Ko nepalaist garām šogad Cēsu Mākslas festivālā
05/07/2019
Cēsu Mākslas festivāls šogad notiks no 6. jūlija līdz 18. augustam un, turpinot atzīmēt Latvijas valsts simtgadi, festivāla tēma ir nacionālā kultūra globālajā laikmetā. Vērienīgās vizuālās mākslas programmas centrālais notikums būs multimediāla ekspozīcija “Close-up / Tuvplāns” topošajā Cēsu laikmetīgās mākslas centrā un koncertzālē “Cēsis”. Izskanēs latviešu diasporas mūziķu veikumam veltīti koncerti, Jānis Putniņš atlasījis filmas kino programmai “Kalni”, savukārt koncertzālē “Cēsis” būs skatāmas sezonas labākās teātra izrādes. Festivāla lielais brīvdabas mūzikas notikums kā ierasts gaidāms Cēsu pils parka estrādē - izcilā amerikāņu komponista Leonarda Bernsteina slavenākā mūzikla “Vestsaidas stāsts” uzvedums.
Izstāde “TUVPLĀNS”
6. jūlijs–18. augusts
Topošais Cēsu Laikmetīgās mākslas centrs, Raiņa iela 27
Koncertzāle "Cēsis", Raunas iela 12
Svens Lūkins. CANESTOGA, 1965. Akrils, audekls, koka konstrukcija
Cēsu Mākslas festivāls ir īpašs arī ar to, ka katru gadu atrod jaunu urbāno vidi, ko apdzīvot, kur radīt un rādīt mākslu. Šovasar mākslas darbi izstādē “Tuvplāns” iedzīvinās topošo Cēsu Laikmetīgās mākslas centru - ēku kādreizējā Cēsu neredzīgo biedrības rūpnieciskajā teritorijā (kuratores Daiga Rudzāte un Žanete Skarule). Turklāt izstāde “Tuvplāns” norisināsies divās vietās pilsētā – tās turpinājums būs skatāms koncertzālē “Cēsis” (kuratore Dace Lamberga).
Izstāde “Tuvplāns” stāstīs par spilgtām latviešu izcelsmes personībām, kas spējušas atstāt nospiedumus pasaules mākslas vēsturē. Tas būs stāsts par izturību, prieku, uzdrīkstēšanos un vitalitāti. Par latviešu māksliniekiem Ņujorkā, kuru vidū ir arī Svens Lūkins – 20. gadsimta 60. gadu amerikāņu mākslas ainas viena no uzlecošajām zvaigznēm, kas 1972. gadā, būdams savas karjeras virsotnē, paziņoja par attiecību saraušanu ar ietekmīgo Pace Gallery un lēmumu nekad vairs neizstādīt savu mākslu komercinstitūcijās. Šis stāsts ir viena no tā laika Ņujorkas mākslas dzīves spilgtajām epizodēm, kuru atminas arī šodien. Šī ir pirmā reize kopš 1987. gada, kad Latvijā tiks izstādīti Svena Lūkina objekti – trīsdimensionālās gleznas.
Ņujorka vienmēr bijusi pasaules mākslas epicentrs, nozīmīgākais atskaites punktu pasaules kreatīvajā kartē, sākot no 20. gadsimta otrās puses – vienmēr bijusi apsolītā zeme visiem ambiciozajiem, talantīgajiem, neprātīgajiem un stiprajiem. Tā vienmēr asociējusies ar pilsētu, kuras ielām ir brīvības garša. Tā bija absolūtais pretstats pasaulei aiz dzelzs priekškara Aukstā kara laikā, kad tur nokļuva 70. gadu sākumā no Latvijas aizbraukušas Māris Bišofs. Viņa filigrānie, virtuozie zīmējumi, kas bieži vien balstījās dzīves paradoksos un kur netrūka ne humora, ne erudīcijas, kļuva par būtisku izdevumu The New York Times, Village Voice, The New Yorker, The Wall Street Journal lapaspušu un vāku zīmi uz daudziem gadiem. Izstādes “Tuvplāns” uzmanības lokā ir Māra Bišofa Ņujorkas perioda zīmējumi izdevumiem The New Yorker un The New York Times, gleznotāja Vija Celmiņa, animācijas filmu rešisore un māksliniece Signe Baumane, pasaulslavenā fotogrāfa Roberta Mepltorpa iemīļotā modele Dovanna Pagowski. Izstādē būs skatāmi arī “šodienas ņujorkiešu” Artūra Virtmaņa un Indriķa Ģelža radītie lielformāta jaundarbi.
Laris Strunke. Ceļš un līcis, 1983. Audekls, eļļa / 210 x 320 cm / Latvijas Nacionālais mākslas muzejs
Savukārt koncertzālē “Cēsis” būs aplūkojami Voldemāra Avena (ASV), Dainas Dagnijas (ASV), Laimoņa Mieriņa (Lielbritānija), Haralda Norīša (Austrālija), Ģirta Puriņa (ASV), Raimonda Staprāna (ASV), Lara Strunkes (Zviedrija), Imanta Tillera (Austrālija), Sigurda Vīdzirkstes (ASV) un Reiņa Zustera (Austrālija) darbi.
Paralēli šiem darbiem koncertzālē “Cēsis” būs arī Oresta Silabrieža un Kriša Salmaņa radīta ekspozīcija “Trimdas mūzikas personības un parādības”, kas no trimdas latviešu mūzikas kultūras plašā un daudzveidīgā apvāršņa izcels nozīmīgāko, košāko, apstrīdamāko. Būs daudz stāsti. Un šajos stāstos būs daudz mūzikas.
TUVPLĀNS: EDVĪNS STRAUTMANIS Retrospekcija
6. jūlijs–18. augusts
Topošais Cēsu Laikmetīgās mākslas centrs, Raiņa iela 27
Edvīns Strautmanis, Yellow dancing black, 1986. Akrils uz audekla, 92x75.
Topošajā Cēsu laikmetīgās mākslas centrā pirmo reizi Latvijā būs skatāma tik apjomīga Edvīna Strautmaņa (1933–1992) retrospekcija – tiks izstādīti piecpadsmit viņa lielformāta darbi (vairākas līdz šim nekad neizstādītas gleznas), kurus papildinās viņas laikabiedru un ģimenes locekļu stāsti un atmiņas par gleznotāju.
Amerikāņu ekspresionismam piederīgā Edvīna Strautmaņa lielformāta gleznas atrodamas virknē prestižu ASV mākslas muzeju un privātpersonu kolekcijās. Edvīna Strautmaņa daiļrade pārliecinoši saistāma ar Action jeb tā saucamo darbības glezniecību, bet viņa rokrakstu nenoliedzami ietekmējis Eiropas tradīcijās augušais, ekspresīvais holandiešu/amerikāņu mākslinieks Vilems de Kūnings, kura izteiksmes forma tiek asociēta ar “žestu jeb rīcības abstrakciju”. Edvīns Strautmanis gleznoja ar akrila krāsām uz liela formāta audekliem, novietotiem uz grīdas, ar platiem triepieniem, kas tika uzklāti krustu šķērsu vai pa diagonāli ar milzu otām, slotām vai pat grābekļiem. Katrā rokas atvēzienā tika iekļauta milzīga fiziskās un garīgās enerģijas koncentrācija. Mākslinieks tos sauca par krāsainiem “kaligrāfijas insultiem”, laikā un telpā iekapsulētām emocijām.
Edvīna Strautmaņa radošās darbības būtiskākais un radošākais posms saistāms ar Ņujorku, kurp Strautmaņi no Čikāgas pārcēlās 1971. gadā. Viņu lofts/darbnīca Grīnstrītā Soho kļuva par vienu no draugu un domubiedru pulcēšanās vietām. Tur vakaros pie galda bieži mēdzis sēdēt arī tolaik pavisam jaunais Džulians Šnābels, tur uz sienas joprojām redzams Žana Mišela Baskjā zīmējums, ko viņš, toreiz pazīstams kā Samo, atstāja, ciemojoties pie sava drauga Vinsenta (Edvīna un Irjas Strautmaņu dēla). Diskusijas par mākslu bija neatņemama dzīves daļa.
Kino programma KALNI
Spoguļklintis, Cīrulīšu dabas takas
Četras nedēļas nogales unikālos brīvdabas seansos pie Spoguļklintīm varēs baudīt kinorežisora Jāņa Putniņa sagatavoto filmu programmu “Kalni”.
Kalni var izraisīt visdažādākās asociāciju virknes – ne tikai likt domāt par bīstamību, grūtībām, askēzi vai vientulību, bet arī dievišķu skaistumu un varenību. Bez tam kalni izstaro noslēpumainu citādību uz tiem, kas pieraduši skatienu pārlaist līdzenumiem. Tāpēc šo filmu programmu var saukt arī par tikšanos ar citādību dažādās izpausmēs – vai tā būtu budistu, alpīnistu, vai pārlaicīgas mīlestības pasaule.
Katru gadu kino programmā tiek iekļauta kāda Latvijā veidota filma, kas digitāli atjaunota speciāli šim pasākumam. Šoreiz tā ir detektīvfilma “24–25 neatgriežas” (1969). Lai arī filmas darbība pārsvarā norisinās urbānā vidē, tajā ir arī Kaukāza kalnos filmēta iespaidīga epizode. Turklāt ir sagadījies tā, ka šīs iespaidīgās kalnu epizodes režisors Aloizs Brenčs (1929–1998) šogad svinētu 90 gadu jubileju, savukārt filmas līdzrežisoram Rostislavam Gorjajevam (1934–2007) apritētu 85 gadskārt.
Filmu programmā “Kalni” ir iekļautas vēl trīs izcilas, lai arī ļoti dažādas filmas – budistu lamas Khences Norbu veidotā filma “Ceļotāji un burvji” (2003), kuras darbība norisinās Himalaju valstī Butānā; rakstnieka, arhitekta, alpīnista, bobslejista un aktiera Luisa Trenkera režisētais darbs “Kalns sauc” (1939), kas skatītājiem piedāvā spriedzes pārpilnu ceļojumu uz Alpiem; kā arī leģendārā režisora Sergeja Paradžanova kinoklasika “Aizmirsto senču ēnas” (1965), kas aizvedīs uz noslēpumainajiem Karpatiem.
Festivāla atklāšanas koncerts LNSO, ĶENIŅŠ UN MESIĀNS
6. jūlijs / Koncertzāle Cēsis
Cēsu Mākslas festivāla atklāšanas koncertā pirmoreiz Latvijā skanēs Tālivalda Ķeniņa skaistā un spēcīgā Astotā simfonija ar izvērstu ērģeļu solo, ko spēlēs pasaulslavenā Iveta Apkalna.
Ķeniņš, kuru šogad atceramies 100. jubilejā, pēc Otrā pasaules kara studēja mūziku Parīzē, un skaņdarbu analīzes pedagogs viņam bija ģeniālais franču ornitologs Mesiāns. Parīzē gūtais rūdījums izveidoja Ķeniņu par visaugstākās klases profesionāli, un Ķeniņa daiļrades vainagojums ir Astotā simfonija, kas līdz šim Latvijā nav skanējusi. Dziļš garīgs spēks un dzidrs skaistums ir šajā simfonijā, kas likta līdzās Mesiāna vēlīno gadu šedevram – kompozīcijai “Smaids”, kas, savukārt, ir maigi humorīgs veltījums Mocartam un pēc izskanēšanas liek ikvienam smaidīt.
Koncerta otrā daļa būs viena simtgadnieka – Alberta Jēruma – kompozīcija. Jērums bija slavens kā Londonas latviešu kora vadonis, trimdas dziesmusvētku nozīmīgs rīkotājs un arī kā komponists-modernists, kaut šo viņa šķautni zinām mazāk. Andante no nepabeigtās Simfonijas ir rokrakstā saglabājies padzisušām nošzīmēm pilns opuss, un tam bija vajadzīga restaurācija. Viens no ievērojamākajiem jaunajiem komponistiem Jēkabs Jančevskis iedziļinājās Jēruma rokraksta zīmēs un veica restaurāciju – ar interesi gaidām smalki režģainās kormūzikas un kamermūzikas autora simfoniskās valodas paraugu.
Programmas noslēgumā skanēs virmojoša, vilinoša, mainīga un dzīva - Kloda Debisī “Jūra”.
Leonarda Bernsteina VESTSAIDAS STĀSTS
3. augusts / Cēsu Pilsparka estrāde
Mūzikas programmas lielākais notikums gaidāms 3. augustā Cēsu pils parka estrādē – amerikāņu komponista Leonarda Bernsteina populārais mūzikls West Side Story (“Vestsaidas stāsts”). Darbs, kas ir sava žanra virsotne – kur ik taktī pulsē Ņujorkas un Manhetenas mūžam vitālā sirds, ko caurvij hiti, ko atpazīstam.
Mūzikla pamatā – Šekspīra augstās mīlestības dziesmas “Romeo un Džuljeta” pārlikums uz 20. gadsimta Amerikas urbanizēto, dinamisko pasauli, kurā tomēr iespējama dziļa, spēcīga, tīra mīlestība.
Galveno lomu atveidošanai aicināti pasaules klases solisti ar lielu pieredzi un spožām prasmēm mūziklu jomā - Vanesa Bekerra un Endrū Bidlaks no Amerikas Savienotajām Valstīm, Sigalita Feiga no Izraēlas un mūsu pašu lieliskais, publikas mīlētais Daumants Kalniņš. Liepājas simfoniskā orķestra muzikālā vadība ir diriģenta Andra Pogas rokās, režisors – Viesturs Kairišs.
Cēsu iestudējums būs oriģinālvalodā un pilnā apjomā.
