Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?
10/09/2018
Vladimira Glušenkova retrospektīvā izstāde "Absurda mitoloģija" Mūkusalas Mākslas salonā
13. septembris–3. novembris
No 13. septembra Mūkusalas Mākslas salonā būs skatāma Latvijas mākslinieka Vladimira Glušenkova (1948–2009) pirmā retrospektīvā izstāde "Absurda mitoloģija", kas aptvers trīs nozīmīgas viņa radošo izpausmju formas – glezniecību, grafiku un dienasgrāmatu dizainu. Izstādē būs skatāmi darbi no Zuzānu kolekcijas, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja un privātām kolekcijām.
Kopš PSRS sabrukuma un Latvijas neatkarības atjaunošanas pakāpeniski tiek pārskatīta okupācijas perioda mākslas vēsture. No iepriekš oficiāli atzītajām mākslas autoritātēm daudzas saglabā savas pozīcijas, bet pakāpeniski izgaismojas arī jauni vārdi, tostarp Vladimirs Glušenkovs. Būdams izteikts savādnieks, viņš visu mūžu bijis apbrīnojami daudzpusīgs cilvēks, tādēļ ar savu personību un radošo veikumu spēj raksturot laikmetu un sabiedrību - no atraidīta un ignorēta, bet nesalauzta mākslinieka pozīcijām.
Kolēģu un draugu lokā Glušenkovs bijis pazīstams kā vietēja mēroga sirreālais cilvēks, kurš vienmēr bijis lomā: citkārt uzjautrinošā, citkārt kaitinošā vai mulsinoši neveiklā. Viņa citādība bija viegli pamanāma, pat pārāk uzkrītoša, lai būtu visiem pieņemama.
Vladimirs Glušenkovs bija uztaustījis to, ko nākamo paaudžu mākslinieki jau apzināti kultivēja radošajā praksē – postmodernu pasaules skatījumu. Eklektisku, iracionālu un haotisku. Tas izrietēja no viņa agrīnās intereses par sirreālisma metodiku un tai sekojošās aizraušanās ar masu kultūras iespaidu apropriēšanu popārtā, līdz aizveda pie dekoratīvi ārišķīga ornamenta un abstraktām smilšu gleznām. It kā viegli un rotaļīgi viņa pašizpausmes apliecina laikmetam raksturīgo nenoteiktību un pasaules absurdumu.
Izstādes atklāšanas vakarā notiks "Neputns" izdotās grāmatas par Vladimiru Glušenkovu atvēršana.
Izstādes kuratore un grāmatas autore – mākslas zinātniece Daina Auziņa.
Izstāde būs skatāma līdz 3. novembrim.
Mūkusalas mākslas salons
Mūkusalas iela 42, Rīga
RIXC festivāls "Globālā kontrole"
13.–15. septembris
Drona ēna 009 (2015), Džeimss Bridls (James Bridle), no mākslinieka un ZKM arhīva. Foto autors: Anatole Serexhe
No 13. līdz 15. septembrim Latvijas Nacionālajā bibliotēkā un citviet Rīgā norisināsies RIXC festivāls, kura nosaukums un tēma šogad ir "Globālā kontrole". Atzīmējot neatkarīgās Latvijas un Baltijas valstu simtgades jubileju, RIXC festivāls "Globālā kontrole" tiecas kļūt par telpu mākslinieciskām intervencēm un karstām diskusijām saistībā ar digitālās sabiedrības nākotni, visuresošo novērošanu un mūsu datu drošību.
Festivālu atklās ievērojamā amerikāņu rakstnieka, futurologa un mediju kritiķa Brūsa Stērlinga (Bruce Sterling) vieslekcija "Daudzkrāsainās revolūcijas" 13. septembrī pl. 16.00 Latvijas Nacionālajā bibliotēkā. Lekcijā Stērlings aplūkos digitālo mediju lomu un nākotni hibrīdkara apstākļos, analizējot mediju notikumus Ukrainā pēc Eiromaidana revolūcijas un piecu gadu garumā ilgušajām cīņām mediju telpā un uz zemes.
"Nedomāju, ka pastāv liela atšķirība starp novērošanas tehnoloģijām un medijiem kā tādiem. Jo labāki ir mediji, jo labāka novērošana. Kameras ir it visur," uzskata Brūss Stērlings, kurš šogad ir festivāla īpašais viesis.
Festivāla ievtaros Latvijas Nacionālās bibliotēkas izstāžu zālē 1. stāvā notiks izstāde “Globālā kontrole un cenzūra”, kurā būs aplūkojami 33 gan starptautiski atzītu, gan jauno mākslinieku darbi no vairāk kā 13 valstīm, tajā skaitā no Latvijas.
Izstādi papildinās Latvijas valsts simtgades programmas ietvaros organizētā starptautiskā konference “Open Fields” (OF2018), kas veltīta mākslas pētniecībai, zinātnei un digitālo tehnoloģiju nākotnei. 14. un 15. septembrī Latvijas Nacionālās bibliotēkas Konferenču centrā pulcēsies ap 80 starptautisku dalībnieku no vairāk nekā 25 valstīm, lai risinātu “Globālās kontroles” jautājumus, aktualizējot trīs galveno tēmu lokus.
Pirmā tēma – “hibrīdkarš un viltus ziņas” ir īpaši svarīga Baltijas valstu neatkarības svinību gada kontekstā, kad mūsu medijos pieaug nepārtraukta “postpatiesības” propaganda, kā arī spriedze saistībā ar militārajām mācībām šajā reģionā. Otrā tēma attiecas uz “novērošanas un imersīvo tehnoloģiju” diskusiju; tā kā šodien mēs visi tiekam novēroti, gribētu apzināties gan apjomīgo “uzraudzības” mērogu, gan tā potenciālo “dziļumu” saistībā ar imersīvajām tiešsaistes tehnoloģijām. Un trešais ir “lielo datu un privātuma” jautājums, kas tiks apspriests no “datu politikas” skatpunkta; kāda ir mūsu sociālo mediju nākotne? Vai mēs varam justies droši par saviem datiem, ko šodien publicējam internetā?
Festivāla ietvaros notiks arī vairāki satelītpasākumi – performances Tallinas ielas radošajā kvartālā, instalācijas RIXC Galerijā un skaņas mākslas intervences Ķemeru tīreļpurvā.
Grupas izstāde "Kosmic Debris" kultūras pils "Ziemeļblāzma" izstāžu zālēs
11. septembris–13. oktobris
No 11. septembra līdz 13. oktobrim kultūras pils "Ziemeļblāzma" izstāžu zālēs būs apskatāma grupas izstāde "Kosmic Debris".
Izstādē piedalās Māris Čačka, Gundega Evelone, Aigars Opincāns, Līva Rutmane, Ingrīda Pičukāne, Lāsma Pujāte, Ieva Saulīte, Kate Seržāne - mākslinieki, kuri izceļas ar savdabīgu un individuālu pieeju tēmām, kas vienlaikus skar intimitāti, personīgo un publisko telpu, kā arī sociālo vidi. Izstādes kuratore Ieva Saulīte.
Izstādes mērķis ir parādīt radošo daudzveidību un tendences, ar kurām mākslinieki interpretē aktuālas tēmas. Autoru darbos mākslinieciskie izteiksmes līdzekļi korelē un pārklājas savā starpā, pielietojot elementus no dažādiem mākslas izpausmes veidiem (glezniecība, datorgrafika, performance, fotogrāfija, instalācija), provocējot un izaicinot domāt ārpus ierastajiem priekšstatiem par grafikas mākslas nozari.
Šī gada vasarā izstāde "Kosmic Debris" bija skatāma starptautiskā grafikas mākslas festivāla "Printmaking In" ietvaros Pērnavā, Igaunijā.
Kultūras pils "Ziemeļblāzma"
Ziemeļblāzmas iela 36, Rīga
Džemmas Skulmes "Mākoņgabali" Valmieras muzejā
14. septembris–28. oktobris
14. septembrī tiks atklāta jauna Džemmas Skulmes personālizstāde "Mākoņgabali" Valmieras muzejā. "Materializēt dzīvošanas sajūtu," tā vienā teikumā savus jaunākos darbus raksturo gleznotāja Džemma Skulme. Gada laikā ir tapis konceptuāli saistīts gleznu kopums – ar vairāk nekā trīsdesmit jaundarbiem šī izstāde izgaismo jaunu teritoriju Džemmas Skulmes modernisma plašumos.
Dzīvošanas tēlus Džemma Skulme atrod dabā, tās mainīgajā būtībā. "Daba ienāk," saka māksliniece, raksturojot savas mākslas struktūru. Svarīgi saprast, ka jēdzienu "daba" māksliniece lieto modernā izpratnē – daba nav vien ainaviski kopplāni, horizonti un silueti (lai gan šajā izstādē tie parādās kā unikāli fenomeni). Šajā izstādē skatāmajos darbos parādās Skulmes glezniecībā iepriekš nemanīti motīvi, piemēram, ar umbru gleznotās poētiskās variācijas "Eju caur brikšņiem / Ciemaļa noklīdusi / Mākonis pavada: / Laikam ceļu rāda".
Gleznojot tvertais krāsas dabiskums iegūst abstrakta vispārinājuma formu pabeigtā darbā. Džemmas Skulmes "Mākoņgabali" ir eksistenciālu noskaņu izstāde. Tā aicina domāt par cilvēka spēku un vājumu, abus aplūkojot kā dabiskus, jēgpilnus un harmonijai raksturīgus stāvokļus. "Mākoņgabalu” pārsteidzošajos hibrīdos ir kaut kas futūristisks, kaut kas rainisks – griba un spēja radīt iespējamību ierasti neiespējamajā. "Mākoņgabalu" saturisko kodolu balsta Skulmes mākslā vienmēr apliecinātās ētiskās vērtības – harmonija, atvērtība, jaunrade un sadarbība kā pasaules pamats.
Izstādes kuratore Inga Šteimane.
Valmieras muzejs
Bruņinieku ielā 3, Valmiera
Jauno mākslinieku izstāde "Viņas spējas / Her Aptitude" Liepājā
14. septembris–31. oktobris
Koncertzāles "Lielais dzintars" mākslas telpā Civita Nova, sadarbībā ar fondu "Mākslai vajag telpu" 13. septembrī tiks atklāta laikmetīgās mākslas izstāde "Viņas spējas / Her Aptitude", kā daļa no septembra beigās gaidāmā festivāla "Liepājas mākslas forums 2018".
Grupas izstādes autori ir Anna Ceipe, Anna Politiko, Pēteris Vīksna, Jūlija Prohorenkova un Silvija Rudzika. Tās pamatā ir čehu režisora Jaromila Jireša 1970. gadā uzņemtās filmas "Valērija un viņas brīnumu nedēļa" (Valerie and Her Week of Wonders) centrālā tēma un vizuālā estētika, kas atspoguļo jaunas sievietes ceļu no bērnības līdz briedumam, tās ārējā veidola un iekšējās pasaules transformāciju un cīņu.
Tematiski, izstādei veidotie darbi ar dažādu mediju palīdzību apvienos reālisma un fantastikas žanrus, radot sirreālu stāstu par sevis un savu alku izzināšanu. Dažādas epizodes atklāsies caur iztēlotas oāzes jeb patvēruma meklējumiem Annas Ceipes trauslo stikla objektu līnijās, pakļaušanos dabas un likteņa stihijām Jūlijas Prohorenkovas fotogrāfijās, saskarsmi ar sievietes tumšo pusi Silvijas Rudzikas ar priekšmetiem gleznotajā instalācijā un centieniem caur lūpu un ķermeņa kustību izteikt lietu būtību Pētera Vīksnas un Annas Politiko veidotajā filmā.
Izstādes kuratore ir Elīna Sproģe.
Koncertzāles "Lielais dzintars" mākslas telpa Civita Nova
Radio iela 8, Liepāja
Kriša Salmaņa, Annas Salmanes un Kristapa Pētersona
lielformāta skaņas skulptūra "Daudzskanis"
15. septembris–21. oktobrim
No 15. septembra līdz 21. oktobrim Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Kupola zālē būs apskatāma lielformāta skaņas skulptūra "Daudzskanis", ko radījuši piektās Purvīša balvas laureāti Krišs Salmanis, Anna Salmane un Kristaps Pētersons.
"Daudzskanis" ir mehānisks lielizmēra stabuļu instruments. Dzirdama četrbalsīga polimetrija stingrā stilā. Katra stabule te spēlē savā ritmā, taktsmērā, tempā un augstumā. Dažādās skaņu rindas jaucas un pārklājas, sekojot savam algoritmam. Tomēr katrā ciklā ir mirklis, kad to trajektorijas satiekas.
Šī objekta inspirācijas avots ir britu astrofiziķa Freda Hoila (Fred Hoyle) zinātniskās fantastikas romāns "Melnais mākonis", kur uzmanības centrā ir jēdziens "saprašanās". "Daudzskaņa" autori uzsver, ka reālajā pasaulē "saprašanos bieži sarežģī kultūras, izglītības, pieredzes, individuālā rakstura, dzimtes un dzīves posma īpatnības. Pilnīga saprašanās ir reti sasniedzama, bet tiek nepārtraukti pieprasīta. Izvirzot saprašanos kā nepieciešamību, atšķirīgi viedokļi izraisa rūgtumu. Mainot skata punktu un atšķirīgumu pieņemot par pamatstāvokli, cieņpilna nesaprašanās atbrīvo un bagātina".
Izstāde "Daudzskanis" ir "Purvīša balvas" speciālprojekts, realizē Latvijas Nacionālais mākslas muzejs sadarbībā ar kultūras projektu aģentūru INDIE un mākslas un kultūras portālu Arterritory.com.
Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Kupola zāle
Jaņa Rozentāla laukums 1, Rīga
RIBOCA aicina izpētīt maņas īpaši veidotās darbnīcās
15. septembris
Rīgas Starptautiskā laikmetīgās mākslas biennāle aicina kopīgi pieredzēt un izpētīt dažādas maņas starpdisciplinārā holandiešu mākslinieka un horeogrāfa Eda Šautena (Ed Shauten) veidotajās darbnīcās bijušajā Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātes ēkā. Katru reizi iepazīstot kādu no RIBOCA izstādes mākslas darbiem biennāles galvenajā norises vietā, šī darbnīcu sērija pētīs maņas un paplašinās to sniegto potenciālu.
Ir teju neiespējami radīt mākslas darbu, kas neuzrunātu nevienu no mūsu maņām. Turklāt maņas spēlē izšķirošu lomu tajā, kā māksla tiek radīta un uztverta. Maņu darbnīcu laikā Eds Šautens aicinās iepazīties ar vairākām viņa tehnikām un maņu vingrinājumiem. Mākslinieks ir vadījis līdzīgas darbnīcas dzimtajā Nīderlandē, kā arī Īrijā, Itālijā, Igaunijā un Dienvidkorejā.
Darbnīcās septembrī un oktobrī tiks pētītas visas maņas – redze, dzirde, tauste, garša un smarža, un katra no tām būs atskaites punkts kādai no piecām darbnīcām. Šonedēļ būs iespējams apmeklēt "Redzes sajūtas" darbnīcu.
Darbnīca ilgs 3 stundas, darba valoda – angļu. Dalība darbnīcā ir bez maksas, nepieciešama tikai ieejas biļete izstādē.
Lai piedalītos darbnīcā, dalībniekiem jāreģistrējas, rakstot Edam uz eddschouten@gmail.com
“Redzes sajūtas” darbnīca
15. septembrī no plkst. 13.00 līdz plkst. 16.00
Kronvalda bulvāris 4
Izstāde bērniem "Kurš kuram draugs?" Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā
15. septembris–28. oktobris
Kārlis Padegs. Zābaki un suns. 1935. Papīrs, tuša, akvarelis. LNMM kolekcija. Foto: Normunds Brasliņš
No 15. septembra līdz 28. oktobrim Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenās ēkas 4. stāva izstāžu zālēs būs skatāma īpaši bērnu auditorijai veidota izstāde “Kurš kuram draugs?”, kas aicinās muzeja mazākos apmeklētājus iepazīt dzīvnieku attēlojumu mākslas darbos, rosinot domāt par tādām vērtībām kā draudzība, uzticība, līdzjūtība, mīlestība un atbildība.
LNMM krājumā atrodas vairāki desmiti mākslinieciski spilgtu gleznu, grafikas lapu un skulptūru, kurās iemūžināti dzīvnieku tēli. Tie atklāj dažādus mijiedarbības modeļus starp cilvēku-cilvēku, cilvēku-dzīvnieku un dzīvnieku-dzīvnieku. Izstādes apmeklētāji sastaps cilvēka tuvākos mazos un lielos faunas pārstāvjus – suņus, kaķus, zirgus, mājputnus un citus lauku sētas iemītniekus. Dzīvnieka klātbūtne mājsaimniecībās jau sen ir pašsaprotama parādība. Atskatoties vēsturē, redzam, ka sākotnēji tie vairāk palīdzējuši fiziski smagos darbos, bet vēlāk kļuvuši cilvēkam par būtisku draudzības, atbalsta, prieka devēju un pat modes aksesuāru. Ekspozīcijai izvēlētie mākslas darbi sevišķi koncentrējas uz draudzības, uzticības un mīlestības jūtu atainojumu starp cilvēku-bērnu un kopto, loloto mājdzīvnieku, atgādinot visiem zināmo atziņu, ka esam atbildīgi par tiem, ko pieradinām.
Izstādē aplūkojami darbi no Latvijas Nacionāla mākslas muzeja glezniecības, grafikas un tēlniecības kolekcijām, kas aptver laika periodu no 19. gadsimta beigām līdz 21. gadsimtam. Ekspozīcijā redzēsiet gan atzītu animālijas žanra meistaru, kā, piemēram, Johana Heinriha Baumaņa, Ādama Alkšņa un Teodora Zaļkalna darbus, gan arī dzīvnieka un cilvēka attiecību portretējumu ievērojamu latviešu mākslinieku – Jaņa Rozentāla, Jēkaba Bīnes, Jāņa Rikmaņa, Kārļa Krauzes, Kārļa Padega, Dainas Riņķes, Ērikas Gulbes, Laimas Eglītes, Guntas Liepiņas-Grīvas, Ērika Apaļā u.c. – daiļradē.
Jāatzīmē, ka izstādes tematikā un iekārtojumā ņemtas vērā konkrētās mērķauditorijas intereses, uztveres spējas un paradumi. Bērni sastapsies ar viņiem piemērotu eksponātu izvietošanas augstumu, pavadošo tekstuālo apjomu, kā arī atsevišķām telpām radošām un interaktīvām nodarbēm, kas ļaus bagātināt muzeja apmeklējuma pieredzi.
Latvijas Nacionālais mākslas muzejs / 4. stāva izstāžu zāle
Jaņa Rozentāla laukums 1, Rīga
Arta Nīmaņa izstāde "Saule un Mēness" Bulduru Izstāžu namā
15. septembris–20. oktobris
Stikla mākslinieks Artis Nīmanis 2017. gadā par darbu "Likteņupe" ieguva skatītāju balvu gadskārtējā Bulduru Izstāžu nama rīkotajā konkursa izstādē Jā/NeATKARĪBA-2017. Par prieku skatītājiem Bulduru Izstāžu namā tapusi Arta Nīmaņa personālizstāde "Saule un Mēness", kuras atklāšana notiks 14. septembrī.
Artis Nīmanis (1978) ir viens no atpazīstamākajiem latviešu stikla māksliniekiem, kurš strādā ar stiklu jau vairāk nekā 20 gadus. Nīmanis ir stikla trauku zīmola an&angel un stikla produktu zīmola Glass Muse galvenais dizainers. Mākslinieks eksperimentē ar jaunākajām tehnoloģijām stikla apstrādē. Viņa darbiem piemīt unikāls Nīmaņa rokraksts. Tā arī izstādes "Saule un Mēness" darbi tapuši oriģinālā autortehnikā. Stikla virsmai tiek piešķirts spoguļa efekts, kas ir panākts, vakuumā stiklu pārklājot ar ļoti plānu nerūsējošā tērauda, titāna vai cita metāla slāni. Saule un Mēness mākslinieka darbos ir pārtapuši apļa un elipses objektos. To atstarojošās virsmas lauž gaismas starus, tajos spoguļojas telpa un pats skatītājs. Izstāde pa daļām jau izstādīta Cēsu muzeja izstāžu namā, Bornholmas mākslas muzejā (Dānijā), Valmieras muzeja izstāžu namā. Izstāde pēc Jūrmalas tālāk ceļos uz Somijas stikla muzeju un pēc tam dosies uz kādu prestižu privātu galeriju Tokijā (Japānā). "Saule un Mēness" ir autora simtgades izstāžu cikls trīs gadu garumā.
Bulduru Izstāžu nams
Muižas iela 6, Bulduri
Vjačeslava Teleša personālizstāde "Gadu pieskārieni"
7.–30. septembris
Līdz 30.septembrim Latvijas Mākslinieku savienības (LMS) galerijā apskatāma mākslinieka Vjačeslava Teleša (Vjačkas Ceļeša) personālizstāde "Gadu pieskārieni", kurā eksponētas gleznas, kā arī grafikas darbi un ekslibri, kas sniedz plašu ieskatu mākslinieka radošajā darbībā, sākot no 1964.gada sagatavošanās kursiem Latvijas Mākslas akadēmijā līdz pat jaunākajiem darbiem, kas tapuši 2018.gadā.
Mākslinieks, pedagogs un kultūras darbinieks Vjačeslavs Telešs beidzis Latvijas Mākslas akadēmiju 1975.gadā ar diplomdarbu – gleznu "Pretimnākošs vilciens" (darbs atrodas Latvijas Dzelzceļa vēstures muzejā). Studiju laikā studējis gleznošanu un kompozīciju pie pedagogiem – Pētera Postaža, Imanta Vecozola, Vladimira Kozina, Edgara Iltnera, Konrāda Ubāna, Eduarda Kalniņa.
Latvijas Mākslinieku savienības biedrs ir no 2007.gada un Baltkrievijas Mākslinieku savienības biedrs no 2005.gada.
1991.gadā Vjačeslavs Telešs nodibināja Baltijas baltkrievu mākslinieku apvienību "Maju gonar", kurā apvienojušies Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, Sanktpēterburgā un Zviedrijā dzīvojoši baltkrievu mākslinieki. Vjačeslavs Telešs ir arī Latvijas Baltkrievu kultūras biedrības "Svitanak" dibinātājs un pirmais vadītājs.
Kopš 1977.gada mākslinieks piedalās izstādēs gan Latvijā, gan ārzemēs.
2000.gadā Vjačeslavs Telešs apbalvots ar Latvijas Republikas Kultūras ministrijas goda rakstu. 2006. gadā māksliniekam piešķirts Triju Zvaigžņu ordenis.
Vjačeslava Teleša darbi atrodas muzejos, kā arī privātkolekcijās Latvijā, Baltkrievijā, Igaunijā, Krievijā, Izraēlā, Francijā, Itālijā, Dānijā, Kanādā, ASV u.c.
Latvijas Mākslinieku savienības galerija
11.novembra krastmala 35, Rīga
Starptautiskā grafikas plenēra "Ventspils DOKUMENTA 2008-2017" jubilejas izstāde
7.–28. septembris
Šogad grafikas plenērs "Ventspils DOKUMENTA" svin 10 gadu jubileju. Izstāžu ciklā "Ventspils DOKUMENTA 2008 - 2017" iekļauti grafikas mākslas darbi, kuri radīti pēdējos deviņos gados, parādot kā Ventspils pilsēta, mākslinieku skatījumā, ir mainījusies vai tieši pretēji saglabājusi visu iemīļoto šarmu.
Grafikas plenērs "Ventspils DOKUMENTA" ir periodisks ciklveida pasākums, kurš sevī ietver, darbpilnu nedēļu māksliniekiem, vairākas personālizstāžu atklāšanas un plenēra noslēguma izstādi. Plenēra idejas autore un dibinātāja ir grafiķe Mārīte Kluša. Vēlākos gados plenēra organizatoriskajai komandai pievienojās grafiķe Anna Orniņa un foto māksliniece Jekaterina Karpova. 2014. gadā komandai pievienojās kultūras projektu producente Eva Ilze Jankovska.
Katru gadu Ventspils muzeja krājumu papildinājuši aptuveni 15 grafiķu radītie mākslas darbi, tā veidojot bagātīgu grafikas mākslas kolekciju.
No 2008. gada līdz 2017. gadam starptautiskajā grafikas plenērā piedalījušies tādi mākslinieki kā: Nele Zirnīte, Māris Subačs, Paulis Liepa, Ilgnese Avotiņa, Maija Dragūne, Raitis Hrolovičs, Ieva Nagliņa, Inguna Krolle-Irbe, Imants Kreipičs, Ilze Lībiete, Lāsma Pujāte, Varis Krauklis, Anna Orniņa, Eva Junga, Mārīte Kluša, Aleksandrs Boče, Ināra Garklāva, Baiba Kalna, Ilze Krūmiņa-Karlsone, Zane Zlemeša, Agnese Kurzemniece, Inese Mīlberga, Anna Ponomarjova, Dina Danosa, Ieva Ivane, Divi MelniSuņi, Signe Štrauss, Anita Nikuļceva, Kate Seržāne, Ieva Saulīte, Mētra Drulle, Artūrs Luksis, Diāna Jarmakova, Kārlis Luksis, Gvido Vizulis, Anatolijs Šandurovs, Diāna Višņevskaja, Igors Cvetkovs, Vitālijs Vinogradovs, Andrejs Sidoss, Kristīne Gundarina, Joanna Geraldes, Anete Bajāre, Lilli Krõõt Repnau, Reinis Gailītis, Vidaga Grīnberga, Jānis Dukāts, Kristīne Lasmane, Ausma Šmite, Asnate Bočkis, Jekaterina Karpova u.c.
"Kamergalerija"
11. novembra krastmala 35, 5. stāvs, 81. telpa
Alda Kļaviņa gleznu izstāde "Pēdējā piecgade" Liepājas muzejā
7.–30. septembris
Līdz 30. septembrim Liepājas muzejā skatāma vērienīga Alda Kļaviņa gleznu izstāde "Pēdējā piecgade", kurā izliktas pēdējos piecos gados radītās gleznas un grafikas. Izstāde tiek rīkota mākslinieka 80. gadu jubilejas gadā.
Aldis Kļaviņš strādā visās glezniecības tehnikās, bet pēdējos gados nozīmīga kļuvusi gleznošana plenērā un dabas kā pasaules plašuma un daudzveidības atainošana. Sevišķi portretos gleznotājs meklē jaunus izteiksmes līdzekļus, mazāk aprobētas formas, izmantojot sirreālisma, oparta, dadaisma un citu moderno mākslas virzienu piedāvātās iespējas, ļaujot paplašināt portreta saturisko un garīgo interpretāciju.
Gleznotājs Aldis Kļaviņš dzimis 1938. gadā Madonā, taču visu mūžu strādājis Liepājā. 1967. gadā absolvējis Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļu ar diplomdarbu "Vingrotājas". No 1969. gada Latvijas Mākslinieku savienības biedrs un izstādēs piedalās kopš 1966. gada.
2017. gadā Aldis Kļaviņš saņēmis Jāzepa Pīgožņa balvu Latvijas ainavu glezniecībā, 2014. gadā ieguva Goda Liepājnieka titulu par mūža ieguldījumu Liepājas kultūras dzīvē, 2011. gadā saņēmis Triju Zvaigžņu ordeni, ilgus gadus strādājis Liepājas teātrī kā galvenais mākslinieks, darbojies scenogrāfijas un dizaina jomā. Šobrīd Aldis Kļaviņš ir Liepājas universitātes Humanitāro un mākslas zinātņu fakultātes vizuālo mākslu profesors.
Liepājas muzejs
Kūrmājas prospektā 16/18, Liepāja
