Purvīša balvas nominanti. 2015. gada otrais ceturksnis
17/07/2015
Purvīša balvas 2017 neatkarīgo ekspertu darba grupa ir izvērtējusi 2015. gada otrā ceturkšņa (aprīlis – jūnijs) notikumus Latvijas vizuālajā mākslā un fināla atlasei nominējusi māksliniekus Ati Jākobsonu, Andu Lāci un Kriša Salmaņa, Annas Salmanes, Kristapa Pētersona kopīgi veidoto projektu.
Purvīša balvas laureāts tiks noskaidrots 2017. gada februārī.
Skats no izstādes Dark Matter. Foto: Didzis Grodzs
Atis Jākobsons. Untitled 41. 2015. Foto: Artūrs Kondrāts
Atis Jākobsons nominēts par izstādi Dark Matter Mūkusalas Mākslas salonā (22.05.–27.06.2015.).
Nominācijas pamatojums: “Enerģētiska, fascinējoša izstāde, kurā formas perfekcija tikai vairo satura dziļumu, kā tas funkcionēja mākslā pirms izkopta akadēmisma. Tā kā darbu saturs ir kaut kas ārpus mūsu zināšanu apvāršņiem eksistējošs, atpazīstamo ģeometrisko un ainavisko formu kontrasts, ogles un mašīneļļas materialitāte, ūdens virsmas un dzīvnieka ādas pulsācijas kļūst par vārtiem uz tumsas zemi. Ata Jākobsona vienlaikus romantiski konceptuālā, sensuāli izsmalcinātā un vēsi abstraktā pieeja interesanti sasaucas ar vairākām atšķirīgām mākslas vēsturē pieredzētām utopijām, to skaitā Kazimira Maļeviča, Ela Lisicka projektiem,” uzskata mākslas zinātniece Aiga Dzalbe.
„Jākobsons pievienojies tai mākslinieku strāvai, kurus saista Visuma pētījumi un kuri pēdējā desmitgadē pievēršas fizikas un mistikas krustpunktiem, vēloties atgādināt par to, ka šajā pasaulē ir vairāk nezināmā nekā zināmā. Māksliniekam izdevies radīt viengabalainu, iespaidīgu vizuālo tēlu, kas rosina kā intelektuālās, tā emocionālās maņas,” pamato mākslas zinātniece Elita Ansone.
Skats no izstādes „Nogrieznis“. Foto: Anda Lāce
Andas Lāces gleznu un skaņas instalācija “Pārsāts”, sadarbojoties ar komponisti Eviju Skuķi un mākslinieku
Kristu Pudzenu. Foto: Marta Veinberga
Anda Lāce balvai nominēta par izstādi „Nogrieznis“Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā (05.06.–05.07.2015.). Izstāde tapusi sadarbībā ar komponisti Eviju Skuķi un mākslinieku Kristu Pudzenu.
Nominācijas pamatojums: “Ekspozīcijas uzbūve ar puslokā, vienlaidus uz grīdas saslietajām lielformāta gleznām („Nogrieznis”) un perpendikulāri pretī organizēto „telpu telpā”, kur ģeometriskā progresijā sarindotas mazākā izmēra kompozīcijas („Pārsāts”), kopā ar Evijas Skuķes skaņdarba atskaņojumu rada teju vai sakrāla pārdzīvojuma iespēju. Abstraktie, ahromātiskie audekli liek domāt par ķermeniskumu, kustību, kaislību, gandrīz horeogrāfisku pasaules un esības izjūtu, nebeidzamu cīņu starp tumšo un gaišo. Dažādie kustības virzieni, mērogu saspēles, skaņas kāpumi un kritumi, virmojošais gleznieciskais atmosfēriskums un tajā smagi krītošie akli melnie akcenti provocē konfrontējošu, dramatisku, bet reizē atbrīvojošu katarsi,” vērtēja eksperte Daina Auziņa.
“Izstāde ir ne tikai nostrādāta līdz detaļām vizuālajā (piemēram, ar roku rakstītie gleznu nosaukumi uz papīra lapām atbilst gleznu izmēram) un skaniskajā elementā (Evijas Skuķes skaņdarbs pūtēju kvintetam, gleznu un skaņu instalācija veidota sadarbībā ar Eviju Skuķi un Kristu Pudzenu), bet arī veido īpašu darbu lasījumu režiju, kurā vieta atvēlēta arī skatītāja un klausītāja izvēlei, kas darbus padara kaut kādā ziņā performatīvus,” izvēli skaidro žūrijas pārstāvis filosofs Jānis Taurens.
ARHĪVS: Kaislību attēli, nevis attēlu kaislības | Recenzija par izstādi „Nogrieznis“
Darbs izstādē „Dziesma“. Foto: Paula Lūse
Fragments no pastāvīgajā izstādes daļā noklausāmās “Dievzemīte I”.
Krišs Salmanis, Anna Salmane un Kristaps Pētersons izvirzīti Purvīša balvai par izstādi „Dziesma“ izstāžu zāles „Arsenāls“ Radošajā darbnīcā (19.06.–26.07.2015.)
Nominācijas pamatojums: „Mākslinieki, izpētot Latvijas 1990.–2013. gadu Vispārējo latviešu Dziesmu svētku noslēguma koncertu repertuāru dziesmu vārdus, tās statistiski saskaitot, konstatē, ka dziesmu tekstos visbiežāk lietotais vārds ir – saule, tad seko - meita un trešajā vietā – Dievs. Izstādei izvēlēts vārds „Dievs”, un Kristaps Pētersons veidojis kolāžu „Dievzemīte I” no 184 dziesmu fragmentiem. Izstādē skan kompozīcija, kas izveidota no Dziesmu svētku ierakstiem. Lai arī skaniski mūzika neveidojas, sanāk kakofonija, tomēr īso fragmentu skanējums izsauc tās pašas Dziesmu svētku eksaltētās emocijas,” izstādi raksturo Elita Ansone.
“Lielisks starpmediju mākslas darbs, kas tikpat labi nominējams kādai mūzikas balvai,” pamato Jānis Taurens.
ARHĪVS: Smagākā dziesma pasaulē | Ekspresintervija ar Annu Salmani
Kopumā eksperti šajā periodā nominācijām izvirzīja astoņus mākslas notikumus, tajā skaitā:
● Viktorijas Ekstas personālizstādi “Dievs. Daba. Darbs” Ziemeļblāzmas kultūras pilī (06.06.–04.07.2015.)
● Tekstu grupas “Orbīta” darbu “Mirgojošais atklāsmes kristāls. Dzejolis LED ventilatoriem” grupas izstādē “Man sirdī tīģer's” Mākslas stacijā “Dubulti” (28.05.–15.09.2015.)
● Izdevumu Popper Nr. 10, “Virs zemes” un izstādi “Popper Magazine. Virs zemes” galerijā “Alma” (27.03.–10.04.2015.)
● Kriša Salmaņa darbu izstādē „Viss, ko mēs meklējam, allaž ir tepat tuvumā, varbūt vien norādes tiek lasītas nepareizi?” galerijā “Alma” (05.05.–05.06.2015.)
● Romāna Korovina ekspozīciju “Tēvs darbā” Latvijas laikmetīgās mākslas izstādē "Ornamentālisms" 56. Venēcijas mākslas biennālē (09.05.–22.11.2015.)
Ekspertu darba grupa
Purvīša balvas neatkarīgo ekspertu darba grupā no 2014. gada 8. decembra līdz 2016. gada decembrim darbojas Latvijas Nacionālā mākslas muzeja 20. gs. 2. puses – 21. gs. kolekciju un zinātniskās izpētes nodaļas “Arsenāls” vadītāja Elita Ansone, mākslas zinātniece un kuratore Inga Šteimane, mākslas kritiķis Vilnis Vējš, filosofijas doktors, Latvijas Mākslas akadēmijas asociētais profesors Jānis Taurens, mākslas zinātniece Aiga Dzalbe, mākslas zinātniece, LNMM Krājuma darba vadītāja Daina Auziņa un lektore, kuratore un mākslas kritiķe Ieva Astahovska.
