Ivans Marčuks. Krāsu un ideju vijumi
Mākslas muzejā RĪGAS BIRŽA līdz 2. aprīlim apskatāma pazīstamā ukraiņu gleznotāja Ivana Marčuka izstāde
Mākslas muzejs RĪGAS BIRŽA sadarbībā ar Galerie Les Noms atbalsta Ukrainas mākslinieku un galeriju centienus saglabāt radošā procesa nepārtrauktību kara un spiestas emigrācijas apstākļos.
Ivana Marčuka darbi, kas redzami izstādē “Pārtrauktais dialogs”, Latvijā iepriekš nav eksponēti. Tie ir nākuši no Jurija Gucu (Юрій Гуцу), galerijas Galerie Les Noms dibinātāja, privātkolekcijas. Projekta kuratore – jaunā ukraiņu māksliniece un sabiedriskā aktīviste Marija Volina pārstāv galeriju Latvijā.
Ivans Marčuks ir viens no retajiem ukraiņu māksliniekiem, kura vārds ir zināms pat cilvēkiem, kas ir tāli no mākslas. Marčuks intensīvi strādājis, lai izveidotu individuālu glezniecisko stilu, un galu galā radījis savdabīgu mākslinieciskās izteiksmes paņēmienu, ko pats dēvē par “pliontanismu” (ukr. пльонтанизм). Šis nosaukums radīts no ukraiņu vārda пльонтати – aust, pīt, savienot. Viņa audekli ir it kā radīti no unikāliem daudzu krāsainu pavedienu pinumiem. Mākslinieks izmanto krāsas uz ūdens bāzes, tomēr to konsistence ir diezgan bieza, un uz audekla tās iegūst apjomīgu faktūru, kas arī rada iespaidu par mežģīņu vijumiem.
No sērijas “Jaunās ekspresijas”, 1998
Marčuks neuzskata savus darbus par piederīgiem kādam noteiktam žanram, jo viņam ir gan ainavas un portreti, gan pasakām līdzīgi sižeti. Autors glezno fantastiskas figūras un florālus motīvus sirreālisma stilā, kā arī hiperreālistiskus portretus, enigmātiskas ainavas un abstraktas ekspresīvas kompozīcijas.
Ivans Marčuks (Іван Марчук) dzimis 1936. gadā Moskalivkā Ternopiļas apgabalā, kas tolaik atradās Polijas sastāvā. Viņa tēvs bija visā apkaimē labi pazīstams aušanas meistars. 1956. gadā Ivans absolvēja Lietišķās mākslas skolu Ļvivā un mācības turpināja Ļvivas Lietišķās mākslas institūta keramikas katedrā. Vēl būdams students, Marčuks pētīja pasaules mākslas tendences, principiāli ignorēdams socreālismu. Jaunais mākslinieks fanātiski meklēja savu ceļu, savu stilu un tehniku. 1979. gadā viņa gleznas izrādīja pirmajā ukraiņu nonkonformisma kolektīvajā izstādē, ko Minhenē, Parīzē, Ņujorkā un Londonā organizēja ukraiņu diaspora. Tieši tur viņš piesaistīja Rietumu mākslas speciālistu uzmanību. Tajā pašā gadā notika arī Ivana Marčuka pirmā personālizstāde Maskavā Malaja Gruzinskaja ielā 28. Līdz 1988. gadam Ukrainas Mākslinieku savienība nepieļāva Marčuka kļūšanu par tās biedru, lai gan viņam bija bijušas vairāk nekā 15 izstādes dažādās toreizējās PSRS pilsētās. 1989. gadā viņš emigrēja uz Austrāliju, pēc tam ceļoja pa Kanādu un ASV. 2001. gadā pēc 11. septembra terorakta mākslinieks atgriezās Ukrainā. Ivanam Marčukam bijušas vairāk nekā 150 personālizstādes un viņš piedalījies vairāk nekā 50 grupas izstādēs Ukrainā un ārzemēs.
Mēs sazinājāmies ar izstādes kuratori Mariju Volinu, lai uzzinātu ko vairāk par šo izstādi.
Ekspozīcijas fragments
Ivans Marčuks ukraiņu mākslā ir īpaša parādība. Bet ko viņš nozīmē jums pašai, kā jūs viņu uztverat?
Kā Ukrainas galerijas Galerie Les Noms pārstāve un sabiedriskā aktīviste es organizēju ukraiņu laikmetīgās mākslas izstādes Latvijā. Esam iniciējuši un aizvadījuši šeit jau četras ekspozīcijas – ukraiņu mākslinieku grupas izstādes Eiropas Savienības mājā, Mazajā Ģildē, kur kā jaunā māksliniece piedalījos arī es pati, kā arī Nikolaja Novikova personālizstādi Marka Rotko mākslas centrā Daugavpilī un Ivana Marčuka personālizstādi muzejā RĪGAS BIRŽA. Organizēdami šīs izstādes, mēs rādām, ka ukraiņiem ir ko dot Eiropas kultūrai, kā arī uzturam bēgļu morālo garu, ar ukraiņu mākslas palīdzību ļaudami viņiem sajust saikni ar dzimteni.
Ivana Marčuka darbu izstāde Latvijā notiek pirmo reizi. Kad par to uzzināja cilvēki no Ukrainas, viņi ļoti priecājās. Daudzi rakstīja man un galerijai Galerie Les Noms, lai izteiktu pateicību. Daudziem ukraiņiem meistara izstāžu apmeklēšana jau ir kļuvusi par ģimenes tradīciju, un viņi ļoti priecājas ieraudzīt daļiņu savu māju šeit, Latvijā. Izstāde piesaistīja dimplomātisko aprindu un Latvijas oficiālo pārstāvju lielu uzmanību.
Man pašai Ivans Marčuks ir pašpietiekama talanta, kolosālas darba mīlestības un pelnītu panākumu piemērs. Ukraiņu laikmetīgo mākslinieku vidū viņš izceļas kā absolūti unikāla un savdabīga figūra. Viņa daiļrade ir vairāk nekā tikai glezniecība. Viņš ir patriarhs, filozofs un autors, kurš radījis vairāk nekā piecus tūkstošus mazu portālu uz savas dvēseles bezgalīgo un neaptveramo pasauli.
Kādi Ivana Marčuka daiļrades periodi un virzieni ir pārstāvēti izstādē?
Izstādē apskatāmi darbi no sērijas “Jaunās ekspresijas”, “Manas dvēseles balss”, “Baltā planēta 2” un “Brīdinājums”.
Cik tuva un interesanta šī mākslinieka glezniecība ir ukraiņu mākslas jaunākajai paaudzei?
Ir tādi mākslas darbi, kas būs aktuāli vienmēr, pateicoties to radošajām idejām, unikālajai tehnikai un autora enerģētikai. Ivana Marčuka darbi ir iedvesmojuši, iedvesmo un iedvesmos arvien jaunas un jaunas paaudzes ne tikai no Ukrainas, bet arī no daudzām citām pasaules valstīm. Ja runājam par visu vecumu ukraiņu mākslas pārstāvjiem, esmu ievērojusi, ka Ivana Marčuka daiļrade izsauc apbrīnu vai pat sava veida skaudību, jo viņa oriģinālo tehniku pliontanismu, kas balansē uz rokdarbu un tehnoloģijas robežas, nav iespējams atdarināt.
Viņa darbu ietekmi var salīdzināt ar 25. kadra efektu – visupirms tie iedarbojas uz zemapziņu un paver cilvēkā slēptas, apspiestas emocijas. Es tajos redzu gan enerģiju, gan dzīves spēku, gan nelokāmību, kas raksturīga ukraiņu tautai, un pavisam noteikti ne bezcerību! Patiešām, ar mākslas palīdzību mēs iepazīstam paši sevi.
Kas latviešu apmeklētājam būtu jāzina, dodoties uz Marčuka izstādi? Un kāpēc tās nosaukums ir “Pārtrauktais dialogs”?
Par Ivanu Marčuku ir diezgan daudz informācijas tīmeklī, ļoti interesantas ir intervijas ar mākslinieku, un tāda ir arī viņa biogrāfija. Izstādes nosaukums “Pārtrauktais dialogs” tika izvēlēts ne tikai kā atsauce uz gleznu, kas kļuvusi par izstādes seju, bet arī daudznozīmības dēļ. Šajā vārdu salikumā katrs sajutīs savu jēgu.
Ivans Marčuks. Pārtrauktais dialogs, 1997
No kādas kolekcijas nākuši šie darbi?
Tie ir no Jurija Gucu, galerijas Galerie Les Noms dibinātāja, privātkolekcijas. Patlaban ir jo īpaši svarīgi turpināt attīstīt Ukrainas mākslas starptautisko atpazīstamību, un to iespējams darīt, piedāvājot muzejiem, galerijām un mākslas centriem unikālus projektus.
