaha superdatoru] Deep Blue un [uz jautājumiem atbildošo datorsistēmu] Watson, tur redzams, kā IBM pārņem cilvēciskās uzvedības nianses – gan šahā, gan spēlējot [TV erudīcijas spēli] Jeopardy! Ja jūs interesē MI, apskatiet Jonasa Lunda darbus un neseno Pjēra Ijga izstādi Serpentine galerijā. 

Marko Mētams, mākslinieks 

Izmantot mākslīgo intelektu, lai radītu mākslu, sacerētu mūziku, rakstītu tekstus utt. – šodien jau nekas vairs nepārsteidz. Mums ir mašīnas, kas var braukt bez šofera, lidmašīnas, kas var lidot bez pilota… es domāju, ka tas ir tikai sākums. Taču algoritmu, kas ģenērēja šo gleznu, kāds bija izdomājis un pārvērtis mākslas radīšanas medijā. Vispirms fotogrāfija kļuva par mākslas radīšanas mediju, tad nāca video, tad dators. Es visus šos medijus – fotogrāfiju, video, datoru – uztveru kā cilvēka rokas pagarinājumu vai pat mākslīgo roku. Algoritms vienkārši ir ļoti, ļoti, ļoti gara mākslīgā roka, taču tā joprojām ir kāda roka. Tāpēc es nespēju uztvert šo gleznu kā simtprocentīgi radītu bez cilvēka līdzdalības.

Pirkt to par 432 000 dolāru… Tas, protams, ir gaumes jautājums. Es nepirktu, jo man patīk, ja aiz darba varu sajust stāvam īstu cilvēku ar īstu dvēseli un unikālu balsi. Māksla man pirmām kārtām ir kaut kas, kas notiek starp diviem cilvēkiem. Taču, manuprāt, tas bija labs gājiens, lai pievērstu uzmanību un liktu mums aizdomāties par to, kas notiek un kurp virzās māksla. Arī lai ģenerētu ziņu un izsauktu plašāku diskusiju. Tāpat kā, kad Īlons Masks aizsūtīja savu Tesla mašīnu kosmosā.

Vai arī – tas viss ir milzīga plašsaziņas līdzekļu manipulācija un reklāmas kampaņa. Mēs dzīvojam ļoti interesantā laikā

Viktors Miziano, kurators, žurnāla “Hudožestvennij žurnal” galvenais redaktors (Maskava)

Nekādi! Tirgus nekad – un tagad vēl jo mazāk nekā iepriekš – nav saistīts ar mākslas procesu.

Milena Orlova, The Art Newspaper Russia (Maskava) galvenā redaktore

Jau bērnībā es apbrīnoju filmas par robotiem, kuri tūlīt-tūlīt aizvietos cilvēkus. Neesmu vairs jauna, taču neviens robots manā tuvākajā apkārtnē tā arī nav uzradies. Bet, ja nopietni, tad es neticu mākslīgajam intelektam kā radošam spēkam – iespējams, vienkārši tādēļ, ka slikti šajā jomā orientējos. Tādēļ faktu, ka izsolē kāds ne pārāk interesants portrets pārdots par lielu summu, uzlūkoju kā kāzusu vai reklāmas gājienu jauno tehnoloģiju attīstīšanai. Tiesa, negodīgie mākslas falsifikatori nu var berzēt rokas – parādījušās jaunas iespējas.

Agnija Migorodska, Rīgas laikmetīgās mākslas biennāles (RIBOCA) komisāre

Mani tas stipri biedē. Man māksla ir cilvēka pašizpausmes veids, ar to tā arī aizrauj. Mani nopietni satrauc tehnoloģiju augošā loma mūsu dzīvē un tas, ka tās jau kļuvušas par daļu no mums pašiem. Ļoti gribētos, lai saglabātos pēc iespējas vairāk cilvēciskā.

Nataļja Serkova, mākslas teorētiķe, projekta TZVETNIK (Maskava) dibinātāja

Patiesībā nevaru to kaut kā īpaši novērtēt. Tas neienes neko jaunu laikmetīgās mākslas tirgū kā tādā. Šajā tirgū pastāvīgi pērk un pārdod nevis māksliniekus un viņu darbus, bet gan tukšas zīmes, ikreiz tās piepildot ar jaunu saturu, un mākslīgā intelekta parādīšanās mākslinieka vietā neko nemaina šajā zīmju kursēšanas sistēmā. Nedomāju, ka tam būtu kaut kā jāpiesaista arī pašu mākslinieku uzmanība: mašīnu radītas mākslas niša ieņems savu vietu starp citiem mediju specifiskiem virzieniem līdzās ziloņu glezniecībai, art-brut vai science-art. Kā gadījumā ar jebkuru citu specifiskas nišas mākslu, interese par to te palielināsies, te kritīs. Tāpat nedomāju, ka te vērts runāt par jelkādām posthumānisma problemātikām un atcerēties “Pa asmeni skrejošo”, tā kā laikmetīgā māksla kā tāda joprojām visupirms ir produkts, ko vieni cilvēki rada citiem cilvēkiem.


Obvious. Grāfiene Belamija. © Obvious, 2018

Aļisa Savicka, Valsts laikmetīgās mākslas centra Pievolgas filiāles (Ņižņijnovgoroda) kuratore

Pats par sevi šis darbs ir bezgala viduvējs, tā zemo kvalitāti tehnoloģija nekompensē. Tomēr fakts ir interesants, un attieksme pret to var būt dažāda. Es sliecos uz atturīgu optimismu: šodien māksla nevar izgudrot tehnoloģijas – šī joma ir pārāk sarežģīta un dārga, tādēļ šīs tehnoloģijas parādīšanās mākslas teritorijā, ko vēl pie tam pastiprina pirmā pirkuma panākumi, var vērtēt kā pozitīvu notikumu. Par “mašīnu dumpi” runāt vēl ir pāragri, bet jaunās tehnoloģijas, bez šaubām, var atklāt māksliniekiem papildu iespējas, dot instrumentus darbam.

Stepans Subotins, mākslas grupas ZIP (Krasnodara) dalībnieks

Kaut kā šo faktu esmu palaidis garām, tomēr man liekas, ka māksliniekiem un mašīnām biedriski jāstrādā kopā. Priecājos par mākslīgo intelektu.

Valentīns Djakonovs, Laikmetīgās mākslas muzeja “Garāža” (Maskava) kurators

Šedevru pārdošana privātām kolekcijām parasti raisa skumjas: darbs pavīdēja uz mirkli un pazuda. Šajā gadījumā esmu laimīgs, ka šis programmistu grupas darbs nav daļa no muzeja kolekcijas un izdaiļos kāda dzīvokli. Ceru, ka mēs to vairs nekad neieraudzīsim.

Olga Temņikova, galerijas Temnikova & Kasela (Tallina) līdzīpašniece un vadītāja

Bezgalīgo, bieži vien ne to prātīgāko un nereti nejaušo izsoļu rekordu kontekstā grūti teikt kaut ko, kas viestu cerības. Manuprāt, kad pirmās valstis aizvietos savus parlamentus ar mākslīgo intelektu – lūk, tad tas būs kaut kas derīgs.

Oļesja Turkina (Krievija), kuratore, mākslas zinātniece

Es salīdzinātu šīs gleznas pārdošanu ar uzņēmumu augstākā līmeņa vadītāju zelta izpletņiem, kas samazina dzīvā darba izmaksu vērtību.