Venderss Kīfera pasaulē
Vācu režisora Vima Vendersa jaunā dokumentālā filma Anselms ļauj iedziļināties mākslinieka Anselma Kīfera telpā. Venderss un Kīfers abi dzimuši 1945. gadā, abiem ir 78 gadi.
Kannu festivāls ir kino pasaules naba, centrālais gada notikums, kas nosaka toni, skenē tendences un akcentē būtiskāko, bet tā atskaņas jūtamas visu atlikušo gadu un vēl ilgāk. Filmas, kas izturējušas “zvērīgo” konkurenci un atlasītas oficiālajai festivāla programmai, būs daudzu citu sīkāku, lokālu festivālu “medusmaize”. Par maija beigās (16.–27. maijs) finišējušā 76. Kannu kinofestivāla dramaturģiju un uzvarētājiem gan šeit nerakstīšu, fokusējoties tikai uz konkrēta režisora – Vima Vendersa – dokumentālo filmu Anselms (Anselm, 2023), kurai ir cieša saikne ar laikmetīgās mākslas pasauli.
Dubultpiedāvājums
Šogad Kannās pirmizrādes piedzīvoja veselas divas Vima Vendersa filmas – trīsdimensiju tehnoloģijā (3D) uzņemtā dokumentālā filma Anselms, kā arī spēlfilma Perfektās dienas (Perfect Days, 2023), kas tika izrādīta Kannu festivāla konkursa programmā.
Anselms Kīfers un Vims Venderss pirms dokumentālās filmas "Anselms" seansa Kannu festivālā
Dokumentālā filma Anselms ir veltīta pasaulslavenā mākslinieka Anselma Kīfera daiļradei un arī formas ziņā ir ambiciozs vēstījums par vienu no spilgtākajiem vācu māksliniekiem – vērienīgu skulpturālo formu un glezniecisko plakņu autoru, kurš dzimis Vācijā, bet pēdējās desmitgades dzīvo un strādā Francijā. Savukārt spēlfilmu Perfektās dienas Venderss filmējis Japānā, tā tehniski ir Japānas filma; japāņu aktieris Koji Jakušo, kurš filmā tēlo galveno – tualešu tīrītāja lomu –, Kannās ieguva balvu kā labākais aktieris. Prese filmu Perfektās dienas dēvē par vienu no Vima Vendersa labākajiem darbiem pēdējo desmitgažu laikā; tā ir meditatīvs, harmonisks vēstījums, kurā rezonē Japānas kultūra un darba ētikas tradīcijas. Filmas pirmizrāde kinoteātros (Vācijā) paredzēta 2023. gada izskaņā.
Arī Vendersa dokumentālā filma Anselms ir īpaša un uzmanības vērta – tā tika izrādīta Kannu festivāla ārpus konkursa seansā, tātad – bez konkurences. Par filmas pieejamību kinoteātros pagaidām precīzu ziņu nav.
Wim Wenders, Anselm, 2023, Germania, courtesy ANSELM © 2023, Road Movies
Kā tehniski iespējams vienlaikus strādāt pie divām sarežģītām, tik atšķirīgām filmām kā Anselms un Perfektās dienas, šo jautājumu Kannu festivāla laikā Vendersam pavaicāja teju visi, kuriem to bija iespēja izdarīt. Dokumentālās filmas Anselms uzņemšana ilgusi vairāk nekā divus gadus, un Venderss esot “izbaudījis katru tās sekundi”. Turklāt ideja veidot filmu par mākslinieku Anselmu Kīferu Vendersam esot bijusi jau sen – viņiem abiem ir daudz kā kopīga – gan starptautiski nozīmīgu, Vācijas kultūrā sakņotu kultūras personību statuss, gan vecums – abi ir dzimuši 1945. gadā. Spēlfilma Perfektās dienas savukārt tapusi spontāni, garajā un sarežģītā filmas Anselms pēcapstrādes laikā. Anselms ir veidota kā trīsdimensiju filma, kas ir tehnoloģiski komplicēts process. “Kad noskatīsities abas filmas, redzēsiet, ka ir grūti iedomāties divus atšķirīgākus darbus, taču abas tās nāk no viena un tā paša avota – manas mīlestības pret mākslu. Man ir milzīga vēlme labāk izprast mākslu, un pirms Anselma es uzņēmu 3D instalāciju par Edvardu Hoperu ar nosaukumu Divas vai trīs lietas, ko es zinu par Edvardu Hoperu (Two or Three Things I Know About Edward Hopper, 2020) un arī darbu Klātbūtne (Présence, 2022) – par franču mākslinieci Klodīnu Draī,” Kannu festivāla laikā sniegtajās intervijās akcentēja Vims Venderss. (Cannes film festival, 2023)
No jaunā kino
Vācu režisora Vims Vendersa radošā darbība aizsākās vairāk nekā pirms pusgadsimta kopā ar tā dēvēto “jauno vācu kino”. Tā bija jauna režisoru grupa, kas ienāca vācu kino 60.–70. gadu mijā un pēc depresīvā pēckara apsīkuma no jauna ieveda vācu kino starptautiskajā apritē. Šīs paaudzes režisori, arī Vims Venderss, nevairījās no refleksijām par sarežģīto Vācijas vēsturi un tās radītajām traumām. Vendersa veikums ir apjomīgs – viņa filmogrāfijā, kas aizsākas 1967. gadā, ir 85 filmu nosaukumi – pilnmetrāžas spēlfilmas, dokumentālās filmas, īsfilmas, multimediāli darbi. Vendersa bagātīgais spēfilmu klāsts ietver smeldzīgo Parīze, Teksasa (Paris, Texas, 1984), kurā izmantoti amerikāņu kino elementi, gan poētisko “eņģeļu filmu” – ideoloģisko sistēmu sašķeltās Berlīnes iemiesojumu – Debesis pār Berlīni (Der Himmel über Berlin, 1987) un daudzas citas filmas, kas kļuvušas par Vācijas kino 20. gs. klasiku. Venderss nekad nav vairījies no eksperimentiem – viņš ir aizrāvies ar amerikāņu kino motīviem un klasiķiem (skat. filmu par amerikāņu režisoru Zibens virs ūdens (Lightning Over Water, 1980) – veltījumu tolaik jau letāli slimajam amerikāņu režisoram Nikolasam Rejam, un laiku pa laikam veidojis spilgtas dokumentālās filmas par kultūras un mākslas personībām.
Dokumentālas portretfilmas par radošām personībām, kurās apvienoti biogrāfiski fakti, stāsti un ieskats paša mākslinieka daiļradē, Vendersa pieredzē nav jaunums. Savulaik viņš veidoja filmu par laikmetīgās dejas horeogrāfi Pīnu Baušu – Pīna (Pina, 2011), kurā izmantoja 3D tehnoloģiju, sekoja filma par fotogrāfu Sebastjanu Salgadu Zemes sāls (The Salt of the Earth, 2014), šogad klajā nākusi filma par Anselmu Kīferu. Vendersa radošo personību portretējumam var “pieskaitīt” arī savulaik populāro filmu par Kubas mūziķiem Buena Vista Social Club (1999).
Iet pret straumi
Īpaša tēma ir arī filmā Anselms izmantotā 3D tehnoloģija. Skatītājiem tas nozīmē īpašu briļļu lietošanu seansa laikā, kuras arī cītīgi uzlika uz acīm vairāki tūkstoši skatītāju filmas pirmizrādē Kannu festivāla pils galvenajā – Limjēru – zālē. Būtiski, ka tas notiek laikā, kad 3D tehnoloģija “vairs nav modē” – zaudējusi aktualitāti. Vēl nesen šī “rotaļlieta” tika intensīvi ekspluatēta Holivudas komerciālo filmu veidošanā, bet nu vairs nav dienaskārtībā (šīs tendences kulminācija bija 21. gs. sākumā). Vims Venderss “iet pret straumi” un apzināti aktualizē 3D, izmantojot to intīmā, ļoti personiskā stāstā par nozīmīga mākslinieka pasauli. Nenoliedzami, Venderss ir informēts, ka 3D filmu izrādīšana ir problemātiska, ķēpīga un kinoteātri mūsdienās izvairās no šīs prakses, taču joprojām pauž izbrīnu, ka 3D tehnoloģija industrijai vairs nešķiet pievilcīga. Jāpiebilst, ka režisora dokumentālajās filmās 3D nav pašmērķīga atrakcija, bet gan konceptuāli pamatots izteiksmes līdzeklis.
“Filmas Anselms pamatā ir Anselma Kīfera mākslas biogrāfija. Ar 3D palīdzību, kas tagad tehniski ir daudz attīstītāka nekā tad, kad mēs veidojām filmu Pīna, es varu ļaut skatītājiem patiešām atrasties [mākslinieka darbnīcā], pieredzēt viņa radīto pasauli (...) un patiešām ienirt Anselma Kīfera visumā. Skatītāji var nonākt Kīfera pārsteidzošajā izstādē Venēcijas Dodžu pilī, viņi var iepazīt mākslinieku dažādos viņa dzīves posmos,” intervijā Kannu festivāla izdevumam stāsta Venderss. Šīs sarežģītās, arī filmas izrādīšanai komplicētās tehnoloģijas izmantošana darbos par mākslu un māksliniekiem Vendersam ir konceptuāla – jau kopš filmas par Pīnu Baušu, kas tapa 2011. gadā, tolaik tā akcentēja dejas tehniku, dejas fiziskumu. Anselmā trīsdimensiju tehnoloģija fiksē un parāda mākslinieka darbu telpiskuma un apjoma sajūtu. Britu laikraksta The Guardian kritiķis Pīters Bredšovs uzsver arhitektonisko efektu un telpas mērogu, ko ļauj uztvert 3D izmantojums, īpaši tas izbaudāms epizodēs, kas uzņemtas gigantiskajos Kīfera īpašumos – skulptūru parkā, darbnīcās un angāros, būtībā Kīfera paša “pilsētā”, kas atrodas Dienvidfrancijas pilsētiņā Baržakā. (The Guradian, 2023)
Kāpēc filma par Anselmu Kīferu tapusi tieši tagad? “Mēs jau ļoti ilgi bijām plānojuši kopā uzņemt filmu. Mani vienmēr ir pārsteidzis viņa darba milzīgais vēriens, kas sniedzas dziļi vēsturē, astronomijā, filozofijā, bioloģijā, fizikā un mītos. Viņa paletei un iztēlei nav robežu. Un kā neviens cits, ko es pazīstu, viņš savos darbos spēj iekļaut “laiku” un padarīt redzamas tā pēdas. Kad es beidzot apmeklēju viņa milzīgo darbnīcu, ko viņš ir iekārtojis Francijas dienvidos, Baržakā, un ieraudzīju jaunos darbus viņa ateljē Krosī netālu no Parīzes, es sapratu, ka ir pienācis laiks uzņemt filmu,” stāsta Vims Venderss. (Cannes, 2023)
Starp dokumentu un inscenējumu
Dokumentālais kino jau sen vairs nav tikai medijs, kas palīdz notvert un iemūžināt realitāti. Robeža starp dokumentālo kino un spēli, inscenējumu, spēlfilmu ir kļuvusi trausla, arī inscenējuma, inscenēto epizožu, izmantojums dokumentālajās filmās ir kļuvis par populāru māksliniecisko praksi. Tas ļauj gan notušēt dokumentāla materiāla, hronikas neesamību, gan arī akcentēt filmas stāstam būtiskus notikumus. Arī Venderss filmu Anselms būtībā veido kā dokumentālā un spēles kino sintēzi. Tā kā filma aptver plašu laika posmu un dažādus Anselma Kīfera dzīves periodus – no bērnības un jaunības līdz brieduma gadiem –, filmā tiek izmantoti arī (neprofesionāli) aktieri. Kīferu jaunībā spēlē viņa dēls Daniels Kīfers, bet bērnībā –Vima Vendersa mazdēls Antons Venderss. Pats Kīfers filmā sevi reprezentē jau kā realizējušos mākslinieku ar pasaules slavu.
Vendersa filmas mērķis, kā viņš pats to definējis, ir likt skatītājam nonākt “Anselma pasaulē”. Tālab režisors filmas vēstījumā ietvēris gan Kīfera biogrāfijas faktus, to skaitā arī konfliktus ar Vācijas mākslas vidi, gan arī plašus kultūras un sociālpolitiskos kontekstus, kas ietekmējuši Kīfera dzīvi un mākslu. Režisors apzināti iesakņo Kīferu Vācijas vēsturē, par filmas atskaites punktu izvēloties Kīfera (un savu) dzimšanas gadu; tas ir arī gads, kad Vācija piedzīvoja sagrāvi Otrajā pasaules karā. Hronikas materiāli ar kara izpostītās Berlīnes ielām, māju karkasiem un drupām filmā sasaucas ar paša Anselma Kīfera darbu faktūrām – raupjām, kā destrukcijas skartām. Viens no filmas caurviju motīviem ir atsauces uz Paula Cēlana dzeju – šis ir viens no literātiem, kam bijusi būtiska nozīme Kīfera garīgā lauka definēšanā.
Venderss stāsta arī par Kīfera agrīno darbības posmu Vācijā, kontaktiem ar Jozefu Boisu, arī 80. gados pret mākslinieku vērsto agresīvo kritiku, kad viņš tika apsūdzēts teju “neonacisma ideālu” postulēšanā.
Šis Anselma Kīfera biogrāfijas posms, iespējams, ir lieliski zināms vācu kultūras un mākslas speciālistiem, taču nepārvērtēsim “vidējā skatītāja” informētību. Domājams, arī vairumam kino profesionāļu, kuri parasti apmeklē Kannu festivāla skates, šīs nianses bija maz zināmas. Tas ir vēl viens iemesls, kas filmas skatīšanos padara par aizraujošu, informatīvi piepildītu pieredzi. Vendersam ir izdevies niansēti apvienot gan blīvu informatīvo slāni un vēsturiskā materiāla izpēti, gan arī iemūžināt mākslinieku darba procesā, strādājot milzīgajos angāros–darbnīcās, kur vēlams pārvietoties ar velosipēdu – tik lieli tie ir. Būtībā režisoram filmā ir izdevies radīt adekvātu mērogu Anselma Kīfera gigantiskajiem, vērienīgajiem mākslas darbiem.
Jāpiezīmē, ka Anselms nav pirmā dokumentālā filma par Kīferu. 2010. gadā klajā nāca filma Jūs pilsētas noklās zāle (Over Your Cities Grass Will Grow), ko veidoja režisore Sofija Fainsa. Šīs filmas tvērums bija šaurāks, jo pamatā tā tika filmēta Francijā. Vendersa tvērums ir plašāks, vērienīgāks, viņa režijas prasme – jaudīgāka. Vendersa prasme izstāstīt mākslinieka biogrāfiju, tās kontekstu un kultūras lauku, krīžu un konfliktu periodu, ASV mākslas telpā iegūto atzinību, kas pēcāk rezonēja arī Eiropā, ir cieņas vērta. Kannu festivālu aprakstošā prese Anselmu ir nodēvējusi par Vima Vendersa vienu personīgākajām un arī vāciskākajām, vācu kultūras un politikas problemātikā sakņotākajām filmām. Vendersa “jaunā vācu kino” gars ir dzīvs un nospriegots joprojām, viņa spēja ievest mākslinieka radītajā visumā – apbrīnojama.
Gluži praktisks jautājums – kur un vai šo filmu būs iespējams redzēt? Esmu skeptiska, ka kāds no Rīgas multipleksiem, kur savulaik tika rādītas 3D Holivudas filmas, būs gatavs “ielikt” repertuārā dokumentālu filmu par mūsdienu mākslinieku. Kālab nē? Tā tiks uzskatīta par “nekomerciālu”. Atliek paļauties, ka Anselms būs sasniedzams kaut vai vienkāršotā, tradicionālajā 2D formātā.
Atsauces:
Cannes film festival, 2023. www.festival-cannes.com/en/2023/anselm-an-interview-with-wim-wenders/
The Guradian, 2023. www.theguardian.com/film/2023/may/17/anselm-review-wim-wenders-reverent-3d-portrait-of-artist-anselm-kiefer
Vima Vendersa mājas lapa www.wim-wenders.com/
