Labdarības projekts Ukraine. Residence of Freedom
Īssaruna ar starptautiskā labdarības projekta mākslas programmas kuratori Darju Bilenko
Nereti paši nesaudzīgākie apstākļi saved kopā tos, kuri citkārt nesatiktos, un spiedīgākās situācijas ierosina vēl nepieredzētas simbiozes. Paradoksālā kārtā tieši centieni smacēt fizisko brīvību var kļūt par vietu patiesai garīgai un radošai brīvībai.
Lai caur mākslas valodu aktualizētu brīvības tēmu, Rīgā no 24. līdz 29. augustam norisināsies labdarības projekts Ukraine. Residence of Freedom, kur vienotā brīvības meklējumā apvienosies Ukrainas un Latvijas mākslinieki.
Sešu dienu laikā “brīvības rezidencē”, kas īstenota kā Latvijas–Ukrainas mākslinieku plenērs, piedalīsies vairāk nekā divdesmit abu valstu mākslinieki, lai radošā sinerģijā ļautos laikmetīgas mākslas izpausmēm. Iespēju robežās mākslinieki tiksies klātienē, taču situācijās, kad starp abu pušu radošajiem spēkiem novilkta karadarbības līnija, tiks meklēti citi radošās koprades risinājumi — tiešraižu formātā vai, piemēram, latviešu māksliniekam Raitim Hrolovičam dodoties uz Ukrainas robežu, lai īstenotu ukraiņu mākslinieka Dobriņa Ivanova ideju.
Visi labdarības projektā Ukraine. Residence of Freedom radītie darbi nonāks starptautiskā izsolē, un iegūtie līdzekļi tiks ziedoti psihosociālās reintegrācijas programmai karā cietušajiem Ukrainas valsts aizstāvjiem.
Projekta mākslinieciskās programmas izveidē piesaisīta šobrīd Parīzē rezidējošā ukraiņu izcelsmes mākslas kuratore Darja Bilenko. Bilenko izveidojusi projektus Young Blood un Bohemian Art Corner – abu iniciatīvu fokusā ir Ukrainas jaunās mākslas atbalsts un popularizēšana. 2022. gadā Bilenko kļuva par ukraiņu jauno mākslinieku projekta UA BRAVE kuratori Parīzē.
Šai programmai Darja Bilenko izraudzījusies konceptuālos māksliniekus ar starptautiskas sadarbības pieredzi, kā arī māksliniekus ar visdažādāko pasaulskatījumu un atšķirīgu mediju izmantojumu. “Tie ir mākslinieki, kuri savas emocijas sublimē radošumā — caur viņu darbiem runā viņu sāpes, bailes, ticība, cerība, naids, mīlestība un patiesība”, stāsta Bilenko, kura ir pārliecināta, ka mākslinieki prot būt galēji patiesi un godīgi, bet vienlaikus ir visneaizsargātākie.
Yurasov Vitalii. “First Apple”, 2023
Lūgšu jūs sniegt nelielu projektā iesaistīto mākslinieku pāru ieskicējumu un izcelt spilgtākās ukraiņu–latviešu mākslinieku sadarbības.
Ieskicējot varu minēt pasaulē atzinību guvušo pirkstu bungotāju (finger-drummer) un audiovizuālo mākslinieku Rick Feds no Latvijas, kurš strādās kopā ar ukraiņu skaņu producentu Monoconda un videomākslinieci Olhu Ļebedevu. Šis mākslinieku trio veidos dzīvo performanci, kuru viņi paši raksturo šādi: “Performances pamatā ir tumsas un kara pieredze. Tomēr mēs esam pārliecināti, ka gaisma uzvarēs. Lai šo ideju pastiprinātu, mūzika tiek veidota ar solāro sintezatora, kur, izmantojot optisko sensoru tehnoloģiju, toni virza gaisma.”
Ukraiņu mākslinieks Dobriņa Ivanovs ir prestižās Pinčuka mākslas balvas kandidāts, kurš pie projekta strādā sadarbībā ar latviešu mākslinieku Raiti Hroloviču. Hroloviču aizrauj centieni rast lietām jaunas nozīmes, aplūkot tās no citas puses, tāpēc šī ir ideāla konceptuālā atbilstība. Raitis Frolovičs strādā Latvijā, Dobriņa – Ukrainā, un viņi sazinās tiešsaistē. Saskaņā ar darba ideju Raitis fiziski šķērsos valstu robežu kājām, jo Dobriņam tādas iespējas šodienas kara apstākļos nav. Laikā, kad viena mākslinieka pārvietošanās brīvība ir ierobežota, viņš savu ideju var realizēt ar otra mākslinieka palīdzību.
Latviešu māksliniece Signe Vanadziņa strādās kopā ar ukraiņu mākslinieci Jūliju Smalu. Abas mākslinieces savā darbā jauks akvareli un eļļu, kas lieliski atspoguļo idejas kontekstu. 2022. gada 24. februāris kļuva par pagrieziena punktu katra ukraiņa dzīvē, kurā tagad ir laiks “pirms” un “pēc” šī datuma. Ar projektu mākslinieces vēlas nodot šo savādi duālo miera un nemiera sajūtu, kuru iespējams izdzīvot vienlaikus.
Zaudētās dzīves pārpalikumi Doņeckā
Šāda sadarbība var kļūt par bagātīgas kultūrapmaiņas avotu. Varbūt ir kādi projekta piemēri, kuros vērojama dažādu kultūru saplūsme?
Gan ukraiņu, gan latviešu ģenētiskais kods ietver tiekšanos pēc pašizpausmes brīvības, kā arī vēlmi cīnīties pret totalitārismu, tāpēc šāda sadarbība jau pati par sevi ir solidaritātes simbols. Bet kā piemēru varu minēt ukraiņu mākslinieces Gannas Bogačukas un latviešu gaismu mākslinieku The Guys Lighting kopprojektu, kurā izmantota ukraiņu etniskā ornamentālā simbolika, taču tajā ļoti labi iespējams atpazīt arī latviešu simbolikas elementus.
Interesants piemērs ir Valtera Ozoliņa radītie objekti, kas atrodas uz floristikas un konceptuālās mākslas robežas. Projektā izmantoti dažādi kara artefakti – brīvības simboli –, kurus savākusi projekta iniciatore Natālija Čižova. No Doņeckas apgabala slimnīcas viņa ir atvedusi karogu, kuru pēc bumbu apšaudes atrada ukraiņu ārsti. Karogs ir sadriskāts, taču mums tas ir kā amulets – tas atgādina, kāpēc mēs cīnāmies. Kā stāsta pati Natālija: “Čerņihivas apgabalā sastapām sievieti, kura pilna mēroga iebrukuma sākumā zaudēja savu māju. Viņas ģimenei bija liela grāmatu kolekcija, 5000 vienību, kā arī 1904. gadā izgatavotas klavieres un milzīga senā porcelāna kolekcija. Artilērijas apšaudē augstās temperatūras dēļ visi materiāli sakūst dažādās formās. Šī sieviete bezformīgu sakausējumu veidolā atdeva mums savas zaudētās dzīves pārpalikumus. Viņas vīrs un dēls atrodas frontē un cīnās par mūsu brīvību.”
Ukraiņu mākslinieces Oleksandras Verkhovskas tekstils
Mākslai piemīt spēja komunicēt dziļus emocionāli lādētus vēstījumus. Vai varat izcelt piemērus, kuros māksliniekiem kara šausmas un sāpes izdevies īpaši trāpīgi transformēt uzrunājošos mākslas darbos?
Trāpīgi kara realitāti savā unikālajā autora redzējumā atspoguļo Jurasovs Vitālijs, kurš ir labi pazīstams ar savu emocionālo fotogrāfiju. Tāpat arī ukraiņu fotogrāfe Mariana Šafro, kura jau pirms daudziem gadiem pārcēlās uz dzīvi Latvijā, īpaši šim projektam radījusi jaunu fotogrāfiju sēriju no Karpatu kalniem.
Sevišķi emocionāli uzlādēts ir latviešu modes dizaineres Unas Bērziņas un ukraiņu multimākslinieces Oleksandras Verhovskas kopdarbs, kas veidots uz dizaina un konceptuālās mākslas robežas. Oleksandras apgleznotais tekstils, kas no Kijivas atceļos uz Latviju, tiks nodots Unas meistarīgajās rokās. Apbrīnojami, kā šo ārkārtīgi smago emocionālo pieredzi māksliniece spēj nodot caur savu darbu. Kā atzīst pati Verhovska: “Mans darbs atspoguļo kolektīvo postu Mūsu nacionālā izvēle pretoties agresoram ir atbildība. Kara sekas ikdienas sāpju un šausmu veidā, cilvēku dzīvības trausluma apziņa… Tas viss ir pretstatā vēl kam ļaunākam – dzīvei nebrīvē, dzīvei bez savām mājām, dzīvei bez Ukrainas.”
Ukraiņu fotogrāfes Marianas Šafro darbs no jaunās fotogrāfiju sērijas Karpatu kalnos
Vai ir mākslinieki, kuri šī projekta ietvaros eksperimentējuši ar kādām netradicionālām tehnikām vai medijiem, lai tvertu kara būtību svaigā un pārdomas rosinošā veidā?
Latviešu laikmetīgās dejas horeogrāfe Liene Grava strādā ar ukraiņu videomākslinieku pāri Olhu Ļebedevu un Andriju Baglaju. Viņu dejas izrāde Presence uzdod jautājumu: “Ja laimes formula ir tik vienkārša, kāpēc mēs visi neesam laimīgi?” Latvijas dejotāji atbildi uz šo jautājumu paudīs reāllaikā, savukārt ukraiņu dejotāji savas kustības iefilmēs iepriekš, un viņu sniegums tiks translēts uz ekrāniem norises vietā. Šo priekšnesumu fotogrāfijā iemūžinās talantīgais ukraiņu fotogrāfs Jevgenijs Astafarovs.
Jaunā ukraiņu māksliniece Mila Čeprasova rezidencē plāno pārskatīt ukraiņu un tuvāko kaimiņvalstu drošības un brīvības tēmu, kā arī cīņu pret Krievijas impērisko režīmu. Viņa uzstāsies Rīgas domes telpās, reāllaikā veidojot savu darbu ar nosaukumu “Ļaundabīgais audzējs – Krievijas totalitārisma imperiālisms”. Šis darbs ir metafora karam, kurš izplatās kā vēzis un tuvojas Eiropas robežām.
Ukraiņu dīdžejs Y:K ir izveidojis īpašu mūzikas celiņu – tas skan kā putnu rīta dziesma, ko pārtrauc sirēnu skaņa. Trauksmes signāls, kas apvienots ar paātrinātu sirdsdarbību kā pēkšņa šoka un nenoteiktības simbolu, pāraug gaisa uzbrukuma skaņās Kijevai 2022. gada 17. oktobra rītā, kad viens no pirmajiem ienaidnieka bezpilota lidaparātu reidiem pamodināja galvaspilsētu un uzbruka tās centrālajai daļai.
Darja Kalašņikova savā mākslas projektā The Salt of Freedom (Brīvības sāls) izmanto sāli un ģipsi – materiālus, kuriem ir dziļa emocionāla saikne ar dzimteni. Līdz ar Krievijas iebrukumu ukraiņu brīvība tiek izcīnīta ar sāls garšu. Tā ir asaru sāls, ko izlej tie, kas sēro; un sviedru sāls, ko lej tie, kuri katru dienu cīnās kaujas laukā par Ukrainas brīvību. Katra cilvēka miesā ir brīvības sāls, tāpat kā katrai tautai ir savs brīvības iegūšanas stāsts.
Ukraiņu māksliniece ASAKI darba tapšanas procesā
Vai projekts atklājis arī kādus negaidītus un novatoriskus rezultātus?
Jaunā ukraiņu māksliniece ASAKI savā performancē Freedom Is Not Free (Brīvība nav par brīvu) izmanto akvāriju un Ukrainas zemi, kas Rīgā nogādāta no Jahidnes ciema Čerņihivas apgabalā – tur 2022. gada martā 30 dienu ilgā gūstā tika turēti 386 cilvēki. Instalācija veidota kā aicinājums atcerēties tos, kuri karā maksājuši par Ukrainas brīvību.
Tarass Haida ir uzlecošā zvaigzne uz Ukrainas mākslas skatuves; viņa mākslinieciskie centieni galvenokārt saistīti ar iedziļināšanos savā zemapziņā. Viņš projektā piedalīsies attālināti, jo nevar šķērsot valsts robežu. Mākslinieks veidos digitālus mākslas darbus, ko skatītāji Rīgā un visā pasaulē varēs redzēt uz ekrāniem kā dzīvu priekšnesumu. Šī ir unikāla iespēja ielūkoties darba tapšanas procesā. Haidas projekts ir par kara un dzīves līdzsvaru, par cerību uz gaismu, uz kuru tiecamies. Mēs nevaram aizvērt acis un izlikties, ka kara nav. Taču arī šajos skaudrajos laikos mākslinieki turpina strādāt. Un to mēs gribam parādīt.
***
Latviju projektā pārstāvēs mākslinieki Linda Vilka, Raitis Hrolovičs un Signe Vanadziņa, dizainers Mārcis Ziemiņš, modes māksliniece Una Bērziņa, gaismu mākslinieki Those Guys Lighting, mūzikas izpildītājs Rick Feds, florists Valters Ozoliņš, horeogrāfe Liene Grava, aktieri Andis Srods, Marija Daņiļuka un Jana Herbsta, kā arī šefpavāri no restorāna “3 Pavāri”.
Ukrainu projektā pārstāvēs mākslinieki Dobrinya Ivanov, Daria Kalashnikova, Mila Cheprasova, Oleksandra Verhovska, Yuliia Smal, Alex Verhovskaja, Ganna Bogachuk, Taras Hayda, ASAKI, Olha Lebedieva, aktieri Mihail Shirjajev un Kateryna Vyshneva, mūziķis Monoconda, kā arī šefpavārs Yurii Kovryzhenko.
Projekta iniciatori ir radošās apvienības “Skudras metropole” vadītāja Gundega Skudriņa (LV), producents un projektu vadītājs Toms Veiss (LV), producente, pasākumu aģentūras Plombir Event vadītāja Natali Chyzhova (UA), mākslas konsultante un kuratore Daria Bilenko (UA), kā arī mārketinga direktore Alex Morozova (UA).
***
Visi Ukraine. Residence of Freedom dalībnieki projektā piedalās brīvprātīgi, lai ar savu darbu paustu atbalstu Ukrainas tautai. Visi projekta ietvaros radītie darbi nonāks starptautiskā izsolē (īstenota sadarbībā ar ziedot.lv), kurā iegūtie līdzekļi tiks ziedoti labdarībai — psihosociālās reintegrācijas programmai karā cietušajiem valsts aizstāvjiem. Izsoles platforma ar pirmajiem mākslas darbiem tiks atklāta 24. augustā, bet 28. augustā tiks papildināta ar jauniem rezidences plenērā tapušiem darbiem, kas publikai tiks nodoti līdz 5. septembrim.
Projekta noslēdzošajās dienās — 27., 28. un 29. Augustā – rezidences telpās tiks rīkotas ekskursijas gidu pavadībā, lai demonstrētu sadarbības ietvaros radītos mākslas darbus. Savukārt 28. un 29. augustā notiks radošās apvienības “Skudras metropole” veidotā gastronomiskā performance “Brīvības cena”.
Projekta norises vieta: Rātes pasāža (Mazā Jauniela) un Rīgas dome (Rātslaukums 1)
Titulbilde: Milas Čeprasovas darba fragments
