Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?
Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?
04/02/2019
Sarunā par un ap mākslinieku tiesību jautājumiem ISSP galerijā
5. februāris
5. februārī plkst. 18.00 VV Foundation aicina interesentus piedalīties trešajā cikla ''What do artists want?'' sarunā par un ap mākslinieku tiesību jautājumiem ISSP galerijā.
1971. gadā kurators, izdevējs, bibliogrāfs un kolekcionārs Sets Sīgelaubs (Seth Siegelaub) ar advokāta Roberta Projanskī (Robert Projansky) palīdzību uzrakstīja “Mākslinieku aizsargāto tiesību līgumu”, kas bija veidots tā, lai pārstāvētu mākslinieku ekonomiskās intereses, īpaši mākslas darbu tālākpārdošanas, reproducēšanas vai deponēšanas gadījumos – paredzēts, lai kalpotu kā visiem māksliniekiem pieejams līgums, kas uzrakstīts viegli saprotamā valodā. Tas tika izplatīts plašsaziņas līdzekļos un iztulkots daudzās valodās. Līgumu izmanto vēl joprojām, taču par spīti tam autortiesības, pārdošanas tiesības, apdrošināšana un citi mākslinieku ikdienas darbā svarīgi juridiski temati Latvijas mākslas vides kontekstā liek uzdot daudz svarīgus jautājumus – kuram būtu jāsedz apdrošināšana? Kā novērtēt, kāda ir darba vērtība? Kā rīkoties gadījumā, ja darbs ir bojāts, taču nav apdrošināšanas un līguma? Vai vienošanās e-pastā ir leģitīma utt.?
Diskusijas sākumā zvērinātu advokātu biroja BDO LAW jurists un mākslas tiesību jautājumu speciālists Rolands Žīgurs sniegs ieskatu jautājumos, kas saistīti ar autortiesībām.
VV Foundation
Berga Bazārs, Marijas iela 13 k.3
Viencēliena izrāde par Aleksandru Beļcovu “Meistars un Aleksandra”
6. februāris
1. februārī E.Smiļģa Teātra muzejā pirmizrādi piedzīvoja nodibinājuma “Mūzikas un mākslas atbalsta fonds” īstenotā viencēlienu luga “Meistars un Aleksandra” par Aleksandru Beļcovu (1892–1981), mākslinieci un sievieti, kurai piemita stiprs, nelokāms raksturs, liela izturība, gribasspēks, pašdisciplīna un īpatnējs stoicisms.
Cikls “Kolekcija. Viencēlieni. Klasiķi pirms klasikas.” tiek rādīts sadarbojoties ar Latvijas Nacionālo mākslas muzeju un ir papildinājums izstādei “PORTRETS LATVIJĀ. 20. GADSIMTS. Sejas izteiksme”, kas apskatāma trīs vietās – LNMM galvenās ēkas Lielajā zālē, izstāžu zālē ARSENĀLS un Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejā.
Izrādes komanda: Inga Ābele, Ināra Slucka, Zane Dombrovska, Jānis Kronis, Uldis Jancis, Rauls Lorencis.
Aleksandra Beļcova Krievijā dzimusī māksliniece savā dzimtenē ir zināma tikai šauram speciālistu lokam, toties Latvijas mākslas vēsturē viņa ir atzīta klasiskā modernisma meistare. Ar savu nākamo vīru latviešu mākslinieku Romanu Sutu (1896-1944) Beļcova iepazinās Penzas mākslas skolā Pirmā pasaules kara laikā. Pēc skolas beigšanas viņi abi aizbrauca uz Sanktpēterburgu. Drīz Romans devās atpakaļ uz Latviju, bet Aleksandra iestājās bijušajā Mākslas akadēmijā, kas tolaik pēc padomju Krievijas reformas ieguva nosaukumu “Augstākās mākslinieciskās darbnīcas” (krievu val. - ВХУТЕМАС) – vieta, kur pasniedza un studēja izcili krievu avangarda mākslinieki. Pēc Romana aicinājuma Aleksandra 1919.gadā atbrauca uz Rīgu, cerībā kā drīz varēs aizceļot arī līdz Parīzei – visu moderno mākslinieku Meku.
Uz Parīzi Romans un Aleksandra aizbrauca 1922.gadā kopā, jau kā laulātais pāris, un nākamajā gadā atgriezās jau trijatā – ar Parīzē piedzimušo meitu Tatjanu. Romana un Aleksandras ģimenes dzīvē netrūka kaislību un peripetiju, tomēr tas visupirms ir bijis radošais tandēms, kura spilgtākais kopīgais projekts ir 1924.gadā organizētā porcelāna apgleznošanas darbnīca “Baltars”.
Māksliniece nodzīvoja garu mūžu, līdz pēdējiem dzīves gadiem aktīvi un radoši strādājot.
Šīs nedēļas ietvaros izrādi par Aleksandru Beļcovu varēs noskatīties 6. februārī.
Nodibinājums “Mūzikas un mākslas atbalsta fonds”
Grupas izstādes “A vot!” galerijā LOW
Līdz 7. februārim
Līdz 7. februārim galerijā LOW katru vakaru no plkst. 17.00 līdz 20.00 skatāma Latvijas Mākslas akadēmijas KAS (Kustība.Attēls.Skaņa) II kursa studentu istāde “A vot!”. Izstādē piedalās Digne Briģe, Elīna Deinate, Madara Dūka, Anete Grīnberga, Artūrs Martinsons, Elīza Muzikante, Ieva Lība Ratniece, Marija Titova, Kristiāna Švābe, Jana Zabludovska.
Caur desmit dažādām ilustrāciju sērijām, var doties apgaitā pa Avotu ielu un varbūt ieraudzīt ko iepriekš nemanītu. Katrs izstādes autors izvēlējās atšķirīgu vietu, parādību vai iestādi Avotu ielā vai tās apkārtnē, tika vākta informācija, novērojumi, sajūtas un pieredzes, kas kļuva par pamatu izstādē skatāmajām ilustrāciju sērijām.
Dažādas Avotu ielas apkaimes vietas un nevietas – bijušais bordelis, demokrātisko cenu ķīniešu bistro “Haoli”, izskaistināto kāzu salonu rindas, brīvdomātāju satikšanās vieta - bārs/grāmatnīca “Bolderāja”, paralēlā pagalmu dzīve un vārtrūmēs paslēptās ziņas, uztura skola, pusizdzisušās informācijas “avoti”, nakts gaismas un atspulgi, stiklu taras nodošanas punkts, kas nu kuram pievērsa uzmanību un ieintriģēja izpētīt ko vairāk.
Izstādē, tāpat kā Avotu ielā, blakus esošajiem elementiem šķiet nav nekā kopīga, katrs savā izpausmē un būtībā ir savdabīgi, taču tos vieno - a vot! iela un vieta, ko tie apdzīvo.
Galerija LOW
Ģertrūdes iela 115, Rīga
Izstāde “The Weather Diaries / Laika zīmju pieraksti”
Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā
7. februāris–31. marts
No 7. februāra līdz 31. martam Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā būs apskatāma izstāde “The Weather Diaries / Laika zīmju pieraksti”, piedāvājot ziemeļu dabas skaistuma un skarbo laikapstākļu iedvesmotu Islandes, Grenlandes un Fēru salu mākslinieku skatījumu uz mūsdienu modi.
Izstāde “The Weather Diaries / Laika zīmju pieraksti” tapusi sadarbībā ar māksliniecēm-kuratorēm Sāru Kūperi (Sarah Cooper, 1974, ASV) un Ninu Gorferi (Nina Gorfer, 1979, Austrija), kuras divu gadu garumā apmeklēja Islandē, Grenlandē un Fēru salās dzīvojošos modes māksliniekus un dizainerus, lai pētītu, kā salinieku vide, kultūras identitāte un tradīcijas ietekmē viņu radošumu. Kūpere un Gorfere savus novērojumus transformēja ar fotokameras aci tvertos poētiskos stāstos. Viņu iespaidi pārvēršas iestudētās portretfotogrāfijās, pievienojot krāsu slāni, tekstūru un simbolismu. Katrs portrets ir veidots sadarbībā ar vietējo modes mākslinieku, un paralēli fotogrāfijām izstādē ir skatāmas arī dizaineru tekstilinstalācijas.
Īpaša nozīme projektā piešķirta mākslinieku dzimtajai vietai un videi. “Daži attēli izstādē ir pilnīgi bez cilvēkiem, tādējādi uzsverot Ziemeļatlantijas dabas ainavas bezgalīgo plašumu un neparedzamos laikapstākļus,” stāsta Nina Gorfere. “Mēs izjutām dabas varenību. Tā atstāj nospiedumu pat tad, ja esi tūrists. Tam radošumam, kas atklājas šajās pasaules daļās, piemīt savdabīgs mežonīgums un bezbailība,” turpina Sāra Kūpere.
Duets Kūpere & Gorfere uzsāka sadarbību 2006. gadā, veidojot fotoprojektus. Kopš tā laika abas autores izdevušas vairākas mākslinieciski augstvērtīgas grāmatas un sarīkojušas izstādes visā pasaulē. Ideju realizēšanai Kūpere un Gorfere izmanto pašu radītu metodi, kuras centrā ir ceļojumi, tikšanās ar cilvēkiem un šo personību stāsti. Šobrīd mākslinieces dzīvo un strādā Gēteborgā (Zviedrija) un Berlīnē (Vācija).
Izstāde Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā, kurā 11 islandiešu, grenlandiešu un fēriešu mākslinieki-dizaineri piedāvā savu interpretāciju par mūsdienu modi, ir tālu no tradicionālās modes pasaules ar tai raksturīgajām sezonālajām tendencēm. Ekspozīcija aktualizē jautājumu par mākslinieka radošumu un faktoriem, kas to ietekmē – kultūras identitāte, tradīcijas, vide, dabas ainava, laikapstākļi, kā arī Ziemeļvalstu inovatīvā pieredze ilgtspējīgas modes radīšanā, izmantojot vietējos resursus.
Izstādi “The Weather Diaries / Laika zīmju pieraksti” 2014. gadā veidojusi Ziemeļu māja Reikjavikā (Islande) priekš 3. Ziemeļvalstu modes biennāles, kas notika Lietišķās mākslas muzejā Frankfurtē. Kopš tā laika ekspozīcija tikusi izrādīta Dānijā, Nīderlandē, Fēru salās, Islandē, ASV, Ķīnā, Zviedrijā un Grenlandē, bet 2019. gadā viesosies Rīgā, Viļņā un Tallinā.
LNMM Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs
Skārņu iela 10, Rīga
Jakoba Remina 48 stundu robotu mūzikas pasākumu cikls
“Automatizēt utopiju / atbrīvot dēmonus” galerijā RIXC
7.– 9.februāris
Ceturtdien, 7. februārī, pl. 18.00 RIXC galerijā tiks atklāta Jakoba Remina 48 stundu robotu mūzikas pasākumu cikls “Automatizēt utopiju / atbrīvot dēmonus”.
Dānijā (Kopenhāgenā) dzīvojošais mākslinieks Jakobs Remins (Jacob Remin) praktizē kritisko tehnoloģiju meditāciju un to radītās jaudas struktūras. Tehnoloģijās balstītajā pasaulē Jakobs Remins apšauba normas un dabisko, paralēli radot telpu diskusijai. Mākslinieka darbi manifestē starp gaismu, telpu, kompozīciju un interakciju. 2018. gada rudenī Jakobs Remins uzturējās RIXC mākslinieku rezidencē Rīgā un RIXC lauku rezidencē Talsos. Latvijā pavadītājā laikā J. Remins fokusējās uz ne-ražošanu kā mentālu rotaļlaukumu. Šīs Pop-up izstādes izstrādes finansējums tiek tērēts, lai pasākuma laikā diskusijās piedalītos mākslinieka draugi un kolēģi. 48 stundu pop-up izstādes un robotu reiva laikā, cilvēki un mašīnas ir savesti neformālā tikšanās veidā, pavadot kopā sesijas un fantastiski neproduktīvu kopā būšanas laiku.
Piektdien, 8. februārī, pl. 13.00 pasākumu bagātinās pusdienlaika sarunas - prezentācijas un diskusijas kopā ar Jakobu Reminu, Ilvu Skulti, Rasu Šmiti un Raiti Šmitu.
Savukārt sestdien, 9. februārī plkst. 14.00 ikviens aicināts piedalīties Jakoba Remina vadītajā radošajā darbnīcā “Skaņas telpas meditācija” par skaņu kā kopienas un aprūpes līdzekli. Tā būs klausīšanās sesija, lai nomierinātu prātu un paceltu savu garu. Auditorija tiek aicināta ņemt līdzi uz darbnīcu savas skaņas un skaņas ierīces.
Sestdiena, 9. februāris: 20:00 pasākuma noslēgums [vieta tiks izziņota]
Ieeja bez maksas.
RIXC galerija
Lenču iela 2, Rīga
Gleznotāja, LMA rektora Kristapa Zariņa darbu izstāde
8. februāris–15. marts
Kristaps Zariņš. Afrodīte ar herpi.
No 8. februāra līdz 15. martam Latvijas Zinātņu akadēmijas otrā stāva izstāžu zālē būs skatāma gleznotāja Kristapa Zariņa darbu izstāde. Autora komentārs par mūsdienu mākslas ainu:
"Laikmeta zīme – krāsa kā informācija, kas ilustrē figuratīvo vidi. Foto kā primārais uztveres vērojums. Kompozīcija kā turpinājums telefonā sakrātiem attēliem. Naratīvs jeb vēstījums – maksimāli primitīvs un vienā slānī. Formāts – vai nu ziloņaini liels vai skudriski sīks, no kā veidojas pūznis. Tehniskajam risinājumam nav nozīmes, bet svarīgi, lai grūti nolasāms un neatšifrējams.
Grieķi un domāšanas sākums. Domas skaidrība un vispārinājums. Domāšanas ceļabiedri ir vizuālā tēlainība, kura daļēji apliecina telpas un formas izzināšanu.
Ja laikmetīgie filosofi atgriežas pie šūpuļa – antīkās domas analīzes –, tad saprotami, ka, izmantojot antīkās mākslas nospiedumus, ir jautri runāt par esošo mirkli. Esošais mirklis un Ķīnas produkcija. Apskatiet sava apģērba ražotāja zīmes. Ir grūti izvairīties no atdarinājuma spiediena, un nevajag arī."
Kopš 2017. gada Kristaps Zariņš ir Latvijas Mākslas akadēmijas rektors. Beidzis LMA Glezniecības nodaļu (1986). Kopš 1994. gada – LMA profesors, no 2007. līdz 2017. gadam bijis LMA prorektors. Sarīkojis vairāk nekā 20 personālizstādes un piedalījies grupu izstādēs Latvijā un daudzviet ārzemēs. Kristapa Zariņa darbi atrodas Latvijas Nacionālā mākslas muzejā, Latvijas Mākslinieku savienībā, Mākslas Fondā (Maskava, Krievija), Dinas un Jāņa Zuzānu mākslas kolekcijā, Swedbank mākslas kolekcijā u. c. publiskās kolekcijās.
Latvijas Mākslas akadēmija
Kalpaka bulvāris 13, Rīga
Pauļa Liepas, Lienas Bondares un Viļņa Putrāma izstādes ASV
8. februāris–8. marts
Liena Bondare. “ILU - Strange Attractors”. 2018
8.februārī ASV Oklahomas štata Normanas pilsētas Mainsite Gallery tiks atklātas Pauļa Liepas un Lienas Bondares personālizstādes “Echos and Resonances”, kā arī Viļņa Putrāma personālizstāde “Grey Shades of Eastern European Identity” Resonator institūtā. 9. un 10. februārī projekta ietvaros Resonator institūtā notiks visu trīs mākslinieku vadītās meistarklases.
Savukārt 13. februārī Arkanzasas štata Batesvillas pilsētas Kresge galerijā tiks slēgta 3 mākslinieku: Lienas Bondares, Kurtisa Džonsa (Curtis Jones) un Dastina Borka (Dustyn Bork) kopizstāde “At a Distance.” Šī noslēguma pasākuma laikā Liena Bondare vadīs prezentāciju par laikmetīgo grafiku Baltijas valstīs.
Mainsite Gallery
122 E. Main Street, Norman, OK 73070
Aigara Bikšes personālizstāde “A. Bikšes cīņa ar tukšumu”
Latgales vēstniecības GORS Mākslas galerijā
Līdz 24. martam
Līdz 24. martam Latgales vēstniecības GORS Mākslas galerijā skatāma tēlnieka Aigara Bikšes personālizstāde “A. Bikšes cīņa ar tukšumu”, kurā apkopoti darbi no mākslinieka pēdējo desmit gadu perioda daiļrades.
Izstāde “A. Bikšes cīņa ar tukšumu” vērš uzmanību uz to, ka cilvēka darbības nozīmība ir kontekstatkarīgs lielums – to nosaka situācija un perspektīva. Cilvēks var būt ļoti lepns par sevi, pēc tam saprast, ka tas nav nekas, un viņu pārņem skumjas, ka ceļš uz piepildījumu ir sarežģītāks nekā iecerēts vai arī pavisam citādāks. Izstādē aplūkojami seši darbi, kas pārstāv pēdējo desmit gadu periodu tēlnieka daiļradē un stāsta par atšķirīgām tēmām. Rēzeknē skatāmi darbi “Lauvenes cīņa ar tukšumu”, “Meitene ar koka kāju”, “Vladimirs sēņo” un citi. Lielformāta darbi izstādei izvēlēti no mākslinieka privātās kolekcijas. Visos darbos vienojošā ir mākslinieka interese sarunāties par cilvēka dažādajiem stāvokļiem – par atšķirīgajiem tēliem, ko katrs pats varbūt uztver kā nastu sabiedrībai. Aigars Bikše par izstādes ideju saka: “Tā ir cīņa ar sevi, tas “gors”, kas tajā cilvēkā ir iekšā, ir skaists un pilnīgs, bet izpausmes, kas ir materiālajā pasaulē, ir dažādas un nes pretestības. Galvenais ir stiprināt savu garu! Ja gars būs stiprs, tad materiālā pasaule un izpausme tam, kas tu esi, ir pārvaldāma, pat izbaudāma, tā ir ceļš uz harmoniju.” Raksturojot izstādes nosaukuma ideju, tēlnieks atsmej ar atbildi, ko parasti saka par sevi draugiem: “Es esmu mākslinieks, tādēļ, ka neesmu vēļ kļuvis tik apgaismots un “gorīgs”, lai neko nedarītu. Te arī ir tā cīņa ar tukšumu.”
24. februārī plkst. 15.15, mirkli pirms Latgaliešu kultūras gada balvas “Boņuks 2018” ceremonijas, Latgales vēstniecības GORS Mākslas galerijā notiks satikšanās ar Aigaru Bikši – izstādes performance, bet uzreiz pēc tās tēlnieks dosies mēnesi ilgā rezidencē uz Japānu.
Latgales vēstniecības GORS Mākslas galerija
Pils iela 4, Rēzekne
Izstāde “Uz pirkstu galiem” J. Rozentāla un R. Blaumaņa muzejā
Līdz 7. aprīlim
Katrīna Leitēna. “Laiks”
J. Rozentāla un R. Blaumaņa muzejā līdz 7. aprīlim būs skatāma LMA Tekstilmākslas studentu un pedagogu mazo formu tekstila izstāde “Uz pirkstu galiem”.
Tekstilmākslai ir dažādi eksponēšanas un uztveres mērogi – šī izstāde ļaus skatītājam pietuvoties neliela izmēra darbiem, ieskatīties un ieraudzīt materiālu un tehniku smalkumu, krāsu spožumu, košumu, dziļumu, sajust tekstūru nianses. Katra darba pamatā ir kāda dabā, sabiedrībā, mākslā, dzīvē vai sadzīvē dzimusi ideja, kas, mijiedarbojoties ar mākslinieka individuālo pasaules uztveri un tekstilmākslas piedāvātajām iespējām, vizualizējusies un materializējusies divu vai 3 dimensiju tekstilstāstā. Apzinoties un respektējot J. Rozentāla un R. Blaumaņa muzeja īpaši blīvo telpu, kurā koncentrētā veidā sajūtams bagāts vēstures un lielu personību mantojums, tekstilmākslinieki pievieno savu – nu jau cita gadsimta pasaules redzējumu un refleksijas par realitāti. Izstādē piedalās LMA Tekstilmākslas apakšnozares visu kursu studenti un pedagogi.
J. Rozentāla un R. Blaumaņa muzejs
Alberta iela 12 - 9, Rīga
Liepājas muzejā skatāma filma par Jani Rozentālu “Rozentāls. Septiņi”
Liepājas muzejā līdztekus izcilā latviešu gleznotāja Jaņa Rozentāla (1866 – 1916) gleznu izstādei “Janis Rozentāls. No Kurzemes kolekcijas” skatāma Latvijas Televīzijas dokumentālā filma “Rozentāls. Septiņi”.
Jaņa Rozentāla 150. jubilejas gadā Latvijas Televīzija izveidoja stundu garu dokumentālu filmu par mākslinieku “Rozentāls. Septiņi”. Tas ir pētnieciska rakstura dokumentāls inscenējums par mākslinieka dzīvi, darbu, konfliktiem, radošajiem izaicinājumiem un uzvarām, atklājot septiņas nozīmīgas epizodes Rozentāla dzīvē, kas veidoja viņu par to mākslinieku, kuru šodien godinām kā kanonisku vērtību.
Filma veidota vairākos līmeņos. Vienu no tiem veido stāsts par Rozentāla gleznām, savukārt vēsturisko dimensiju filmai piešķir septiņu Rozentāla dzīves epizožu atainojums, kas ietver nosacītus inscenējumus, aizkadra tekstu un arhīva materiālus.
Paralēli Rozentāla dzīves epizodēm, izvēlēti septiņi mūsdienu gleznotāji, kuri ienes filmā dokumentalitāti un mūsdienīgumu. Procesa laikā katrs mākslinieks raksturo savas attiecības ar Jaņa Rozentāla personību un daiļradi. Filmā iesaistīti gleznotāji Andris Vītoliņš, Kristians Brekte, Andris Eglītis, Ritums Ivanovs, Kristaps Zariņš, Rozentāla mazmazdēls Ansis Rozentāls un Kristīne Luīze Avotiņa.
Filmas scenārija autors – rakstnieks un literatūrzinātnieks, žurnālists Arno Jundze, režija – dokumentālo filmu un televīzijas raidījumu režisore Linda Olte, operators – izcils kadra un gaismas meistars Andris Priedītis.
Janis Rozentāls ir nacionālās glezniecības celmlauzis un sācējs, spilgts talants, kurš cauri gadsimtiem turpina ietekmēt latvisko kultūru. Aiz šīm augstajām frāzēm slēpjas dzīvs cilvēks, mākslinieks, kurš cīnījās par tiesībām gleznot tā, kā pats uzskatīja par svarīgu. Līdztekus Vilhelmam Purvītim un Johanam Valteram Janis Rozentāls Latvijas vizuālo mākslu ap 1900. gadu pietuvināja lielo Eiropas mākslas centru apvārsnim.
Liepājas muzejs
Kūrmājas prospekts 16/18, Liepāja
Ivetas Vecenānes izstāde “Asna metamorfoze” Ojāra Vācieša muzejā
8. februāris–12. aprīlis
No 8. februāra līdz 12. aprīlim Ojāra Vācieša muzejā būs skatāma tekstilmākslinieces Ivetas Vecenānes izstāde “Asna metamorfoze”.
“Mans mīļākais darba mēnesis ir februāris, kad baltā sniega kupenas kāpj iekšā pa logu, istabā ir silti un svaigi, skan sarkana mūzika. Tad apstādinu laiku un nežēloju krāsas košumam”, tā par radīšanas mirkļiem ziemā saka māksliniece Iveta Vecenāne.
Raksturojot mākslinieces rokrakstu, ir grūti atraut skatu no krāsu gammām, kādas rada māksliniece, aužot stellēs, rakstot savos gobelēnos spēcīgus sievietes stāstus mums – par dzīvi, mīlestību, likteni, savu zemi. Latviešu mitoloģijā Laima ir tā, kas auž jeb raksta dzīves pavedienu. Šo sakrālo darbību var attiecināt arī uz Ivetas Vecenānes mākslu, kurā ūdensroze, stiebrs un asns, akmens, vanags, debesis un citi tēli teiksmaini vēsta par ziemeļzemes Latvijas dabas un cilvēku skaistumu.
Iveta Vecenāne ir ieguvusi maģistra grādu Latvijas Mākslas akadēmijā. Izstādēs piedalās kopš 1986. gada. Veidot izstādi O. Vācieša muzejā mākslinieci ir iedvesmojuši arī skaisti personīgi motīvi. Bieži privātās sarunās gleznotāja Rita Valnere ir stāstījusi par dzejnieku Ojāru Vācieti, viņas gleznotiem portretiem, dzeju. Ne tik viennozīmīgo mākslinieka dzīvi, vietu sabiedrībā. ,”Asna metamorfoze'' izstāde atspoguļos mākslinieces tēmas: augšanu, ziedēšanu... dažādās tekstila tehnikās.
Ojāra Vācieša muzejs
O. Vācieša iela 19, Rīga
Kristas un Reiņa Dzudzilo darbs "lūdzu, neapstājies" jaunatvērtajā Rīgas Mazākajā galerijā
Līdz 3. aprīlim
1. februārī ar Kristas un Reiņa Dzudzilo darbu "lūdzu, neapstājies" tika atklāta Rīgas Mazākā galerija. Mākslinieku tandēma darbs aplūkojams līdz 3. aprīlim.
Rīgas Mazākā galerija
Aristida Briāna iela 9, Rīga
