DURDOM. Latvijas ekspozīcija Venēcijas arhitektūras biennālē 2020.
Anna Libere
05/12/2019
No 2020. gada 23. maija līdz 29. novembrim norisināsies 17. Venēcijas arhitektūras biennāle, kurā Latviju pārstāvēs arhitektu biroja NRJA (No rules just architecture) komanda ar ekspozīciju Durdom, kuras devīze ir “It’s not for you! It’s for the building.” (“Tas nav domāts tev! Tas domāts ēkai”). Tās uzmanības centrā būs tehnoloģiju un indivīda mijiedarbība arhitektūras kontekstā. NRJA komanda biennāles ietvaros pēta arhitektūras attīstību laikmetā, kur ēka no sabiedrības vajadzību, lokālās kultūras un arhitekta radošo izpausmju produkta kļūst par tehnoloģiju attīstības un energoefektivitātes ideālu izmēģinājumu poligonu. Indivīds, kam vajadzētu atrasties arhitektūras fokusā, kļūst par fona spēlētāju, kas spiests pielāgoties tehnoloģijām pakārtotajiem risinājumiem. Autori uzdod jautājumu: “Kam būvējam? Cilvēkam vai ēkai?”, aicinot mainīt skata leņķi un fokusēties uz atsevišķa indivīda pieredzi.
“Šī izvēlētā tēma ir gana bīstama, bet lieliski atbilst mūsu biroja nosaukumam “No rules just architecture”. Labprāt izvēlamies neiemītas taciņas un starpdisciplinārus izteiksmes veidus. Arhitektūra pamatā ir domāta cilvēkiem – tā ir cilvēku dzīves scenogrāfija, kas lielā mērā nosaka viņu dzīvi. Cilvēks piedzimst mājā, dzīvo mājā un parasti arī nomirst mājā. Šobrīd jau ir iestājies lūzuma punkts, kad mēs varam droši teikt, ka tehnoloģijas ir kļuvušas par vienu no arhitektūras pamatelementiem. Nevienu vairs neizbrīna vēdināšanas caurules un citas sistēmas, kas ir eksponētas telpās. Tālāk seko nosacīta sadursme – tehnoloģiju mūsu mājās ir arvien vairāk. To ir tik daudz, ka cilvēks vairs nesaprot, kam tas viss domāts. Mūsu vēlme ir saprotamā valodā pavēstīt stāstu par tehnoloģijām,” saka ekspozīcijas kurators Uldis Lukševics. Ekspozīcijas balsts esot brīdinājums: “Uzmanību! Tas nav domāts tev, tas ir domāts ēkai!”
.jpg)
Foto: Andrejs Strokins
Savukārt Elīna Lībiete skaidro: “Ekspozīcija runā par pieredzēm, kuras kaut reizi ir bijušas katram no mums, kad saprotam, ka tehnoloģijas vairs nekalpo mums, bet kaut kā nejauši mēs esam sākuši kalpot tehnoloģijām. Šie piemēri tiks analizēti un skaidroti, reizē mēģinot jaunās, tehnoloģijām pārbagātās telpas padarīt saprotamas cilvēkiem un arī brīdināt par to, kas notiek, ja aizmirstam, ka arhitektūras centrā tomēr ir cilvēks. Arī 21. gadsimtā.” Izstādi pavadošā izdevuma koncepcijas autors Igors Gubenko uzsver: “Mēs neesam nedz tehnopesimisti, ne robotu apokalipses pravieši. Tehnoloģijas ir forša lieta, taču tad, kad tās pielieto bezjēdzīgi, arī pašas viedākās no tām var sākt uzvesties nesaprātīgi. Šajā izdevumā mēs pētām cilvēka pieredzi saskarsmē ar tehnoloģijām. Konkrētāk - saskarsmē ar tādu parādību, ko esam nosaukuši par tehno nejēdzībām.” Izdevuma autori būs gan pašmāju, gan ārzemju prozaiķi, kuri ar saviem, reālos notikumos balstītiem īsstāstiem, palīdzēs šo sarežģīto jautājumu skaidrot humora un ironijas piesātinātā veidā. Grāmatas dizaina autors ir godalgotais grafikas dizainers Aleksejs Muraško. “Mūsu pieeja ir humors un labdabīga ironija, nevis pesimisms,” ekspozīcijas un to pavadošā izdevuma filosofiju skaidro Igors Gubenko.
Ekspozīcijas nosaukums Durdom var raisīt dažādas asociācijas – izstādes organizatori aicina to tulkot kā “dumjā māja” - kā pretstatu viedajai (jeb gudrajai) mājai. Uldis Lukševics paraugam ieskicē kādu tehno nejēdzību: “Ieguldot līdzekļus skolas ēkas siltināšanā un energoefektivitātes nodrošināšanā, pāri visam valda cipari. Un vienā brīdī, lai tos sasniegtu un ieguldīto finansējumu atgūtu, logi vairs nav verami vaļā. Tā skolotāja, kas starpbrīžos pa logu baroja putniņus to vairs nevar darīt, jo logu nedrīkst vērt vaļā – ir jāsasniedz kaut kādi cipari, kas konkrētajai skolotājai subjektīvi nav saprotami.”
Radošiem prātiem raksturīgi, ideja par ekspozīcijas vizuālo risinājumu ir tapusi kādā naktī, jaucot ārā veco kafijas aparātu. “Liela daļa no kafijas aparāta ir maketā. Mūsu mērķis ir apstādināt biennāles apmeklētāju nogurdinošajā “izstādīšu” rindā. Tam nepieciešams vizuāli izteiksmīgs risinājums,” stāsta Uldis Lukševics. “Tas mums ir personīgi svarīgs jautājums – tehnoloģijas tik strauji mainās un visu laiku ir jāapdeito, ka kādā mirklī saikne starp tām pazūd. Tad rodas Durdom – tehnoloģijas sāk savā starpā konfliktēt, un problēmu ir vairāk kā ieguvumu. Iespējams, pēc desmit gadiem šis jautājums varbūt vairs nebūs aktuāls. Varbūt būsim tam veiksmīgi tikuši pāri, bet varbūt grimsim vēl dziļāk,” tēmas aktualitāti komentē Uldis Lukševics.
.jpg)
Foto: Andrejs Strokins
Latvijas dalību Venēcijas arhitektūras biennālē organizē un atbalsta Latvijas Republikas Kultūras ministrija, Latvijas paviljona komisārs ir Jānis Dripe, projekta kuratori ir Uldis Lukševics, Elīna Lībiete, Ivars Veinbergs, Ieva Lāce-Lukševica, Zigmārs Jauja, Inga Dubinska, Līga Jumburga. Radošajā komandā ir arī Pēteris Riekstiņš, Architxt (Olga Procevska, Igors Gubenko, Katja Firjane), kā arī vizuālās identitātes autors Aleksejs Muraško, audio dizaina veidotājs Gatis Ziema, producente Austra Bērziņa un komunikācijas speciāliste Linda Bērziņa. Latvijas paviljons atradīsies vienā no apmeklētākajām biennāles teritorijām – Arsenālā.
17. Venēcijas arhitektūras biennāles kurators ir libāniešu arhitekts, pasniedzējs un vairāku publikāciju autors Hašims Sarkis (Hashim Sarkis), kurš kopš 1998. gada vada ASV un Libānā bāzēto arhitektu biroju Hashim Sarkis Studios. 2014. gadā viņš strādāja pie ASV paviljona ekspozīcijas, savukārt 2010. gadā pie Albānijas paviljona izveides. Bijis starptautiskās žūrijas loceklis 2016. gada Arhitektūras biennālē. Hašima Sarkis definētā 2020. gada biennāles tēma ir How will we live together? (kā mēs kopā dzīvosim?) – jautājums, kas aicina pārvērtēt līdzšinējos arhitektūras un urbānās vides modeļus. Uzsverot jaunās desmitgades sarežģīto politisko kontekstu, pieaugošo ekonomiskās nevienlīdzības situāciju un migrācijas problēmas, biennāles kurators aicina arhitektus meklēt jaunus telpiskos risinājumus, kuros mēs varam dzīvot līdzās kā “cilvēciskas būtnes, kas, neraugoties uz aizvien pieaugošo individualitāti, ilgojas būt kopā viens ar otru un ar citām sugām gan digitālajā, gan reālajā telpā”.
Venēcijas arhitektūras biennāle – vērienīgākā arhitektūras izstāde pasaulē –, tiek rīkota reizi divos gados. Latvija ar nacionālo ekspozīciju biennālē piedalās kopš 2002. gada un 2020. gadā būs mūsu valsts devītā dalības reize. Arhitektu birojs NRJA (“No rules just architecture” – “Nekādu noteikumu, tikai arhitektūra”) Latviju ir pārstāvējis Venēcijas arhitektūras biennālē arī 2014. gadā ar ekspozīciju “Unwritten”, kas bija veltīta pēckara modernisma arhitektūras mantojuma apzināšanai. Savukārt 2018. gadā Latviju izstādē pārstāvēja kuratoru komanda ar ekspozīciju “100 gadi kopā un atsevišķi” (Together and Apart. 100 Years of Living).
