Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?
17/09/2018
Tekstilmozaīkas darbu izstāde "100 gadu Baltijas jūras krastos"
Rīgas kultūras centrā "Iļģuciems"
12. septembris–7. oktobris
No 12. septembra līdz 7. oktobrim Rīgas kultūras centrā "Iļģuciems" būs apskatāma Baltijas valstu meistaru tekstilmozaīkas darbu izstāde "100 gadu Baltijas jūras krastos".
Izstāde "100 gadu Baltijas jūras krastos" piedāvā paskatīties uz jūru ar trīs Baltijas valstu tekstilmākslinieku acīm – caur neierobežotajām tekstila iespējām atainot dabas skaistumu, parādīt tekstilā jūras ainavu skaistumu to dažādībā. Izstādē eksponētie darbi piedāvā ieskatu dažādo tehniku, gan tradicionālo, gan mūsdienu, pielietojumā darbā ar tekstilu.
Kaut arī tekstilmozaīka – angļu valodā patchwork vai quilt –kā mākslas veids pasaulē ir ļoti pazīstama, tās popularitāte Latvijā ir augusi tieši pēdējo divdesmit gadu laikā. Tā tiek izmantota apģērbu šūšanā, funkcionālo objektu veidošanā un ar īpašu vērienu mākslas darbos. Šīs tehnikas vēsture ir ļoti sena un fascinējoša.
Rīgas kultūras centrs IĻĢUCIEMS
Lidoņu iela 27 k-2, Rīga
Fotogrāfu Māras Brašmanes, Aijas Bley un Laimoņa Stīpnieka darbu izstāde
Kalnciema kvartāla galerijā
12. septembris–6. oktobris
Aija Bley. Darbs no kopas “Nekurzeme”. 2017. Foto: autores īpašumā.
Kalnciema kvartāla galerijā, Rīgā, no 12. septembra līdz 6. oktobrim ir skatāma fotogrāfu Aijas Bley, Māras Brašmanes un Laimoņa Stīpnieka darbu izstāde. Izstādē eksponēti šo autoru foto projekti, kas tiešā vai pastarpinātā veidā saistās ar Rīgu un tās dažādajām fasetēm – pilsētplānošanu, arhitektūru, vidi, sabiedrību – vēsturiskā un aktuālā perspektīvā.
Laimonis Stīpnieks. Kinoteātris “Oktobris” no kopas “Rīga, kuras nav”. . Foto: autora īpašumā.
Laimonis Stīpnieks pēc izglītības ir arhitekts, taču profesionāļu auditorijā ir labāk pazīstams kā izcils arhitektūras, pilsētvides un būvniecisku struktūru, interjēru, dizaina objektu, teātra un sabiedrisku pasākumu fotogrāfs. Viņa darbi ir izmantoti ka ilustrācijas neskaitāmos plaša patēriņa un akadēmiskos izdevumos. Iekļāvies padomjuu perioda aktuālajā dizaina un modernās arhitektūras plūdumā, Laimonis Stīpnieks ir uzkrājis unikālu un iespaidīgu darbu korpusu, kas kalpo gan kā izziņas avots attiecīgā perioda pētniekiem, gan arī kā mākslas darbu kopa. Izstādes ietvaros skatāma Laimoņa Stīpnieka uzņēmumu kopa “Rīga, kuras nav”. Tie ir attēli, kuros fiksētas vides un vietas, kas mūsdienās vairs neeksistē, bet savā laikā ir bijusi neatņemama un ierasta pilsētas ainavas sastāvdaļa. Kādam tas ļaus atgriezties jaunības dienās, kādam citam tā būs eksotika, kas paver citu skatu uz dzimto vai mītnes pilsētu Rīgu un ļauj aizdomāties par vides pārejošo raksturu.
Māra Brašmane ir foto klasiķe, kuras darbi sastāda gan būtiska 20.gadsimta 2.puses mākslas un kultūras parādību fotofiksāciju arhīvu, gan arī paši ir materiālās kultūras mantojums, iekļauts Latvijas mākslas kanoniskās kolekcijās. Izstādē eksponēta ir Māras Brašmanes darbu kopa "Centrāltirgus" – tajā autore vairāku gadu desmitu laikā ir fiksējusi ikdienu, kāda tā norisinās Rīgas lielākajā tirdzniecības placī. Attēli ļauj pieredzēt mainīgo un pārlaicīgo šajā vidē, kā arī ienes cilvēka, sabiedrības elementu pilsētu fiksējošajos attēlos.
Aija Bley ir māksliniece, kuras darbu portfolio visbiežāk parādīsies režisores darbi un foto mākslas projekti; vienlaicīgi atrodot tur arī pa literāram, grafiskam u.c. darbam. Izstādes ietvaros eksponēta kopa "Nekurzeme" – fotogrāfijas un autorgrāmata. "Nekurzeme" tehniski fiksē dzīvi D27 komūnā jeb Dzirnavu ielas 27. namā, ko uz laiku pārvalda "Free Riga" iniciatīva; satura ziņā dokumentālas realitātes vietā Aija Bley piedāvā vispārinātu, tēlainu skatījumu uz dzīvesveidu, kurā abstrakti ideāli saduras ar dzīves pragmatisko pusi. "Nekurzeme" izstādes ietvaros piedāvā pietuvinājumu mikropasaulei, kas šobrīd eksistē un attīstās Rīgā.
Kopumā izstāde ļauj ieskatīties gan trīs autoru unikālajos projektos, iepazīt viņu radošos rokrakstus tuvāk, gan arī atsedz Rīgu, tās arhitektūru, pilsētbūvniecisko un sociālo vidi no dažādiem aspektiem.
Kalnciema kvartāla galerija
Kalnciema iela 35, Rīga
Gundegas Dūdumas personālizstāde “After Opera" Vīna Studijā
19. septembris-21. janvāris
No 19. septembra līdz 2019. gada 21. janvārim Vīna Studijā, Elizabetes ielā 10, būs skatāma skatāma mākslinieces Gundegas Dūdumas personālizstāde “After Opera".
Izstādei “After Opera” jeb “Pēc Operas” veidotie darbi ir kā slavas himna skaistumam, dzīvei un dzīves skaistumam. Par skaistām nejaušībām, par nezināmo, kas sekos. Par to, kādi mēs esam, cik liels ir katra iekšējais spēks vai vājums. Un par to, kurp mēs virzāmies, kur nokļūsim šovakar, kurp būsim pēc desmit gadiem vai vairāk gadiem... savas dzīves laikā.
Izstādē būs apskatāma arī skulptūra “Sisters” jeb “Māsas”. Māksliniece uzsver: “Tas vienmēr ir bijis mans sapnis - izveidot lielu skulptūru. Brīnumainā kārtā, ar milzu darbu un gribasspēku tas notika un es piepildīju savu sapni. Pateicoties šim darbam, manī un manā dzīvē daudz kas ir mainījies un piepildīts.” ”Sisters” sastāv no divām dvīņu māsām- viena ir zelta, otra sudraba krāsā. Kā Mēness un Saule, Diena un Nakts, Pagātne un Tagadne. Šis darbs tapa 2017. gadā, strādājot pie tā 8 mēnešus. Izmērs 186x80x70cm, atliets akrilā (A1), apgleznots ar eļļu.
Gleznu, kuras tapušas izstādei “After Opera”, audekliem izmantoti kvalitatīvi, dažādu faktūru rakstaini audumi, kurus apvelk un gruntē ar želatīnu. Daudzām gleznām audekli sašūti no dažādiem audumiem. Māksliniece uzsver, ka “Šī ir kā meditācija pirms gleznošanas, kad izveidojas pirmais personīgais kontakts ar gleznu. Dažkārt sižetu ieraugu uz audekla šī procesa laikā. Citreiz nosapņoju vai ieraugu kaut kur savā vai citu dzīvēs.”
Gundega Dūduma (1977). Mācījusies Jāņa Rozentāla Rīgas Mākslas vidusskolā, vēlāk Hochschule fur Grafik und Buchkunst Leipcigā, Gleznošanas nodaļā. Absolvējusi Latvijas Mākslas akadēmiju, Glezniecības katedru, iegūstot bakalaura grādu.
Māksliniecei bijušas vairākas personālizstādes, kā arī piedalījusies vairākās grupas izstādēs Latvijā un ārpus tās.
Paulas Zariņas - Zēmanes personālizstāde one as another Careva contemporary galerijā
19. septembris–3. novembris
No 19. septembra līdz 3. novembrim Careva contemporary galerijā būs skatāma mākslinieces Paulas Zariņas - Zēmanes (dz.1988) personālizstāde one as another [Viens kā otrs]. Šajā izstādē Zariņa - Zēmane pievēršas mazāka formāta un tādējādi daudz intīmākai gleznošanai. 2018.gadā tapušās gleznas ir unikāli un organiski papildinājumi Zariņas Zēmanes iepriekšējo darbu sērijām un liecina, ka viņai ir interesanti pētīt savu pasauli milzīgā palielinājumā.
Mākslas darbi izstādē one as another ir abstraktas gleznas un skatītājs var novērot vairākus iedvesmas avotus izstādītajiem darbiem.
Līdz šim Zariņas - Zēmanes darbu pamatā bija ainavas ar sadalošu horizonta līniju. Māksliniece skaidro izstādē izrādīto mākslas darbu tapšanas procesu, kā iztēlotu staigāšanu pa savām iedomu ainavām un pietuvināšanos objektiem, kas tajās atrodas. Apzināti un ļoti organiski Zariņa - Zēmane neiet pazīstamās takas ar horizontiem, tā vietā viņa tiem pietuvinās tiktāl, ka tie nojaušami kā viņas iepriekš tapušās gleznas milzīgā palielinājumā.
Zariņa - Zēmane izskaidro savas attiecības ar krāsu kā pilnīgas varas nodošanu tai, strādājot pilnībā intuitīvi. Māksliniece izjūt lielu baudu no paša gleznošanas procesa. Sekojot līdzi otas triepienam, skatītājs var iztēloties, kā māksliniece staigā pa savām iedomu ainavām. Tā ir kā dīvaina paralēlā realitāte, kur Zariņa - Zēmane uzaicina skatītātju pakavēties savā atspīdumiem bagātajā pasaules skatījumā.
careva contemporary
Baznīcas iela 9/11, Rīga
Ģirta Muižnieka personālizstāde Red Shift galerijā "Māksla XO"
21. septembris–16. oktobris
Ģirts Muižnieks. Red Shift. 2018, audekls, eļļa, 150x200 cm
No 21. septembra līzd 16. oktobrim galerijā "Māksla XO" būs skatāma Ģirta Muižnieka izstāde Red Shift. Izstādes nosaukumā izmantotais termins Red Shift tiek izmantots kosmoloģijā, lai raksturotu procesu, kad, tālākām galaktikām attālinoties, spektrālās līnijas nobīdās uz spektra sarkano galu. Jo lielāka ir šī nobīde, jo lielāks attālināšanās ātrums. Teleskopos redzamajām tālākām galaktikām šī nobīde ir 1.4 un lielāka, kas nozīmē, ka tās attālinās no mums ar ātrumu, kas lielāks par gaismas ātrumu.
"It kā loģisks šķistu jautājums, kas gan manai glezniecībai varētu būt kopīgs ar kosmoloģiju... Tomēr – ja mēs atmetam klaji saturisko domāšanu un necenšamies atrast gleznās stāstu par citām galaktikām, tad nonākam pie secinājuma, ka sasniegumi gan kosmoloģijā, gan glezniecībā, gan vispārējā cilvēces progresā ir rezultāts domāšanas procesam. Taču neviens nespēj definēt, kas ir domas. Un, šķiet, ka pēdējā laikā arvien vairāk apzināmies, ka nespējam īsti strikti noteikt arī mākslas robežas un tās vieliskumu. Kad es skatos spogulī es redzu sev tik pazīstamu seju un tēlu. Kad es skatos uz saviem darbiem, redzu kādu pavisam citu, varbūt pat svešādu sevi. Glezniecību uzskata par vienu no privātākajiem mākslas izteiksmes veidiem, kas liedz iespēju paslēpties. Dažkārt lieto pat banalizēto apzīmējumu "dvēseles spogulis". Un sanāk – ka es nemaz sevi nepazīstu. Ekspozīcijas viens no vadmotīviem ir vēlme atteikties no ierastā "komplekta" veidošanas, izvairīšanās no sižetiskas vadlīnijas. Mērķis drīzāk ir eklektisks kopums, kas būtu kā eksperiments, kurā vienojošais elements ir šis neizskaidrojamais iekšējais "es"," skaidro Ģirts Muižnieks.
Galerija "Māksla XO"
Elizabetes iela 14, Rīga
Leonarda Laganovska personālizstāde "Tuvais un tālais" galerijā "Māksla XO"
21. septembris–16. oktobris
Leonards Laganovskis. Karalienes Elizabetes II dzimšana, debesis virs Burtonstrītas 17, Meifēra, Londona, Lielbritānija, 51° 30’ 37’’ Z, 0° 08’ 39’’ R, 1926-04-21 2:40 ( 2:40 UTC ) trešdiena. 2018, papīrs, zīmulis, pigmenta tinte, 70x70 cm
No 21. septembra līzd 16. oktobrim galerijā "Māksla XO" būs skatāma arī Leonarda Laganovska personālizstāde. Tai dots nosaukums "Tuvais un tālais". Pēdējos gados vairākās darbu sērijās Leonards Laganovskis "pētījis" zvaigžņu stāvokļa ietekmi uz zīmīgiem pasaules notikumiem. Maģiskās domāšanas spēks ir, pirmkārt, tās radītajā pārliecībā, ka ir iespējams vienkārši izskaidrot pasaules procesu cēloņus. Otrkārt, šīs domāšanas radītajā šķitumā, ka spējam šos procesus izskaidrot un citkārt pat paredzēt...
Leonards Laganovskis ir viens no redzamākajiem konceptuālistiem Latvijā. Viņa darbi ir mīklas prātam, kas ir balstītas zinātnē, literatūrā, atmiņās un asociācijās. Mākslinieks strādā dažādās mākslas jomās - zīmējumā, grafikā, glezniecībā, fotogrāfijā, taisa objektus u.c.
Galerija "Māksla XO"
Elizabetes iela 14, Rīga
13. Baltijas triennāles izstāde "Atbrīvoties no rēgiem"
Kim? Laikmetīgās mākslas centrā
21. septembris–18. novembris
No 2018. gada 21. septembra līdz 18. novembrim Kim? Laikmetīgās mākslas centrā būs skatāma 13. Baltijas triennāle (BT13) trešā un pēdējā sadaļa - izstāde "Atbrīvoties no rēgiem".
BT13 ir lielākais laikmetīgās mākslas pasākums, kas norisinās Rīgā Latvijas simtgades svinību ietvaros, atzīmējot arī Igaunijas un Lietuvas valstu simtgades. Tā radošais direktors ir Vinsents Onorē.
BT13 Rīgā centrējas ap mākslinieku Bena Burgisa un Ksenijas Pedanas darbu: ievelkoša, psiholoģiski sasvērta vide, kas ieskauj lielāko Kim? daļu. Apvienojot instalāciju ar skulpturāliem darbiem, viņu radītā pasaule ir savādu naratīvu vadīta, secīgi atklājoties Kim? telpās; lugas vai kinofilmas atliekas, kurās tēli ir izslīdējuši no kadra. Vienlaikus liekot domāt par uzgaidāmu telpu, lidostas atpūtas telpu, tirdzniecības centru, muzeju, privāta kolekcionāra midzeni, mantu glabātuvi un vienlaikus neko no tā. Bergisa un Padanas mikrokosms atvasina pieņemtās dažādu telpu formas un funkcijas – gan iekštelpu, publisku, korporatīvu vai personisku -, un uzvedības, ko tās (zem)apziņā rada. BT13 atklāšanas vakarā, 21. septembrī Adams Kristensens un Keira Foksa ieņems telpu ilgstošā trīs stundu garā performancē, kurā iekļauta mūziķa Vindicatrix dzīvā mūzika un skaņa.
Tāpat izstādē Rīgā iekļauts arī Egles Budvītītes jauns darbs, kas piedāvās neveiklu un trauslu viena cilvēka karaoki, novadot caur sevi vairākas ne-cilvēciskas balsis un skatu punktus; Mares Trallas performatīvās video vinjetes piedāvās mākslinieces saķeršanos starp personiskām attiecībām un aktīvismu; Sandras Jogevas publisks sarunu šovs/performance par krūtīm.
Atsaucoties uz Bena Burgisa un Ksenijas Pedanas instalācijas apsēsto scenāriju, kā arī uz BT13 nosaukumu, "Atbrīvoties no rēgiem" Kim? telpās iemājos spoki un atmiņas, kas veido triennāles kopumu. Izstādes 8 nedēļu norisas laikā galerija piedzīvos pakāpenisku un mirklīgu visu mākslinieku un dzejnieku, kas piedalījušies BT13 no tās pirmsākumiem, (atkal)parādīšanos, katram piedāvājot īslaicīgu žestu – lai tas būtu video, dziesma, dzejolis vai teksts -, aizstājot savu fizisko klātbūtni.
KIM Laikmetīgās mākslas centrs
Sporta iela 2 k-1, Rīga
Daugavpils Marka Rotko mākslas centrs atzīmē
pasaulslavenā mākslinieka Marka Rotko 115 gadu jubileju
21. septembris
Sandras Krastiņas darbs
21. septembrī, Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā ar itāļu dueta koncertu, bērnu radošo darbnīcu, preses konferenci un 8 jaunu mākslas izstāžu atklāšanām atzīmēs Daugavpilī dzimušā pasaulslavenā mākslinieka Marka Rotko 115 gadu jubileju.
Jaunajā rudens izstāžu sezonā kā veltījums Marka Rotko 115. dzimšanas dienai ir pagātnes satikšanās ar tagadni, ielūkojoties tālāk nākotnē. Tautas pagātnes mantojumu caurvij Lietuvas mākslinieku izstāde "Mantojums". Māksliniece Sandra Krastiņa izstāžu projektā "Ekrāns" reflektē par laiku, atmiņu, varu un varoņiem, caur darbiem runājot par sev aktuālo šodien. Laika robežu laušana redzama arī divu dažādu laikmetu mākslinieku darbos – projektā "Divi Šagāli", kurā skatāmi pasaulslavenā mākslinieka Marka Šagāla darbi no Marka Šagāla muzeja Vitebskā, Baltkrievijā un lietuviešu mākslinieka Jona Daņiļauska darbi, kurš savā jaunradē ļoti ietekmējies no Šagāla daiļrades. Par pagātni un tās paveiktā iedrošinājumu nākotnei stāsta izraēlas projekts "Brīvība Latvijā dzimušo brāļu Šamiru mākslas darbos". Mākslinieču, dvīņu māsu Ilonas Linartes-Ružas un Daces Pudānes izstāde "Līdzīgie kodi" stāsta par šodienu un pagātnes mācības pārmantojamību. Pagātni un šodienu nākamībā notur Silvas Linartes piemiņas ekspozīcija "Dvēseles ainas" un keramiķes Marutas Raudes piemiņas izstāde "Maximalism Forever!" Atsauces uz Marku Rotko un viņa veikumu pagātnē, bet aktualitāti šodienā varēs skatīt starptautiskā glezniecības simpozija MARK ROTHKO 2018 dalībnieku darbu izstādē.
Izstādes skatāmas līdz 4. novembrim.
Daugavpils Marka Rotko mākslas centrs
Mihaila iela 3, Daugavpils
Horeogrāfes Karīnas Lapšinas laikmetīgās dejas izrāde "Bez Piecām Minūtēm Decembris"
22. un 23. septembris
22. un 23. septembrī Rīgā, deju skolas “Dzirnas” telpās pirmizrādi piedzīvos horeogrāfes Karīnas Lapšinas laikmetīgās dejas izrāde "Bez Piecām Minūtēm Decembris" ar mūziķa Intara Busuļa, horeogrāfa un dejotāja Cairana Rencina un pašas autores dalību. Izrādes veidotāji sola skatītājus iepazīstināt ar netradicionālu laikmetīgās dejas un dzīvās mūzikas kombināciju, kas risinās jautājumu – vai par sievieti ir iespējams rūpēties kā par dzīvu augu?
"Bez Piecām Minūtēm Decembris" veidošanas procesā iesaistīta starptautiski atzītu profesionāļu komanda, kam jau iepriekš izdevies veiksmīgi sadarboties radošos projektos. Izrādes laikā uz skatuves kāps trīs dalībnieki – idejas autore, horeogrāfe Karīna Lapšina, tibetiešu izcelsmes dejotājs, horeogrāfs Cairans Rencins (Cai Rang Ren Qing) no Ķīnas un visintriģējošākā izrādes daļa – mūziķis Intars Busulis. Viņš atzinis, ka debija laikmetīgās dejas izrādē ir jauns izaicinājums un sola ne vien rūpēties par muzikālo pavadījumu, bet arī dejot. Horeogrāfi, kas vienlaikus būs arī dejotāji, kā arī mūziķis uz deju grīdas meistarīgi un smalki savienos laikmetīgo deju un dzīvo mūziku.
Izrādes veidošanā piedalās arī spāņu izcelsmes horeogrāfs Horhe Kresis (Jorge Crecis), jaunā horeogrāfe Alise Madara Bokaldere, kura nupat absolvējusi Latvijas Kultūras akadēmiju, bet par izrādes scenāriju rūpējas režisore Marija Migliniece.
Lāčplēša iela 106/108, k-1, deju skolas “Dzirnas” telpas
Izstāde "Skatpunkti" Ķekavas Mākslas skolā
Līdz 12. oktobrim
Stefans Pavlovskis. Zīmoli un pieredzes.
Līdz 12.oktobrim Ķekavas Mākslas skolas jaunajā izstāžu zālē ikviens aicināts apskatīt izstādi "Skatpunkti" - astoņu Latvijas mākslas skolu absolventu darbus.
Izstādē "Skatpunkti" izstādītie mākslas darbi demonstrē vērīga skatījuma un iedziļināšanās nozīmi. Skatpunkts – katram savs un īpašs - izvēlēts kā vienojošais motīvs šai nelielajai radošo darbu kolekcijai. Darbi vizuālā valodā runā par tēmām, kuras pēc jauno mākslinieku domām ir uzmanības vērtas - tās ir daba, cilvēki, pašu pieredze. Ikkatrs darba autors ir meklējis izteiksmes veidus, kas izceļ subjektīvo viedokli, domu, skatpunktu un mēģinājis rast atbildes uz svarīgu jautājumu: kādu vēstījumu ar šo darbu es vēlos nodot plašākai sabiedrībai.
"Izstādē redzamajos mākslasdarbos iespējams saskatīt jauno autoru aizrautību, vēlmi eksperimentēt un ļauties radošam un pētnieciskam procesam, kurš ne vienmēr ir prognozējams. Jauniešu domāšanas patstāvīgums un darbos izmantotie neierastie vizuālie risinājumi tuvina tos laikmetīgajā mākslā raksturīgai izteiksmei", izstādi komentē Ilze Kupča, Latvijas Nacionālā kultūras centra mākslas izglītības eksperte.
27.septembrī plkst.18.00 izstādē notiks tikšanās ar jaunajiem autoriem.
Izstādē piedalās jaunie autori: Elīna Pūce (Jāņa Simsona Madonas Mākslas skola), Stefans Pavlovskis (Ķekavas Mākslas skola), Adriana Elizabete Lešinska (Jelgavas Mākslas skola), Linda Priekule (Salacgrīvas Mākslas skola), Renāte Berķe, Ieva Karpova (Jāņa Simsona Madonas Mākslas skola), Darja Sediha (Ulbrokas Mūzikas un mākslas skola). Izstādē redzamie darbi ir gan mākslas skolas noslēguma darbi, gan īpaši veidoti starptautiskajai laikmetīgās mākslas triennālei Eksperimenta!
Ķekavas Mākslas skolas izstāžu zālee
Gaismas iela 17, Ķekava
Izstāde "Kopīgā vēsture" Mākslas muzejā RĪGAS BIRŽA
22. septembris–30. novembris
No 22. septembra līdz 30. novembrim Mākslas muzejā RĪGAS BIRŽA notiks Latvijas Laikmetīgās mākslas centra organizētā mūsdienu mākslas izstāde "Kopīgā vēsture".
Apdzīvojot Mākslas muzeja RĪGAS BIRŽA (MMRB) pastāvīgās ekspozīcijas telpas, izstāde pievērsīsies muzeja kolekcijai un stāstiem, atsedzot tos aspektus, kas ļauj gūt jaunu skatījumu par attiecībām starp vietējo un starptautisko, kultūras sakariem, kā arī kolekcionēšanu un mākslas darbu saistību ar plašākiem politiskiem un vēsturiskiem procesiem.
MMRB krājuma aizsākumi ietiecas laikā pirms Latvijas valsts dibināšanas un saistās ar pirmajām Rīgas sabiedrībai pieejamajām mākslas kolekcijām – tā pamatā ir 19. gadsimta Rīgas baltvācu rātskungu un tirgoņu sākotnēji pilsētai novēlētās privātās kolekcijas. Pats muzejs savā ziņā atspoguļo Latvijas valsts vēsturi, tās atrašanos dažādu valstisku veidojumu, impēriju un savienību sastāvā ar katra perioda atstāto atšķirīgo mantojumu. Muzeja krājumu sastāda Senās Ēģiptes un antīkā māksla, Rietumeiropas, Krievijas un Austrumu māksla ar īpaši izvērstām Ķīnas, Indijas un Japānas kolekcijām. Mākslas muzejs RĪGAS BIRŽA ir daļa no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) un bijušā Ārzemju mākslas muzeja kolekciju pārmantotājs.
Pie projekta īstenošanas strādājuši latviešu un ārvalstu mākslinieki, radot jaunus darbus. Izstādi papildinās arhīva materiāli, kas atsaucas uz bijušā Ārzemju mākslas muzeja starptautisko sadarbību padomju laikā, it sevišķi Indijas festivālu 1987. gadā un citām ārvalstu izstādēm. Īpaša uzmanība pievērsta Latvijā dzimušās amerikāņu žurnālistes, mākslas vēsturnieces, antropoloģes un Indonēzijas speciālistes Klēras Holtas (Claire Holt, 1901–1970) darbam, kas asociatīvi sazaro muzejā jau esošo Indonēzijas pavedienu – sākot ar ekspozīcijā redzamo indonēziešu gleznotāja Radena Saleha (Raden Saleh, 1807–1880) darbu “Lauvu medības” un portretu līdz etnogrāfiskiem artefaktiem.
Izstādes nosaukums ir atsauce uz jēdzienu "kopīgā vēsture" (shared history), kas tiek izmantots vairākos kontekstos, mēģinot vēsturiskus notikumus aprakstīt ārpus nacionālo valstu robežām – kā kopīgus dažādām vietām vienlaicīgi, bieži vien attiecinot uz konfliktos iesaistītām pusēm, stāstot koloniālisma vēsturi vai mēģinot atrast citu veidu, kā skaidrot mūsdienu migrācijas sekas. Mākslas muzeja RĪGAS BIRŽA pastāvīgā ekspozīcija šīs izstādes kontekstā kalpo par sākumpunktu jauniem kopīgās vēstures naratīviem.
Izstādē piedalās: Ieva Balode & Aleksejs Muraško (Алексей Мурашко), Klēra Holta (Claire Holt), Minna Henriksone (Minna Henriksson), Tanels Randers (Tanel Rander), Krišna Redī (Krishna Reddy), Andrejs Strokins, Jans Sjiņs (Yan Xing)
Mākslas muzejs RĪGAS BIRŽA
Doma laukums 6, Rīga
Somijā izdots latviešu komiksu speciālizdevums "Kuti kuš!"
Publicitātes attēls. "Kuti kuš!" izdevuma vāks. Ilustrācijas autore – Līva Kandevica
Somijas laikmetīgo komiksu mākslinieku apvienība "KUTIKUTI" izdevusi komiksu avīzes "Kuti" latviešu speciālizdevumu "Kuti kuš!", kurā apkopoti 12 mūsdienu latviešu mākslinieku komiksi.
Komiksu avīze "KUTI" tiek izdota četras reizes gadā un tajā tiek publicēti gan somu, gan starptautisku mākslinieku darbi. Latviešu komiksu speciālizdevuma iecere ir iepazīstināt somus ar latviešu mūsdienu komiksu mākslinieku stilu un tēmu daudzveidību.
Pēdējo 11 gadu laikā Latvijā ir izveidojusies aktīva komiksu kopiena – mākslinieki, kuriem līdztekus citām mākslas formām, piemēram, glezniecībai, grafikai, ilustrācijai, komikss ir kļuvis par būtisku mediju sevis izteikšanai.
"Kuti kuš!" viesredaktori ir latviešu komiksu izdevniecības "kuš!" redaktori Sanita Muižniece un Dāvids Šilters. Izdevumā publicēti mākslinieki - Līva Kandevica, Ernests Kļaviņš, Rebeka Lukošus, Anete Melece, Oskars Pavlovskis, Ingrīda Pičukāne, Pauls Rietums, Vivianna Maria Stanislavska, Anna Vaivare, Lote Vilma Vītiņa, Zane Zlemeša un Mārtiņš Zutis.
"Komikss var būt dziļi aizkustinošs, personisks, atmosfērisks un jūtīgs. Tas var būt ilustratīvs, reālistisks, loģisks, absurds un patiesībā - vispār jebkāds. Visa šī bagātība labi atklājas “kuš!” komiksu antoloģijās. Blakus tiek nosēdināti pilnīgi dažādi stili, piegājieni un raksturi, taču tie visi kopā sadzīvo, veidojot raibu un iedvesmojošu kompāniju," par latviešu komiksu daudzveidību savā esejā "Brīnišķīgā straume", kas arī iekļauta "Kuti kuš!" izdevumā, raksta jaunā latviešu komiksu autore un dzejniece Lote Vilma Vītiņa.
"Kuti kuš!" izdevums būs pieejams bez maksas dažādās publiskās vietās – grāmatnīcās, galerijās, kafejnīcās gan Rīgā, gan vairākās Somijas pilsētās.
kim? Open Call 2019 ieguvējs ir Laura Brokānes kūrētais projekts
"Eižena Berga dzīve un darbi"
Šogad jūlijā Kim? izsludināja ikgadējo Open Kim? Call 2019 konkursu, kas pretēji iepriekšējiem gadiem, kad uzmanības centrā bija mākslinieki, pievērsās kuratoru praksei. Paturot prātā mākslas ekosistēmas nebeidzamo izplešanos un mainīgos sociālpolitiskos apstākļus kā Latvijā tā ārpus tās, Open Kim? Call 2019 aicināja kuratorus no jauna izvērtēt izstāžu formātu kā mediju, kas var tikt izmantots, lai paplašinātu, artikulētu, aizšķiltu, veicinātu un pasludinātu parādības, kurām jātop materialaizētām kā kolektīvi uztveramai pieredzei.
Open Kim? Call 2019 pieteikumus izskatīja žūrija: Kaspars Groševs (mākslinieks/kurators), Inga Lāce (kuratore), Santa Hirša (mākslas kritiķe) un Zane Onckule (Kim? programmas direktore) un izvēlējās par labu Lauras Brokānes kūrētās izstādes pieteikumam ar nosaukumu "Eižena Berga dzīve un darbi". Laura Brokāne (dz. 1985) ir Literatūras un filozofijas interneta žurnāla "Punctum" redaktore, publicējusi recenzijas un intervijas vairākos kultūras medijos, strādā Rakstniecības un mūzikas muzejā, Latvijas Mākslas akadēmijā apgūst kuratoru studijas.
Interneta žurnāla "Punctum" veidotā izstāde "Eižena Berga dzīve un darbi" būs noslēpumainam autoram – Latvijas vienīgajam starpkaru avangarda dzejniekam – veltīta izstāde, kas veidosies starpdisciplināras sadarbības rezultātā. Izstādē tiks radīta laikmetīgās mākslas versija par dzejnieka memoriālo istabu, māksliniecei Viktorijai Ekstai sastrādājoties ar dzejniekiem Arti Ostupu, Kārli Vērdiņu, Aivaru Madri, Eināru Pelšu un Raimondu Ķirķi. Izstāde norisināsies Kim? Laikmetīgās mākslas centrā 2019. gadā februārī-martā.
Izstādes "Eižena Berga dzīve un darbi" veidotāji laikmetīgās mākslas valodā interpretēs memoriālā dzīvokļa jēdzienu, izmantotojot muzeja ekspozīcijām raksturīgus elementus – mēbeles, dzejoļu rokrakstus, korespondenci, piemiņas lietas, fotogrāfijas, iespieddarbus, balss un video ierakstus, mākslas darbus. Šis tēls – latviešu avangarda dzejnieks – iemiesos alternatīvu versiju par Latvijas literatūras vēstures procesu, parādot arī tā līdz galam nerealizēto potenciālu.
Jāatgādina, ka Open Kim? Call iniciatīva radās 2016. gadā ar mērķi veicināt daudzsološu un talantīgu mākslinieku un/vai kuratoru savlaicīgu atklāšanu, nodrošinot pēc iespējas labākus priekšnosacījumus un ietvaru viņu radošās ieceres veiksmīgai īstenošanai.
Meklējam zilumus!
Māksliniece Agate Lielpētere aicina zilumu upurus piedalīties mākslas projektā.
Pārāk agrs rīts mēdz iesākties uzskrienot gultas stūrim, bet vēls vakars – atsitot kāju pret galda malu. Izbraukums ar divriteni ir lielisks brīvā laika pavadīšanas modelis, tomēr var beigties ar kritienu. Šīs dzīves situācijas noteikti ir pazīstamas ikvienam no mums un bieži vien atstāj paliekošus nospiedumus jeb zilumus.
Lielākā daļa cilvēku zilumus uztver negatīvi, kā sāpīgu negadījumu, kura sekas pēc iespējas ātrāk jāaizmaskē. It kā nodevīgais asinsizplūdums atspoguļotu neveiklumu vai neuzmanību. Taču patiesam krāsas estētam zilums var kļūt par intereses un pat apbrīnas objektu. Sadzīšanas procesā, zilumi četras reizes maina toņkārtu – no sārta pārtopot par zilganu, tad zaļu un dzeltenbrūnu. Tādēļ pastāv uzskats, ka zilumā sastopas visas pasaules krāsas.
Jaunā māksliniece Agate Lielpētere stāsta, ka plīstot kapilāram un izplūdušajām asinīm zem ādas slāņojoties, veidojas nospiedumi, kas atgādina akvareļu pludinājumus: "Tomēr nepārprotiet, es nepiedēvēju zilumam romantisku nozīmi, tā drīzāk ir zīme, kas reflektē cilvēka paradumus un būtību, tā ir īslaicīga dzimumzīme, citam - kauna zīme vai atgādinājums par kādu notikumu. Zilums ir pārejošs, tomēr drukāts uz papīra, tas var eksistēt simtiem gadu."
Agate nebaidās sasisties un aicina ikvienu interesentu ar spilgtu zilumu, neatkarīgi no tautības, vecuma, dzimuma, reliģiskās vai politiskās pārliecības, iesaistīties viņas topošajā mākslas projektā, kas veltīts zilumu estētikas izpētei.
Pieteikšanās un plašāka informācija: bruise.hotline@gmail.com
